Šodien, 8.jūnijā konkursa "Energoefektīvākā ēka Latvijā 2015" žūrija apmeklēs 5 no 15 konkursa 2.kārtā iekļuvušajiem objektiem Ventspilī un Liepājā.
Jau ziņots, ka konkursa žūrijai 4., 5. un 8.jūnijā paredzēts klātienē apmeklēt konkursa "Energoefektīvākā ēka Latvijā 2015" 2.kārtā iekļuvušās ēkas, lai iepazītos ar to celtniecībā vai renovācijā izmantotajiem materiāliem un tehnoloģijām.
Šā gada 8. jūnijā žūrijas komisija apmeklēja 5 ēkas Ventspilī un Liepājā:
- Renovēto daudzdzīvokļu māju Ventspilī, Sarkanmuižas dambī 13;
- Renovēto daudzdzīvokļu māju Ventspilī, Lielajā prospektā 39;
- Renovēto daudzdzīvokļu māju Liepājā, Alejas ielā 24;
- Renovēto daudzdzīvokļu māju Liepājā, Ventas ielā 2;
- Renovēto daudzdzīvokļu māju Liepājā, Dzērves ielā 17.
Noslēguma pasākums un konkursa laureātu paziņošana plānota 2015.gada 18.jūnijā.
________________________________________
Daudzdzīvokļu ēka Sarkanmuižas dambī 13, Ventspilī
Daudzdzīvokļu ēka Sarkanmuižas dambī 13, Ventspilī ekspluatācijā nodota 1962. gadā, bet atjaunota 2014. gadā. 3 stāvu 316. sērijas ēkas kopējā platība ir 755,6 kv.m, bet apkurināmā platība - 562,2 kv.m. Renovācijas laikā ēkas silikātķieģeļu ārsienas siltinātas ar akmens vati 120 mm biezumā, bēniņu dzelzsbetona paneļu pārsegumi ar beramo vati 200 mm biezumā un izdedžiem 150 mm biezumā, savukārt, dzelzsbetona paneļu pagraba/grīdas pārsegums ar 80 mm akmens vates plāksnēm. Ēkā veikta gan logu, gan durvju nomaiņa. Siltumapgāde tiek organizēta centralizēti un regulēta atkarībā no gaisa temperatūras ārā, temperatūru pazeminot naktīs un brīvdienās. Karstā ūdens sagatavošana notiek centralizēti siltuma mezglā, piemērojot ūdens temperatūras pazeminājumu naktīs un brīvdienās. Ēkā nodrošināta dabiskās pieplūdes un mehāniskās nosūces ventilācija.

Daudzdzīvokļu māja Lielajā prospektā 39, Ventspilī
Daudzdzīvokļu māja Lielajā prospektā 39, Ventspilī ekspluatācijā nodota 1963. gadā, bet renovēta 2013. gadā. 3. stāvu 318. sērijas silikātķieģeļu ēkas kopējā platība ir 1315,9 kv.m., bet apkurināmā platība – 979 kv.m. Renovācijas laikā veikta silikātķieģeļu ārsienu siltināšana ar putupolistirolu 150 mm biezumā, bēniņu pārseguma dzelzsbetona paneļi siltināti ar beramo vati 300 mm biezumā, bet pagraba/grīdas dzelzsbetona paneļi - ar 100 mm akmens vati. Ēkā veikta logu nomaiņa. Siltumapgāde tiek organizēta centralizēti un regulēta atkarībā no gaisa temperatūras ārā, temperatūru pazeminot naktīs un brīvdienās. Karstā ūdens sagatavošana notiek centralizēti siltuma mezglā, piemērojot ūdens temperatūras pazeminājumu naktīs un brīvdienās. Ēkā nodrošināta dabiskās pieplūdes un dabiskās nosūces ventilācija.

Daudzdzīvokļu dzīvojamā māja Alejas ielā 24, Liepājā
Daudzdzīvokļu dzīvojamā māja Alejas ielā 24, Liepājā ekspluatācijā nodota 1960.gadā. Ēkas kopējā platība ir 2010,20 kv.m, Ēkai ir 5 stāvi, pagrabs un bēniņi. Renovācijas laikā silikātķieģeļu ārsienas siltinātas ar 120 mm akmens vati, bēniņu pārseguma dobie dzelzsbetona paneļi siltināti ar beramo akmens vati 250 mm biezumā un pretvēja izolāciju 35 mm biezumā, savukārt, pagraba pārseguma dobie dzelzsbetona paneļi siltināti ar 100 mm akmens vates lamellām. Ēkā veikta gan logu, gan durvju nomaiņa. Siltumapgāde ēkā tiek nodrošināta centralizēti, siltuma regulēšanu veicot atkarībā no gaisa temperatūras ārā, to pazeminot naktīs un brīvdienās, kā arī ar termoregulatoriem. Ēkā ierīkota horizontālā apkures sistēma, kur katram dzīvoklim uzstādīts apkures skaitītājs. Karstā ūdens sagatavošana notiek centralizēti siltuma mezglā, ūdens temperatūru pazeminot naktīs. Ēkā nodrošināta dabiskās pieplūdes un dabiskās nosūces ventilācija. Veikta iekšējo elektrotīklu renovācija.

Daudzdzīvokļu māja Ventas ielā 2, Liepājā
Daudzdzīvokļu māja Ventas ielā 2, Liepājā ekspluatācijā nodota 1982. gadā. Ēkas kopējā platība ir 4802,40 kv.m, bet apkurināmā platība - 4214,1 kv.m. Ēkai ir 9 stāvi un pagrabs. Ārsienas veidotas ir no keramzītbetona paneļiem, pārsegumi - no dzelzsbetona paneļiem. Pirms renovācijas ēkā tika nodrošināta centralizēta siltumapgāde, taču netika izmantoti alokatori un termoregulatori. Renovācijas laikā ārsienas siltinātas ar 100 mm un 150 mm akmens vati, pagraba/grīdas segums - ar akmens vates lamellām 120 mm biezumā, bet jumts - ar cietās minerālvates plātnēm 120 mm un 100 mm biezumā. Ēkā veikta logu un durvju nomaiņa. Siltumapgāde ēkā tiek nodrošināta centralizēti un regulēta atkarībā no gaisa temperatūras ārā, piemērojot temperatūras pazeminājumu naktī, kā arī individuāli - ar termoregulatoriem. Ēkā ierīkota horizontālā apkures sistēma, kur katram dzīvoklim uzstādīts apkures skaitītājs. Karstā ūdens sagatavošana notiek centralizēti siltuma mezglā, ūdens temperatūru pazeminot naktīs. Ēkā nodrošināta dabiskās pieplūdes un dabiskās nosūces ventilācija, bet dzīvokļu logos iemontēti ventilācijas vārsti. Veikta iekšējo elektrotīklu renovācija.

Dzīvojamā māja Dzērves ielā 17, Liepājā
Dzīvojamā māja Dzērves ielā 17, Liepājā ekspluatācijā nodota 1979. gadā. Ēkas kopējā platība ir 3524.1 kv.m, bet ēkas apkurināmā platība - 2357,9 kv.m. Ēkai ir 5 stāvi, pagrabs un bēniņi. Ārsienas veidotas no gāzbetona paneļiem. Pirms renovācijas ēkā tika nodrošināta centralizēta siltumapgāde, taču netika izmantoti alokatori un termoregulatori. Renovācijas laikā ārsienas un dzelzsbetona paneļu bēniņu pārsegums siltināts ar akmens vati 150 mm un 100 mm biezumā, bet dzelzsbetona paneļu pagraba/grīdas pārsegums - ar akmens vates lamellām 120 mm biezumā. Ēkā veikta gan logu, gan durvju nomaiņa. Siltumapgāde ēkā tiek nodrošināta centralizēti un regulēta atkarībā no gaisa temperatūras ārā, piemērojot temperatūras pazeminājumu naktī, kā arī individuāli - ar termoregulatoriem. Ēkā ierīkota horizontālā apkures sistēma, kur katram dzīvoklim uzstādīts apkures skaitītājs. Karstā ūdens sagatavošana notiek centralizēti siltuma mezglā, ūdens temperatūru pazeminot naktīs. Ēkā nodrošināta dabiskās pieplūdes un dabiskās nosūces ventilācija, bet balkona logos iemontēti ventilācijas vārsti.

Inga Jākobsone

Latvijas Būvinženieru savienība

Šodien, 5.jūnijā konkursa "Energoefektīvākā ēka Latvijā 2015" žūrija apmeklēs 6 no konkursa 2.kārtā iekļuvušajiem objektiem Rīgā un Jelgavā.
Žūrija 4., 5. un 8.jūnijā klātienē iepazīsies ar 15 konkursa 2.kārtā iekļuvušajām ēkām, to celtniecībā vai renovācijā izmantotajiem materiāliem un tehnoloģijām.
Šā gada 5. jūnijā žūrijas komisija apmeklēs:
- Jaunbūvēto dzīvokļu māju Rīgā, Tālizvalža ielā 21a;
- Industriālo objektu Rīgā, Ganību dambī 26;
- Jaunbūvēto dzīvokļu māju Rīgā, Grostonas ielā 17;
- Renovēto daudzdzīvokļu māju Jelgavā, Lāčplēša ielā 19a;
- Renovēto daudzdzīvokļu māju Jelgavā, Kalnciema ceļā 101;
- Renovēto daudzdzīvokļu māju Jelgavā, Dobeles ielā 8.
Noslēguma pasākums un konkursa laureātu paziņošana plānota 2015.gada 18.jūnijā.
Daudzdzīvokļu ēka - jaunbūve Tālivalža ielā 21A, Rīgā
Daudzdzīvokļu ēka - jaunbūve Tālivalža ielā 21A, Rīgā ekspluatācijā nodota 2014. gadā. Ēkai ir 5 virszemes stāvi, kuros izvietoti 44 dzīvokļi, un pazemes stāvlaukums 48 automašīnām. Ēkas pašnesošās ārsienas veidotas no vieglbetona mūra, kāpņu telpu norobežojošās sienas un kolonnas - no dzelzsbetona, kas siltinātas ar akmens vati (uz dzelzsbetona) 150 mm biezumā, pārējo ārsienu siltināšanā izmantota 100 mm bieza akmens vate. Jumta augšējais slānis siltināts ar akmens vati 30 mm biezumā, apakšējais slānis - ar akmens vati 200 mm biezumā. Dzīvokļos uzstādīti plastmasas logi, kas stikloti ar stikla paketi ar siltumcaurlaidības koeficientu 1,2. Ēkas apkurināmā platība ir 3500kv.m., kas tiek apsildīta centralizēti, izmantojot AS "Rīgas siltums" siltumtīlkus. Siltuma regulēšana ēkā notiek atkarībā no gaisa temperatūras ārā, kā arī ar termoregulatoriem, kas izvietoti uz radiatoriem. Siltumenerģijas uzskaite notiek ar alokatoru palīdzību. Ēkā ierīkota dabiskās pieplūdes un mehāniskās nosūces ventilācija.
Ražošanas ēka Ganību dambī 26, Rīgā
Ražošanas ēka Ganību dambī 26, Rīgā ekspluatācijā nodota 1983. gadā, bet atjaunota - 2014. gadā. Ēkai ir 6 stāvi un tehniskais stāvs, bet apkurināmā platība 3348.8 kv.m, apkuri nodrošinot centralizēti. Ēkas renovācijas laikā veikta logu un durvju nomaiņa, ārsienu vieglbetona paneļi siltināti ar minerālvati 100 mm biezumā, bet jumts - ar 40 mm minerālvati un EPS – 160 mm biezumā. Apkure tiek nodrošināta centralizēti, siltuma padevi regulējot atkarībā no gaisa temperatūras ārā, piemērojot temperatūras pazeminājumu naktīs un brīvdienās, bet laika periodā, kad āra gaisa temperatūra ir zem <15C, nepieciešamā iekštelpu temperatūra tiek nodrošināta piesildot ventilācijas pieplūdes gaisu (izmantojot karstā ūdens kalorīferi), jo uzņēmuma ražošanas specifikas dēļ iekštelpās ir jāuztur augsts mikroklimata līmenis. Karstais ūdens tiek nodrošināts ar elektrisko sildītāju (boileru) palīdzību. Renovācijas laikā ēkā izbūvēta mehāniskā pieplūdes un nosūces ventilācija.
Daudzdzīvokļu ēka - jaunbūve Grostonas ielā 17, Rīgā
Daudzdzīvokļu ēka - jaunbūve Grostonas ielā 17, Rīgā ekspluatācijā nodota 2013. gadā. Ēkas kopējā platība ir 7619,80 kv.m., tai ir 8 virszemes stāvi, bet konstrukciju tips - monolītais un saliekamais dzelzsbetons. Ēkas kopējā apkurināmā platība ir 7101,4 kv.m. Ārsienu sendviča tipa dzelzsbetona paneļi siltināti ar 140 mm akmens vati, jumts - ar putupolistirolu un akmens vati 270 mm biezumā. Ēkā nodrošināta centralizēta siltumapgāde, kas tiek regulēta atkarībā no temperatūras ārā, pazeminot to naktī un brīvdienās, kā arī individuāli - ar termoregulatoriem. Karstais ūdens ēkā tiek nodrošināts centralizēti - siltuma mezglā, piemērojot temperatūras pazeminājumu brīvdienās un naktīs. Ēkā tiek veikta vienotā uzskaite siltuma mezglā kopā apkurei un karstā ūdens sagatavošanai. Ēkā ir dabiskās pieplūdes un mehāniskās nosūces ventilācija.
Daudzdzīvokļu māja Lāčplēša ielā 19a, Jelgavā
Daudzdzīvokļu māja Lāčplēša ielā 19a, Jelgavā ekspluatācijā nodota 1980. gadā. Ēkas kopējā platība ir 2006,8 kv.m., bet apsildāmā - 1622,9 kv.m. Ēkai ir bēniņi, 5 virszemes stāvi, kuros izvietoti 30 dzīvokļi, un 2 kāpņu telpas. Ēkas ārsienas ir konstruētas no silikātķieģeļiem, bet ēkas pārsegums - no dzelzsbetona. Pirms renovācijas ēkā tika nodrošināta centralizēta siltumapgāde, taču netika izmantoti alokatori un termoregulatori. Renovācijas laikā ārsienas siltinātas ar minerālvati 100 mm biezumā, pagraba/grīdas pārsegums - ar putupolistirolu 50 mm biezumā, savukārt, jumts ar 30 mm un 120 mm akmens vati. Ēkā veikta gan logu, gan durvju nomaiņa. Siltumapgāde ēkā tiek nodrošināta centralizēti un regulēta atkarībā no gaisa temperatūras ārā, kā arī individuāli - ar termoregulatoriem. Siltumenerģijas uzskaite notiek vienoti siltuma mezglā kopā apkurei un karstā ūdens sagatavošanai un ar alokatoru palīdzību. Ēkā tiek nodrošināta centralizēta karstā ūdens sagatavošana siltuma mezglā, kura temperatūra tiek pielāgota atbilstoši ārgaisa temperatūrai. Ventilācija ēkā veidota kā dabiskā pieplūde un dabiskā nosūce. Veikta arī iekšējo elektrotīklu renovācija.
Dzīvojamā māja Kalnciema ceļā 101, Jelgavā
Dzīvojamā māja Kalnciema ceļā 101, Jelgavā ekspluatācijā nodota 1980. gadā. Ēkas kopējā platība ir 1616,6 kv.m., bet apkurināmā platība - 1221,8 kv.m. 17 dzīvokļu mājā ir 3 virszemes stāvi un 1 pazemes stāvs (pagrabs), kā arī 3 kāpņu telpas. Ēkas ārsienas ir konstruētas no gāzbetona paneļiem un māla ķieģeļiem, ēkas pārsegums veidots no dzelzsbetona. Pirms renovācijas ēkā tika nodrošināta centralizēta siltumapgāde, taču netika izmantoti alokatori un termoregulatori. Renovācijas laikā ārsienas siltinātas ar minerālvati 100 mm biezumā, dzelzsbetona bēniņu pārsegums ar 180mm minerālvati, bet pagraba/grīdas dzelzsbetona pārsegums ar 100 mm putupolistirolu. Jumta segumam izmantots uzkausējamais bitumena jumta seguma materiāls. Ēkā veikta logu un durvju nomaiņa. Siltumapgāde ēkā tiek nodrošināta centralizēti un regulēta atkarībā no gaisa temperatūras ārā, kā arī individuāli - ar termoregulatoriem. Siltumenerģijas uzskaite notiek vienoti siltuma mezglā kopā apkurei un karstā ūdens sagatavošanai un ar alokatoru palīdzību. Ēkā tiek nodrošināta centralizēta karstā ūdens sagatavošana siltuma mezglā, kura temperatūra tiek pielāgota atbilstoši ārgaisa temperatūrai. Ventilācija ēkā veidota kā dabiskā pieplūde un dabiskā nosūce. Veikta arī iekšējo elektrotīklu renovācija.
Daudzdzīvokļu māja Dobeles ielā 8, Jelgavā
Daudzdzīvokļu māja Dobeles ielā 8, Jelgavā ekspluatācijā nodota 1961. gadā. Ēkas kopējā platība ir 814.4 kv.m., no kuras apkurināmā platība - 532,5 kv.m. 12 dzīvokļu ēkai ir 1 kāpņutelpa, 3 virszemes stāvi, bēniņi un pagraba stāvs. Ēkas ārsienas ir konstruētas no silikātķieģeļiem, bet pārsegums - no dzelzsbetona. Pirms renovācijas ēkā tika nodrošināta centralizēta siltumapgāde, taču netika izmantoti alokatori un termoregulatori. Renovācijas laikā ārsienas siltinātas ar 100mm minerālvati, bēniņu koka pārsegumu brusas ar 200 mm beramo minerālvati, bet dzelzsbetona pagraba/grīdu pārsegums ar putupolistirolu 100mm biezumā. Ēkā veikta logu un durvju nomaiņa. Siltumapgāde ēkā tiek nodrošināta centralizēti un regulēta atkarībā no gaisa temperatūras ārā, kā arī individuāli - ar termoregulatoriem. Siltumenerģijas uzskaite notiek vienoti siltuma mezglā kopā apkurei un karstā ūdens sagatavošanai un ar alokatoru palīdzību. Ēkā tiek nodrošināta centralizēta karstā ūdens sagatavošana siltuma mezglā, kura temperatūra tiek pielāgota atbilstoši ārgaisa temperatūrai. Ventilācija ēkā veidota kā dabiskā pieplūde un dabiskā nosūce. Veikta arī iekšējo elektrotīklu renovācija.

Inga Jākobsone

2015.gada 4.jūnijā konkursa "Energoefektīvākā ēka Latvijā 2015" žūrija apmeklēs 4 no konkursa 2.kārtā iekļuvušajiem objektiem: renovētās daudzdzīvokļu mājas Ādažos un Valmierā, kā arī industriālo objektu Valmierā.

Žūrija 4., 5. un 8.jūnijā klātienē iepazīsies ar konkursa "Energoefektīvākā ēka Latvijā 2015" 2.kārtā iekļuvušajiem objektiem, to celtniecībā vai renovācijā izmantotajiem materiāliem un tehnoloģijām.

Šā gada 4.jūnijā žūrijas komisija apmeklēs 4 objektus Ādažos un Valmierā:
- Renovēto daudzdzīvokļu māju Ādažos, Pirmā ielā 40
- Renovēto daudzdzīvokļu māju Valmierā, Annas ielā 4
- Renovēto daudzdzīvokļu māju Valmierā, Annas iela 8
- Industriālā objekta AS "Valmieras stiklašķiedra" teksturēšanas nodaļas ēku.

Daudzdzīvokļu māja Pirmā ielā 40, Ādažos
Daudzdzīvokļu māja Pirmā ielā 40, Ādažos ekspluatācijā nodota 1983. gadā, bet atjaunota 2013. gadā. Daudzdzīvokļu māja ir 103. sērijas ēka ar 89 dzīvokļiem, kas izvietoti 5 virszemes stāvos. Ēkai ir arī 1 pazemes stāvs. Pamati veidoti no dzelzsbetona/betona, ārsienas ir ķieģeļu/paneļi, pārsegums - dzelzsbetona/betona, jumts veidots no gumijotiem lokšņu materiāliem/ruberoīda. Kopējā ēkas platība ir 6112.6 kv.m., bet apkurināmā platība 5175,8 kv.m. Siltumapgāde un karstā ūdens sagatavošana tiek nodrošināta centralizēti. Ēkas atjaunošanas laikā ārsienas tika nosiltinātas ar akmens vati 120mm biezumā, savukārt cokols ar 100 mm biezu ekstrudēto putupolistirolu. Bēniņu dzelzsbetona paneļu pārsegums siltināts ar akmens vati 200 mm biezumā, bet dzelzsbetona pagraba/grīdas pārsegumi siltināti ar 100 mm putupolistirolu. Jumta siltināšanai izmantotas 200 mm biezas akmens vates plāksnes, savukārt, kā segums izmantots kausējamais bitumena ruļļmateriāls (uzklātas 2 kārtas). Ēkā veikta arī logu un durvju nomaiņa, vēdināšana nodrošināta ar dabisko pieplūdi un dabisko nosūci.
Daudzdzīvokļu ēka Annas ielā 4, Valmierā
Daudzdzīvokļu ēka Annas ielā 4, Valmierā ekspluatācijā nodota 1974. gadā, bet ēkas renovācija veikta 2013. gadā. 5-stāvu 90 dzīvokļu ēkas kopējā platība ir 5270,30 kv.m., bet ēkas apkurināmā platība 4043,3 kv.m. Pirms renovācijas ēkā netika izmantoti alokatori un termoregulatori. Renovācijas rezultātā ēkas keramzītbetona paneļu ārsienas siltinātas ar 100 mm akmens vates plāksnēm, savukārt, cokols - ar ekstrudēto putupolistirolu 50 mm biezumā. Uzsākot ēkas renovāciju, tika veikti kontrolurbumi ēkas jumtā, kā rezultātā konstatēts, ka bēniņu pārseguma siltināšanai paredzētā vieta starp 5. stāva pārseguma paneli un jumta pārseguma paneli ir tikai 8 cm plata, kas piepildīta ar keramzītbetonu. Līdz ar to nav bijis iespējams siltināt bēniņus. Taču, lai nodrošinātu plānoto energoefektivitāti, tika veikta jumta siltināšana divās kārtās: pirmajā kārtā ar putupolistirolu 140 mm biezumā, bet virskārtā - ar akmens vati 40 mm biezumā. Pagraba/grīdas pārseguma dzelzsbetona dobie paneļi siltināti ar akmens vati 100 mm biezumā. Tā kā pirms renovācijas ēkā jau tikusi veikta durvju nomaiņa, ēkas atjaunošanas laikā veikta tikai logu nomaiņa. Rekonstruēts arī ēkas siltummezgls, sistēmu mainot uz pieslēgumu pēc "neatkarīgās shēmas", kas nozīmē, ka ēkas apkures sistēma sadalīta pa fasādēm, katrai ēkas fasādei paredzot savu siltummaini. Nomainīti apkures sistēmas maģistrālie un sadalošie cauruļvadi, kā arī stāvvadi un stāvvadu pievienojumi sadalošiem cauruļvadiem pagrabstāvā, uzstādīti balansējošie ventiļi. Siltums ēkā tiek regulēts atkarībā no gaisa temperatūras ārā, temperatūru pazeminot naktīs un brīvdienās, kā arī izmantojot termoregulatorus. Siltumenerģijas uzskate tiek veikta ar alokatoru palīdzību. Ūdens uzsilde notiek centralizēti siltuma mezglā, ēkā arī nomainītas ūdensapgādes caurules. Renovācijas ietvaros veikta ventilācijas kanālu tīrīšana un vilkmes pārbaude dzīvokļos (virtuvē, vannas istabā, tualetē), kā arī ierīkoti 88 pašregulējoši dabīgās pieplūdes gaisa vārsti ārsienās. Veikta iekšējo elektrotīklu renovācija un ierīkota zibensaizsardzība.
Daudzdzīvokļu ēka Annas ielā 8, Valmierā
Daudzdzīvokļu ēka Annas ielā 8, Valmierā ekspluatācijā nodota 1979. gadā, bet renovācija veikta 2011. gadā. Ēkai ir 5 stāvi, kuros izvietoti 60 dzīvokļi, un tās kopējā platība ir 3540.3 m², nu kuras apkures platība – 2640 kv.m. Renovācijas laikā vieglbetona paneļu un māla ķieģeļu ārsienas siltinātas ar 100 mm akmens vates plāksnēm, bet cokols siltināts ar ekstrudēta putupolistirola plātnēm 50 mm biezumā. Bēniņu pārseguma dzelzsbetona dobie paneļi siltināti ar beramo vati 200 mm biezumā, bet pagraba/grīdas pārseguma dzelzsbetona dobie paneļi ar 100 mm putupolistirola loksnēm EPS. Tā kā pirms renovācijas ēkā jau tikusi veikta durvju nomaiņa, ēkas atjaunošanas laikā veikta tikai logu nomaiņa. Rekonstruēts arī ēkas siltummezgls, sistēmu mainot uz pieslēgumu pēc "neatkarīgās shēmas", kas nozīmē, ka ēkas apkures sistēma sadalīta pa fasādēm, katrai ēkas fasādei paredzot savu siltummaini. Karstā ūdens aprēķinam apkures sezonas mēnešos vērā tiek ņemtas vasaras mēnešos (maijs-septembris) vidēji patērētās MWh. Renovācijas ietvaros veikta ventilācijas kanālu tīrīšana un vilkmes pārbaude dzīvokļos (virtuvē, vannas istabā, tualetē), kā arī nodrošināta dabiskās pieplūdes un mehāniskās nosūces ventilācija.
AS "Valmieras stiklašķiedra" teksturēšanas nodaļas ēka Cempu ielā 13, Valmierā
AS "Valmieras stiklašķiedra" teksturēšanas nodaļas ēka Cempu ielā 13, Valmierā ekspluatācijā nodota 1963. gadā, bet renovācija veikta - 2014. gadā. Ēkai ir 1 tipveida stāvs un 2 tehniskie stāvi ar kopējo apkurināmo platību 17514 kv.m, kas tiek apkurināta ar vietējās gāzes katlu mājas palīdzību. Ēkas atjaunošanas laikā silikātķieģeļu ārsienas siltinātas ar 70 mm siltumizolāciju (ISOVER 610-KL 37) un 30 mm vēja izolāciju (ISOVER RKL-31), veikta arī logu un durvju nomaiņa. Ēkas apkuri nodrošina dabasgāzes apkures katls, kura temperatūra tiek regulēta atkarībā no temperatūras ārā, savukārt, siltumenerģijas patēriņa uzskaite tiek veikta pa ražošanas iecirkņiem ar alokatoru palīdzību, atsevišķi apkurei, karstajam ūdenim sadzīves vajadzībām un ražošanai. Ūdens uzsilde tiek nodrošināta centralizēti siltuma mezglā, veicot karstā ūdens regulēšanu atbilstoši ārgaisa temperatūrai. Ēkā izbūvēta mehāniskā pieplūdes/nosūces ventilācija bez siltuma atgūšanas, kā arī veikta apgaismojuma sistēmas rekonstrukcija un frekvenču pārveidotāju uzstādīšana ventilācijas sistēmām. Vienlaicīgi tiek veikta arī siltummnīcefekta gāzu emisiju (SEG ETS) uzskaite un kontrole.


Inga Jākobsone
Latvijas Būvinženieru savienība

Foto no konkursantu arhīva

Šodien tiek sākta konkursā „Energoefektīvākā ēka Latvijā 2015” iesniegto projektu otrās kārtas vērtēšana - trīs dienas žūrija klātienē apmeklēs un vērtēs 14 energoefektīvas ēkas 6 Latvijas pilsētās.
Š.g. 4. jūnijā konkursa žūrija apmeklēs renovētās daudzdzīvokļu ēkas Ādažos, Pirmā ielā 40, Valmierā, Annas ielā 4 un Annas ielā 8, kā arī apmeklēs AS „Valmieras stikla šķiedra”, kas pretendē uz energoefektīvākās industriālās ēkas titulu.
Š.g. 5. jūnijā žūrijas komisija viesosies Jelgavā, kur vērtēs energoefektivitāti trīs renovētās daudzdzīvokļu ēkās - Dobeles ielā 8, Kalnciema ceļā 101 un Lāčplēša ielā 19a. Šajā dienā eksperti apmeklēs arī divas daudzdzīvokļu ēkas Rīgā - jaunbūves Grostonas ielā 17 un Tālivalža ielā 21A. Rīgā žūrija apmeklēs arī industriālo ēku SIA "Baltic Scientific Instruments".
Š.g. 8. jūnijā žūrija viesosies Kurzemē un vērtēs sešas energoefektīvas renovētas daudzdzīvokļu ēkas Ventspilī un Liepājā. Ventspilī tiks apmeklētas ēkas Sarkanmuižas dambī 13 un Lielajā prospektā 39, bet Liepājā - Dzērves ielā 17, Alejas ielā 24 un Ventas ielā 2.
Papildu informācija par šīm ēkām un žūrijas darbu katru dienu tiks publicēta konkursa mājaslapā www.energoefektivakaeka.lv.
Konkurss „Energoefektīvākā ēka Latvijā” tiek organizēts jau piekto gadu pēc kārtas ar mērķi veicināt labo praksi ēku energoefektivātes jomā, veidot sabiedrības izpratni par ēku siltumnoturību, kā arī siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas nozīmi un iespējām, lai radītu kvalitatīvu un arhitektoniski izteiksmīgu dzīves telpu.
Konkurss „Energoefektīvākā ēka Latvijā 2015” tika izsludināts šā gada martā un pieteikumus konkursam piecās kategorijās varēja iesniegt līdz šā gada 15. maijam. Kopumā konkursā tika iesniegti 25 projektu pieteikumi. Šobrīd konkursa komisija uzsākusi pieteikumu vērtēšanu un apsekošanu to atrašanās vietās. Plānots, ka konkursa komisija darbu beigs jūnija vidū. Noslēguma pasākums un konkursa laureātu paziņošana plānota 2015. gada 18. jūnijā.
Konkursu organizē Ekonomikas ministrija sadarbībā ar žurnālu „Būvinženieris” un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. Detalizētāka informācija par konkursu pieejama interneta vietnē www.energoefektivakaeka.lv.
Konkursa nolikums sagatavots sadarbībā ar informatīvās kampaņas „Dzīvo siltāk” sadarbības partneriem. Konkursa atbalstītāji ir „Profine”, SIA „Paroc”, SIA „Saint-Gobain Celtniecības produkti”, SIA „Tenapors”, SIA „Aeroc”, SIA „Knauf”, SIA „Rockwool”, SIA „Grundfoss” un SIA „Robert Bosch”.

Konkursa „Energoefektīvākā ēka Latvijā 2015” ietvaros saņemti 25 pieteikumi, no kuriem visvairāk pieteikumi saņemti no Jelgavas – 5 pieteikumi, no Valmieras un Rīgas saņemti 4 pieteikumi, savukārt no Ādažiem, Liepājas un Ventspils – 3 pieteikumi. Lielākā daļa projektu pieteikumu - 18 - pretendē uz uzvaru nominācijā „Energoefektīvākā daudzdzīvokļu ēka Latvijā 2015”.

Konkurss „Energoefektīvākā ēka Latvijā” tiek organizēts jau piekto gadu pēc kārtas ar mērķi veicināt labo praksi ēku energoefektivātes jomā, veidot sabiedrības izpratni par ēku siltumnoturību, kā arī siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas nozīmi un iespējām, lai radītu kvalitatīvu un arhitektoniski izteiksmīgu dzīves telpu.

Nominācijā „Energoefektīvākā renovētā daudzdzīvokļu ēka Latvijā 2015” iesniegti 18 pieteikumi:
1) Ādaži, Pirmā iela 30;
2) Ādaži, Pirmā iela 40;
3) Ādaži, Pirmā iela 28;
4) Jelgava, Dobeles iela 8,
5) Jelgava, Dobeles iela 12;
6) Jelgava, Kalnciema ceļš 101;
7) Jelgava, Lāčplēša iela 19a;
8) Jelgava, Raiņa iela 9;
9) Talsi, Dundagas iela 10;
10) Liepāja, Dzērves iela 17;
11) Liepāja, Alejas iela 24;
12) Liepāja, Ventas iela 2;
13) Valmiera, Annas iela 4;
14) Valmiera, Annas iela 8;
15) Valmiera, Kauguru iela 1;
16) Ventspils, Jūras iela 3;
17) Ventspils, Sarkanmuižas dambis 13;
18) Ventspils, Lielais prospekts 39.

Nominācijā „Energoefektīvākā daudzdzīvokļu ēka Latvijā 2015. Jaunbūve” iesniegti divi pieteikumi:
1) Rīga, Grostonas iela 17;
2) Rīga, Tālivalža iela 21A.

Nominācijā „Energoefektīvākā sabiedriskā ēka Latvijā 2015” iesniegts viens pieteikums - AS "Latvijas Gāze", Bauska, Upmalas iela 6.

Nominācijā „Energoefektīvākā industriālā ēka 2015” iesniegti četri pieteikumi:
1) AS „Valmieras stikla šķiedra”, Valmiera, Cempu iela 13;
2) SIA "Baltic Scientific Instruments", Rīga, Ganību dambis 26;
3) SIA „Kronus”, Ulbroka, Stopiņu novads, Dauguļu iela 19;
4) SIA „Gammaplasts”, Rīga, Kandavas iela 14b.

Konkurss „Energoefektīvākā ēka Latvijā 2015” tika izsludināts šā gada martā un pieteikumus konkursam piecās kategorijās varēja iesniegt līdz šā gada 15. maijam. Šobrīd konkursa komisija uzsākusi pieteikumu vērtēšanu un apsekošanu to atrašanās vietās. Plānots, ka konkursa komisija darbu beigs jūnija vidū. Noslēguma pasākums un konkursa laureātu paziņošana plānota 2015. gada 18. jūnijā.

Konkursu organizē Ekonomikas ministrija sadarbībā ar žurnālu „Būvinženieris” un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. Detalizētāka informācija par konkursu pieejama interneta vietnē www.energoefektivakaeka.lv.

Konkursa nolikums sagatavots sadarbībā ar informatīvās kampaņas „Dzīvo siltāk” sadarbības partneriem. Konkursa atbalstītāji ir „Profine”, SIA „Paroc”, SIA „Saint-Gobain Celtniecības produkti”, SIA „Tenapors”, SIA „Aeroc”, SIA „Knauf”, SIA „Rockwool”, SIA „Grundfoss” un SIA „Robert Bosch” .

Evita Urpena
Ekonomikas ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
Tālr: 67013193
E-pasts: ;
Web: http://www.em.gov.lv; http://www.energoefektivakaeka.lv
Seko mums Twitter: @EM_gov_lv; @siltinam
Youtube: http://www.youtube.com/ekonomikasministrija
Facebook: https://www.facebook.com/dzivosiltak

Par konkursu

Konkursu "Energoefektīvākā ēka Latvijā" jau astoņus gadus organizē Ekonomikas ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un žurnāls "Būvinženieris".

Konkursa mērķis ir veicināt labo praksi ēku energoefektivitātes jomā, īstenojot energoefektīvu ēku būvniecību, renovāciju un rekonstrukciju (turpmāk tekstā – atjaunošanu), tādējādi samazinot oglekļa dioksīda izmešu daudzumu atmosfērā un veicinot sabiedrības izpratni par ēku siltumnoturību, kā arī siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas nozīmi un iespējām, lai radītu kvalitatīvu, arhitektoniski izteiksmīgu dzīves telpu.

2018. gadā konkursu atbalsta uzņēmumi: SIA "Windows Factory", VentSysSIA „Paroc”, SIA „Saint-Gobain Celtniecības Produkti”, SIA „Knauf”, SIA "Rockwool", SIA "Robert Bosch", Attīstības finanšu institūcija Altum, AS "Latvenergo", SIA "Sika Baltic", SIA "DAW Baltica",  SIA "EJOT Baltic",  SIA "VELUX Latvia"

Konkursa nolikuma izstādē iesaistījušās nozīmīgākās būvniecības nozares nevalstiskās organizācijas - Latvijas Būvinženieru savienība, Latvijas Inženierkonsultantu asociācija, Latvijas Būvnieku asociācija, Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācija, Tehnisko ekspertu asociācija, Latvijas Logu un durvju ražotāju asociācija, Rīgas Tehniskā universitāte, Būvmateriālu ražotāju asociācija, Latvijas Ilgstpējīgas būvniecības padome, Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienība, un AS "Latvenergo" Energoefektivitātes centrs.

Organizē

 emvaram     buvinzenieris     dzivo siltak

Atbalsta

01092015

abc building buvlaukums buvbaze-new

la  nozareLV2009 Logo

 

Sponsori

Logo    ventsys logo  paroc  rockwool  knauf   Ejot    isover    Bosch LifeClip LV 4C Left 1      sika      elektrum   Caparol-logo  altum attistiba logovelux-logo  kingspan-logo-vector-xs

Kontakti

Antra Ērgle
29538464,

Daiga Buhholce
29465153,

Inese Bērziņa
67013240,

Dzīvo siltāk

dzivo-siltak

Sazināties

UZ AUGŠU