Ekonomikas ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un žurnāls „Būvinženieris” izsludina konkursu „Energoefektīvākā ēka Latvijā 2021”. Konkurss informatīvās kampaņas „Dzīvo siltāk” ietvaros notiks jau desmito gadu.

 

logo 2021 Krāsains copy 2

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs: “Konkursa „Energoefektīvākā ēka Latvijā” 10-gadē ar pārliecību varam apgalvot – tas kļuvis par labu ikgadēju tradīciju visiem energoefektivitātes atbalstītājiem, būvniekiem un visādi “zaļi” domājošiem cilvēkiem. Konkursa lielākā vērtība ir pieredzes apmaiņa un tikšanās ar domubiedriem, jaunas idejas un ierosmes, un galvenais – iespēja pašam kļūt par iedvesmotāju kaimiņu vai draugu mājas atjaunošanai. Visiem kopā mums ir spēks padarīt katram savu un mūsu kopējo māju – Latviju – taupīgāku, tīrāku un skaistāku.No savas puses varu apsolīt, ka aktīvi piedalīsimies sarunās ar Eiropas Komisiju par jaunā finansējuma saņemšanu, lai jau šā gada beigās vai 2022. gada sākumā mēs varētu atkal uzsākt projektu pieņemšana atbalsta saņemšanai daudzdzīvokļu māju atjaunošanai.”

Konkursa mērķis ir veicināt labo praksi ēku energoefektivitātes un ilgtspējas jomā, īstenojot energoefektīvu ēku būvniecību, atjaunošanu un pārbūvi, tādējādi samazinot  daudzumu atmosfērā un veicinot sabiedrības izpratni par labbūtību, ēku siltumnoturību, telpu mikroklimatu, kā arī siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas nozīmi un iespējām, lai radītu kvalitatīvu, arhitektoniski izteiksmīgu dzīves telpu.

 

logo 2021 Krāsains copy 2

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs: “Energoefektivitātes jautājumi Latvijā ir īpaši aktuāli ne vien saistībā ar izaicinājumiem enerģētikas sektorā, bet arī klimata un vides politikas īstenošanu. Samazinot enerģijas patēriņu ēkās, mēs samazinām pieprasījumu pēc enerģijas ražošanas, savukārt ražojot mazāk un tīru enerģiju, mēs radām mazāk emisijas, samazinām izmaksas un uzlabojam savu dzīves vidi. Tādēļ pāreja uz videi nekaitīgu izaugsmi un klimatneitralitāti ir jāizmanto kā iespēja, lai stimulētu Latvijas ekonomiku un veicinātu zaļo tehnoloģiju un digitālo risinājumu attīstību.Esmu gandarīts, ka konkurss “Energoefektīvākā ēka Latvijā” gadu no gada izceļ un popularizē labos piemērus un jubilejas gads ir īpašs brīdis, lai atskatītos uz paveikto pēdējo gadu laikā. Aicinu visus būt aktīviem un parādīt sev un pierādīt kaimiņiem, ka veiktie ēkas energoefektivitātes pasākumi ir Jūsu ieguldījums klimata pārmaiņu mazināšanā!”

Pieteikumus konkursam var iesniegt piecās kategorijās:

  • Energoefektīvākā atjaunotā daudzdzīvokļu ēka;
  • Energoefektīvākā daudzdzīvokļu ēka – jaunbūve;
  • Energoefektīvākā publiskā ēka;
  • Energoefektīvākā vienģimenes ēka;
  • Energoefektīvākā rūpnieciskā ēka.

logo 2021 Krāsains copy 2

Latvijas Būvinženieru savienības žurnāla ”Būvinženieris” galvenā redaktore Antra Ērgle: “Izsludinot Energoefektīvāko ēku konkursa desmito sezonu, varam būt gandarīti, ka aug videi draudzīgu ēku būvētāju un atjaunotāju pulks, kā arī konkursa dalībnieku un atbalstītāju pārliecība par mūsu kopīgā darba vērtību. Ar resursus taupošu būvju palīdzību varam mācīties tērēt arvien mazāk dabas resursu un pagarināt planētas mūžu.”

Pieteikumus konkursam „Energoefektīvākā ēka Latvijā 2021” aicinām iesniegt līdz 2021. gada 18. jūnijam, nosūtot tos elektroniski uz e-pasta adresi .

Konkursa „Energoefektīvākā ēka Latvijā 2021” nolikums publicēts konkursa tīmekļa vietnē www.energoefektivakaeka.lv. Papildu informāciju par konkursu var saņemt Ekonomikas ministrijā (kontaktpersona: Inese Bērziņa, , 67013240).

Konkursa nolikums sagatavots sadarbībā ar informatīvās kampaņas „Dzīvo siltāk” sadarbības partneriem – Latvijas Būvinženieru savienību, Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociāciju, Latvijas Būvnieku asociāciju, Latvijas Logu un durvju ražotāju asociāciju, Rīgas Tehnisko universitāti, Būvniecības valsts kontroles biroju, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, Rīgas Stradiņa universitāti, Būvmateriālu ražotāju asociāciju, Latvijas Minerālvates ražotāju asociāciju un Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienību.

Konkursa sadarbības partneri un atbalstītāji ir Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā, SIA „Paroc”, SIA „Saint-Gobain Celtniecības produkti”, SIA „Knauf”, SIA „Rockwool”, Attīstības finanšu institūcija Altum”, AS „Latvenergo”, VentSys, SIA „Tenapors”, SIA “Kingspan Insulation”, SIA “Intellify” un Scheock. Konkursa informatīvie atbalstītāji ir laikraksts “Latvijas Avīze”, būvniecības portāli www.abc.lvwww.buvlaukums.lvwww.building.lvwww.buvbaze.lv un raidījums “Laiks mājai”.

 

Pieteikties ENERGOEFEKTĪVĀKĀS ĒKAS LATVIJĀ 2021 konkursam

 

logo 2021 Krāsains copy 2

Ekonomikas ministrijas

Sabiedrisko attiecību nodaļa

Tālr: 67013193

E-pasts: 

Web: www.em.gov.lvwww.energoefektivakaeka.lv

Twitter: @EM_gov_lv; @siltinam; @EnefLatvija

Youtube: http://www.youtube.com/siltinam

Facebook: https://www.facebook.com/energoefektivaka.eka.Latvijahttps://www.facebook.com/dzivosiltak

Flickr: https://www.flickr.com/photos/ekonomikasministrija

Turpinoties diskusijām par Latvijas iesniegto Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna (ANM) projektu, Eiropas Komisija (EK) atzinīgi novērtēja tajā iekļauto piedāvājumu izveidot fondu zemu izmaksu īres māju būvniecībai.

Iespēja dzīvot kvalitatīvā mājoklī par pieejamu cenu ir iedzīvotāju pamatvajadzība, tā ietekmē mājsaimniecību labklājības līmeni, iespēju vienlīdzību, mobilitāti, tādējādi nodrošinot vai liedzot tiem iespēju aktīvi piedalīties darba tirgū un ekonomikā kopumā. Mājokļu pieejamības problēmas reģionos kavē jaunu darba vietu izveidi, tādēļ mana prioritāte ir mūsdienu dzīves prasībām atbilstoša mājokļa pieejamības veicināšana. ANM plānā iekļautā programma ir viens no pasākumiem nevienlīdzības mazināšanai, lai sekmētu īres mājokļu pieejamību iedzīvotājiem,” atzīst ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Kā ziņots iepriekš, lai sekmētu īres mājokļu pieejamību mājsaimniecībām ar nepietiekamiem ienākumiem, Ekonomikas ministrija piedāvā ANM plānā iekļaut atbalsta pasākumu zemu izmaksu īres māju būvniecībai. Šim mērķim rosinām novirzīt ANM finansējumu 42,9 milj. eiro apmērā, sniedzot ilgtermiņa aizdevumus ar granta elementu nekustamā īpašuma attīstītājiem zemu izmaksu īres mājokļu būvniecībai. Ar šo finansējumu iecerēts uzbūvēt līdz 700 dzīvokļiem.

Saeimā jau ir gatavs pieņemšanai jaunais Dzīvojamās telpas īres likums, kas kļūs par būtisku priekšnosacījumu investīciju ieplūšanai īres mājokļu būvniecībā un kvalitatīva dzīvojamā fonda attīstībai,” pauž ekonomikas ministrs.

Arī EK un OECD pēdējo gadu pārskatos ir aicinājusi Latviju uzlabot cenas ziņā pieejamu mājokļu pieejamību iedzīvotājiem, norādot, ka ieguldījumi mājokļos ir būtiski, lai veicinātu labāku iekšējo mobilitāti, kvalitatīvu darbvietu pieejamību un dzīves kvalitātes paaugstināšanos Latvijas reģionos.

Ekonomikas ministrijas piedāvātais pasākumu kopums Eiropas Atveseļošanās un noturības mehānisma plānam 2021. – 2026. gadam Latvijas ātrākai atveseļošanai pēc Covid-19 izraisītās krīzes ietver četrus darbības virzienus – ekonomikas transformāciju un produktivitāti, reģionālās nevienlīdzības mazināšanu, uzņēmumu digitalizāciju un klimata pārmaiņas, uzņēmējdarbības atbalstam paredzot vismaz 400 miljonus eiro. Vairāk par EM piedāvājumu ANM: https://www.em.gov.lv/lv/jaunums/ekonomikas-ministrijas-piedavajums-atveselosanas-un-noturibas-mehanisma-planam

ANM ir jauna, EK centralizēti pārvaldīta budžeta programma, kas izveidota papildus 2021. – 2027. gada plānošanas perioda ES daudzgadu budžetam. Mehānisma mērķis – atbalstīt reformas, kā arī investīcijas, īpaši, kas saistītas ar pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku, kā arī mazināt krīzes radīto sociālo un ekonomisko ietekmi. Latvija kā pirmā no Baltijas valstīm uzsākusi sarunas ar EK par iesniegto ANM plānu.

WEB: www.em.gov.lv

Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi sākotnējo piedāvājumu grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā (turpmāk – ETL), ar kuriem paredzēts paplašināt iespējas elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem pašpatēriņam. Sagatavotie grozījumi ETL ir nodoti sabiedriskajai apspriešanai, tādēļ aicinām ieinteresētās puses iesaistīties normatīvā regulējuma izstrādes procesā, līdz š.g. 2.aprīlim sniedzot rakstiski savu viedokli Ekonomikas ministrijai uz e-pastu: .

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs: Kopš 2020. gada 1. aprīļa mājsaimniecībām NETO sistēmas ietvaros vairs nav jāmaksā OIK mainīgā daļa par tīklā nodoto un atpakaļ saņemto elektrību, kas ir sekmējisuzstādīto mikroģeneratoru atmaksāšanos. Tomēr straujākas zaļās enerģijas ražošanas attīstībai gribam piedāvāt papildus uzlabojumus – ļaut NETO sistēmu izmantot arī juridiskām personām, lielākas jaudas iekārtām un izmantot attālināta pašpatēriņa priekšrocības.

Ar grozījumiem ETL tiks pārņemtas divu Eiropas Savienības direktīvu prasības[1][2], kuras paredz jaunu regulējumu attiecībā uz elektroenerģiju, ko galalietotājs pats saražo savām vajadzībām no atjaunojamiem energoresursiem (saules, vēja u.c.). Grozījumi ETL sniegs šim galalietotājam iespējas:

  • ražot elektroenerģiju ne tikai objektā, kurā tā tiek patērēta, bet arī attālināti. Tas nozīmē, piemēram, ka varēs ražot elektroenerģiju no saules paneļiem vai vēja ģeneratora savā lauku īpašumā, bet patērēt dzīvoklī pilsētā;
  • savstarpēji dalīties jeb kopīgot pašu saražoto elektroenerģiju. Piemēram, ja daudzdzīvokļu mājai uz jumta uzstādīti saules paneļi, šīs mājas ietvaros varēs dalīties ar saražoto elektroenerģiju bez papildus tīkla izmaksām un nepiemērojot prasības, kas attiektos uz elektroenerģijas tirdzniecību (saimnieciskās darbības reģistrācija, nodokļi u.tml.);
  • veidot elektroenerģijas energokopienas[3]. Piemēram, elektroenerģijas patērētāji, kas apvienojas juridiskā savienībā un patērē elektroenerģiju, ko saražojuši kopīgā saules paneļu vai vēja ģeneratoru parkā. Arī šī būtu elektroenerģijas kopīgošana nevis savstarpēja tirdzniecība;
  • NETO sistēmas priekšrocības izmantot pašpatērētājiem ar lielākas jaudas iekārtām.

Elektroenerģijas pašražošanas jauninājumi likumdošanā veicinās mikroģeneratoru un elektrostaciju attīstību Latvijā, vienlaikus ļaujot ilgtermiņā gan optimizēt elektroenerģijas patēriņa izmaksas fiziskām un juridiskām personām, gan valstiskā līmenī veicināt atjaunojamo energoresursu izmantošanas mērķu sasniegšanu.

Ar sagatavotajiem priekšlikumiem grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā var iepazīties Ekonomikas ministrijas tīmekļa vietnē sadaļā “Diskusiju dokumenti”.

 

Saeima š.g. 17. marta sēdē pieņēma jauno Dzīvojamo telpu īres likumprojektu. Jaunais Dzīvojamo telpu īres likums ir jauns regulējums dzīvojamo telpu īres tirgū un sekmēs kvalitatīvu un pieejamāku īres dzīvokļu izveidi, nodrošinās plašāku īrnieku aizsardzību, piedāvās jaunu risinājumu līdzšinējiem garajiem tiesvedību procesiem, kā arī veicinās investīcijas īres namu sektorā un darbaspēka mobilitāti uz pilsētām un novadiem, kur veidojas labi apmaksātas darbavietas.

Šis ir viens no tiem likumiem, kuriem bija jābūt jau sen. Viena no manām prioritātēm ir pieejama un kvalitatīva mājokļa nodrošināšana mūsu iedzīvotājiem. Patiess prieks, ka pēc divu garu gadu darba ir panākts līdzsvarots risinājums starp īrniekiem un izīrētajiem. Likums ir priekšnosacījums kvalitatīva dzīvojamā fonda attīstībai. Turklāt beidzot tiks atrisināts  konflikts starp denacionalizēto namu īpašniekiem un īrniekiem, jo šā gada valsts budžetā ir paredzēti līdzekļi dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstu izmaksai denacionalizēto māju īrniekiem,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Nolūkā vairāk aizsargāt īrnieku intereses likumā noteikts, ka izīrētājs varēs paaugstināt īres maksu tikai tad, ja īres līgumā būs paredzēti principi un kārtība īres maksas paaugstināšanai, piemēram, paaugstināšanas sasaiste ar gada vidējo inflāciju, plānotajiem izdevumiem, periodiska īres maksas paaugstināšana.

Ēnu ekonomikas mazināšanai jaunajā likumā paredzēta atvieglota kārtība īres līgumu reģistrācija zemesgrāmatā, tādējādi nodrošinot publiski pieejamu un ticamu informāciju par noslēgtajiem darījumiem, kas pasargās gan īrniekus, gan nekustamā īpašuma jaunos ieguvējus. Svarīgi uzsvērt, ka īres līguma reģistrācija zemesgrāmatā būs bez maksas, līdz ar to neradot papildu izmaksas izīrētājam un īrniekam. Vienlaikus īres līguma reģistrācija zemesgrāmatā ļaus izskaust fiktīvos īres līgumus, kā arī pasargāt godprātīgos īrniekus izīrētāja maiņas gadījumā.

Tāpat jaunais likums ievērojami paātrinās strīdu izšķiršanu starp izīrētāju un īrnieku un samazinās ar to saistītās izmaksas. Līdz šim likums paredzēja visu strīdu izšķiršanu tiesā. Līdz ar jauno likumu Saeima tuvākajā laikā pabeigs darbu pie grozījumiem Civilprocesa likumā, piedāvājot saistību bezstrīdus izpildīšanu atsevišķos gadījumos (gadījumos, kad nav strīda) - īrnieka pienākums būs atstāt īrēto dzīvojamo telpu, ja būs beidzies īres līguma termiņš un nebūs panākta vienošanās par jaunu līgumu, vai ja būs izveidots īres maksas parāds. Vienlaikus šāds risinājums būtiski mazinās riskus potenciālajiem investoriem veikt ieguldījumus jaunu īres namu būvniecībā.

Salīdzinot ar iepriekšējo likumu, būtiskas izmaiņas paredzētas īres līguma termiņa nosacījumos – turpmāk īres līgumu vairs nevarēs noslēgt uz nenoteiktu laiku. Proti, īres līgums būs slēdzams tikai uz noteiktu laiku un, termiņam izbeidzoties, īrniekam būs pienākums atbrīvot dzīvojamo telpu, ja vien ar izīrētāju netiek noslēgts jauns īres līgums vai pagarināts iepriekšējais. Līguma termiņa kontekstā jānorāda, ka arī turpmāk īrnieks bez īpaša pamata varēs atkāpties no līguma, iepriekš brīdinot izīrētāju; savukārt izīrētājs joprojām līgumu varēs izbeigt tikai likumā noteiktajos gadījumos un termiņos.

Tāpat izmaiņas skars arī īrnieka ģimenes locekļu tiesības – ģimenes locekļi turpmāk neiegūs patstāvīgas tiesības uz dzīvojamās telpas lietošanu, tādējādi ģimenes locekļi vairs nebūs arī solidāri atbildīgi par īres līgumā noteikto saistību izpildi. Vienīgi īrnieka nāves gadījumā ģimenes locekļiem paredzētas tiesības prasīt noslēgt jaunu īres līgumu, nemainot iepriekšējā līguma nosacījumus.

Ņemot vērā jaunā regulējuma būtiskās atšķirības no līdz šim spēkā esošā likuma, paredzēts pārejas regulējums. Attiecīgi, īres līgumus, kuri tika noslēgti pirms jaunā likuma spēkā stāšanās brīdim, īrnieks vai izīrētājs varēs prasīt ierakstīt zemesgrāmatā 5 gadu laikā no likuma spēkā stāšanās.

Dzīvojamās telpas īres līgumi, kas noslēgti līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, būs grozāmi atbilstoši šā likuma 8. panta pirmās daļas  noteikumiem ne vēlāk kā līdz 2026. gada 31. decembrim. Ja izīrētājs un īrnieks nevarēs vienoties par šiem noteikumiem, strīdu izšķirs tiesa un šāda prasība būs ceļama ne vēlāk kā līdz 2026. gada 31. decembrim.

Savukārt attiecībā par dzīvojamās telpas īres līgumiem, kas noslēgti līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai un tajā nav  norādīts  termiņš, uz kādu dzīvojamā telpa izīrēta, bet izīrētājs un īrnieks nevarēs vienoties par turpmāku dzīvojamās telpas īres līguma termiņu, to noteiks tiesa pēc sava ieskata uz termiņu, kas nepārsniedz 10 gadus, bet ne ilgāku kā līdz 2036. gada 31. decembrim. Tāpat ir paredzēts, ka šādiem dzīvojamās telpas īres līgumiem, kuros nav  norādīts  termiņš, uz kādu dzīvojamā telpa izīrēta un kuri līdz 2026. gada 31. decembrim nav grozīti vai par to līdz  2026. gada 31. decembrim nav celta prasība tiesā, termiņš ir 2036. gada 31. decembris.

Vienlaikus atgādinām, ka pēc Ekonomikas ministrijas pieprasījuma 2021. gadā valsts budžetā iezīmēti 2 784 151 eiro valsts līdzfinansējumam dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta nodrošināšanai denacionalizēto namu īrniekiem. Ekonomikas ministrijai 2020. gadā ir iesniegta informācija par 9 Jūrmalā un 225 Rīgā reģistrētām personām atbrīvošanas pabalsta saņemšanai par kopējo summu 2 784 150,50 eiro. Vienlaikus Ministru kabinets lēmis paredzēt valsts līdzfinansējumu dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta nodrošināšanai denacionalizēto namu īrniekiem arī 2022. gadā - 1,5 miljonu eiro un 2023. gadā - 2 miljonu eiro apmērā.

Kā zināms, 2017. gadā tika parakstīts sadarbības memorands nekustamā īpašuma tirgus attīstībai, kas paredzēja gan konkrētus uzdevumus valdībai, tostarp izstrādāt jaunu regulējumu īres tirgus attīstībai, gan konkrētas apņemšanās no nozares komersantiem.

 

WEB: www.em.gov.lv

Ekonomikas ministrija, Attīstības finanšu institūcija Altum un Centrālā finanšu un līgumu aģentūra š.g. 25. martā un 1. aprīlī daudzdzīvokļu ēku un publisko ēku pārvaldniekus, projektētājus un būvkomersantus aicina piedalīties vebināros “Būtiskākās kļūdas un ieteikumi ēku atjaunošanā”. ...

Š.g. 25. marta pl.14.00 vebinārā informēsim par aktualitātēm būvniecības normatīvajā regulējumā, uzsvērsim būvniecības procesa dalībnieku atbildības dalījumu, kā arī pastāstīsim par galvenajiem secinājumiem ēku energoefektivitātes paaugstināšanas būvdarbu kontroles laikā. Pasākuma laikā eksperti uzsvērs darba drošības ievērošanas nepieciešamību objektā un norādīs uz biežāk izplatītajām kļūdām elektroinstalācijas plānošanā un ekspluatācijā.

Vebinārā piedalīsies Ekonomikas ministrijas, Attīstības finanšu institūcijas Altum, Būvniecības valsts kontroles biroja, Valsts darba inspekcijas un Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācijas eksperti.

Vebināra dienas kārtība un pieteikšanās veidlapa publicēta Ekonomikas ministrijas mājas lapā: šeit. Saite uz pasākumu tiks nosūtīta reģistrētajiem dalībniekiem dienu pirms attiecīgā pasākuma.

Š.g. 1.aprīlī pl.14.00 vebinārā informēsim par biežāk pieļautajām kļūdām apmesto un ventilējamo fasāžu montāžā, prasībām reglamentētās sfēras būvmateriāliem, kā arī sniegsim ieteikumus kvalitatīvai logu montāžai. Tāpat eksperti pastāstīs arī par gāzesvadu ievadu pārvietošanu daudzdzīvokļu ēku siltināšanas projektos, kā arī par ugunsdrošības prasībām. Pasākumā informēsim arī par siltumapgādes sistēmas montāžas kļūdām un siltummezgliem.

Vebinārā piedalīsies Patērētāju tiesību aizsardzības centra, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, AS “GASO”, Latvijas Logu un durvju asociācijas, Latvijas Minerālvates ražotāju asociācijas, Latvijas Būvmateriālu ražotāju asociācijas un Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas eksperti.

Vebināra dienas kārtība un pieteikšanās veidlapa publicēta Ekonomikas ministrijas mājas lapā: šeit. Saite uz pasākumu reģistrētajiem dalībniekiem tiks nosūtīta dienu pirms attiecīgā pasākuma.

Pasākumi tiek organizēti informatīvās kampaņas “Dzīvo siltāk” un konkursa “Energoefektīvākā ēka Latvijā” ietvaros.

Aktuālajai informācijai par ēku renovāciju un energoefektivitātes jautājumiem aicinām sekot informatīvās kampaņas “Dzīvo siltāk” Facebook lapā: www.facebook.com/dzivosiltak.

Sabiedrisko attiecību nodaļa

Tālr: 67013240

E-pasts:

Web: www.em.gov.lv

Par konkursu

Konkursu "Energoefektīvākā ēka Latvijā" organizē Ekonomikas ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un žurnāls "Būvinženieris".

Konkursa mērķis ir veicināt labo praksi ēku energoefektivitātes un ilgtspējas jomā, īstenojot energoefektīvu ēku būvniecību, atjaunošanu un pārbūvi, tādējādi samazinot siltumnīcefekta gāzu  emisiju daudzumu atmosfērā un veicinot sabiedrības izpratni par ēku siltumnoturību, telpu mikroklimatu, kā arī siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas nozīmi un iespējām, lai radītu kvalitatīvu, arhitektoniski izteiksmīgu dzīves telpu. 

2021. gadā konkursu atbalsta: Eiropas komisijas pārstāvniecība Latvijā, VentSysSIA „Paroc”, SIA „Saint-Gobain Celtniecības Produkti”, SIA „Knauf”, SIA "Rockwool", Attīstības finanšu institūcija Altum, AS "Latvenergo", SIA „Tenapors” SIA “Kingspan Insulation”, SIA "Inetllify" un Scheock.

Konkursa nolikuma izstādē iesaistījušās nozīmīgākās būvniecības nozares nevalstiskās organizācijas - Latvijas Būvinženieru savienībaLatvijas Būvnieku asociācija, Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācija, Latvijas Logu un durvju ražotāju asociācija, Rīgas Tehniskā universitāte, Būvmateriālu ražotāju asociācija, Latvijas minerālvates ražotāju asociācija, Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienība, Rīgas Stradiņa universitāte un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests.

Pieteikties ENERGO EFEKTĪVAS ĒKAS konkursam

Organizē

 emvaram     buvinzenieris     dzivo siltak

Galvenais partneris

EK augstas izskirstpejas logo zils ar dzeltenam zvaigznem

 

Sadarbības partneri

Isover saintGobain          Logo Schoeck en 2021 RGB   

 

     Paroc          elektrum logo 

Atbalstītāji

   ventsys logo          ROCKWOOL-Logo         knauf   

     altum attistiba logo          TENAPORS          kingspan logo vector xs         Intellify logo slogan

Informatīvie sadarbības partneri

 abc building   Buvlaukumslv-logo 

 buvbaze-new

la  laiks majai   

 

Kontakti

Antra Ērgle
29538464,

Juris Kokainis
26431300,  

Inese Bērziņa

67013240,

Dzīvo siltāk

dzivo siltak 20

Sazināties

UZ AUGŠU