Jau 11 gadu Ekonomikas ministrija (EM) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija kopā ar Latvijas Būvinženieru savienību (LBS) aicina pieteikt energoefektīvās ēkas konkursam Energoefektīvākā ēka Latvijā. Arī šis gads nebūs izņēmums.

Vecrīgā, Mucenieku ielā 3, Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūras telpās 2009.gadā bija daudz diskusiju un sarunu par to, kā veicināt daudzdzīvokļu ēku atjaunošanu. Eiropas Savienības līdzfinansējums bija pieejams, bet pieteikumu bija maz, un arī sabiedrības, dzīvokļu īpašnieku izpratne par energoefektivitātes sniegtajām priekšrocībām, kopīpašumu un kvalitatīvu būvniecību bija pašvaka.

Jāpiebilst, ka tajā brīdī arī valsts pārvalde, bankas, būvnieki, namu pārvaldnieki par šo tēmu daudz nerunāja, informācijas aprite par aktuālo bija minimāla. Plānojot un domājot par komunikāciju un sabiedrības izglītošanu, tapa aicinājums sadarbības memoranda parakstīšanai. 2010.gada 25.februārī pirmās 18 nevalstiskās organizācijas (NVO), kā arī bankas un EM parakstīja Sadarbības memorandu, un sākās iniciatīvas/kustības un informatīvās kampaņas Dzīvo siltāk posms.

Dzīvo siltāk tagad ir platforma, kur satikties nozarei, valsts pārvaldei, pašvaldībām un energoefektivitātes entuziastiem, kur izglītot un informēt sabiedrību un arī pašiem mācīties. Šo gadu laikā organizēts daudz informatīvu pasākumu, dalība izstādēs, ar nozari kopā gatavoti simtiem un tūkstošiem informatīvu materiālu.
Izcili piemēri un iespaidīgi rezultāti

Vēl 31 valsts pārvaldes institūciju, NVO un mācībspēku pārstāvis 2020.gada 4.martā parakstīja papildināto Sadarbības memorandu. Ēku atjaunošanas kontekstā vairs sen nerunājam tikai par siltināšanu, bet arī par energoefektivitāti, būvniecības kvalitāti un labbūtību.

EM valsts sekretārs Edmunds Valantis: “Šo 10 gadu laikā kustība Dzīvo siltāk ir paplašinājusies, sniedzot informāciju ne tikai par daudzdzīvokļu māju atjaunošanas praktiskajiem aspektiem un pieejamo valsts atbalstu, bet arī informējot par risinājumiem uzņēmumu un valsts ēku energoefektivitātes uzlabošanai. Investīcijas energoefektivitātē ceļ uzņēmumu produktivitāti un konkurētspēju, savukārt investīcijas ēku atjaunošanā ļauj ietaupīt energoresursus un paaugstina iedzīvotāju maksātspēju. Vienlaikus apzinoties, ka mēs katrs speram mazu soli pretī lieliem mērķiem – klimata aizsardzībai! Ekonomikas ministrija pašlaik aktīvi strādā, lai arī turpmāk būtu pieejams atbalsts energoefektivitātes paaugstināšanai un atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanai daudzdzīvokļu, publiskajās un ražošanas ēkās.

Viena no kopējām idejām, kā veicināt ēku atjaunošanu, bija organizēt pasākumu, kura laikā būtu iespēja pateikt paldies māju vecākajiem, namu pārvaldniekiem, būvniekiem un projektētājiem par ieguldīto darbu. Mums bija vēlme radīt vietu, kur energoefektivitātes faniem satikties, kur apkopot un izcelt labos piemērus, kur svinēt cilvēku uzņēmību, energoefektivitāti un Latvijas mīlestību. Mūsu mērķis bija ne tikai veicināt dažādu ēku atjaunošanu un energoefektivitātes paaugstināšanu tajās, dot impulsu kaimiņiem rīkoties un uzņēmējiem parādīt, kā var optimizēt ražošanas izmaksas energoefektīvās ēkās, bet arī sekmēt Latvijas vides aizsardzību un sakopšanu.

Konkurss ir labs iedvesmas avots citām ēkām, jo te var redzēt patiešām izcilus piemērus kvalitatīvai ēku atjaunošanai un iespaidīgus rezultātus energoefektivitātes rādītāju kāpumam. Latvijas ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs uzsver: “Savas mājas un pagalma sakārtošana ir katra saimnieka goda lieta. Investējot ēku atjaunošanā, mājokļi kļūst pieejamāki un energoefektīvāki, kas nozīmē arī ilgtermiņa ieguvumus gan iedzīvotāju labklājībai, gan uzņēmējdarbības attīstībai, tāpat tas ir svarīgs solis Eiropas Savienības kopējo enerģētikas un klimata mērķu sasniegšanā.

Konkursa lielais mērķis ir izcelt labo praksi ēku energoefektivitātes uzlabošanā, veicinot un vairojot sabiedrības izpratni par ēku siltumnoturību, telpu mikroklimatu, kā arī siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas nozīmi un iespējām, lai radītu kvalitatīvu, arhitektoniski izteiksmīgu dzīves telpu.


Gadu gaitā pilnveidojies

Šogad konkursam ir jau 12.sezona. Konkursa desmit gadu jubileju svinējām 2021.gadā, un tas bija apzināts lēmums, lai trīs gadus būtu iemesls teikt paldies par Latvijas ēku (daudzdzīvokļu, vienģimenes māju, uzņēmumu, publisko ēku) sakārtošanu. Eiropas Savienības fondu atbalsta programmai 10 gadu bija 2019.gadā, informatīvajai kampaņai Dzīvo siltāk desmitgadi svinējām 2020.gadā, un konkursam Energoefektīvākā ēka Latvijā 10 gadu jubileju nosvinējām pērn.

Helēna Endriksone, LBS valdes priekšsēdētāja vietniece, konkursa žūrijas dalībniece: “Konkurss ir svētki energoefektivitātes draugiem, kas visus šos gadus sabiedrībā vairojuši izpratni par ēku siltumnoturību, telpu mikroklimatu, kvalitatīvu dzīves telpu un labo praksi ēku energoefektivitātes jomā.”

Konkurss Energoefektīvākā ēka Latvijā ik gadu ir pilnveidojies, tāpat kā nozares un sabiedrības izpratne par energoefektivitāti. Pirmajos gados žūrija vairāk uzmanības pievērsa energoefektivitātes rādītājiem (enerģijas ietaupījumam, patēriņam pēc atjaunošanas) un būvniecības kvalitātei.Tagad katrs žūrijas dalībnieks izvērtē savu kritēriju, punkti summējas, un rezultāts ir acīmredzams, gandrīz izslēdzot subjektīva vērtējuma faktoru projektu vērtēšanā. Protams, minimāla subjektivitāte jau vienmēr saglabājas, jo arhitektoniskā kvalitāte ir nedaudz relatīva. Žūrijā kopumā strādā 34 eksperti no Rīgas Tehniskās universitātes, Rīgas Stradiņa universitātes, nozares NVO, piemēram, no LBS, Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģiju inženieru savienības, kā arī no vairākām valsts institūcijām, piemēram, no Būvniecības valsts kontroles biroja, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta u.c.

Ilgtspējīgas būvniecības padomes eksperts Jānis Ankipāns: “Pirms 12 gadiem pievienojos konkursam Energoefektīvākā ēka Latvijā kā jauns speciālists ar mērķi izglītot sabiedrību un popularizēt energoefektivitāti. Labākā enerģija ir tā, ko nepatērējam – tas ir sauklis, kurš joprojām ir ļoti aktuāls. Šajos gados ir atjaunotas daudzas mājas, un vēl svarīgāk – iegūta milzīga pieredze un zināšanas. Arī konkurss audzis līdzi laikam un izglītojies. Jau pirmsākumos bija skaidrs – ja siltinām vai būvējam ēku, nedrīkst aizmirst par ventilāciju. Tagad konkurss no energoefektivitātes virzās labbūtības un ilgtspējas virzienā. Šeit papildus energoefektivitātei tiek vērtēta cilvēka labbūtība un ietekme uz dabu – gaisa kvalitāte, apgaismojums, akustika, vides pieejamība un atjaunojamo resursu lietojums.


Atzinība, ar ko lepoties

Pieteikto projektu vērtēšana notiek divās kārtās. Pirmajā kārtā eksperti vērtē ēku siltumenerģijas patēriņu, enerģijas ietaupījumu un siltumnīcefekta gāzu īpatnējās emisijas. Otrajā kārtā ēkas tiek vērtētas klātienē. Ekspertiem ir saspringts darba grafiks, apsekojot būves, runājot ar pieteikto ēku pārstāvjiem. Tas ir arī klātienes vērtēšanas emocionālākais un vērtīgākais brīdis – kad ir iespēja redzēt ēku un tās iemītniekus dzīvē, nevis tikai attēlos un dokumentos.

Konkursa Energoefektīvākā ēka Latvijā žūrijas ilggadējā vadītāja Mārīte Šperberga: “Ir pašsaprotami, ka, būvējot ēkas, tiek domāts par to, lai tās būtu ērti un ekonomiski ekspluatējamas, lai tās ir energoefektīvas. Tāpat, gādājot labākus dzīves apstākļus un atjaunojot pirms vairākiem gadu desmitiem būvētās daudzdzīvokļu un sabiedriskā ēkas, vispirms kā būtiskākais rezultāts tiek ietverti energoefektivitātes rādītāji, un tam līdzi nāk estētiska, sakārtota koplietošanas vide un telpas, kas ēku īpašniekus un namu iedzīvotājus mudina sakopt arī savus privātos īpašumus. Un to ieguvumu kopumu var mēģināt mērīt visdažādākajos veidos: metros un kvadrātmetros, stundās, jaudā, kā arī naudā, bet nav iespējams izmērīt ne motivāciju, ne emocijas, ne lepnumu un prieku par paveikto. Gribētos, lai mūsu pilsētu un ciematu iedzīvotāji spēj saorganizēties ēku atjaunošanai, kā to dara Valmierā, Liepājā, Cēsīs, Jelgavā un citur Latvijā. Atceros, ar kādu gandarījumu žūrija pirmo reizi ieradās Daugavpilī, kur daudzdzīvokļu mājas vecākais ar lepnumu rādīja paveikto, jo ne bez grūtībām izdevās pārliecināt iedzīvotājus par nama renovāciju.

Kopš 2021.gada visiem konkursa otrajā kārtā tikušajiem projektiem tiek piešķirta plāksne Energoefektīvākā ēka Latvijā kā apliecinājums, ka ēka piedalījusies konkursā un sasniegusi labus rezultātus. Reizēm punkti ir tik blīvi, ka tikai puspunkts izšķir, kura ēka iekļūs otrajā kārtā, kura uzvarēs un kurai tiks dota iespēja citu gadu.

Mārīte Šperberga turpina: “Projektu iesniedzēju motivācija ir ļoti dažāda. Par to precīzāk var atbildēt paši pieteikumu iesniedzēji. Taču namu īpašnieki, protams, lepojas, ja viņu īpašumā ir ēka, kuras sienu rotā plāksnīte ar uzrakstu Energoefektīvākā ēka. Daudzdzīvokļu namu iedzīvotāji organizē pat svinīgu šīs plāksnītes pielikšanu. Viņiem tas ir goda jautājums. Šādā mājā  ievērojami ceļas arī dzīvokļa vērtība, ja, piemēram, īpašnieks to vēlas pārdot.


Būtisks ietaupījums arī ilgtermiņā

Vienpadsmit gados konkursā piecās nominācijās ir vērtētas 337 ēkas, un sīvākā konkurence vienmēr ir bijusi nominācijā Energoefektīvākā atjaunotā daudzdzīvokļu ēka. Kopumā šajā nominācijā pieteikti 227 nami. Līdz šim Latvijā ar Eiropas Savienības finanšu atbalstu atjaunots ap 1000 ēku, tātad vienu trešdaļu no tām esam redzējuši un vērtējuši.

Šo gadu laikā lielākais laureātu skaits ir bijis no Liepājas – kopumā 17 –, tostarp apbalvoti 14 atjaunotu un energoefektīvu daudzdzīvokļu ēku un trīs energoefektīvu publisko ēku pārstāvji.

Liepājas valstspilsētas pašvaldības izpilddirektora vietnieks Mārtiņš Tīdens: “Konkurss Energoefektīvākā ēka Latvijā ir ļoti nepieciešams, lai varētu gan pateikt paldies ēku īpašniekiem par drosmi, uzņēmību un pieņemtajiem lēmumiem, gan arī novērtēt visu iesaistīto – projektētāju, būvuzraugu, būvnieku utt. – darbu. Konkurss dod iespēju salīdzināt un vērtēt projektus dažādās valsts vietās, veicināt zināšanu pārnesi un  informēt sabiedrību par veiksmīgākajiem risinājumiem. Liepājā konkursā uzvarējušo ēku iedzīvotāji ir lepni, ka pie viņu ēkām ir piestiprinātas apbalvojumu plāksnes. Tas liecina, ka lēmumi bijuši pareizi un darbs paveikts kvalitatīvi.”  

Ja skatās uzņēmumu griezumā, visvairāk energoefektīvo publisko ēku ir atjaunojusi VAS Valsts nekustamie īpašumi. Tās kontā ir septiņas atjaunotas un energoefektīvas konkursa apbalvojumu saņēmušas ēkas.

Neatkarīgais eksperts ēku energoefektivitātes jomā Aldis Greķis ir ilggadējs žūrijas loceklis, un 2021.gadā viņš veica izvērtējumu par visām dzīvojamām un nedzīvojamām ēkām, kuras konkursā no 2011. līdz 2021.gadam ieguva pirmās vietas godalgu kā energoefektīvākās ēkas. Sasniegtie enerģijas patēriņa dati rādīja, ka šajās ēkās arī nākamajos periodos novērots būtisks enerģijas ietaupījums un nodrošināta droša ekspluatācija. Turpmākajos gados pēc atjaunošanas nevienai nav bijis nepieciešams vēl ieguldīt lielus papildu līdzekļus energoefektivitātes uzlabošanai. Sīkāk par šī pētījuma secinājumiem pastāstīsim nākamajos žurnāla Būvinženieris numuros.

Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis: “Padomju laikā būvētiem daudzdzīvokļu namiem Latvijā ir diezgan zema siltmnoturība. Šie mājokļi ir nolietojušies, tie nenodrošina iedzīvotājiem nepieciešamo komfortu, to apkures izmaksas ir augstas. Ekonomikas ministrijas/valsts daudzdzīvokļu namu atjaunošanas atbalsta programma dod ļoti lielu līdzfinansējumu iedzīvotājiem mājokļu remontā un energoefektivitātes uzlabošanā. Konkursā Energoefektīvākā ēka Latvijā aplūkotās ēkas pierāda, ka, pareizi un kvalitatīvi veicot investīcijas mājas atjaunošanā, var sasniegt ļoti labus rezultātus. Dzīvojot atjaunotā daudzdzīvokļu namā, uzlabojas komforts un samazinās apkures izmaksas, un tie vēl ilgus gadus kalpos daudzām laimīgām ģimenēm.


Simpātiju soliņš par labu piemēru

Nozīmīga konkursa sadaļa ir sabiedrības balsojums par simpātiskāko energoefektīvāko ēku. Atjaunošana prasa daudz spēka un prasmju – ne tikai saliedēt, motivēt un iedvesmot, bet arī darīt. Iedzīvotāju balsošana ir konkursa labākā daļa. Jau piecus gadus soliņš ceļo uz simpātiskāko ēku pagalmiem, un pēdējos divus gadus to dāvina Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītājas vietnieks Mārtiņš Zemītis: “Augstās enerģijas cenas, kas tagad tukšo ikviena maciņu un kļūst par jauno normālību, vēlreiz un vēlreiz apliecina, cik svarīgi enerģiju taupīt, tālredzīgi ieguldot energoefektivitātes paaugstināšanā un rūpējoties par mājokli ikdienā. Konkurss Energoefektīvākā ēka Latvijā jau 12 gadu garumā dod lielisku iespēju izcelt labos piemērus un vairot sabiedrības iesaisti energoefektivitātes veicināšanā un labbūtības vairošanā. Katru gadu uz kādu Latvijas novadu aizceļo skatītāju simpātiju soliņš, ko dāvā Eiropas Komisija. Šis soliņš ir simbolisks paldies tiem saimniekiem un iedzīvotājiem, kas jau izdarījuši savu mājasdarbu – īpaši parūpējušies par energoefektīviem risinājumiem, iedvesmojot un iedrošinot to darīt arī citus visā Latvijā un Eiropā.

Viens no konkursa mērķiem ir arī sabiedrības un nozares izglītošana. Darbs žūrijā ir starpnozaru sadarbība un simbioze, šīs zināšanas konkursa organizatori un žūrija vēlas nest arī ārpus mūsu kopējā informatīvā burbuļa. Sākām ar sarunu apli par energoefektivitāti, ko joprojām diskusiju veicināšanai izmantojam semināros un izstādēs. Tagad arī aktīvi organizējam vebinārus privātmāju īpašniekiem, daudzdzīvokļu namu pārvaldniekiem un dzīvokļu īpašniekiem, uzņēmumu un sabiedrisko ēku apsaimniekotājiem, kā arī būvniecības ekspertiem. Aktuālie video ir pieejami Ekonomikas ministrijas YouTube kanālā un Slideshare.


Pavasarī liek sarosīties

Konkursa organizatori – Ekonomikas ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un Latvijas Būvinženieru savienība (žurnāls Būvinženieris) – ir sākuši darbu pie šī gada konkursa nolikuma izstrādes. Plānots, ka arī šogad pieteikumus pieņemsim piecās nominācijās – Energoefektīvākā atjaunotā daudzdzīvokļu ēka, Energoefektīvākā daudzdzīvokļu ēka. Jaunbūve, Energoefektīvākā publiskā ēka, Energoefektīvākā industriālā ēka un Energoefektīvākā vienģimenes ēka.

SIA Valmieras namsaimnieks galvenā projektu vadītāja Ieva Šakena: “Katru pavasari saņemtā ziņa par izsludināto konkursu Energoefektīvākā ēka Latvijā liek sarosīties, pārskatīt atjaunoto māju siltumenerģijas patēriņus, analizēt un domāt, ko un kā vēl uzlabot turpmāk, gatavojot jaunus projektus daudzdzīvokļu māju atjaunošanai. Konkursa noslēguma pasākums ir svētki, kur satiekas nozares speciālisti, dalās pieredzē un kopā priecājas par konkursa dalībnieku sasniegumiem.”

Konkursam ir vēl viena skaista tradīcija. Noslēguma pasākumu vienmēr vada žūrijas pārstāvji – kāds no nozares kopā ar kādu Ekonomikas ministrijas pārstāvi. Kurš tad vēl vairāk un labāk var pateikties kā savējie?

Konkursa organizatoru vārdā sakām lielu paldies arī konkursa ilggadējiem atbalstītājiem un draugiem – Eiropas Komisijas pārstāvniecībai Latvijā, SIA Paroc, SIA Saint-Gobain Celtniecības produkti, SIA Knauf, SIA Rock-wool, Attīstības finanšu institūcijai ALTUM, AS Latvenergo, VentSys, SIA Kingspan.


Inese Bērziņa, Ekonomikas ministrija, konkursa Energoefektīvākā ēka Latvijā žūrijas komisijas vadītāja

Raksts pārpublicēts no žurnāla Būvinženieris februāra numura (Nr.84).

Par konkursu

Konkursu "Energoefektīvākā ēka Latvijā" organizē Ekonomikas ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un Latvijas Būvinženieru savienība.

Konkursa mērķis ir veicināt labo praksi ēku energoefektivitātes un ilgtspējas jomā, īstenojot energoefektīvu ēku būvniecību, atjaunošanu un pārbūvi, tādējādi samazinot siltumnīcefekta gāzu  emisiju daudzumu atmosfērā un veicinot sabiedrības izpratni par ēku siltumnoturību, telpu mikroklimatu, kā arī siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas nozīmi un iespējām, lai radītu kvalitatīvu, arhitektoniski izteiksmīgu dzīves telpu. 

2022. gadā konkursu atbalsta: VentSysSIA „Paroc”, SIA „Saint-Gobain Celtniecības Produkti”, SIA „Knauf”, SIA "Rockwool", Attīstības finanšu institūcija Altum, AS "Latvenergo", SIA "Baumit".

Konkursa nolikuma izstādē iesaistījušās nozīmīgākās būvniecības nozares nevalstiskās organizācijas un valsts pārvaldes institūcija - Žunāls "Būvinženieris", Eiropas komisijas pārstāvniecība Latvijā, Latvijas Būvinženieru savienībaLatvijas Būvnieku asociācija, Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācija, Latvijas Logu un durvju ražotāju asociācija, Rīgas Tehniskā universitāte, Būvmateriālu ražotāju asociācija, Latvijas minerālvates ražotāju asociācija, Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienība, Rīgas Stradiņa universitāte un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests.

Organizē

 emvaram         dzivo siltaklbs 300x200 removebg preview

Sadarbības partneri

Isover saintGobain         Paroc  ROCKWOOL-Logo

Baumit logo images     

Atbalstītāji

   ventsys logo               elektrum logo          knauf    altum attistiba logo          

Informatīvie sadarbības partneri

buvinzenieris abc  Buvlaukumslv-logo 

 buvbaze-new

la  laiks majai   

 

Kontakti

Uldis Andersons
29461241,

Juris Kokainis
26431300,  

Inese Bērziņa

67013240,

Dzīvo siltāk

dzivo siltak 20

Sazināties

UZ AUGŠU