Konkurss „Energoefektīvākā ēka Latvijā” jau piekto gadu pulcē energoefektivitātes entuziastus no visas Latvijas. Pretendenti no dažādām pašvaldībām lepojas un sacenšas ar savām energoefektīvajām ēkām. Šoreiz iepazīsimies ar Liepājas - vienas no aktīvākajām pašvaldībām energoefektivitātes jomā - pieredzi energoefektivitātes veicināšanā.

Liepāja ir ne vien skaista pilsēta Baltijas jūras krastā, bet arī pilsēta, kuras iedzīvotājiem termins „energoefektivitāte” sen vairs nav svešvārds. Tā ir pilsēta, kurā atrodami arī aktīvākie projektu iesniedzēji konkursā „Energoefktīvākā ēka Latvijā”. Lai noskaidrotu, kāds ir Liepājas noslēpums šādas aktivitātes un sabiedrības izpratnes par energoefektivitātes nozīmi veicināšanā, sarunājāmies ar Liepājas domes izpilddirektora vietnieku nekustamo īpašumu jautājumos Mārtiņu Tīdenu.

Liela nozīme pašvaldības atbalstam
Kā vienu no būtiskākajiem faktoriem Liepājas un tās iedzīvotāju izpratnes par energoefektivitāti veicināšanā M.Tīdens min pilsētas vadības atbalstu siltumtaupības un energoefektivitātes pasākumu īstenošanai. Pašvaldība organizē gan informatīvas kampaņas Liepājas iedzīvotāju izglītošanai energoefektivitātes jautājumos, gan sniedz finansiālu atbalstu ēku renovācijas veikšanai.
Liepāja bijusi viena no retajām pašvaldībām, kurā vēl pirms Eiropas Savienības (ES) atbalsta programmu īstenošanas tika veikti dažādi ēku renovācijas darbi, izmantojot pašvaldības līdzfinansējumu.
„Protams, pašlaik ar ES līdzfinansējumu konkurēt nevaram, un tas arī nav nepieciešams. Taču Liepājas pašvaldība daudzos citos veidos atbalsta un veicina energoefektivitātes pasākumu īstenošanu pašvaldībā,” stāsta M.Tīdens.

Pašvaldības labais piemērs
Kā zināms, cilvēki notic un vairāk uzticas acīm redzamam piemēram, nevis skaistām runām par to, kā vajadzētu būt. Tāpēc Liepājā visas pašvaldības ēkas – skolas, bērnudārzi, policijas un citas ēkas (kopskaitā vairāk kā 70 ēkas) ir renovētas. Katrā ēkā ir īpašas ierīces – datu logeri, kas nodrošina temperatūras, mitruma un gaisa parametru kontroli. Datu logeri ne vien ļauj sekot līdzi šo parametru izmaiņām, bet arī norāda uz nepieciešamību izvēdināt telpas, tādejādi nodrošinot efektīvu un ilgtspējīgu renovēto ēku ekspluatāciju.
Turklāt pašvaldības ēkās strādājošais personāls tiek īpaši apmācīts energoefektivitātes jautājumos. Savukārt, šie darbinieki šo informāciju izplata saviem radiem un draugiem. Pēc M.Tīdena domām, tieši pašvaldības labais piemērs un šī lojālā auditorija ir viens no efektīvākajiem līdzekļiem energoefektivitātes popularitātes un izpratnes veicināšanai.

Horizontālās apkures sistēmas priekšrocības
Vēl viena nianse, ar ko Liepāja energoefektivitātes ziņā atšķiras no citām pilsētām, – Liepāja aktīvi popularizē horizontālo apkures sistēmu, kas nozīmē, ka katram dzīvoklim ir savs atsevišķs siltumenerģijas skaitītājs. „Katra dzīvokļa īpašnieks var regulēt sava dzīvokļa siltumenerģijas patēriņu. Līdz ar to godprātīgiem rēķinu maksātājiem vairs nav jācieš no tā, ka atsevišķi dzīvokļu īpašnieki nemaksā par patērēto siltumenerģiju. Apkures sezona tiek uzsākta pēc pirmā pieprasījuma. Savukārt tiem, kas rēķinu apmaksu nav veikuši, siltumenerģija netiek piegādāta līdz brīdim, kamēr parādsaistības tiek nokārtotas. Jāatzīst, ka pēc horizontālās apkures sistēmu ieviešanas Liepājas ēkās nemaksātāju mums praktiski vairs nav. Un cilvēki ir sākuši domāt energoefektīvāk,” lepojas M.Tīdens.

Kāpēc piedalīties konkursā „Energoefektīvākā ēka”?
Jautāts par iemesliem, kāpēc Liepāja ik gadus konkursā iesniedz tik daudz projektu, M.Tīdens skaidro, ka Liepāja ir pilsēta ar visvairāk nosiltinātajām ēkām Latvijā. Katrs apsaimniekotājs lepojas ar savu veikumu, labprāt salīdzina savu renovēto ēku ar citām ēkām un vēlas, lai tieši viņa ēka iegūtu energoefektīvākās ēkas statusu. Tas apsaimniekotājam ir arī tāds sava veida prestiža jautājums. Savukārt, iedzīvotāji jūtas lepni par savām ēkām, novērtē veiktos ieguldījumus. Turklāt, iegūstot energoefektīvākās ēkas statusu, pieaug arī nekustamā īpašuma vērtība. Līdz ar to ieguvēji ir gan apsaimniekotāji, gan iedzīvotāji.

Vēl līdz š.g. 15. maijam aicinām iesniegt pieteikumus konkursā „Energoefektīvākā ēka Latvijā 2015”. Sīkāka informācija publicēta konkursa mājaslapā www.energoefektivakaeka.lv.

Konkursa atbalstītāji: UAB „Profine Baltic”, SIA „Paroc”, SIA „Saint-Gobain Celtniecības Produkti”, SIA „Aeroc”, SIA „Knauf”, SIA "Rockwool", SIA “Tenapors", SIA "Grundfos Pumps Baltic" un SIA "Robert Bosch".

Dace Kosa

www.energoefektivakaeka.lv
www.twitter.com/siltinam
www.facebook.com/dzivosiltak

Konkursā „Energoefektīvākā ēka Latvijā” jau piekto reizi par energoefektīvākās ēkas statusu cīnās ēkas no visas Latvijas. Tomēr pašvaldību aktivitāte energoefektivitātes pasākumu īstenošanā, līdz ar to arī dalībai konkursā, ir dažāda. Kāpēc vienas pašvaldības ir aktīvākas, bet citas mazāk aktīvas? Vai un ko šajās pašvaldībās dara citādāk? Kā tiek motivēti iedzīvotāji un namu pārvaldnieki? Šoreiz savā pieredzē dalās SIA „Jelgavas nekustamo īpašumu pārvalde” tehniskais direktors Oļegs Kukuts.

Jelgava ir viena no tām pašvaldībām, kur aktīvi tiek strādāts pie ēku energoefektivitātes veicināšanas, kā rezultātā iedzīvotāji var lepoties gan ar energoefektīvām jaunbūvēm, gan energoefektīvām renovētām dzīvojamajām ēkām. „Jelgavas nekustamo īpašumu pārvalde” (JNĪP) tehniskais direktors Oļegs Kukuts ir vadījis renovācijas darbus 12 ēkās, tuvākajā laikā plānots uzsākt vēl trīs ēku renovāciju, turklāt JNĪP renovētās ēkas ne reizi vien ir guvušas godalgotas vietas un saņēmušas energoefektīvākās ēkas titulu konkursā.

Vācijas pieredze un atbalsts

Jautāts, kā Jelgava ir sasniegusi šādu attīstības līmeni energoefektivitātes jomā, O.Kukuts atklāj, ka energoefektivitātes veicināšanas pirmsākumi Jelgavā meklējami jau 2000. gadā, kad tika aizsākti pirmie renovācijas darbi Jelgavas dzīvojamajās daudzdzīvokļu ēkās. Protams, sākotnēji tā nebija ēkas kompleksā renovācija, jo Latvijā neviens īsti vēl nezināja, ko nozīmē termins „renovācija”. Ēkās tika veikti atsevišķi siltumtaupības pasākumi - māju sienu siltināšana, jumtu nomaiņa u.tml.
Vēlāk tika secināts, ka lietderīgāk ir veikt pilnu mājas renovāciju, piesaistot papildu finansējumu. Tolaik valstī vēl nebija vienota atbalsta programma dzīvojamo ēku renovācijai, tāpēc atbalsts tika meklēts ārpus Latvijas robežām. Sadarbībā ar Vācijas Vides, dabas aizsardzības un reaktoru drošības federālo ministriju tika īstenots pilotprojekts „Jelgavas pilsētas siltumapgādes sistēmas modernizācija”. Projekta ietvaros, piesaistot no Vācijas budžeta vairāk kā 180 tūkstošus euro, divām ēkām Jelgavā tika veikta kompleksā renovācija. Tāpat tika izstrādāta arī koncepcija, kā Jelgavas pilsētā samazināt siltumenerģijas patēriņu vismaz uz pusi un izveidota aģentūra, kas popularizē siltumtaupības pasākumu nepieciešamību.
„Tādejādi guvām lielisku iespēju mācīties no pieredzējušiem vācu kolēģiem, savukārt Jelgavas iedzīvotājiem tika sniegts uzskatāms piemērs energoefektivitātes pasākumu sniegtajām priekšrocībām,” atzīst O.Kukuts.

Zinošs dzīvokļa īpašnieks – labs dzīvokļa īpašnieks

Nav noslēpums, ka daudz vieglāk ir strādāt ar dzīvokļu īpašniekiem, kuri saprot un apzinās savas tiesības un pienākumus. Tāpēc JNĪP regulāri organizē seminārus un apmācības energoefektivitātes jomā, kurās piedalīties var gan Jelgavas daudzdzīvokļu namu iedzīvotāji, gan interesenti no citām Latvijas pašvaldībām.
“Mēs dzīvokļu īpašniekus regulāri apmācām pārvaldīšanas jautājumos, izdodam avīzes, organizējam sapulces un rādām renovētās ēkas. Mēs stāstām ne tikai par ieguvumiem, ko iedzīvotāji gūs pēc ēkas renovācijas, bet arī izglītojam par citiem apsaimniekošanas jautājumiem. Ja agrāk sapulcēs bieži tika uzdoti jautājumi, kāpēc 1.stāvā dzīvojošajiem vajadzētu maksāt par jumta remontu, un otrādi – kāpēc 5.stāva iemītniekiem būtu jāfinansē pagraba siltināšana, tad šobrīd šādu jautājumu mums praktiski vairs nav,” stāsta O.Kukuts.

No renovācijas pretinieka par energoefektivitātes vēstnesi

Uz sapulcēm un semināriem tiek aicināti jau renovēto ēku dzīvokļu īpašnieki, lai viņi kaimiņmāju iedzīvotājiem pastāsta savu pieredzi renovācijas procesa organizēšanā un īstenošanā, kā arī par sasniegtajiem rezultātiem un gūtajiem ieguvumiem.
Protams, katrā daudzdzīvokļu mājā ir pa kādam renovācijas pretiniekam. O.Kukuts atceras gadījumu, kad viens iedzīvotājs visu renovācijas posmu ir pretojies, bijuši iesaistīti mediji, rakstītas sūdzību vēstules prokuratūrai. Taču, kad māja galu galā tika renovēta, pēc gada šis pats pretinieks nācis uz kaimiņu māju un stāstījis, cik lieliski ir dzīvot renovētā ēkā, kā samazinājušies rēķini un kā pieaudzis komforta līmenis.

Konkursa loma energoefektivitātes veicināšanā

“Energoefektīvās ēkas, tās ir mūsu, Jelgavas iedzīvotāju, lepnums! Veicot renovāciju, esam ne vien uzlabojuši savu nekustamo īpašumu, bet arī padarījuši skaistāku mūsu pilsētu! Un tā ir ne tikai Jelgavā. Ja mēs skatāmies uz mūsu valsti kopumā - mēs taču visu Latviju ne tikai siltinām, bet arī uzlabojam un padarām skaistāku vidi mums apkārt! Un liels nopelns šajā jomā ir tieši konkursam „Energoefektīvākā ēka Latvijā” un informatīvajai kampaņai „Dzīvo siltāk””, uzsver O.Kukuts.
Pieteikumus konkursā „Energoefektīvākā ēka Latvijā 2015” aicinām iesniegt vēl līdz š.g. 15. maijam. Sīkāka informācija konkursa mājas lapā www.energoefektivakaeka.lv.

Konkursa atbalstītāji: UAB „Profine Baltic”, SIA „Paroc”, SIA „Saint-Gobain Celtniecības Produkti”, SIA „Aeroc”, SIA „Knauf”, SIA "Rockwool", SIA “Tenapors", SIA "Grundfos Pumps Baltic" un SIA "Robert Bosch".

Dace Kosa

www.energoefektivakaeka.lv
www.twitter.com/siltinam
www.facebook.com/dzivosiltak

Aicinām līdz š.g. 15. maijam iesniegt pieteikumus konkursā „Energoefektīvākā ēka Latvijā 2015”. Šogad energoefektivitāte tiks vērtēta renovētām daudzdzīvokļu ēkām, daudzdzīvokļu ēkām - jaunbūvēm, sabiedriskām ēkām, vienģimenes ēkām un industriālām ēkām.

Konkurss informatīvās kampaņas „Dzīvo siltāk” ietvaros notiks jau piekto gadu. Konkursu organizē Ekonomikas ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un žurnāls „Būvinženieris”.

Konkursa mērķis ir veicināt labo praksi ēku energoefektivātes jomā, kā arī veidot sabiedrības izpratni par ēku siltumnoturību, siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas nozīmi un iespējām, lai radītu kvalitatīvu un arhitektoniski izteiksmīgu dzīves telpu.

Pieteikumus konkursam var iesniegt piecās kategorijās:
• Energoefektīvākā renovētā daudzdzīvokļu ēka;
• Energoefektīvākā daudzdzīvokļu ēka – jaunbūve;
• Energoefektīvākā sabiedriskā ēka;
• Energoefektīvākā vienģimenes ēka;
• Energoefektīvākā industriālā ēka.

Pieteikumus konkursam „Energoefektīvākā ēka Latvijā 2015” aicinām iesniegt līdz 2015. gada 15. maijam plkst. 17.00, nosūtot tos elektroniski uz e-pasta adresi un papīra formātā nosūtot pa pastu Latvijas Būvinženieru savienībai, Kr.Barona iela 99-1a, Rīga, LV - 1012 (pasta zīmogs: 2015. gada 15. maijs).

Konkursa „Energoefektīvākā ēka Latvijā 2015” nolikums publicēts konkursa tīmekļa vietnē www.energoefektivakaeka.lv. Papildus informāciju par konkursu var saņemt Ekonomikas ministrijā (kontaktpersona: Inese Bērziņa, , 67013240).

Konkursa nolikums sagatavots sadarbībā ar informatīvās kampaņas „Dzīvo siltāk” sadarbības partneriem. Konkursa atbalstītāji ir „Profine”, SIA „Paroc”, SIA „Saint-Gobain Celtniecības produkti”, SIA „Tenapors”, SIA „Aeroc”, SIA „Knauf”, SIA „Rockwool”, SIA „Grundfoss” un SIA „Robert Bosch”.

Evita Urpena
Ekonomikas ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
Tālr: 67013193
E-pasts: ;
Web: www.em.gov.lv; www.energoefektivakaeka.lv
Seko mums Twitter: @EM_gov_lv; @siltinam
Youtube: http://www.youtube.com/ekonomikasministrija
Facebook: https://www.facebook.com/dzivosiltak

IMG 0079Lai veicinātu labo praksi ēku energoefektivātes jomā, kā arī lai veidotu sabiedrības izpratni par ēku siltumnoturību un energoefektivitāti kopumā, Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un žurnālu “Būvinženieris” rīko konkursu “Energoefektīvākā ēka Latvijā”. Konkurss notiek piekto gadu.

Konkursa žūrijā apvienojušies dažādu specialitāšu eksperti, kuri katrs savā jomā niansēs izvērtē konkursam pieteiktās ēkas. Šoreiz par konkursa gaitu, ieguvumiem un pieredzi iztaujājām žūrijas komisijas vadītāju, žurnāla “Būvinženieris” galveno redaktori un Latvijas Būvinženieru savienības valdes locekli Mārīti Šperbergu.

Ar katru gadu kļūstam kvalitatīvāki, kļūstam energoefektīvāki
Konkursā „Energoefektīvākā ēka Latvijā” projektus ik gadus iesniedz vairāk kā 40 pretendenti. Konkursa žūrija, izvērtējot pretendentus, ikreiz atklāj arvien jaunas nianses, kā nākošajā gadā pilnveidot konkursa nolikumu. Pēc kārtējā konkursa noslēguma žūrija uzsāk diskusiju jau par nākošā konkursa vērtēšanas sistēmu un kritērijiem. Kā akcentē M.Šperberga: „Žūrijas intensīvais darbs apliecina to, ka konkurss nav formāls. Konkursa gaitā rūpīgi tiek meklēti un arī atrasti labākie piemēri energoefektivitātei Latvijā”. 

Gaidot šī gada konkursa pieteikumus, M.Šperberga ar gandarījumu atzīst, ka konkursa mērķis jau ir sasniegts – būtiski ir palielinājusies sabiedrības izpratne par energoefektivitāti, renovētās ēkas kļūst arvien energoefektīvākas, tiek rasti dažādi jauni risinājumi vēl labāku rezultātu sasniegšanai, un ar katru gadu arī konkursam iesniegto projektu kvalitāte uzlabojas. Pieredzei ir liela nozīme visās jomās – energoefektivātes pasākumu īstenošanā, gan konkursa žūrijas darbā, uzsver M.Šperberga.

Dažādas pašvaldības, dažāda aktivitāte konkursā
Latvija ir dažāda, mums ir ļoti dažādas pašvaldības, un dažāda ir to aktivitāte energoefektivitātes pasākumu īstenošanā un līdz ar to arī dalībai konkursā. 

Liela nozīme ir gan uzņēmīgiem namu iedzīvotājiem, gan apsaimniekotājiem un, protams, pašvaldībām. Šajā jomā darbīgākās pašvaldības ir Liepājā, Jelgavā, Valmierā, Ventspilī un Saldū.
Diemžēl līdz šim ļoti mazs pieteikumu skaits bijis no Latgales. Tāpēc šogad konkursa organizatori cenšas uzrunāt īpaši Latgales pašvaldības, būvuzņēmumus un apsaimniekotājus .„Arī Latgalē ir labas būves, kuras pelnījušas novērtējumu, atzinību un plāksnīti “Energofektīvākā ēka Latvijā”,” uzsver M.Šperberga.

Arī energoefektivitātes veicināšanas pamatā - cilvēku attieksme un entuziasms
Sabiedrībā vairāk dominē uzskats, ka veikt ēku renovāciju un veicināt energoefektivitāti iespējams tikai ar milzīgiem ieguldījumiem, tai skaitā piesaistot Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansējumu. Tomēr M.Šperberga norāda, ka ieceres realizēšanā būtiska nozīme ir cilvēku attieksmei, ieinteresētībai un entuziasmam. 

Žūrijas komisijas vadītāja spilgti atceras, kā konkursa pirmajā gadā tika apbalvota Valentīna Jermaka no Rīgas, kura lielo enerģiju un pūles bija veltījusi sava nama renovācijai. Viņa pacietīgi bija apstaigājusi visus lielās daudzstāvu mājas dzīvokļus un pārliecinājusi nama iedzīvotājus par renovācijas nepieciešamību. Pat tos, kuri sākumā bija skeptiski noskaņoti, šī kundze ar savu entuziasmu un neatlaidību spēja pārliecināt. Turklāt māja tika renovēta bez Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansējuma.
Renovācijas rezultāti bija labi un cilvēki juta būtisku līdzekļu ietaupījumu. Un mājas iedzīvotāji, tai skaitā arī tie, kas sākumā bija pret mājas renovāciju, pateicās V.Jermakas kundzei par paveikto. Pēc tik radikālām pārmaiņām blakus mājas iedzīvotāji lūdza, lai šī kundze arī viņu mājai noorganizē renovāciju, jo pašiem trūkst uzņēmības un entuziasma.
„Tas tikai vēlreiz apliecina, ka jebkurš paveiktais darbs ir atkarīgs gan no mūsu vēlmes kaut ko darīt, gan no uzņēmības un spējas pārvarēt savu ierasto slinkumu,” uzskata M.Šperberga.

„Lipīgā” energoefektivitāte
Kaut gan renovēto ēku skaits un sabiedrības izpratne energoefektivitātes jomā Latvijā ar katru gadu pieaug, mums vēl tāls ceļš priekšā, lai sasniegtu šajā jomā attīstītākās valstis Eiropā. 

Pēc M.Šperbergas domām, tieksme pēc energoefektīvām ēkām kļuvusi visai “lipīga”. „Ja pilsētas vienā kvartālā ir renovēta viena māja, tad nākamajā gadā tai blakus tiek renovētas vēl vairākas ēkas. Redzot skaistu māju un patiesu ietaupījumu, blakus esošo māju iedzīvotāji daudz drošāk pieņem lēmumu arī par savas ēkas renovāciju. Turklāt, ierodoties žūrijas komisijai, iedzīvotāji ar gandarījumu stāsta, cik viņiem tagad ir labi, cik viņu ēka ir skaista, un ne tikai skaista, bet arī silta un lētāka uzturēšanā. Viņi lepojas ar paveikto. Un mēs lepojamies ar viņiem!”

Šogad konkursā energoefektivitāte tiks vērtēta renovētām daudzdzīvokļu ēkām, daudzdzīvokļu ēkām - jaunbūvēm, sabiedriskām ēkām, vienģimenes ēkām un industriālām ēkām. Vēl līdz š.g. 15. maijam aicinām iesniegt pieteikumus konkursā „Energoefektīvākā ēka Latvijā 2015”. Sīkāka informācija konkursa mājas lapā www.energoefektivakaeka.lv.

2015. gadā konkursu atbalsta uzņēmumi: UAB „Profine Baltic”, SIA „Paroc”, SIA „Saint-Gobain Celtniecības Produkti”, SIA „Aeroc”, SIA „Knauf”, SIA "Rockwool", SIA “Tenapors", SIA "Grundfos Pumps Baltic" un SIA "Robert Bosch".

Dace Kosa

www.energoefektivakaeka.lv
www.twitter.com/siltinam
www.facebook.com/dzivosiltak

10junijs energo fMSp 062Energoefektivitāte, energoefektīva ēka… Vai mēs izprotam šos tik bieži izmantotos jēdzienus? Vai apzināmies ieguvumus, kādus mums ik vienam personīgi un valstij kopumā var dot energoefektivitātes pasākumu īstenošana? Vai esam gatavi ieguldīt savu laiku, darbu un līdzekļus, lai ietaupītu nākotnē? Mēģināsim rast skaidrojumu, kas ir energoefektivitāte un kāds no tās labums sabiedrībai, valstij un videi kopumā.

Kas ir energoefektivitāte?

Energoefektivitāte ir attiecība starp iegūto preci vai pakalpojumu un patērēto enerģiju. Savukārt energoefektivitātes paaugstināšana nozīmē energoefektivitātes uzlabošanu tehnoloģisku, galalietotāju rīcības vai saimniecisku darbību rezultātā.
Energoefektivitātes paaugstināšanas būtība ir samazināt enerģijas apjomu, kas tiek patērēts preču ražošanai un pakalpojumu sniegšanai, bet nesamazināt saražotās preces vai sniegtā pakalpojuma kvalitāti. Energoefektīvi risinājumi ļauj ražotājiem samazināt produktu pašizmaksu, un sabiedrībai ietaupīt uz saņemto pakalpojumu rēķina.

Savukārt, ēkas energoefektivitāte ir siltumenerģijas un elektroenerģijas daudzums, kas tiek patērēts, lai nodrošinātu visu dzīvošanai nepieciešamo procesu (apkure, ventilācija, apgaismojums, karstā ūdens apgāde u.c.) norisi ēkā. Attiecīgi ēkas energoefektivitātes veicināšana nozīmē pasākumu kopumu, kas ļauj ievērojami samazināt siltuma un elektroenerģijas patēriņu ēkā. Viens no būtiskākajiem pasākumiem ēku energoefektivitātes veicināšanā ir renovācija jeb kapitālais remonts, realizējot būvē tehniskus un funkcionālus uzlabojumus.

Kāds labums no ēku renovācijas?

Ēku renovācija siltumenerģijas patēriņu (apkures sezonā) ļauj samazināt līdz pat 40 %, kas nozīmē ievērojamu finansiālo ietaupījumu. SIA „Jelgavas nekustamo īpašumu pārvalde” tehniskais direktors Oļegs Kukuts atklāj: „Ir gadījumi, kad renovēto ēku dzīvokļu īpašnieki rāda savus rēķinus, kur par trīs istabu dzīvokli janvārī jāmaksā 20 eiro, bet kaimiņu mājā, kas nav renovēta, par tādu pašu dzīvokli jāmaksā 140 eiro. Tā, protams, ir liela starpība, un līdz ar to rodas arī motivācija.”
Taču tas nav vienīgais ieguvums no ēku renovācijas, proti, ēku, māju un dzīvokļu īpašnieki līdz ar renovāciju pagarina ēkas dzīves ciklu jeb mūžu, uzlabo gan ēkas ārējo izskatu, gan mikroklimatu telpās, kā arī sakārto apkārtējo vidi. Bieži vien estētiskais baudījums, kas tiek gūts no ēkas renovācijas, ir tik pat svarīgs, kā finansiālais ietaupījums.

No kvēlspuldzes līdz enerģētiskās drošības stiprināšanai

Ekonomikas ministrijas Atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes departamenta referente Inguna Ozoliņa uzsver: „Energoefektivitāte ir plašs jēdziens, tas attiecināms ne tikai uz ēku renovāciju, bet arī uz sabiedrības dzīvi kopumā!”

I.Ozoliņa skaidro, ka energoefektivitātes palielināšanai mājsaimniecībās iedzīvotāji var nomainīt vecās kvēlspuldzes un sadzīves elektroiekārtas uz efektīvākām, regulāri sekot līdzi rēķiniem par patērēto enerģiju un izvērtēt iespējas ieradumu maiņai. Savukārt ražošanas sektorā, izmantojot modernas un energoefektīvas iekārtas un tehnoloģijas vai ieviešot energopārvaldības sistēmu, iespējams ne vien samazināt saražoto produktu pašizmaksu, bet arī samazināt vides piesārņojumu. Būtiska ir valsts un pašvaldību loma energoefektivitātes veicināšanā, ar savu piemēru un arī atbalstu rosinot iedzīvotājus ieviest energoefektīvus risinājumus. Un visbeidzot energoefektivitāte ir būtiska arī enerģētiskās drošības stiprināšanā, proti, jo efektīvāk mēs izmantojam energoresursus, jo mazāk tos nepieciešams importēt.

„Mūsu sabiedrībā izpratne par energoefektivitātes lomu tikai veidojas, mēs pakāpeniski apzināmies energoefektivitātes paaugstināšanas sniegtās priekšrocības un līdz ar to energoefektivitātes pasākumu nepieciešamību. . Reizēm šķiet, ka mums varbūt trūkst ticība, ka energoefektivitātes pasākumi dos kaut kādus jūtamus ieguvumus,” atzīst I.Ozoliņa.

Vērienīgs konkurss energoefektivitātes veicināšanai

Lai pievērstu sabiedrības uzmanību energoefektivitātes jautājumam, Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un žurnālu “Būvinženieris” jau piekto gadu rīko konkursu “Energoefektīvākā ēka Latvijā”.

Konkursa mērķis ir veicināt labo praksi ēku energoefektivitātes jomā, īstenojot energoefektīvu ēku būvniecību, renovāciju un rekonstrukciju, tādējādi samazinot vides piesārņojumu un veicinot sabiedrības izpratni par ēku siltumnoturību, kā arī radīt kvalitatīvu un arhitektoniski izteiksmīgu dzīves telpu.
Konkursa “Energoefektīvākā ēka Latvijā” pozitīvo ietekmi uz sabiedrību atzīst arī O.Kukuts. Viņa pārstāvētais uzņēmums SIA „Jelgavas nekustamo īpašumu pārvalde” iepriekšējos gados konkursam pieteicis vairākus namus, kuri kļuva par konkursa laureātiem. O.Kukuts uzskata, ka, pateicoties konkursam, dzīvokļu īpašnieki izpratuši energoefektivitātes nozīmi. „Dzīvokļu īpašnieki sapratuši energoefektivitātes pasākumu ieguvumus un savu lomu to īstenošanā. Ne viens jau viņu vietā to nedarīs, viss ir viņu pašu rokās! Un tā ir ne tikai Jelgavā, bet visā Latvijā, kur vien kādas ēkas ir siltinātas. Mēs taču visu Latviju ne tikai siltinām, bet arī uzlabojam un padarām skaistāku vidi mums apkārt!” ar lepnumu pauž O.Kukuts.

Šogad konkursā energoefektivitāte tiks vērtēta renovētām daudzdzīvokļu ēkām, daudzdzīvokļu ēkām - jaunbūvēm, sabiedriskām ēkām, vienģimenes ēkām un industriālām ēkām. Vēl līdz š.g. 15. maijam aicinām iesniegt pieteikumus konkursā „Energoefektīvākā ēka Latvijā 2015”. Sīkāka informācija Konkursa mājas lapā www.energoefektivakaeka.lv.

2015. gadā konkursu atbalsta uzņēmumi: UAB „Profine Baltic”, SIA „Paroc”, SIA „Saint-Gobain Celtniecības Produkti”, SIA „Aeroc”, SIA „Knauf”, SIA "Rockwool", SIA “Tenapors", SIA "Grundfos Pumps Baltic" un SIA "Robert Bosch".


Dace Kosa

www.energoefektivakaeka.lv
www.twitter.com/siltinam
www.facebook.com/dzivosiltak

 

Attēlā - Ērgļu arodvidusskolas dienesta viesnīca, Lauksaimniecības iela 14, Ērgļi. Ieguvusi 1.vietu nominācijā "Energoefektīvākā sabiedriskā ēka Latvijā 2013"Foto - Mārīte Šperberga

Par konkursu

Konkursu "Energoefektīvākā ēka Latvijā" jau astoņus gadus organizē Ekonomikas ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un žurnāls "Būvinženieris".

Konkursa mērķis ir veicināt labo praksi ēku energoefektivitātes jomā, īstenojot energoefektīvu ēku būvniecību, renovāciju un rekonstrukciju (turpmāk tekstā – atjaunošanu), tādējādi samazinot oglekļa dioksīda izmešu daudzumu atmosfērā un veicinot sabiedrības izpratni par ēku siltumnoturību, kā arī siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas nozīmi un iespējām, lai radītu kvalitatīvu, arhitektoniski izteiksmīgu dzīves telpu.

2018. gadā konkursu atbalsta uzņēmumi: SIA "Windows Factory", VentSysSIA „Paroc”, SIA „Saint-Gobain Celtniecības Produkti”, SIA „Knauf”, SIA "Rockwool", SIA "Robert Bosch", Attīstības finanšu institūcija Altum, AS "Latvenergo", SIA "Sika Baltic", SIA "DAW Baltica",  SIA "EJOT Baltic",  SIA "VELUX Latvia"

Konkursa nolikuma izstādē iesaistījušās nozīmīgākās būvniecības nozares nevalstiskās organizācijas - Latvijas Būvinženieru savienība, Latvijas Inženierkonsultantu asociācija, Latvijas Būvnieku asociācija, Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācija, Tehnisko ekspertu asociācija, Latvijas Logu un durvju ražotāju asociācija, Rīgas Tehniskā universitāte, Būvmateriālu ražotāju asociācija, Latvijas Ilgstpējīgas būvniecības padome, Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienība, un AS "Latvenergo" Energoefektivitātes centrs.

Organizē

 emvaram     buvinzenieris     dzivo siltak

Atbalsta

01092015

abc building buvlaukums buvbaze-new

la  nozareLV2009 Logo

 

Sponsori

Logo    ventsys logo  paroc  rockwool  knauf   Ejot    isover    Bosch LifeClip LV 4C Left 1      sika      elektrum   Caparol-logo  altum attistiba logovelux-logo  kingspan-logo-vector-xs

Kontakti

Antra Ērgle
29538464,

Daiga Buhholce
29465153,

Inese Bērziņa
67013240,

Dzīvo siltāk

dzivo-siltak

Sazināties

UZ AUGŠU