2015.gada 4.jūnijā konkursa "Energoefektīvākā ēka Latvijā 2015" žūrija apmeklēs 4 no konkursa 2.kārtā iekļuvušajiem objektiem: renovētās daudzdzīvokļu mājas Ādažos un Valmierā, kā arī industriālo objektu Valmierā.

Žūrija 4., 5. un 8.jūnijā klātienē iepazīsies ar konkursa "Energoefektīvākā ēka Latvijā 2015" 2.kārtā iekļuvušajiem objektiem, to celtniecībā vai renovācijā izmantotajiem materiāliem un tehnoloģijām.

Šā gada 4.jūnijā žūrijas komisija apmeklēs 4 objektus Ādažos un Valmierā:
- Renovēto daudzdzīvokļu māju Ādažos, Pirmā ielā 40
- Renovēto daudzdzīvokļu māju Valmierā, Annas ielā 4
- Renovēto daudzdzīvokļu māju Valmierā, Annas iela 8
- Industriālā objekta AS "Valmieras stiklašķiedra" teksturēšanas nodaļas ēku.

Daudzdzīvokļu māja Pirmā ielā 40, Ādažos
Daudzdzīvokļu māja Pirmā ielā 40, Ādažos ekspluatācijā nodota 1983. gadā, bet atjaunota 2013. gadā. Daudzdzīvokļu māja ir 103. sērijas ēka ar 89 dzīvokļiem, kas izvietoti 5 virszemes stāvos. Ēkai ir arī 1 pazemes stāvs. Pamati veidoti no dzelzsbetona/betona, ārsienas ir ķieģeļu/paneļi, pārsegums - dzelzsbetona/betona, jumts veidots no gumijotiem lokšņu materiāliem/ruberoīda. Kopējā ēkas platība ir 6112.6 kv.m., bet apkurināmā platība 5175,8 kv.m. Siltumapgāde un karstā ūdens sagatavošana tiek nodrošināta centralizēti. Ēkas atjaunošanas laikā ārsienas tika nosiltinātas ar akmens vati 120mm biezumā, savukārt cokols ar 100 mm biezu ekstrudēto putupolistirolu. Bēniņu dzelzsbetona paneļu pārsegums siltināts ar akmens vati 200 mm biezumā, bet dzelzsbetona pagraba/grīdas pārsegumi siltināti ar 100 mm putupolistirolu. Jumta siltināšanai izmantotas 200 mm biezas akmens vates plāksnes, savukārt, kā segums izmantots kausējamais bitumena ruļļmateriāls (uzklātas 2 kārtas). Ēkā veikta arī logu un durvju nomaiņa, vēdināšana nodrošināta ar dabisko pieplūdi un dabisko nosūci.
Daudzdzīvokļu ēka Annas ielā 4, Valmierā
Daudzdzīvokļu ēka Annas ielā 4, Valmierā ekspluatācijā nodota 1974. gadā, bet ēkas renovācija veikta 2013. gadā. 5-stāvu 90 dzīvokļu ēkas kopējā platība ir 5270,30 kv.m., bet ēkas apkurināmā platība 4043,3 kv.m. Pirms renovācijas ēkā netika izmantoti alokatori un termoregulatori. Renovācijas rezultātā ēkas keramzītbetona paneļu ārsienas siltinātas ar 100 mm akmens vates plāksnēm, savukārt, cokols - ar ekstrudēto putupolistirolu 50 mm biezumā. Uzsākot ēkas renovāciju, tika veikti kontrolurbumi ēkas jumtā, kā rezultātā konstatēts, ka bēniņu pārseguma siltināšanai paredzētā vieta starp 5. stāva pārseguma paneli un jumta pārseguma paneli ir tikai 8 cm plata, kas piepildīta ar keramzītbetonu. Līdz ar to nav bijis iespējams siltināt bēniņus. Taču, lai nodrošinātu plānoto energoefektivitāti, tika veikta jumta siltināšana divās kārtās: pirmajā kārtā ar putupolistirolu 140 mm biezumā, bet virskārtā - ar akmens vati 40 mm biezumā. Pagraba/grīdas pārseguma dzelzsbetona dobie paneļi siltināti ar akmens vati 100 mm biezumā. Tā kā pirms renovācijas ēkā jau tikusi veikta durvju nomaiņa, ēkas atjaunošanas laikā veikta tikai logu nomaiņa. Rekonstruēts arī ēkas siltummezgls, sistēmu mainot uz pieslēgumu pēc "neatkarīgās shēmas", kas nozīmē, ka ēkas apkures sistēma sadalīta pa fasādēm, katrai ēkas fasādei paredzot savu siltummaini. Nomainīti apkures sistēmas maģistrālie un sadalošie cauruļvadi, kā arī stāvvadi un stāvvadu pievienojumi sadalošiem cauruļvadiem pagrabstāvā, uzstādīti balansējošie ventiļi. Siltums ēkā tiek regulēts atkarībā no gaisa temperatūras ārā, temperatūru pazeminot naktīs un brīvdienās, kā arī izmantojot termoregulatorus. Siltumenerģijas uzskate tiek veikta ar alokatoru palīdzību. Ūdens uzsilde notiek centralizēti siltuma mezglā, ēkā arī nomainītas ūdensapgādes caurules. Renovācijas ietvaros veikta ventilācijas kanālu tīrīšana un vilkmes pārbaude dzīvokļos (virtuvē, vannas istabā, tualetē), kā arī ierīkoti 88 pašregulējoši dabīgās pieplūdes gaisa vārsti ārsienās. Veikta iekšējo elektrotīklu renovācija un ierīkota zibensaizsardzība.
Daudzdzīvokļu ēka Annas ielā 8, Valmierā
Daudzdzīvokļu ēka Annas ielā 8, Valmierā ekspluatācijā nodota 1979. gadā, bet renovācija veikta 2011. gadā. Ēkai ir 5 stāvi, kuros izvietoti 60 dzīvokļi, un tās kopējā platība ir 3540.3 m², nu kuras apkures platība – 2640 kv.m. Renovācijas laikā vieglbetona paneļu un māla ķieģeļu ārsienas siltinātas ar 100 mm akmens vates plāksnēm, bet cokols siltināts ar ekstrudēta putupolistirola plātnēm 50 mm biezumā. Bēniņu pārseguma dzelzsbetona dobie paneļi siltināti ar beramo vati 200 mm biezumā, bet pagraba/grīdas pārseguma dzelzsbetona dobie paneļi ar 100 mm putupolistirola loksnēm EPS. Tā kā pirms renovācijas ēkā jau tikusi veikta durvju nomaiņa, ēkas atjaunošanas laikā veikta tikai logu nomaiņa. Rekonstruēts arī ēkas siltummezgls, sistēmu mainot uz pieslēgumu pēc "neatkarīgās shēmas", kas nozīmē, ka ēkas apkures sistēma sadalīta pa fasādēm, katrai ēkas fasādei paredzot savu siltummaini. Karstā ūdens aprēķinam apkures sezonas mēnešos vērā tiek ņemtas vasaras mēnešos (maijs-septembris) vidēji patērētās MWh. Renovācijas ietvaros veikta ventilācijas kanālu tīrīšana un vilkmes pārbaude dzīvokļos (virtuvē, vannas istabā, tualetē), kā arī nodrošināta dabiskās pieplūdes un mehāniskās nosūces ventilācija.
AS "Valmieras stiklašķiedra" teksturēšanas nodaļas ēka Cempu ielā 13, Valmierā
AS "Valmieras stiklašķiedra" teksturēšanas nodaļas ēka Cempu ielā 13, Valmierā ekspluatācijā nodota 1963. gadā, bet renovācija veikta - 2014. gadā. Ēkai ir 1 tipveida stāvs un 2 tehniskie stāvi ar kopējo apkurināmo platību 17514 kv.m, kas tiek apkurināta ar vietējās gāzes katlu mājas palīdzību. Ēkas atjaunošanas laikā silikātķieģeļu ārsienas siltinātas ar 70 mm siltumizolāciju (ISOVER 610-KL 37) un 30 mm vēja izolāciju (ISOVER RKL-31), veikta arī logu un durvju nomaiņa. Ēkas apkuri nodrošina dabasgāzes apkures katls, kura temperatūra tiek regulēta atkarībā no temperatūras ārā, savukārt, siltumenerģijas patēriņa uzskaite tiek veikta pa ražošanas iecirkņiem ar alokatoru palīdzību, atsevišķi apkurei, karstajam ūdenim sadzīves vajadzībām un ražošanai. Ūdens uzsilde tiek nodrošināta centralizēti siltuma mezglā, veicot karstā ūdens regulēšanu atbilstoši ārgaisa temperatūrai. Ēkā izbūvēta mehāniskā pieplūdes/nosūces ventilācija bez siltuma atgūšanas, kā arī veikta apgaismojuma sistēmas rekonstrukcija un frekvenču pārveidotāju uzstādīšana ventilācijas sistēmām. Vienlaicīgi tiek veikta arī siltummnīcefekta gāzu emisiju (SEG ETS) uzskaite un kontrole.


Inga Jākobsone
Latvijas Būvinženieru savienība

Foto no konkursantu arhīva

Konkursa „Energoefektīvākā ēka Latvijā 2015” ietvaros saņemti 25 pieteikumi, no kuriem visvairāk pieteikumi saņemti no Jelgavas – 5 pieteikumi, no Valmieras un Rīgas saņemti 4 pieteikumi, savukārt no Ādažiem, Liepājas un Ventspils – 3 pieteikumi. Lielākā daļa projektu pieteikumu - 18 - pretendē uz uzvaru nominācijā „Energoefektīvākā daudzdzīvokļu ēka Latvijā 2015”.

Konkurss „Energoefektīvākā ēka Latvijā” tiek organizēts jau piekto gadu pēc kārtas ar mērķi veicināt labo praksi ēku energoefektivātes jomā, veidot sabiedrības izpratni par ēku siltumnoturību, kā arī siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas nozīmi un iespējām, lai radītu kvalitatīvu un arhitektoniski izteiksmīgu dzīves telpu.

Nominācijā „Energoefektīvākā renovētā daudzdzīvokļu ēka Latvijā 2015” iesniegti 18 pieteikumi:
1) Ādaži, Pirmā iela 30;
2) Ādaži, Pirmā iela 40;
3) Ādaži, Pirmā iela 28;
4) Jelgava, Dobeles iela 8,
5) Jelgava, Dobeles iela 12;
6) Jelgava, Kalnciema ceļš 101;
7) Jelgava, Lāčplēša iela 19a;
8) Jelgava, Raiņa iela 9;
9) Talsi, Dundagas iela 10;
10) Liepāja, Dzērves iela 17;
11) Liepāja, Alejas iela 24;
12) Liepāja, Ventas iela 2;
13) Valmiera, Annas iela 4;
14) Valmiera, Annas iela 8;
15) Valmiera, Kauguru iela 1;
16) Ventspils, Jūras iela 3;
17) Ventspils, Sarkanmuižas dambis 13;
18) Ventspils, Lielais prospekts 39.

Nominācijā „Energoefektīvākā daudzdzīvokļu ēka Latvijā 2015. Jaunbūve” iesniegti divi pieteikumi:
1) Rīga, Grostonas iela 17;
2) Rīga, Tālivalža iela 21A.

Nominācijā „Energoefektīvākā sabiedriskā ēka Latvijā 2015” iesniegts viens pieteikums - AS "Latvijas Gāze", Bauska, Upmalas iela 6.

Nominācijā „Energoefektīvākā industriālā ēka 2015” iesniegti četri pieteikumi:
1) AS „Valmieras stikla šķiedra”, Valmiera, Cempu iela 13;
2) SIA "Baltic Scientific Instruments", Rīga, Ganību dambis 26;
3) SIA „Kronus”, Ulbroka, Stopiņu novads, Dauguļu iela 19;
4) SIA „Gammaplasts”, Rīga, Kandavas iela 14b.

Konkurss „Energoefektīvākā ēka Latvijā 2015” tika izsludināts šā gada martā un pieteikumus konkursam piecās kategorijās varēja iesniegt līdz šā gada 15. maijam. Šobrīd konkursa komisija uzsākusi pieteikumu vērtēšanu un apsekošanu to atrašanās vietās. Plānots, ka konkursa komisija darbu beigs jūnija vidū. Noslēguma pasākums un konkursa laureātu paziņošana plānota 2015. gada 18. jūnijā.

Konkursu organizē Ekonomikas ministrija sadarbībā ar žurnālu „Būvinženieris” un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. Detalizētāka informācija par konkursu pieejama interneta vietnē www.energoefektivakaeka.lv.

Konkursa nolikums sagatavots sadarbībā ar informatīvās kampaņas „Dzīvo siltāk” sadarbības partneriem. Konkursa atbalstītāji ir „Profine”, SIA „Paroc”, SIA „Saint-Gobain Celtniecības produkti”, SIA „Tenapors”, SIA „Aeroc”, SIA „Knauf”, SIA „Rockwool”, SIA „Grundfoss” un SIA „Robert Bosch” .

Evita Urpena
Ekonomikas ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
Tālr: 67013193
E-pasts: ;
Web: http://www.em.gov.lv; http://www.energoefektivakaeka.lv
Seko mums Twitter: @EM_gov_lv; @siltinam
Youtube: http://www.youtube.com/ekonomikasministrija
Facebook: https://www.facebook.com/dzivosiltak

Konkursā „Energoefektīvākā ēka Latvijā” jau piekto reizi par energoefektīvākās ēkas statusu cīnās ēkas no visas Latvijas. Tomēr pašvaldību aktivitāte energoefektivitātes pasākumu īstenošanā, līdz ar to arī dalībai konkursā, ir dažāda. Kāpēc vienas pašvaldības ir aktīvākas, bet citas mazāk aktīvas? Vai un ko šajās pašvaldībās dara citādāk? Kā tiek motivēti iedzīvotāji un namu pārvaldnieki? Šoreiz savā pieredzē dalās SIA „Jelgavas nekustamo īpašumu pārvalde” tehniskais direktors Oļegs Kukuts.

Jelgava ir viena no tām pašvaldībām, kur aktīvi tiek strādāts pie ēku energoefektivitātes veicināšanas, kā rezultātā iedzīvotāji var lepoties gan ar energoefektīvām jaunbūvēm, gan energoefektīvām renovētām dzīvojamajām ēkām. „Jelgavas nekustamo īpašumu pārvalde” (JNĪP) tehniskais direktors Oļegs Kukuts ir vadījis renovācijas darbus 12 ēkās, tuvākajā laikā plānots uzsākt vēl trīs ēku renovāciju, turklāt JNĪP renovētās ēkas ne reizi vien ir guvušas godalgotas vietas un saņēmušas energoefektīvākās ēkas titulu konkursā.

Vācijas pieredze un atbalsts

Jautāts, kā Jelgava ir sasniegusi šādu attīstības līmeni energoefektivitātes jomā, O.Kukuts atklāj, ka energoefektivitātes veicināšanas pirmsākumi Jelgavā meklējami jau 2000. gadā, kad tika aizsākti pirmie renovācijas darbi Jelgavas dzīvojamajās daudzdzīvokļu ēkās. Protams, sākotnēji tā nebija ēkas kompleksā renovācija, jo Latvijā neviens īsti vēl nezināja, ko nozīmē termins „renovācija”. Ēkās tika veikti atsevišķi siltumtaupības pasākumi - māju sienu siltināšana, jumtu nomaiņa u.tml.
Vēlāk tika secināts, ka lietderīgāk ir veikt pilnu mājas renovāciju, piesaistot papildu finansējumu. Tolaik valstī vēl nebija vienota atbalsta programma dzīvojamo ēku renovācijai, tāpēc atbalsts tika meklēts ārpus Latvijas robežām. Sadarbībā ar Vācijas Vides, dabas aizsardzības un reaktoru drošības federālo ministriju tika īstenots pilotprojekts „Jelgavas pilsētas siltumapgādes sistēmas modernizācija”. Projekta ietvaros, piesaistot no Vācijas budžeta vairāk kā 180 tūkstošus euro, divām ēkām Jelgavā tika veikta kompleksā renovācija. Tāpat tika izstrādāta arī koncepcija, kā Jelgavas pilsētā samazināt siltumenerģijas patēriņu vismaz uz pusi un izveidota aģentūra, kas popularizē siltumtaupības pasākumu nepieciešamību.
„Tādejādi guvām lielisku iespēju mācīties no pieredzējušiem vācu kolēģiem, savukārt Jelgavas iedzīvotājiem tika sniegts uzskatāms piemērs energoefektivitātes pasākumu sniegtajām priekšrocībām,” atzīst O.Kukuts.

Zinošs dzīvokļa īpašnieks – labs dzīvokļa īpašnieks

Nav noslēpums, ka daudz vieglāk ir strādāt ar dzīvokļu īpašniekiem, kuri saprot un apzinās savas tiesības un pienākumus. Tāpēc JNĪP regulāri organizē seminārus un apmācības energoefektivitātes jomā, kurās piedalīties var gan Jelgavas daudzdzīvokļu namu iedzīvotāji, gan interesenti no citām Latvijas pašvaldībām.
“Mēs dzīvokļu īpašniekus regulāri apmācām pārvaldīšanas jautājumos, izdodam avīzes, organizējam sapulces un rādām renovētās ēkas. Mēs stāstām ne tikai par ieguvumiem, ko iedzīvotāji gūs pēc ēkas renovācijas, bet arī izglītojam par citiem apsaimniekošanas jautājumiem. Ja agrāk sapulcēs bieži tika uzdoti jautājumi, kāpēc 1.stāvā dzīvojošajiem vajadzētu maksāt par jumta remontu, un otrādi – kāpēc 5.stāva iemītniekiem būtu jāfinansē pagraba siltināšana, tad šobrīd šādu jautājumu mums praktiski vairs nav,” stāsta O.Kukuts.

No renovācijas pretinieka par energoefektivitātes vēstnesi

Uz sapulcēm un semināriem tiek aicināti jau renovēto ēku dzīvokļu īpašnieki, lai viņi kaimiņmāju iedzīvotājiem pastāsta savu pieredzi renovācijas procesa organizēšanā un īstenošanā, kā arī par sasniegtajiem rezultātiem un gūtajiem ieguvumiem.
Protams, katrā daudzdzīvokļu mājā ir pa kādam renovācijas pretiniekam. O.Kukuts atceras gadījumu, kad viens iedzīvotājs visu renovācijas posmu ir pretojies, bijuši iesaistīti mediji, rakstītas sūdzību vēstules prokuratūrai. Taču, kad māja galu galā tika renovēta, pēc gada šis pats pretinieks nācis uz kaimiņu māju un stāstījis, cik lieliski ir dzīvot renovētā ēkā, kā samazinājušies rēķini un kā pieaudzis komforta līmenis.

Konkursa loma energoefektivitātes veicināšanā

“Energoefektīvās ēkas, tās ir mūsu, Jelgavas iedzīvotāju, lepnums! Veicot renovāciju, esam ne vien uzlabojuši savu nekustamo īpašumu, bet arī padarījuši skaistāku mūsu pilsētu! Un tā ir ne tikai Jelgavā. Ja mēs skatāmies uz mūsu valsti kopumā - mēs taču visu Latviju ne tikai siltinām, bet arī uzlabojam un padarām skaistāku vidi mums apkārt! Un liels nopelns šajā jomā ir tieši konkursam „Energoefektīvākā ēka Latvijā” un informatīvajai kampaņai „Dzīvo siltāk””, uzsver O.Kukuts.
Pieteikumus konkursā „Energoefektīvākā ēka Latvijā 2015” aicinām iesniegt vēl līdz š.g. 15. maijam. Sīkāka informācija konkursa mājas lapā www.energoefektivakaeka.lv.

Konkursa atbalstītāji: UAB „Profine Baltic”, SIA „Paroc”, SIA „Saint-Gobain Celtniecības Produkti”, SIA „Aeroc”, SIA „Knauf”, SIA "Rockwool", SIA “Tenapors", SIA "Grundfos Pumps Baltic" un SIA "Robert Bosch".

Dace Kosa

www.energoefektivakaeka.lv
www.twitter.com/siltinam
www.facebook.com/dzivosiltak

Konkurss „Energoefektīvākā ēka Latvijā” jau piekto gadu pulcē energoefektivitātes entuziastus no visas Latvijas. Pretendenti no dažādām pašvaldībām lepojas un sacenšas ar savām energoefektīvajām ēkām. Šoreiz iepazīsimies ar Liepājas - vienas no aktīvākajām pašvaldībām energoefektivitātes jomā - pieredzi energoefektivitātes veicināšanā.

Liepāja ir ne vien skaista pilsēta Baltijas jūras krastā, bet arī pilsēta, kuras iedzīvotājiem termins „energoefektivitāte” sen vairs nav svešvārds. Tā ir pilsēta, kurā atrodami arī aktīvākie projektu iesniedzēji konkursā „Energoefktīvākā ēka Latvijā”. Lai noskaidrotu, kāds ir Liepājas noslēpums šādas aktivitātes un sabiedrības izpratnes par energoefektivitātes nozīmi veicināšanā, sarunājāmies ar Liepājas domes izpilddirektora vietnieku nekustamo īpašumu jautājumos Mārtiņu Tīdenu.

Liela nozīme pašvaldības atbalstam
Kā vienu no būtiskākajiem faktoriem Liepājas un tās iedzīvotāju izpratnes par energoefektivitāti veicināšanā M.Tīdens min pilsētas vadības atbalstu siltumtaupības un energoefektivitātes pasākumu īstenošanai. Pašvaldība organizē gan informatīvas kampaņas Liepājas iedzīvotāju izglītošanai energoefektivitātes jautājumos, gan sniedz finansiālu atbalstu ēku renovācijas veikšanai.
Liepāja bijusi viena no retajām pašvaldībām, kurā vēl pirms Eiropas Savienības (ES) atbalsta programmu īstenošanas tika veikti dažādi ēku renovācijas darbi, izmantojot pašvaldības līdzfinansējumu.
„Protams, pašlaik ar ES līdzfinansējumu konkurēt nevaram, un tas arī nav nepieciešams. Taču Liepājas pašvaldība daudzos citos veidos atbalsta un veicina energoefektivitātes pasākumu īstenošanu pašvaldībā,” stāsta M.Tīdens.

Pašvaldības labais piemērs
Kā zināms, cilvēki notic un vairāk uzticas acīm redzamam piemēram, nevis skaistām runām par to, kā vajadzētu būt. Tāpēc Liepājā visas pašvaldības ēkas – skolas, bērnudārzi, policijas un citas ēkas (kopskaitā vairāk kā 70 ēkas) ir renovētas. Katrā ēkā ir īpašas ierīces – datu logeri, kas nodrošina temperatūras, mitruma un gaisa parametru kontroli. Datu logeri ne vien ļauj sekot līdzi šo parametru izmaiņām, bet arī norāda uz nepieciešamību izvēdināt telpas, tādejādi nodrošinot efektīvu un ilgtspējīgu renovēto ēku ekspluatāciju.
Turklāt pašvaldības ēkās strādājošais personāls tiek īpaši apmācīts energoefektivitātes jautājumos. Savukārt, šie darbinieki šo informāciju izplata saviem radiem un draugiem. Pēc M.Tīdena domām, tieši pašvaldības labais piemērs un šī lojālā auditorija ir viens no efektīvākajiem līdzekļiem energoefektivitātes popularitātes un izpratnes veicināšanai.

Horizontālās apkures sistēmas priekšrocības
Vēl viena nianse, ar ko Liepāja energoefektivitātes ziņā atšķiras no citām pilsētām, – Liepāja aktīvi popularizē horizontālo apkures sistēmu, kas nozīmē, ka katram dzīvoklim ir savs atsevišķs siltumenerģijas skaitītājs. „Katra dzīvokļa īpašnieks var regulēt sava dzīvokļa siltumenerģijas patēriņu. Līdz ar to godprātīgiem rēķinu maksātājiem vairs nav jācieš no tā, ka atsevišķi dzīvokļu īpašnieki nemaksā par patērēto siltumenerģiju. Apkures sezona tiek uzsākta pēc pirmā pieprasījuma. Savukārt tiem, kas rēķinu apmaksu nav veikuši, siltumenerģija netiek piegādāta līdz brīdim, kamēr parādsaistības tiek nokārtotas. Jāatzīst, ka pēc horizontālās apkures sistēmu ieviešanas Liepājas ēkās nemaksātāju mums praktiski vairs nav. Un cilvēki ir sākuši domāt energoefektīvāk,” lepojas M.Tīdens.

Kāpēc piedalīties konkursā „Energoefektīvākā ēka”?
Jautāts par iemesliem, kāpēc Liepāja ik gadus konkursā iesniedz tik daudz projektu, M.Tīdens skaidro, ka Liepāja ir pilsēta ar visvairāk nosiltinātajām ēkām Latvijā. Katrs apsaimniekotājs lepojas ar savu veikumu, labprāt salīdzina savu renovēto ēku ar citām ēkām un vēlas, lai tieši viņa ēka iegūtu energoefektīvākās ēkas statusu. Tas apsaimniekotājam ir arī tāds sava veida prestiža jautājums. Savukārt, iedzīvotāji jūtas lepni par savām ēkām, novērtē veiktos ieguldījumus. Turklāt, iegūstot energoefektīvākās ēkas statusu, pieaug arī nekustamā īpašuma vērtība. Līdz ar to ieguvēji ir gan apsaimniekotāji, gan iedzīvotāji.

Vēl līdz š.g. 15. maijam aicinām iesniegt pieteikumus konkursā „Energoefektīvākā ēka Latvijā 2015”. Sīkāka informācija publicēta konkursa mājaslapā www.energoefektivakaeka.lv.

Konkursa atbalstītāji: UAB „Profine Baltic”, SIA „Paroc”, SIA „Saint-Gobain Celtniecības Produkti”, SIA „Aeroc”, SIA „Knauf”, SIA "Rockwool", SIA “Tenapors", SIA "Grundfos Pumps Baltic" un SIA "Robert Bosch".

Dace Kosa

www.energoefektivakaeka.lv
www.twitter.com/siltinam
www.facebook.com/dzivosiltak

IMG 0079Lai veicinātu labo praksi ēku energoefektivātes jomā, kā arī lai veidotu sabiedrības izpratni par ēku siltumnoturību un energoefektivitāti kopumā, Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un žurnālu “Būvinženieris” rīko konkursu “Energoefektīvākā ēka Latvijā”. Konkurss notiek piekto gadu.

Konkursa žūrijā apvienojušies dažādu specialitāšu eksperti, kuri katrs savā jomā niansēs izvērtē konkursam pieteiktās ēkas. Šoreiz par konkursa gaitu, ieguvumiem un pieredzi iztaujājām žūrijas komisijas vadītāju, žurnāla “Būvinženieris” galveno redaktori un Latvijas Būvinženieru savienības valdes locekli Mārīti Šperbergu.

Ar katru gadu kļūstam kvalitatīvāki, kļūstam energoefektīvāki
Konkursā „Energoefektīvākā ēka Latvijā” projektus ik gadus iesniedz vairāk kā 40 pretendenti. Konkursa žūrija, izvērtējot pretendentus, ikreiz atklāj arvien jaunas nianses, kā nākošajā gadā pilnveidot konkursa nolikumu. Pēc kārtējā konkursa noslēguma žūrija uzsāk diskusiju jau par nākošā konkursa vērtēšanas sistēmu un kritērijiem. Kā akcentē M.Šperberga: „Žūrijas intensīvais darbs apliecina to, ka konkurss nav formāls. Konkursa gaitā rūpīgi tiek meklēti un arī atrasti labākie piemēri energoefektivitātei Latvijā”. 

Gaidot šī gada konkursa pieteikumus, M.Šperberga ar gandarījumu atzīst, ka konkursa mērķis jau ir sasniegts – būtiski ir palielinājusies sabiedrības izpratne par energoefektivitāti, renovētās ēkas kļūst arvien energoefektīvākas, tiek rasti dažādi jauni risinājumi vēl labāku rezultātu sasniegšanai, un ar katru gadu arī konkursam iesniegto projektu kvalitāte uzlabojas. Pieredzei ir liela nozīme visās jomās – energoefektivātes pasākumu īstenošanā, gan konkursa žūrijas darbā, uzsver M.Šperberga.

Dažādas pašvaldības, dažāda aktivitāte konkursā
Latvija ir dažāda, mums ir ļoti dažādas pašvaldības, un dažāda ir to aktivitāte energoefektivitātes pasākumu īstenošanā un līdz ar to arī dalībai konkursā. 

Liela nozīme ir gan uzņēmīgiem namu iedzīvotājiem, gan apsaimniekotājiem un, protams, pašvaldībām. Šajā jomā darbīgākās pašvaldības ir Liepājā, Jelgavā, Valmierā, Ventspilī un Saldū.
Diemžēl līdz šim ļoti mazs pieteikumu skaits bijis no Latgales. Tāpēc šogad konkursa organizatori cenšas uzrunāt īpaši Latgales pašvaldības, būvuzņēmumus un apsaimniekotājus .„Arī Latgalē ir labas būves, kuras pelnījušas novērtējumu, atzinību un plāksnīti “Energofektīvākā ēka Latvijā”,” uzsver M.Šperberga.

Arī energoefektivitātes veicināšanas pamatā - cilvēku attieksme un entuziasms
Sabiedrībā vairāk dominē uzskats, ka veikt ēku renovāciju un veicināt energoefektivitāti iespējams tikai ar milzīgiem ieguldījumiem, tai skaitā piesaistot Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansējumu. Tomēr M.Šperberga norāda, ka ieceres realizēšanā būtiska nozīme ir cilvēku attieksmei, ieinteresētībai un entuziasmam. 

Žūrijas komisijas vadītāja spilgti atceras, kā konkursa pirmajā gadā tika apbalvota Valentīna Jermaka no Rīgas, kura lielo enerģiju un pūles bija veltījusi sava nama renovācijai. Viņa pacietīgi bija apstaigājusi visus lielās daudzstāvu mājas dzīvokļus un pārliecinājusi nama iedzīvotājus par renovācijas nepieciešamību. Pat tos, kuri sākumā bija skeptiski noskaņoti, šī kundze ar savu entuziasmu un neatlaidību spēja pārliecināt. Turklāt māja tika renovēta bez Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansējuma.
Renovācijas rezultāti bija labi un cilvēki juta būtisku līdzekļu ietaupījumu. Un mājas iedzīvotāji, tai skaitā arī tie, kas sākumā bija pret mājas renovāciju, pateicās V.Jermakas kundzei par paveikto. Pēc tik radikālām pārmaiņām blakus mājas iedzīvotāji lūdza, lai šī kundze arī viņu mājai noorganizē renovāciju, jo pašiem trūkst uzņēmības un entuziasma.
„Tas tikai vēlreiz apliecina, ka jebkurš paveiktais darbs ir atkarīgs gan no mūsu vēlmes kaut ko darīt, gan no uzņēmības un spējas pārvarēt savu ierasto slinkumu,” uzskata M.Šperberga.

„Lipīgā” energoefektivitāte
Kaut gan renovēto ēku skaits un sabiedrības izpratne energoefektivitātes jomā Latvijā ar katru gadu pieaug, mums vēl tāls ceļš priekšā, lai sasniegtu šajā jomā attīstītākās valstis Eiropā. 

Pēc M.Šperbergas domām, tieksme pēc energoefektīvām ēkām kļuvusi visai “lipīga”. „Ja pilsētas vienā kvartālā ir renovēta viena māja, tad nākamajā gadā tai blakus tiek renovētas vēl vairākas ēkas. Redzot skaistu māju un patiesu ietaupījumu, blakus esošo māju iedzīvotāji daudz drošāk pieņem lēmumu arī par savas ēkas renovāciju. Turklāt, ierodoties žūrijas komisijai, iedzīvotāji ar gandarījumu stāsta, cik viņiem tagad ir labi, cik viņu ēka ir skaista, un ne tikai skaista, bet arī silta un lētāka uzturēšanā. Viņi lepojas ar paveikto. Un mēs lepojamies ar viņiem!”

Šogad konkursā energoefektivitāte tiks vērtēta renovētām daudzdzīvokļu ēkām, daudzdzīvokļu ēkām - jaunbūvēm, sabiedriskām ēkām, vienģimenes ēkām un industriālām ēkām. Vēl līdz š.g. 15. maijam aicinām iesniegt pieteikumus konkursā „Energoefektīvākā ēka Latvijā 2015”. Sīkāka informācija konkursa mājas lapā www.energoefektivakaeka.lv.

2015. gadā konkursu atbalsta uzņēmumi: UAB „Profine Baltic”, SIA „Paroc”, SIA „Saint-Gobain Celtniecības Produkti”, SIA „Aeroc”, SIA „Knauf”, SIA "Rockwool", SIA “Tenapors", SIA "Grundfos Pumps Baltic" un SIA "Robert Bosch".

Dace Kosa

www.energoefektivakaeka.lv
www.twitter.com/siltinam
www.facebook.com/dzivosiltak

Par konkursu

Ar konkursa nolikumu var iepazīties šeit.

Konkursu "Energoefektīvākā ēka Latvijā" jau astoņus gadus organizē Ekonomikas ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un žurnāls "Būvinženieris".
Konkursa mērķis ir veicināt labo praksi ēku energoefektivitātes jomā, īstenojot energoefektīvu ēku būvniecību, renovāciju un rekonstrukciju (turpmāk tekstā – atjaunošanu), tādējādi samazinot oglekļa dioksīda izmešu daudzumu atmosfērā un veicinot sabiedrības izpratni par ēku siltumnoturību, kā arī siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas nozīmi un iespējām, lai radītu kvalitatīvu, arhitektoniski izteiksmīgu dzīves telpu.

2018. gadā konkursu atbalsta uzņēmumi: Profine Baltic pārstāvniecība, SIA „Paroc”, SIA „Saint-Gobain Celtniecības Produkti”, SIA „Knauf”, SIA "Rockwool", SIA "Robert Bosch", Attīstības finanšu institūcija Altum, AS "LAFIPA", AS "Latvenergo", SIA "Sika Baltic", SIA "DAW Baltica", istabai.com un SIA "EJOT Baltic"

Konkursa nolikuma izstādē iesaistījušās nozīmīgākās būvniecības nozares nevalstiskās organizācijas - Latvijas Būvinženieru savienība, Latvijas Inženierkonsultantu asociācija, Latvijas Būvnieku asociācija, Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācija, Tehnisko ekspertu asociācija, Latvijas Logu un durvju ražotāju asociācija, Rīgas Tehniskā universitāte, Būvmateriālu ražotāju asociācija, Latvijas Ilgstpējīgas būvniecības padome, Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienība, un AS "Latvenergo" Energoefektivitātes centrs.

Organizē

 emvaram     buvinzenieris     dzivo siltak

Atbalsta

01092015

abc building buvlaukums buvbaze-new

la  nozareLV2009 Logo

 

Sponsori

profine kommerling  kbe  paroc  rockwool  knauf  BUDERUS logo eee    istabai    Ejot    isover  weber logo  lafipa      sika      elektrum Caparol-logo  altum attistiba logo

Kontakti

Mārīte Šperberga 
29468382,

Daiga Buhholce
29465153,

Inese Bērziņa
67013240,

Sazināties

UZ AUGŠU