Projekta pasūtītājs: SIA „Valmieras namsaimnieks”
Projekta autors: Elita Dreimane
Galvenais būvuzņēmējs: KS „RBSSKALS Būvsabiedrība”
Būvdarbu vadītājs: Valdis Čerpakovskis
Būvuzraugs: Valdis Valainis
Daudzdzīvokļu ēka L.Laicena ielā 9, Valmierā nodota ekspluatācijā 1975. gadā, bet tās renovācijas projekts īstenots no 2014. – 2015. gadam. Ēkai ir 5 stāvi un pagrabstāvs, ēkā ir 143 dzīvokļi un ēkas kopējā platība ir 8635,2 m².
Ēkas ārsienas ir māla ķieģeļu mūris 510 mm un 390 mm biezumā, fasādes siltināšanai izmantota 150 mm biezuma minerālvate FRONTROCK MAX E. Cokols siltināts ar ekstrudēta putupolistirola plāksnēm Finnfoam b=100mm. Pagraba/grīdas pārsegums, kas veidots no dzelzsbetona pārseguma paneļiem 220 mm biezumā, siltināts ar Isover Topdec DP3 100 mm biezumā.
Jumta konstrukciju veido divslīpju savietotais jumts ar centrālo lietus ūdens savācēju. Jumta konstrukcija veidota no dzelzbetona pārseguma paneļiem. Jumta siltināšana veikta ar minerālvates plāksnēm Technoroof N30 + Technoroof N30g + Technoroof V50, kopējais biezums 250 mm. Izmantots arī uzkausējamā jumta segums 2 kārtās.
Ārdurvis, pagraba un vējtvera durvis nomainītas uz koka durvīm, bet siltummezglam izvēlētas metāla durvis.
Veikta logu nomaiņa veikta - kāpņu telpā stikla bloki nomainīti uz PVC logiem. Ēkā izmantoti PVC pakešlogi ar divstiklu paketi ar selektīvo stiklu (U≤1.3). Logu montāžai izmantotas montāžas putas, tvaika izolācijas un pretvēja montāžas lentas, logu ailas siltinātas ar Paroc Fab 3 30mm.
Renovācijas laikā veikta siltummezglu (3gab.) rekonstrukcija, nomainot uz pieslēgumu pēc neatkarīgās shēmas. Ēkas apkures sistēma sadalīta pa fasādēm, katrai ēkas fasādei paredzēts savs siltummainis. Nomainīti apkures guļvadi, veikta cauruļvadu siltināšana. Apkures stāvadu noslēgarmatūru un iztukšošanas ventiļu nomaiņa, uzstādot uz stāvvadiem balansējošos ventiļus. Sadales sistēma aprīkota ar plūsmas balansēšanas vārstiem. Nomainīti sildķermeņi kāpņu telpās un uzstādīti termoregulatori. Jāatzīmē, ka pirms renovācijas netika izmantoti alokatori vai termoregulatori.
Siltuma temperatūra tiek regulēta atkarībā no ārgaisa temperatūras, pazemināta naktīs un brīvdienās, kā arī to var regulēt individuāli ar termoregulatoriem. Siltumenerģijas uzskaitei izmanto vienoto uzskaiti siltuma mezglā kopā apkurei un karstā ūdens sagatavošanai. Ēkā pieslēgts Lattelecom Telemetrijas pakalpojums attālinātai siltuma vadībai. Telemetrijas pakalpojums ļauj automātiski nolasīt ūdens un siltumenerģijas patēriņu ēkā, analizēt iekārtu darbības informāciju. Apkures sistēmu iespējams vadīt un ieregulēt attālināti.
Karstā ūdens sagatavošana notiek centralizēti siltummezglā. Te nomanīti un izolēti pagrabā esošie ūdensapgādes guļvadi. Karstā ūdens sagatavošanai nepieciešamo siltumenerģiju uzskaita vienotā uzskaites sistēmā kopā ar apkuri un karstā ūdens sagatavošanu.
Veikts ventilācijas kanālu remonts, ventilācijas vadu tīrīšana, velkmes pārbaude. Virs ventilācijas kanāliem uzstādīti jumta turbīnas deflektori, kas paredzēti gaisa nosūkšanai dabiskā veidā, kas vēja ietekmē rada vilkmes efektu. Uzstādīti gaisa pieplūdes vārsti fasādes ārsienā.
Veikta pagraba elektroinstalācijas pārbūve, gaismekļu, nozarkārbu, slēdžu nomaiņa pārvietojot par siltinājuma tiesu. Sakārtota elektroinstalācija un sakaru kabeļi kāpņu telpās, izveidota zibensaizsardzības sistēma.
Lai optimizētu atkritumu savākšanu, kāpņu telpās izvietotas ZAAO kastes papīra makulatūrai. Pie ēkas novietoti atkritumu šķirošanas konteineri.
Saskaņā ar siltumenerģijas datu patēriņu gada laikā, piemēram, ja 2010. gadā tas sasniedza 1419,01 MWh gadā, 2011. gadā 1357,46 MWh gadā, 2014. gadā -1254,37 MWh, bet 2015. gadā jau 861,03 MWh, 2016. gadā – 954,63 MWh.
Projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.
Projekta pasūtītājs: SIA „Liepājas namu apsaimniekotājs”
Projekta autors: Arnis Balčus
Galvenais būvuzņēmējs: SIA „Dzintars AB”
Būvdarbu vadītājs: Dzintars Anspaks
Būvuzraugs: Valentīns Maļukovs
Daudzdzīvokļu ēka Ziedu ielā 5, Liepājā ekspluatācijā nodota 1976. gadā. Tā ir 602. Sērijas ēka ar 9 stāviem un 2 kāpņu telpām. Ēkā ir 72 dzīvokļi un tās kopējā platība ir 4333,5 m2. Pirms renovācijas projekta uzsākšanas laika apstākļu ietekmē nama apdare bija stipri nolietojusies, arī apjomīgi renovācijas darbi ēkai līdz tam nebija veikti un līdz ar to bija konstatēti lieli siltuma zudumi. Pirms renovācijas projekta ēkas tehniskais stāvoklis tika novērtēts kā apmierinošs, taču energoefektivitāte – neapmierinoša.
Renovācijas laikā tika veikta fasādes siltināšana ar akmens vati 150 mm biezumā, bēniņu pārsegumam tika izmantota akmens vate 200 mm biezumā, pagraba/grīdas pārsegumam putupolistirols 100 mm biezumā. Nopietns remonts tika veikts jumtam - lai novērstu lietusūdens un sniega iekļūšanu iekštelpās, jumtu lūkas nomainītas uz jaunām ar hermētiskiem savienojumiem, tika uzklāta jumta membrāna ar mastiku Hyperdesmo PB-2K. Tika veikta gan logu, gan ārdurvju nomaiņa.
Ēkai ir centralizētā siltumapgāde un temperatūra tiek regulēta atkarībā no pārgaisa temperatūras. Apkurei izveidota vienotā uzskaite siltuma mezglā, kā arī izveidota horizontālā apkure sistēma ar individuāliem siltuma skaitītājiem katrā dzīvoklī. Karstais ūdens tiek sagatavots centralizēti siltuma mezglā, un arī karstā ūdens temperatūras regulācija notiek siltuma mezglā. Tiek veikta atsevišķa uzskaite karstā ūdens sagatavošanai. Ventilācijai tiek izmantota vēdināšana, dabiskā pieplūde un dabiskā nosūce. Attiecībā uz elektroapgādi izveidota energoefektīva telpu apgaisme un uzstādītas apgaismes regulēšanas ierīces.
Pēc renovācijas projekta pabeigšanas patērētās siltumenerģijas rādījumi ir ievērojami uzlabojušies. Piemēram, ja 2010./2011. gada apkures sezonā kopumā tika patērēts 607,8313 MWh, 2011./2012. gada sezonā 525,4980 MWh, tad 2016./2017. gada sezonā (oktobris-aprīlis) 244,4790 MWh.
Projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.
Projekta pasūtītājs: SIA „Valmieras namsaimnieks”
Projekta autors: Aina Jaunzema
Galvenais būvuzņēmējs: SIA „SANART”
Būvdarbu vadītājs: Ainars Turcinovičs
Būvuzraugs: Jānis Cunskis
Daudzdzīvokļu ēka A.Upīša ielā 5, Valmierā ekspluatācijā nodota 1962. gadā, bet tās renovācija veikta 2012. gadā. Ēkas kopējā platība 670,00m², tai ir 3 stāvi un pagrabstāvs, ēkā izvietoti 12 dzīvokļi.
Ēkas ārsienas veidotas no silikātķieģeļu mūra. Renovācijas laikā fasāde siltināta ar 120 mm minerālvati PAROC FAS3, cokols - ar ekstrudētaputupolistirola plāksnēm Styrofoam b=50mm. Bēniņu pārsegumu veido koka siju pārsegums, kura siltināšanai izmantota PAROC BLT3 beramā vate 250mm biezumā. Pagraba/grīdas pārsegumu veido monolīta dzelzsbetona pārsegums, kas siltināts ar putupolistiroluTermoefekt 100E 100mm biezumā.
Ēkai ir divslīpju jumta konstrukcija un jumta segums ir no krāsota skārda ar POL pārklājumu.
Renovācijas projekta laikā uz jaunām durvīm nomainītas ārdurvis, pagraba un vējtvera durvis. Dzīvokļos, kāpņu telpā un pagrabā nomainīti logi un ielikti PVC pakešlogi (divstiklu pakete ar selektīvo stiklu, U≤1.3)ar argona gāzes pildījumu un ventilāciju VENTAIR II TRDn. Logu montāžai un hidroizolācijai izmantotas montāžas putas, logu ailas siltinātas ar PAROC FAS3 30mm.
Renovācijas laikā veikta siltummezgla rekonstrukcija, nomainot uz pieslēgumu pēc neatkarīgās shēmas. Ēkas apkures sistēma sadalīta pa fasādēm, katrai ēkas fasādei paredzēts savs siltummainis. Nomainīti apkures guļvadi, veikta cauruļvadu siltināšana. Apkures stāvadunoslēgarmatūru un iztukšošanas ventiļu nomaiņa, uzstādot uz stāvvadiem balansējošos ventiļus. Sadales sistēma aprīkota ar plūsmas balansēšanas vārstiem. Nomainīti sildķermeņi dzīvokļos un kāpņu telpās un uzstādīti termoregulatori. Jāatzīmē, ka pirms renovācijas ēkā netika izmantoti alokatori vai termoregulatori.
Siltuma temperatūra tiek regulēta atkarībā no ārgaisa temperatūras, pazemināta naktīs un brīvdienās, kā arī to var regulēt individuāli ar termoregulatoriem. Apkurei un karstā ūdens sagatavošanai tiek izmantota vienota siltumenerģijas uzskaites sistēma.
Karstā ūdens sagatavošana notiek centralizēti siltummezglā, un renovācijas darbu gaitā arī nomanīti un izolēti ūdensapgādes stāvvadiun guļvadi pagrabā.
Attiecībā uz ventilācijas sistēmu veikta esošo ventilācijas vadu pārmūrēšana, kā arī dabiskās pieplūdes un dabiskās nosūces uzlabošanai bēniņos uzstādītas koka vēdināšanas žalūzijas, bet logos iestrādāta ventilācija VENTAIR II TRDn.
Veikta iekšējo elektrotīklu renovācija - pagraba elektroinstalācijas pārbūve, gaismekļu, nozarkārbu, slēdžu nomaiņa pārvietojot par siltinājuma tiesu. Sakārtota elektroinstalācija un sakaru kabeļi kāpņu telpās.Izveidota energoefektīvas teritorijas un telpu apgaisme, izveidota zibensaizsardzības sistēma.
Saskaņā ar siltumenerģijas datu patēriņu gada laikā, piemēram, ja 2010. gadā tas sasniedza 117,92 MWh gadā, 2011. gadā 111,99 MWh gadā, tad pēc renovācijas 2013. gadā tie jau bija 58,61 MWh, 2014. gadā jau 54,28 MWh, 2015. gadā 59,88 MWh, 2016. gadā – 66,00 MWh.
Projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.
Projekta pasūtītājs: SIA „Valmieras namsaimnieks”
Projekta autors: SIA "Balts un melns"
Galvenais būvuzņēmējs: KS „KUBS Būvsabiedrība”
Būvdarbu vadītājs: Aigars Kalniņš
Būvuzraugs: Jānis Cunskis
Daudzdzīvokļu ēka Stacijas ielā 25, Valmierā, ekspluatācijā nodota 1977. gadā, un tās renovācija veikta laikaposmā no 2013. – 2014. gadam. Ēkas kopējā platība ir 3585,10m², ēkai ir 5 virszemes stāvi, kuros izvietoti 52 dzīvokļi, un pagrabstāvs. Pie ēkas ir izvietoti atkritumu šķirošanas konteineri. Kāpņu telpās izvietotas ZAAO kastes papīra makulatūrai.
Ēkas ārsienas veidotas no māla ķieģeļu mūra 510mm un 380mm biezumā. Fasāde siltināta ar 150 mm minerālvati FRONTROCK MAX E, cokols ar ekstrudētaputupolistirola plāksnēm b=100mm. Pagraba/grīdas pārsegumu veido dzelzsbetona dobtais pārseguma panelis 220mm biezumā, kas siltināts ar Paroc CGL 20cy 100mm (λ≤0.037). Ēkai ir divslīpju savietotais jumts ar centrālo lietus ūdens savācēju. Jumta konstrukcija veidota no dzelzbetona pārseguma paneļiem.Jumta siltināšanaiizmantotas akmens vates plāksnes PAROC ROS30 80mm+PAROC ROS30 100mm+PAROC ROB 80 20mm, kā arī uzklāts uzkausējamā jumta segums 2 kārtās.
Veikta ārdurvju nomaiņa un ierīkotas metāla ārdurvis Triplex stikla paketēm, ieliktas vējtvera durvis no koka. Ēkā veikta logu nomaiņa, izvēloties PVC pakešlogus ar divstiklu paketi un selektīvo stiklu (U≤1.3), ar TERMIX starplikām. Logu montāžai un hidroizolācijai izmantotas montāžas putas, tvaika izolācijas lentas no iekšpuses, ārējās tvaika izolācijas un pretvēja montāžas lentas, kā arī logu ailas siltinātas ar FRONTROCK S 30mm.
Renovācijas laikā veikta siltummezgla rekonstrukcija, nomainot uz pieslēgumu pēc neatkarīgās shēmas. Ēkas apkures sistēma sadalīta pa fasādēm, katrai ēkas fasādei paredzēts savs siltummainis. Nomainīti apkures guļvadi, veikta cauruļvadu siltināšana. Apkures stāvadunoslēgarmatūru un iztukšošanas ventiļu nomaiņa, uzstādot uz stāvvadiem balansējošos ventiļus. Sadales sistēma aprīkota ar plūsmas balansēšanas vārstiem. Nomainīti sildķermeņi kāpņu telpās un uzstādīti termoregulatori. Jāatzīmē, ka pirms renovācijas netika izmantoti alokatori vai termoregulatori. Siltuma temperatūra tiek regulēta atkarībā no ārgaisa temperatūras, pazemināta naktīs un brīvdienās, kā arī to var regulēt individuāli ar termoregulatoriem.
Karstā ūdens sagatavošana notiek centralizēti siltummezglā. Renovācijas laikā nomanīti un izolēti ūdensapgādes guļvadi pagrabā un visi stāvvadi, nomainīti dvieļu žāvētāji dzīvokļos. Karstā ūdens temperatūra tiek regulēta siltummezglā, kā arī piemērojoties apstākļiem un atkarībā no ēkas lietošanas veida. Karstā ūdens sagatavošanai un apkurei nepieciešamo siltumenerģiju uzskaita vienotā sistēmā.
Attiecībā uz ventilāciju veikts ventilācijas kanālu remonts, ventilācijas vadu tīrīšana un velkmes pārbaude.Ēkai tiek nodrošināta vēdināšana, dabiskā pieplūde un dabiskā nosūce, kuras nodrošināšanai ārsienā uzstādīti gaisa pieplūdes vārsti.
Veikta arī pagraba elektroinstalācijas pārbūve, gaismekļu, nozarkārbu, slēdžu nomaiņa pārvietojot par siltinājuma tiesu. Sakārtota elektroinstalācija un sakaru kabeļi kāpņu telpās, izveidota zibensaizsardzības sistēma, izveidota energoefektīva teritorijas un telpu apgaisme.
Saskaņā ar siltumenerģijas datu patēriņu gada laikā, piemēram, ja 2010. gadā tas sasniedza 587,19 MWh gadā, 2011. gadā 522,17 MWh gadā, tad 2014. gadā jau 348,23 MWh, 2015. gadā 347,78 MWh, 2016. gadā – 364,70 MWh.
Projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.
Projekta pasūtītājs: SIA „Valmieras namsaimnieks”
Projekta autors: Liene Melece
Galvenais būvuzņēnējs: SIA „ASE”
Būvdarbu vadītājs: Pēteris Gudrinieks
Būvuzraugs: Deniss Dergunovs
Daudzdzīvokļu ēka Stacijas ielā 22, Valmierā ekspluatācijā nodota 1970. gadā, bet renovācijas projekts īstenots 2014. gadā. Ēkai ir 5 stāvi un pagrabstāvs, ēkas kopējā platība ir 4898,80m².
Ēkas ārsienas veidotas no silikāta ķieģeļiem, kas renovācijas laikā siltinātas ar 100mm biezuma minerālvati PAROC Linio15(λ≤0.037). Dzelzsbetona bēniņu pārsegums siltināts ar 200mm Paroc BTL 9 (t.sk.pretvēja plēve). Dzelzsbetona pagraba/grīdas pārsegums siltināts ar Paroc CGL 20cy 100mm biezumā (λ≤0.037). Jumta segums ir no Ruukki metāla seguma. Veikta ārdurvju nomaiņa – uzliktas metāla siltinātas ārdurvis (U≤1.8) (uz kāpņu telpām 2gb un siltummezglu 1gb). Veikta logu nomaiņa uz PVC logu nomaiņa (U≤1.3) m 2-stiklu selektīvā pakete. Logu montāžai izmantotas montāžas putas, tvaika izolācijas lentas no iekšpuses, ārējās montāžas lentas - tvaika izolācijas un pretvēja, logu ailas siltinātas arPAROC Linio15 30mm(λ≤0.037).
Renovācijas laikā veikta siltummezgla rekonstrukcija, nomainot uz pieslēgumu pēc neatkarīgās shēmas. Ēkas apkures sistēma sadalīta pa fasādēm, katrai ēkas fasādei paredzēts savs siltummainis. Nomainīti apkures guļvadi, veikta cauruļvadu siltināšana. Apkures stāvadunoslēgarmatūru un iztukšošanas ventiļu nomaiņa, uzstādot uz stāvvadiem balansējošos ventiļus. Sadales sistēma aprīkota ar plūsmas balansēšanas vārstiem. Nomainīti sildķermeņi kāpņu telpās un uzstādīti termoregulatori. Jāatzīmē, ka pirms renovācijas netika izmantoti alokatori un termoregulatori.
Siltuma regulēšana ēkā tiek veikta atkarībā no ārgaisa temperatūras, tā tiek pazemināta naktīs un brīvdienās, kā arī temperatūru var regulēt individuāli ar termoregulatoriem. Siltumenerģijas uzskaitei irvienotā uzskaite siltummezglā kopā apkurei un karstā ūdens sagatavošanai. Ēkā pieslēgts Lattelecom Telemetrijas pakalpojums attālinātai siltuma vadībai. Telemetrijas pakalpojums ļauj automātiski nolasīt ūdens un siltumenerģijas patēriņu ēkā,analizēt iekārtu darbības informāciju. Apkures sistēmu iespējams vadīt un ieregulēt attālināti.
Karstā ūdens sagatavošana notiek centralizētisiltummezglā. Nomanīti visi ūdensapgādes stāvvadi un guļvadi. Karstā ūdensapgādes sistēmai uzstādīti balansējošie vārsti.
Siltumenerģijas uzskaitei karstā ūdens sagatavošanaitiek izmantota vienotā uzskaite kopā apkurei un karstā ūdens sagatavošanai.
Attiecībā uz ventilācijas sistēmu izkalta jauna ventilācija lūka, likvidējot aizgruvumus, veikta ventilācijas šahtas montāža un ventilācijas vadu hermetizēšana. Veikta ventilācijas vadu tīrīšana, velkmes pārbaude.Uzstādīti VTK-100 vārsti visās dzīvojamās telpās, kas robežojās ar ārsienu (istabās) un pagrabstāvakomerctelpās.
Veikta pagraba elektroinstalācijas pārbūve, gaismekļu, nozarkārbu, slēdžu nomaiņa pārvietojot par siltinājuma tiesu, kā arī kāpņu telpās uzstādītas jaunas LED lampas, izveidota zibensaizsardzības sistēma.
Saskaņā ar siltumenerģijas datu patēriņu gada laikā, piemēram, ja 2010. gadā tas sasniedza 806,67 MWh gadā, 2011. gadā 702,24 MWh gadā, tad 2014. gadā - 575,19 MWh, bet 2015. gadā jau 355,62 MWh, 2016. gadā – 408,39 MWh.
Projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.
Projekta pasūtītājs: SIA "InvEsco"
Projekta autors: SIA "Balts un melns"
Galvenais būvuzņēmējs:Būvniecība - Komandītsabiedrība „EnergoMāja”/ Inženiertīkli - Personu grupa SIA „Eva sistēmas” un SIA „Green Lab”
Būvdarbu vadītājs:Būvniecība - Anatolijs Bičkovskis; Inženiertīkli - Vadims Mizgajevs
Būvuzraugs:Jānis Vīgants
Daudzdzīvokļu ēka L.Paegles ielā 19a, Cēsīs ekspluatācijā nodota 1986. gadā.Dzīvojamā ēka pilnībā būvēta no saliekamajiem dzelzsbetona paneļu elementiemDzīvojamās mājas pārsegumi veidoti no saliekamā dzelzsbetona dobtajām plātnēm 220 mm biezumā, lodžiju pārsegumi – ribotās dzelzsbetona plātnes.
Dzīvojamai mājai ir tehniskais pagrabs, aukstie bēniņi un jumts ar iekšējo lietus ūdens novadīšanas sistēmu. Dzīvokļi ir ar lodžijām. Ēka pilnībā pieslēgta pilsētas inženierkomunikācijām.
Fasādes siltināšanai izmantots RockwoolFrontrockMax E (100 mm), bēniņu pārsegumam, kas veidots no dobā dzelzbetona paneļiem, fibrolīta un izlīdzinošā cementa siltināšanai izmantota beramā celulozes ekovate 300 mm biezumā. Pagraba/grīdas pārseguma dobā dzelzsbetona paneļi un keramzīts siltināts ar Tenapors EPS 60 E (100 mm).
Jumta konstrukciju veido dobā dzelzbetona paneļi, fibrolīts, izlīdzinošais cements un bitumena ruļļmateriāla segums. Veikta ārdurvju nomaiņa, izvēloties metāla durvis(U<1,6 W/m2K), kā arī nomainīti vecie logi pret PVC logiem (U=1,4 W/m2K).
Ēkas pagrabstāvā atsevišķā telpā uzstādīts siltummezgls. Siltummezgls ir rekonstruēts, automatizēts, izbūvēts pēc neatkarīgās shēmas, uzstādīti divi siltummaiņi apkures un karstā ūdens sagatavošanai. Karstā ūdens apgāde ar karstā ūdens sagatavošanu ēkas siltummezglā, kas izbūvēts pēc neatkarīgās pieslēguma shēmas. Karstā ūdens skaitītāji novietoti kāpņu telpā. Siltuma temperatūra tiek regulēta atkarībā no gaisa temperatūras ārā, piemērojot temperatūras pazeminājumu brīvdienās, kā arī individuāli - ar termoregulatoriem.
Attiecībā par ventilāciju izveidota mehāniskā ventilācija ar siltuma atgūšanu no izvadāmā gaisa - ierīkota centralizētā mehāniskā ventilācijas sistēma ar siltuma atgūšanu. Kopā ēkai ir 5 ZehnderComfoAir 550 R LuxeEnthalpie agregāti. Tiek nodrošināta konstanta gaisa apmaiņa dzīvoklī. Nosūce tiek organizēta caur esošajām ventilācijas šahtām, pieplūde tiek nodrošināta dzīvojamajās istabās.
2017. gada maijā sagatavotie dati par siltumenerģijas patēriņu šajā ēkā laikaposmam no 2011. – 2016. gadam liecina, ka siltumenerģijas patēriņa rezultāti ir ievērojami uzlabojušies. Piemēram, ja 2011. gada janvārī tas bija 70,2 MWh, 2012. gada janvārī 63,6 MWh, tad 2015. gada janvārī 39,5 MWh, bet 2016. gada janvārī tie bija 44,3 MWh. Savukārt, piemēram, februārī 2011. gadā tie bija 71,3 MWh, bet 2016. gadā 30,1 MWh.
Saskaņā ar 2017. gadā ēkai izsniegto pagaidu energosertifikātu tā atbilst C klasei ar atsauces vērtību 68,1 kWh/m2 gadā. Enerģijas patēriņš tiek novērtēts 89,3 kWh/m2 gadā, primārais enerģijas novērtējums ir 116,1 kWh/m2 gadā, bet oglekļa dioksīda emisijas novērtējums ir 23,6 kgCO2/m2 gadā.
Projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.
Projekta pasūtītājs: SIA „ADAX2”
Projekta autors: Kārlis Jēkabsons
Galvenais būvuzņēmējs: SIA „FraktalBau”
Būvdarbu vadītājs: Sergejs Mihaiļenko
Būvuzraugs: Mārtiņš Iesalnieks
Daudzdzīvokļu ēka Liepu ielā 33, Stendē, Talsu novadā ekspluatācijā nodota 1976. gadā, bet tās renovācijas projekts veikts 2014. gadā. Ēkas kopējā platība 1002m2, tai ir 3 stāvi, pagrabs, 2 kāpņu telpas un kopā 18 dzīvokļi. Ēkas pamati no dzelzsbetona blokiem, pārsegums-caurumoti paneļi,sienas no keramzīta betona paneļiem, gala sienas- ķieģeļu mūris, jumts divslīpu ar azbesta šīfera klāju. Ēkai bija viencauruļu apkures sistēma ar apakšējo sadali, bez balansēšanas iespējām.
Renovācija projekta gaitā tika izbūvēta autonoma katlu māja ar automātiski darbojošos granulu apkures katlu(jauda 35kw) kurā kurināmā patēriņš ir 23 tonnas granulu gadā.Patērēto siltuma enerģiju apkures sezonā sadala atbilstoši dzīvoklī uzturētajai temperatūrai(katrā dzīvoklī uzstādīti termometri ar raidītāju), bet vasaras periodā patērētajam siltā ūdens daudzumam un dzīvokļu skaitam, kur atrodas dvieļu žāvētāji.
Ārsienu siltināšanai izmantots putupolistirolsTenopors NEO 100mm biezumā, bēniņu pārsegumam minerālvate ruļļos 200mm biezumā, pagraba/grīdas pārsegumam putupolistirolsTenopors50mm biezumā. Tika veikta ārdurvju nomaiņa pret metāla durvīm, kas siltinātas ar minerālvati 75 mm, nomainīti tie logi, kas nebija nomainīti iepriekš. Logu montāžai un hidroizolācijai izmantoja montāžas putas, metāla profilus un ārējās ailes apstrādāja ar putupolistirolu 30mm biezumā. Papildus hidroizolacija netika izmantota.
Ēkai ir lokālā siltumapgāde un kā apkures katls tiek izmantots kokskaidu granulu katls. Pēc renovācijas izveidota vertikālā divcauruļu apkures sistēma ar termoregulējošiem vārstiem uz katra sildķermeņa un automātiskiem balansējošiem vārstiem stāvvadiem, bez tam apkure vannas istabās tiek organizēta pa atsevišķu guļvadu un tiek nodrošināta visu gadu, kā arī, sākot ar 2015. gada oktobri, šim guļvadam pēc iedzīvotāju vēlmes, tika pieslēgti kombinētie ūdens sildāmie boileri ar atsevišķu karstā ūdens patēriņa uzskaiti. Tāpat katrā dzīvoklī uzstādīts digitālais termometrs ar raidītāju un mājas bēniņos datu savācējs ar interneta pieslēgumu, kurš saņemtos datus nosūta uz serveri.Serverī saņemtos datus pārveido ciparu formātā (Celsija grādos) un uzkrāj, pēc vajadzības izvēloties periodu, iegūst vidējo temperatūru katrā dzīvoklī. Jo augstāka temperatūra tiek uzturēta, jo procentuāli lielāku daļu no kopīgi patērētās siltumenerģijas izmaksām sedz konkrētā dzīvokļa īpašnieks. Sistēma darbojas trīs apkures sezonas, un vidējā temperatūra dzīvokļos ir 22,5 celsija grādi, kas jāņem vērā, izvērtējot mājas siltumenerģijas patēriņu.
Ēkai ir lokālā karstā ūdens sagatavošana - dzīvokļos uzstādīti kombinētie tilpuma ūdens sildītāji(boileri), kur kā enerģijas avots izmantots mājas autonomais granulu katls. Karstā ūdens temperatūra netiek regulēta,bet boilerītiek uzturēta vienāda ar apkures siltumnesēja temperatūru. Šajā ēka tiek automātiski uzturēti 65 grādi, sasniedzot šo temperatūru, elektroniskais cirkulācijas sūknis attiecīgi samazina plūsmu.Tiek veidota vienotā uzskaite kopā apkurei un karstā ūdens sagatavošanai, kā arī atkarībā no patērētā ūdens daudzuma, aprēķina uzsildīšanai nepieciešamo siltumenerģiju.
Ventilācijai izmanto dabisko pieplūdi un dabisko nosūci, turklāt pieplūdei virtuves sienās izveidoti pieplūdes vārsti.
Par iedzīvotāju līdzekļiem veikta iekšējo elektrotīklu renovācija: atjaunots ēkas iekšējaiselektrotīkls un Izveidota energoefektīvas teritorijas un telpu apgaisme, uzstādīta apgaismes regulēšana.
Attiecībā par siltumenerģijas patēriņu apkurei, piemēram, 2011. gadā tas bija 200,340 MWh gadā, 2012. gadā - 129,760 MWh, bet pēc renovācijas 2015. gadā 76,561 MWh, bet 2016. gadā 93,437 MWh.
Projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.
Projekta pasūtītājs: SIA „Liepājas namu apsaimniekotājs”
Projekta autors: Anita Pope
Galvenais būvuzņēmējs: SIA „Elementum R”
Būvdarbu vadītājs: Mārtiņš Ivanovs
Būvuzraugs: Jānis Burģis
Daudzdzīvokļu māja Kuldīgas ielā 30, Liepājā, ekspluatācijā nodota 1963. gadā. Ēkas kopējā platība ir 2357,8 m², bet apsildāmā platība - 1697,1 m². Ēkai ir 4 stāvi un bēniņi. Ārsienas veidotas no silikāta ķieģeļa, pārsegumi - no dzelzsbetona paneļiem. Pirms renovācijas ēkā tika nodrošināta centralizēta siltumapgāde, taču netika izmantoti alokatori un termoregulatori.
Renovācijas laikā ārsienas siltinātas ar 120 mm akmens vati, bet bēniņu pārsegums - ar beramo vati 200 mm biezumā un 30 mm pretvēja izolācijas materiālu. Ēkā veikta logu un durvju nomaiņa, montāžai izmantojot silikonu, difūzijas lentas un Paroc FAB3 aiļu siltināšanai. Siltumapgāde ēkā tiek nodrošināta centralizēti un regulēta atkarībā no gaisa temperatūras ārā, piemērojot temperatūras pazeminājumu brīvdienās, kā arī individuāli - ar termoregulatoriem. Ēkā ierīkota horizontālā apkures sistēma, kur katram dzīvoklim uzstādīts apkures skaitītājs. Ēkā nav karstā ūdens. Nodrošināta dabiskās pieplūdes un dabiskās nosūces ventilācija - caur fasādi ir nodrošināta gaisa pieplūde virtuves telpās, dzīvojamās istabās ir uzstādīti ventilācijas vārsti logos. Izveidota energoefektīva teritorijas un telpu apgaisme, uzstādīta apgaismes regulēšana (taimeri, kustības/klātbūtnes sensori). Pēc ēkas renovācijas notiek siltumenerģijas un elektroenerģijas patēriņa monitorings, veicot siltummezglu sistēmas pārbaudi no datora.
Saskaņā ar 2015. gadā ēkai izsniegto pagaidu energosertifikātu ēka atbilst B klasei un tās atsauces vērtība ir 54,72kWh/m2 gadā. Enerģijas patēriņš tiek novērtēts 58,07 kWh/m2 gadā, primārais enerģijas novērtējums ir 65,22 kWh/m2 gadā, bet oglekļa dioksīda emisijas novērtējums ir 14,81 kgCO2/m2 gadā.
Saskaņā ar siltumenerģijas patēriņa datiem pirms renovācijas 2012./2013. gada apkures sezonā tas bija 245,3144MWh, 2013./2014. gada apkures sezonā 197,2769MWh, bet pēc renovācijas 2016./2017. gada apkures sezonā no oktobra līdz aprīlim 85,8790MWh.
Projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.
Projekta pasūtītājs: SIA „Liepājas namu apsaimniekotājs”
Projekta autors: Anita Pope
Galvenais būvuzņēmējs: SIA firma „UPTK”
Būvdarbu vadītājs: Sergejs Duks
Būvuzraugs: Jānis Burģis
Daudzdzīvokļu māja Krūmu ielā 49, Liepājā, ekspluatācijā nodota 1980. gadā. Ēkas kopējā platība ir 2643,5 m², bet apsildāmā platība - 2163,8 m². Ēkai ir 9 stāvi, pagrabs un bēniņi. Ārsienas veidotas no gāzbetona paneļiem, pārsegumi - no dzelzsbetona paneļiem. Pirms renovācijas ēkā tika nodrošināta centralizēta siltumapgāde, taču netika izmantoti alokatori un termoregulatori.
Renovācijas laikā ārsienas siltinātas ar 120 mm akmens vati, pagraba/grīdas segums - ar akmens vates lamellām 120 mm biezumā, bet bēniņu pārsegums - ar beramo vati 200 mm biezumā. Ēkā veikta durvju nomaiņa, montāžai izmantojot silikonu un Paroc FAB3 aiļu siltināšanai. Siltumapgāde ēkā tiek nodrošināta centralizēti un regulēta atkarībā no gaisa temperatūras ārā, piemērojot temperatūras pazeminājumu brīvdienās, kā arī individuāli - ar termoregulatoriem. Ēkā ierīkota horizontālā apkures sistēma, kur katram dzīvoklim uzstādīts apkures skaitītājs. Karstā ūdens sagatavošana notiek centralizēti siltuma mezglā, uzskaiti karstā ūdens sagatavošanai veicot atbilstoši patērētajam karstā ūdens apjomam. Izveidota energoefektīva teritorijas un telpu apgaisme, uzstādīta apgaismes regulēšana (taimeri, kustības/klātbūtnes sensori). Pēc ēkas renovācijas notiek siltumenerģijas un elektroenerģijas patēriņa monitorings, veicot siltummezglu sistēmas pārbaudi no datora.
Saskaņā ar 2015. gadā ēkai izsniegto pagaidu energosertifikātu ēka atbilst C klasei un tās atsauces vērtība ir 48,03kWh/m2. Enerģijas patēriņš tiek novērtēts 88,39 kWh/m2 gadā, primārais enerģijas novērtējums ir 99,05 kWh/m2 gadā, bet oglekļa dioksīda emisijas novērtējums ir 22,63 kgCO2/m2 gadā.
Saskaņā ar siltumenerģijas patēriņa datiem pirms renovācijas 2012./2013. gada apkures sezonā tas bija 253,1444MWh, 2013./2014. gada apkures sezonā 241,6882 MWh, bet pēc renovācijas 2016./2017. gada apkures sezonā no oktobra līdz aprīlim 144,9480MWh.
Projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.
Projekta pasūtītājs: SIA "Liepājas namu apsaimniekotājs"
Projekta autors: SIA "Balts un melns"
Galvenais būvuzņēmējs: SIA "Mūrnieks"
Būvdarbu vadītājs: Edgars Šilders
Būvuzraugs: Armands Jansons
Daudzdzīvokļu māja Klaipēdas ielā 126, Liepājā, ekspluatācijā nodota 1973. gadā. Ēkas kopējā platība ir 2385,2 m², bet apsildāmā platība - 2150,2 m². Ēkai ir 9 stāvi, pagrabs un bēniņi. Ārsienas ir no gāzbetona paneļiem, pārsegumi - no dzelzsbetona paneļiem. Pirms renovācijas ēkā tika nodrošināta centralizēta siltumapgāde, taču netika izmantoti alokatori un termoregulatori.
Renovācijas laikā ārsienas siltinātas ar 150 mm akmens vati, pagraba/grīdas segums - ar akmens vates lamellām 100 mm biezumā, bet bēniņu pārsegums - ar beramo vati 200 mm biezumā. Ēkā veikta logu un durvju nomaiņa. Siltumapgāde ēkā tiek nodrošināta centralizēti un regulēta atkarībā no gaisa temperatūras ārā, piemērojot temperatūras pazeminājumu brīvdienās, kā arī individuāli - ar termoregulatoriem. Ēkā ierīkota horizontālā apkures sistēma, kur katram dzīvoklim uzstādīts apkures skaitītājs. Karstā ūdens sagatavošana notiek centralizēti siltuma mezglā, uzskaiti karstā ūdens sagatavošanai veicot atbilstoši patērētajam karstā ūdens apjomam. Izveidota energoefektīva teritorijas un telpu apgaisme, uzstādīta apgaismes regulēšana (taimeri, kustības/klātbūtnes sensori). Pēc ēkas renovācijas notiek siltumenerģijas un elektroenerģijas patēriņa monitorings, veicot siltummezglu sistēmas pārbaudi no datora.
Saskaņā ar 2015. gadā ēkai izsniegto pagaidu energosertifikātu tās atsauces vērtība ir 65,80kWh/m2. Enerģijas patēriņš tiek novērtēts 133,27 kWh/m2 gadā, primārais enerģijas novērtējums ir 173,25 kWh/m2 gadā, bet oglekļa dioksīda emisijas novērtējums ir 35,18 kgCO2/m2 gadā.
Saskaņā ar siltumenerģijas patēriņa datiem pirms renovācijas 2012./2013. gada apkures sezonā tas bija 337,0680MWh, 2013./2014. gada apkures sezonā 302,4580, bet pēc renovācijas 2016./2017. gada apkures sezonā no oktobra līdz aprīlim 136,3540MWh.
Projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.
Projekta pasūtītājs: SIA „Liepājas namu apsaimniekotājs”
Projekta autors: Anita Pope
Galvenais būvuzņēmējs: SIA „MK Būvniecība”
Būvdarbu vadītājs: Juris Zītars
Būvuzraugs: Jānis Burģis
Daudzdzīvokļu māja Klaipēdas ielā 88, Liepājā, ekspluatācijā nodota 1968. gadā, bet ēkas renovācija veikta 2015. gadā. Ēkas kopējā platība ir 3354,4 m², bet apsildāmā platība - 2740,7 m². Ēkai ir 5 stāvi, pagrabs un bēniņi. Ārsienas veidotas no silikāta ķieģeļiem, pārsegumi - no dzelzsbetona paneļiem. Pirms renovācijas ēkā tika nodrošināta centralizēta siltumapgāde, taču netika izmantoti alokatori un termoregulatori.
Renovācijas laikā ārsienas siltinātas ar 140 mm akmens vati, pagraba/grīdas segums - ar akmens vates lamellām 120 mm biezumā, bet bēniņu pārsegums - ar beramo vati 260 mm biezumā. Ēkā veikta logu un durvju nomaiņa, montāžai izmantojot silikonu un Paroc FAB3 aiļu siltināšanai. Siltumapgāde ēkā tiek nodrošināta centralizēti un regulēta atkarībā no gaisa temperatūras ārā, piemērojot temperatūras pazeminājumu brīvdienās, kā arī individuāli - ar termoregulatoriem. Ēkā ierīkota horizontālā apkures sistēma, kur katram dzīvoklim uzstādīts apkures skaitītājs. Karstā ūdens sagatavošana notiek centralizēti siltuma mezglā, uzskaiti karstā ūdens sagatavošanai veicot atbilstoši patērētajam karstā ūdens apjomam. Ēkā nodrošināta dabiskās pieplūdes un dabiskās nosūces ventilācija. Izveidota energoefektīva teritorijas un telpu apgaisme, uzstādīta apgaismes regulēšana (taimeri, kustības/klātbūtnes sensori). Pēc ēkas renovācijas notiek siltumenerģijas un elektroenerģijas patēriņa monitorings, veicot siltummezglu sistēmas pārbaudi no datora.
Saskaņā ar 2015. gadā ēkai izsniegto pagaidu energosertifikātu ēka atbilst D klasei un tās atsauces vērtība ir 49,74kWh/m2. Enerģijas patēriņš tiek novērtēts 103,33 kWh/m2 gadā, primārais enerģijas novērtējums ir 135,09 kWh/m2 gadā, bet oglekļa dioksīda emisijas novērtējums ir 26,76 kgCO2/m2 gadā.
Saskaņā ar siltumenerģijas patēriņa datiem pirms renovācijas 2012./2013. gada apkures sezonā tas bija 447,5800 MWh, 2013./2014. gada apkures sezonā 387,5950, bet pēc renovācijas 2016./2017. gada apkures sezonā no oktobra līdz aprīlim 190,3730 MWh.
Projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.
Projekta pasūtītājs: SIA „Valmieras namsaimnieks”
Projekta autors: SIA "Balts un melns"
Galvenais būvuzņēmējs: SIA „Plastik”
Būvdarbu vadītājs: Inārs Priede
Būvuzraugs: Valdis Valainis
Daudzdzīvokļu māja Kauguru ielā 1, Valmierā ekspluatācijā nodota 1964. gadā, bet mājas renovācija veikta 2013. gadā. Ēkas kopējā apkurināmā platība ir 1785,2 m2. 44 dzīvokļu ēkai ir 4 stāvi, bet nav pagraba. Renovācijas laikā ēkas silikāta un māla ķieģeļu mūris siltināts ar 120 mm akmens vates plāksnēmParoc Fas B (λ=0.036W/mK), bet cokols - ar ekstrudētoputupolistirolu 100mm - Finnfoam 300FL. Dzelzsbetona dobie bēniņu pārseguma paneļi siltināti Bēniņi siltināti ar ekovati 200mm biezumā Climatizer Plus (λ=0.38W/mK). Divslīpņu jumta segumam izvēlēts skārda lokšņu segums - Ruukki. Ēkā veikta ārdurvju, vējtvera un siltummezgla durvju nomaiņa, savukārt logu nomaiņa veikta jau pirms renovācijas. Rekonstruēts arī ēkas siltummezgls, sistēmu mainot uz pieslēgumu pēc neatkarīgās shēmas, kas nozīmē, ka ēkas apkures sistēma sadalīta pa fasādēm, katrai ēkas fasādei paredzot savu siltummaini. Nomainīti apkures sistēmas maģistrālie un sadalošie cauruļvadi, kā arī stāvvadi un stāvvadu pievienojumi sadalošiem cauruļvadiem, nomainīti visi sildķermeņi dzīvokļos. Siltums ēkā tiek regulēts atkarībā no gaisa temperatūras ārā, temperatūru pazeminot naktīs un brīvdienās, kā arī izmantojot termoregulatorus. Siltumenerģijas uzskate tiek veikta siltuma mezglā kopā apkurei un karstā ūdens sagatavošanai.Ēkā arī nomainītas ūdensapgādes caurules. Renovācijas ietvaros veikta ventilācijas kanālu tīrīšana un vilkmes pārbaude dzīvokļos (virtuvē, vannas istabā, tualetē), kā arī ierīkoti 79 pašregulējoši dabīgās pieplūdes gaisa vārsti ārsienāsSystemair VTK 160 Airvent. Ēkā ierīkota arī zibensaizsardzība un veikta iekšējo elektrotīklu renovācija.
Saskaņā ar siltumenerģijas datu patēriņu gada laikā, piemēram, ja 2010. gadā tas sasniedza 307,62MWh gadā, 2011. gadā 253,12MWh gadā, tad pēc renovācijas 2014. gadā tas jau bija 182,29MWh, 2015. gadā 177,56MWh, 2016. gadā – 198,10MWh.
Projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.
Projekta pasūtītājs: SIA „Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde”
Projekta autors: SIA „ASPECTUS”
Galvenais būvuzņēmējs: SIA „AMAXS”
Būvdarbu vadītājs: Oļģerts Kārkliņš
Būvuzraugs: Jānis Graudulis
Daudzdzīvokļu māja Katoļu ielā 17, Jelgavā ir ēka ar 120 dzīvokļiem, kas izvietoti 5 virszemes stāvos, un 8 kāpņu telpām. Ēkai ir arī pagrabs (1144,8 m2). Pamati veidoti no dzelzsbetona, ārsienas ir keramzītbetona paneļi, jumts veidots no dzelzsbetona paneļiem, ruļļveida hidroizolācijas materiāla un bezšuvju hidroizolācijas pārklājuma. Kopējā ēkas platība ir 5909,7 m2, bet apkurināmā platība 5325,7 m2. Siltumapgāde un karstā ūdens sagatavošana tiek nodrošināta centralizēti.
Ēkas atjaunošanas laikā ārsienas tika nosiltinātas ar minerālvati 100mm biezumā ar λd=0,036 W/m2K, savukārt pamatu/grīdas pārsegums ar 100 mm biezu putupolistirolu. Jumta siltināšanai izmantota 150 mm bieza minerālvate. Ēkā veikta arī logu un durvju nomaiņa, uzstādot PVC logus ar pasīvās ventilācijas atverēm U=1.1W/(m2K) un metāla durvju konstrukcijas U=1.5W/(m2K), montāžai izmantojot hermētiķus, difūzās membrānas materiālus un speciālos stiprinājuma elementus, minerālvati un poliuretānu. Siltumapgāde ēkā notiek centralizēti un tā tiek regulēta atkarībā no temperatūras ārā, bet uzskaitīta vienoti siltuma mezglā kopā apkurei un karstā ūdens sagatavošanai, kā arī individuāli ar alokatoriem. Karstā ūdens sagatavošana notiek centralizēti siltuma mezglā, temperatūru regulējot piemērojoties apstākļiem un atkarībā no ēkas lietošanas veida. Vēdināšana nodrošināta ar dabisko pieplūdi un mehānisko nosūci. Ēkā veikta iekšējo elektrotīklu renovācija: atjaunots ēkas iekšējais elektrotīkls, izveidota energoefektīvas teritorijas vai telpu apgaisme, uzstādīta apgaismes regulēšana (taimeri, kustības/klātbūtnes sensori), sakārtota/izveidota zibensaizsardzības sistēma un pārsprieguma aizsardzības sistēma. Energoapgāde tiek nodrošināta no atjaunojamiem energoresursiem.
Kopumā saskaņā ar 2016. gadā ēkai izsniegto pagaidu energosertifikātu, tā kopējais enerģijas patēriņš ir 104,47 kWh/m2 gadā, bet primārās enerģijas novērtējums ir 135,8 kWh/m2 gadā, bet oglekļa dioksīda emisija ir 27,58 kg CO2/m2 gadā. Ēka atbilst B energoefektivitātes klasei ar atsauces vērtību 65 kWh/m2 gadā.
Projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.
Projekta pasūtītājs: pašvaldības SIA „Ventspils nekustamie īpašumi”
Projekta autors: Jēkabs Skrastiņš
Galvenais būvuzņēmējs: SIA „V.S. Būve & Co”
Būvdarbu vadītājs: Raimonds Kalējs
Būvuzraugs: Oskars Dzirnieks
Daudzdzīvokļu ēka Jūras ielā 3, Ventspilīekspluatācijā nodota 1964. gadā, bet renovācijas projekts īstenots 2014. gadā. Tā ir 318. sērijas 5 stāvu silikātķieģelu ēka ar kopējo platību 3562,2 m2 un apkurināmo platību 2940,7 m2. Pirms renovācijas ēkā tika izmantota viencaurules centralizētā apkures sistēma un netika izmantoti alokatori vai termoregulatori.
Atjaunošanas projekta gaitā ēkas silikātķieģeļu fasāde tika nosiltināta ar TENAPORS EPS-50 materiālu 150 mm biezumā. Dzelzsbetona paneļu bēniņu pārsegums nosiltināts ar PAROC BLT 9 (200 mm) un skaidu un kaļķa maisījumu 120 mm biezumā. Pagraba/grīdas dzelzsbetona paneļu pārsegums siltināts ar PAROC CGL 20cy 100 mm biezumā.
Jumta segums ēkai ir ETERNIT Klasik materiāls. Ēkai veikta durvju un logu nomaiņa. Logu montāžai un iekšējai un ārējai tvaika izolācijai izmantots materiāls SoudalFollieband. Logu siltumizolācijai izmantots Isofas 20 un 30 mm.
Ēkai ir centralizētā siltumapgāde. Siltuma regulēšana pēc renovācijas notiek atkarībā no pārgaisa temperatūras, kā arī temperatūra tiek pazemināta naktīs un brīvdienās. Siltumenerģijai tiek veidota vienotā uzskaite siltummezglā kopā apkurei un karstā ūdens sagatavošanai, kā arī tiek uzskaitīts tikai karstā ūdens apjoms (m3).
Attiecībā uz ventilāciju ēkai ir vēdināšanas sistēma ar dabisko pieplūdi un dabisko nosūci.
Saskaņā ar 2013. gadā ēkai izsniegto pagaidu energosertifikātu tās atsauces vērtība ir 137,3 kWh/m2gadā. Enerģijas patēriņš tiek novērtēts 137,3 kWh/m2 gadā, primārais enerģijas novērtējums ir 178,49 kWh/m2 gadā, bet oglekļa dioksīda emisijas novērtējums ir 36,2 kgCO2/m2 gadā.
Projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.
Projekta pasūtītājs: SIA „Valmieras namsaimnieks”
Projekta autors: Liene Melece
Galvenais būvuzņēmējs: SIA „Plastik”
Būvdarbu vadītājs: Inārs Priede
Būvuzraugs: Pēteris Gudrinieks
Daudzdzīvokļu ēka Graudu ielā 6A, Valmierā ekspluatācijā nodota 1980. gadā, bet renovācijas projekts īstenots 2013. gadā. ēkai ir 5 stāvi un pagrabstāvs, ēkā ir 61 dzīvoklis un kopējā platība 3379.30m².
Ēkas ārsienas veidotas no 300 mm keramzītbetona paneļiem, kas renovācijas laikā siltinātas ar 100mm biezuma minerālvati PAROC FAS3. Cokols siltināts ar ekstrudētaputupolistirola plāksnēm Finnfoam 300 FL b=50mm. Bēniņu pārsegumu veido dzelzsbetona dobtie paneļi 220mm biezumā, kas siltināti ar beramo Isover vati KV041 200mm biezumā unizmantota tvaika izolācijas plēve. Arī pagraba/grīdas pārsegumu veido dzelzsbetona dobtie paneļi 220mm biezumā, kuru siltināšanai izmantota 100mm biezuma minerālvate PAROC FAL1.
Jumta konstrukcija veidota no dzelzbetona paneļiem kā zemslīpju savietotā jumta konstrukcija, un renovācijas laikā izmantots kausējamais jumta segums 2 kārtās.
Nomainītas vējtvera durvis, kā arī ēkā nomainīti vecie logi pret PVC pakešlogiem ar divstiklu paketi ar selektīvo stiklu (U≤1.3)un argona gāzes pildījumu. Hidroizolācijai izmantotas montāžas putas, bet logu ailas siltinātas ar PAROC FAB3 20mm.
Pirms renovācijas siltumenerģijas patēriņa regulēšanai netika izmantoti alokatori un termoregulatori. Renovācijas laikā veikta siltummezgla rekonstrukcija, nomainot uz pieslēgumu pēc neatkarīgās shēmas. Ēkas apkures sistēma sadalīta pa fasādēm, katrai ēkas fasādei paredzēts savs siltummainis. Nomainīti apkures guļvadi, veikta cauruļvadu siltināšana. Apkures stāvadunoslēgarmatūru un iztukšošanas ventiļu nomaiņa, uzstādot uz stāvvadiem balansējošos ventiļus. Sadales sistēma aprīkota ar plūsmas balansēšanas vārstiem. Nomainīti sildķermeņi kāpņu telpās un uzstādīti termoregulatori.
Siltuma temperatūra tiek regulēta atkarībā no ārgaisa temperatūras, pazemināta naktīs un brīvdienās, kā arī to var regulēt individuāli ar termoregulatoriem. Siltumenerģijas uzskaitei tiek lietota vienotā uzskaite siltummezglā kopā apkurei un karstā ūdens sagatavošanai. Ēkā pieslēgts Lattelecom Telemetrijas pakalpojums attālinātai siltuma vadībai. Telemetrijas pakalpojums ļauj automātiski nolasīt ūdens un siltumenerģijas patēriņu ēkā,analizēt iekārtu darbības informāciju. Apkures sistēmu iespējams vadīt un ieregulēt attālināti.
Ēkai ir centralizētā karstā ūdens sagatavošana siltuma mezglā, un renovācijas gaitā nomanīti un izolēti ūdensapgādes stāvvadi un guļvadi pagrabā. Karstā ūdensapgādes sistēmai uzstādīti balansējošie vārsti.Karstā ūdens temperatūras regulēšana ēkā notiek siltummezglā, un temperatūras regulēšana notiek piemērojoties apstākļiem un atkarībā no ēkas lietošanas veida. Apkurei un karstā ūdens sagatavošanai ir vienota uzskaite.
Attiecībā uz ventilāciju tiek nodrošināta vēdināšana, dabiskā pieplūde un dabiskā nosūce. Ārsienās iebūvēti gaisa pieplūdes elementi FRESH 100 THERMO (71gab.).
Veikta arī iekšējo elektrotīklu renovācija - atjaunots ēkas iekšējais elektrotīkls. Īstenota pagraba elektroinstalācijas pārbūve, gaismekļu, nozarkārbu, slēdžu nomaiņa pārvietojot par siltinājuma tiesu. Elektroinstalāciju un sakaru kabeļu sakārtošana kāpņu telpās.Izveidota energoefektīvas teritorijas un telpu apgaisme, uzstādīta apgaismes regulēšana, izveidota zibensaizsardzības sistēma.
Domājot par risinājumiem atkritumu samazināšanā, kāpņu telpās izvietotas ZAAO kastes papīra makulatūrai. Pie ēkas atrodas atkritumu šķirošanas konteineri.
Saskaņā ar siltumenerģijas datu patēriņu gada laikā, piemēram, ja 2010. gadā tas sasniedza 549,81 MWh gadā, 2011. gadā 500,98 MWh gadā, tad pēc renovācijas 2014. gadā tas jau bija 354,67 MWh, 2015. gadā 355,33 MWh, 2016. gadā – 394,34 MWh.
Projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.
Projekta pasūtītājs: SIA „Valmieras namsaimnieks”
Projekta autors: Normunds Pavārs
Galvenais būvuzņēmējs: SIA „R.K.C.F Renesanse”
Būvdarbu vadītājs: Raimonds Kuncevičs
Būvuzraugs: Jānis Cunskis
Daudzdzīvokļu ēka G.Apiņa ielā 3, Valmierā ekspluatācijā nodota 1987. gadā, bet renovācijas projekts veikts laikā no 2013. – 2014. gadam. Ēkai ir 5 stāvi un pagrabstāvs, ēkā atrodas 82 dzīvokļi un tās kopējā platība ir 6562.8m². Pirms atjaunošanas siltumenerģijas patēriņa regulēšanai netika izmantoti alokatori un termoregulatori.
Ēkas ārsienas veido māla ķieģeļu mūris, un fasāde siltināta ar 100mm biezuma minerālvati PAROC FAS 3. Cokols siltināts ar ekstrudētuputupolistirolu 50mm EPS 120. Bēniņu pārseguma dzelzsbetona paneļi siltināti ar akmens vati Paroc Ros30, 2x100mm, ierīkota tvaika izolācijas kārta un stiegrota izlīdzinošā betona kārta. Pagraba/grīdas siltināšanai izmantots Paroc CGL 20cy 100mm (λ≤0.037).
Ēkai ir divslīpju savietotais jumts ar centrālo lietus ūdens savācēju. Jumta konstrukcija veidota no dzelzsbetona pārseguma paneļiem. Jumta renovācijai izmantots elastīgais hidroizolācijas segums uz poliuretāna bāzes.
Veikta ēkas ārdurvju nomaiņa – kāpņu telpām izvēlētas siltinātas metāla ārdurvis uz pagraba telpām un vējtverim paredzētās durvis no koka, bet siltummezgla durvis no metāla.
Veikta logu nomaiņa un lodžiju aizstiklošana ar uz sliedēm bīdāmām stikla paketēm.Logiem izvēlēti PVC pakešlogi (divstiklu pakete ar selektīvo stiklu, U≤1.3), stikli atdalīti ar TERMIX (plastikāta) rāmīti. Logu hidroizolācijai izmantotas montāžas putas, tvaika izolācijai tvaika izolācijas un pretvēja montāžas lentas, logu ailas siltinātas ar PAROC FAB 3 30mm.
Ēkai ir centralizētā siltumapgāde. Renovācijas laikā veikta siltummezglu (2 gab.) rekonstrukcija, nomainot uz pieslēgumu pēc neatkarīgās shēmas. Ēkas apkures sistēma sadalīta pa fasādēm, katrai ēkas fasādei paredzēts savs siltummainis. Nomainīti apkures guļvadi, veikta cauruļvadu siltināšana. Apkures stāvadunoslēgarmatūru un iztukšošanas ventiļu nomaiņa, uzstādot uz stāvvadiem balansējošos ventiļus. Sadales sistēma aprīkota ar plūsmas balansēšanas vārstiem. Nomainīti sildķermeņi dzīvokļos un kāpņu telpās un uzstādīti termoregulatori.
Siltuma regulēšana ēkā tiek veikta atkarībā no ārgaisa temperatūras, tā tiek pazemināta naktīs un brīvdienās, kā arī temperatūru var regulēt individuāli ar termoregulatoriem. Ēkā pieslēgts Lattelecom Telemetrijas pakalpojums attālinātai siltuma vadībai. Telemetrijas pakalpojums ļauj automātiski nolasīt ūdens un siltumenerģijas patēriņu ēkā,analizēt iekārtu darbības informāciju. Apkures sistēmu iespējams vadīt un ieregulēt attālināti.
Karstā ūdens sagatavošana notiek centralizēti siltummezglā. Ir nomanīti un izolēti ūdensapgādes guļvadi pagrabā, nosiltinātas caurules bēniņos. Karstā ūdensapgādes sistēmai uzstādīti balansējošie vārsti.
Veikts ventilācijas kanālu remonts, ventilācijas vadu tīrīšana, velkmes pārbaude. Ārsienā uzstādīti 198gab. gaisa pieplūdes vārsti. Virs ventilācijas kanāliem uzstādīti jumta turbīnas deflektori, kas paredzēti gaisa nosūkšanai dabiskā veidā, kas vēja ietekmē rada vilkmes efektu.
Veikta iekšējo elektrotīklu renovācija: atjaunots ēkas iekšējais elektrotīkls, pagraba elektroinstalācijas pārbūve, gaismekļu, nozarkārbu, slēdžu nomaiņa pārvietojot par siltinājuma tiesu. Sakārtota elektroinstalācija un sakaru kabeļikāpņu telpās, izveidota zibensaizsardzības sistēma.
Domājot par risinājumiem atkritumu samazināšanā, kāpņu telpās izvietotas ZAAO kastes papīra makulatūrai. Pie ēkas atrodas atkritumu šķirošanas konteineri.
Saskaņā ar siltumenerģijas datu patēriņu gada laikā, piemēram, ja 2010. gadā tas sasniedza 903,80 MWh gadā, 2011. gadā 783,91 MWh gadā, tad pēc renovācijas 2014. gadā tas jau bija 593,76 MWh, 2015. gadā 554,98 MWh, 2016. gadā – 598,29 MWh.
Projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.
Projekta pasūtītājs: SIA „Namu serviss APSE”
Projekta autors: SIA „WS”
Galvenais būvuzņēmējs: SIA „Mūrnieks”
Būvdarbu vadītājs: Edgars Šilders
Būvuzraugs: Ivars Silacērps
Piecu stāvu 40 dzīvokļu ēka Dunikas ielā 23, Liepājā ekspluatācijā nodota 1993. gadā, bet renovācijas projekts veikts 2015. gadā. Tā ir divu kāpņu telpu dzelzsbetona paneļu māja ar pagrabu un jumta stāvu. Ēkas kopējā platība ir 3106,7m2 un kopējā platību bez balkoniem un lodžijām 2234 m2. Pirms renovācijas darbu izpildes ēkā bija daļēji nomainīti logi (ap 48%), veikta daļēja siltumapgādes maģistrāļu nomaiņa ar cauruļu izolāciju un uzstādīts automatizēts siltummezgls.Netika izmantoti alokatori un termoregulatori.
Renovācijas projekta ietvaros ārsienas tika nosiltinātas ar akmens vati Paroc Fas B 120mm biezumā, bēniņu pārsegumam izmantota beramā akmens vate Paroc BLT 9 260mm, pagraba/grīdas pārseguma siltināšanai akmens vates lameles Paroc CGL 20 CY 100mm biezumā. Veikta logu un durvju nomaiņa.
Siltuma regulācija notiek atkarībā no ārgaisa temperatūras, temperatūra tiek pazemināta naktīs, kā arī temperatūru var regulēt individuāli ar termoregulatoriem. Siltumenerģijas uzskaite notiek siltuma mezglā kopā apkurei un karstā ūdens sagatavošanai. Arī karstā ūdens temperatūra tiek regulēta siltuma mezglā. Ventilācijai izmantota dabiskā pieplūde un dabiskā nosūce.
Saskaņā ar 2015. gadā ēkai izsniegto pagaidu energosertifikātu tā atbilst C klasei ar atsauces vērtību 49,34kWh/m2 gadā. Enerģijas patēriņš tiek novērtēts 99,60 kWh/m2 gadā, primārais enerģijas novērtējums ir 103,18 kWh/m2 gadā, bet oglekļa dioksīda emisijas novērtējums ir 22,80 kgCO2/m2 gadā.
Saskaņā ar siltumenerģijas patēriņa datiem gada laikā, piemēram, 2012. gadā tas bija 324,0240 MWh, 2013. gadā 307,7150 MWh, tad pēc renovācijas 2016. gadā jau 188,1320 MWh.
Projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.
Projekta pasūtītājs: SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”
Projekta autors: A/S „Komunālprojekts”
Galvenais būvuzņēmējs: SIA „RBSSKALS Būvsabiedrība”
Būvdarbu vadītājs: Uldis Krūskops
Būvuzraugs: SIA „RS Property”
Daudzdzīvokļu ēkas A.Dombrovska ielā 49, Rīgā ekspluatācijā nodota 1981. gadā, bet renovācijas projekts īstenots 2015. gadā. Tā ir bezkarkasa lielpaneļu ēka (būvēta pēc 602. sērijas tipveida projekta).Būves ārsienu materiāls ir dzelzsbetons/betons. Ēkai ir 9 stāvi un tās kopējā platība ir 2438.63m2.
Atjaunošanas projekta laikā ēkā ieviesti vairāki ilgtspējīgie risinājumi – izmantoti videi draudzīgi materiāli, ēkā uzstādīti siltumenerģijas un elektroenerģijas skaitītāji, katrā dzīvoklī uzstādīti individuālie ūdens patēriņa skaitītāji. Jāatzīmē, ka pirms renovācijas netika izmantoti alokatori vai termoregulatori.
Ēkas ārsienas veidotas no 290 mm biezuma trīsslāņu keramzītbetona paneļiem un 10 mm apmetuma. Tās siltinātas ar stikla vati ISOVER SKL - M 150mm biezumā. Bēniņu pārsegumu veido 100 mm monolītie dzelzbetona paneļi, 80 mm keramzītsa oļi un 40 mm cementa javas kārta. Bēniņu pārsegums siltināts ar stikla vati ISOVER KT37 225mm biezumā. Pagraba/grīdas pārsegumu veido 100 mm monolītie dzelzbetona paneļi, 35 mm javas izlīdzinošā kārta un 5 mm grīdas segums, siltināšanai izmantota akmens vate PAROC CGL 20cy 120mm biezumā.
Jumta konstrukciju veido 150 mm monolītie dzelzbetona paneļi, 100 mm keramzītsa oļi, 40 mm cementa javas kārta un 5 mm ruberoīds bituma mastikā. Jumta siltināšanai izmantota puscietā stikla vate ISOVER OL-P 90mm un cietā stika vate ISOVER OL-TOP 30mm.
Ēkai veikta ārdurvju nomaiņa – uzstādīti PVC durvju bloki (U≤1,7 W/m2K). Nomainīti logi, ierīkojot jaunus PVC logus (stikla paketēm U≤1,3 W/m2K). Logu montāžai un hidroizolācijai izmantota SoudalFolienbandOutside logu lenta un montāžas putas, tvaika izolācijai SoudalFolienbandInside logu lenta un montāžas putas, logu un durvju ailes siltinātas ar minerālvates ISOVER RKL 31 plāksnēm 30mm.
Ēkai ir centralizētā siltumapgāde. Siltuma regulēšana notiek ēkas siltummezglā atkarībā no ārgaisa temperatūras, kā arī temperatūra tiek pazemināta naktīs un brīvdienās, un iespējams regulēt individuāli katrā dzīvoklī ar termoregulatoru palīdzību. Ēkai ir vienotā siltumenerģijas patēriņa uzskaite siltummezglā kopā apkurei un karstā ūdens sagatavošanai. Karstais ūdens tiek sagatavots centralizēti,un temperatūras regulēšana notiek siltummezglā.
Attiecībā uz ventilāciju ēkai ir dabiskā pieplūde un dabiskā nosūce.
Renovācijas projekta ietvaros izveidota energoefektīvas teritorijas un telpu apgaisme, uzstādīta apgaismes regulēšana.
Pēc renovācijas ir uzlabojušies siltumenerģijas patēriņa rādītāji. Piemēram, ja 2012. gada janvārī tas bija 62,50MWh, tad 2016. gada janvārī 47,36 MWh. Attiecīgi 2012. gada februārī 68,16MWh, tad 2016. gada februārī – 33,01 MWh, 2012. gada martā 45,23MWh, bet 2016. gada martā 31,54 MWh.
Saskaņā ar 2015. gadā ēkai izsniegto pagaidu energosertifikātutā atbilst D klasei. Enerģijas patēriņš tiek novērtēts 137,70 kWh/m2 gadā, primārais enerģijas novērtējums ir 227,13 kWh/m2 gadā, bet oglekļa dioksīda emisijas novērtējums ir 34,09 kgCO2/m2 gadā.
Projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.
Projekta pasūtītājs: Biedrība „Cieceres43”
Projekta autors: SIA „Balts un melns”
Galvenais būvuzņēmējs: SIA „Iga4”
Būvdarbu vadītājs: Gatis Štokmanis
Būvuzraugs: Ivars Silacērps
Daudzdzīvokļu ēka Cieceres ielā 43, Liepājā ekspluatācijā nodota 1985. gadā, bet renovācija veikta 2015. gadā. Ēkas kopējā platība ir 5639,4 m2, no kuriem 5011,06 m2 ir apkurināmā platība. Ēkai ir 9 tipveida stāvi, pagrabstāvs, bēniņu un jumta stāvs. Konstrukcijas: Nesošā dzelzbetonakontrukcija, keramzītbetona fasādes paneļi. Kopā 3 lifti ar tehniskajām telpām bēniņu stāvā. Apkures un karstā ūdens sagatavošana notiek trīs atsevišķos siltummezglos katras kāpņu telpas pagrabstāva telpā.
Renovācijas laikā veikta komunikāciju (visu aukstā, karstā ūdens, kanalizācijas cauruļu nomaiņa, to siltināšana.Kā inovatīvs risinājums ieviesta attālināti nolasāmi karstā/aukstā ūdens dati katrā dzīvoklī (atrisināta ūdens zudumu problēma). Tāpat nomainīta lietus ūdens kanalizācija un pilnībā hidroizolēts jumta segums. Pārbūvēta ventilācijas sistēma no izejas bēniņstāvā un izvadi izbūvēti caur jumta paneļiem ārpusē. Veikta ventilācijas šahtu tīrīšana.Izveidota divcauruļu apkures sistēma ar termoregulatoriem un siltuma uzskaiti dzīvokļos (alokatori). Rekonstruētsieejas mezgls unierīkoti domofoni. Veikta jumta, pagraba, fasādes siltināšana, lodžiju remonts un logu nomaiņa dzīvokļos. Nomainītas arī ieejas/izejas durvis.
Saskaņā ar siltumenerģija patēriņa datiem, pirms renovācijas 2013. gadā tie bija kopumā 852,994 MWh, 2014. gadā 849,654 MWh, bet pēc renovācijas 2016. gadā jau 482,017 MWh.
Projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.
Projekta pasūtītājs: SIA „Valmieras namsaimnieks”
Projekta autors: Anita Rumbiņa
Galvenais būvuzņēmējs: SIA „R.K.C.F Renesanse”
Būvdarbu vadītājs: Raimonds Kuncevičs
Būvuzraugs: Valdis Valainis
Daudzdzīvokļu ēka Cēsu ielā 35, Valmierā ekspluatācijā nodota 1987. gadā, bet renovācijas projekts īstenots no 2013. – 2014. gadam. Ēkai ir 5 stāvi un pagrabstāvs, ēkāir 90 dzīvokļi, tās kopējā platība ir 6901,80m². Pirms renovācijas siltumenerģijas patēriņa regulēšanai netika izmantoti alokatori un termoregulatori
Ēkas ārsienas veido māla ķieģeļu mūris 510mm un 390mm biezumā – tā siltināšanai izmantota 150mm biezuma minerālvate PAROC FAS 3. Cokols siltināts ar ekstrudētuputupolistiroluTenapors Ekstra 100mm biezumā. Bēniņu pārseguma dzelzsbetona paneļi siltināti ar 250mm Paroc BTL 9 minerālvati (t.sk.pretvēja plēve PAROC XMV 001). Dzelzsbetona paneļu pagraba/grīdas pārsegumam izmantots Paroc CGL 20cy 100mm biezumā (λ≤0.037). Jumta konstrukciju veido divslīpju savietotais jumts ar centrālo lietus ūdens savācēju. Jumta konstrukcija veidota no dzelzbetona pārseguma paneļiem, kam izmantots elastīgais hidroizolācijas segums uz poliuretāna bāzes.
Veikta ārdurvju nomaiņa – izvēlētas ārdurvis (siltinātas metāla U≤1.6), kā arī uz pagraba telpām – metāla durvis, vējtvera durvis no PVC un metāla durvis siltummezglam. Nomainīti ēkas logi, aizstājot tos ar PVC pakešlogiem (divstiklu pakete ar selektīvo stiklu, U≤1.3), stikli atdalīti ar TERMIX (plastikāta) rāmīti. Montāžai un tvaika izolācijai izmantotas ārējās tvaika izolācijas un pretvēja montāžas lentas. Logu ailas siltinātas ar PAROC FAB 3 30mm.
Renovācijas laikā veikta siltummezgla rekonstrukcija, nomainot uz pieslēgumu pēc neatkarīgās shēmas. Ēkas apkures sistēma sadalīta pa fasādēm, katrai ēkas fasādei paredzēts savs siltummainis. Nomainīti apkures guļvadi, veikta cauruļvadu siltināšana. Apkures stāvvadu noslēgarmatūru un iztukšošanas ventiļu nomaiņa, uzstādot uz stāvvadiem balansējošos ventiļus. Sadales sistēma aprīkota ar plūsmas balansēšanas vārstiem. Nomainīti sildķermeņi kāpņu telpās un uzstādīti termoregulatori.
Ēkā pieslēgts Lattelecom Telemetrijas pakalpojums attālinātai siltuma vadībai. Telemetrijas pakalpojums ļauj automātiski nolasīt ūdens un siltumenerģijas patēriņu ēkā,analizēt iekārtu darbības informāciju. Apkures sistēmu iespējams vadīt un ieregulēt attālināti. Tāpat nomanīti un izolēti ūdensapgādes guļvadi pagrabā, nosiltinātas caurules bēniņos. Karstā ūdens sagatavošana notiek centralizētisiltummezglā. Karstā ūdensapgādes sistēmai uzstādīti balansējošie vārsti.Karstā ūdens temperatūras regulēšana ēkā notiek siltummezglā, un temperatūras regulēšana notiek, piemērojoties apstākļiem un atkarībā no ēkas lietošanas veida. Siltumenerģijas uzskaite karstā ūdens sagatavošanai ir vienota kopā apkurei un karstā ūdens sagatavošanai.
Attiecībā par ventilāciju fasādes ārsienā uzstādīti 180gab. gaisa pieplūdes vārsti un 36gab. pagraba ārsienā. Pagraba durvīs ierīkota vēdināšanas reste. Virs ventilācijas kanāliem uzstādīti jumta turbīnas deflektori, kas paredzēti gaisa nosūkšanai dabiskā veidā, kas vēja ietekmē rada vilkmes efektu.
Veikta arī iekšējo elektrotīklu renovācija: atjaunots ēkas iekšējais elektrotīkls. Veikta pagraba elektroinstalācijas pārbūve, gaismekļu, nozarkārbu, slēdžu nomaiņa, pārvietojot par siltinājuma tiesu. Sakārtota elektroinstalācija un sakaru kabeļi kāpņu telpās un izveidota zibensaizsardzības sistēma.
Pēc atjaunošanas kāpņu telpās izvietotas ZAAO kastes papīra makulatūrai. Pie ēkas atrodas atkritumu šķirošanas konteineri.
Saskaņā ar siltumenerģijas datu patēriņu gada laikā, piemēram, ja 2010. gadā tas sasniedza 885,90 MWh gadā, 2011. gadā 789,05 MWh gadā, tad pēc renovācijas 2014. gadā tas jau bija 508,91 MWh, 2015. gadā 546,55 MWh, 2016. gadā – 600,33 MWh.
Projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.
Projekta pasūtītājs: SIA „Valmieras namsaimnieks”
Projekta autors: Liene Melece
Galvenais būvuzņēmējs: SIA „Ekers”
Būvdarbu vadītājs: Pēteris Skabis
Būvuzraugs: Pēteris Gudrinieks
Daudzdzīvokļu ēka Annas ielā 4, Valmierā ekspluatācijā nodota 1974. gadā, bet ēkas renovācija veikta 2013. gadā. 5 stāvu 90 dzīvokļu ēkas kopējā platība ir 5270,30 m2, bet ēkas apkurināmā platība 4043,3 m2. Pirms renovācijas ēkā netika izmantoti alokatori un termoregulatori. Renovācijas rezultātā ēkas keramzītbetona paneļu ārsienas siltinātas ar 100 mm Paroc akmens vates plāksnēm, savukārt, cokols - ar Cokols ar ekstrudētoputupolistiroluFinnfoam 300FL XX 50 mm biezumā. Uzsākot ēkas renovāciju, tika veikti kontrolurbumi ēkas jumtā, kā rezultātā konstatēts, ka bēniņu pārseguma siltināšanai paredzētā vieta starp 5. stāva pārseguma paneli un jumta pārseguma paneli ir tikai 8 cm plata, kas piepildīta ar keramzītbetonu. Līdz ar to nav bijis iespējams siltināt bēniņus. Taču, lai nodrošinātu plānoto energoefektivitāti, tika veikta jumta siltināšana divās kārtās: pirmajā kārtā ar putupolistirolu 140 mm biezumā, bet virskārtā - ar akmens vati 40 mm biezumā. Pagraba/grīdas pārseguma dzelzsbetona dobie paneļi siltināti ar akmens vati 100 mm biezumā. Tā kā pirms renovācijas ēkā jau tikusi veikta durvju nomaiņa, ēkas atjaunošanas laikā veikta tikai logu nomaiņa. Rekonstruēts arī ēkas siltummezgls, sistēmu mainot uz pieslēgumu pēc neatkarīgās shēmas, kas nozīmē, ka ēkas apkures sistēma sadalīta pa fasādēm, katrai ēkas fasādei paredzot savu siltummaini. Nomainīti apkures sistēmas maģistrālie un sadalošie cauruļvadi, kā arī stāvvadi un stāvvadu pievienojumi sadalošiem cauruļvadiem pagrabstāvā, uzstādīti balansējošie ventiļi. Siltums ēkā tiek regulēts atkarībā no gaisa temperatūras ārā, temperatūru pazeminot naktīs un brīvdienās, kā arī izmantojot termoregulatorus. Siltumenerģijas uzskate tiek veikta ar alokatoru palīdzību. Ūdens uzsilde notiek centralizēti siltuma mezglā, ēkā arī nomainītas ūdensapgādes caurules. Renovācijas ietvaros veikta ventilācijas kanālu tīrīšana un vilkmes pārbaude dzīvokļos (virtuvē, vannas istabā, tualetē), kā arī ierīkoti 88 pašregulējoši dabīgās pieplūdes gaisa vārsti ārsienās. Veikta iekšējo elektrotīklu renovācija un ierīkota zibensaizsardzība.
Saskaņā ar siltumenerģijas datu patēriņu gada laikā, piemēram, ja 2010. gadā tas sasniedza 916,64 MWh gadā, 2011. gadā 811,96 MWh gadā, tad pēc renovācijas 2014. gadā tas jau bija 411,09 MWh, 2015. gadā 391,24 MWh, 2016. gadā – 437,30 MWh.
Projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.
Pasūtītājs: DzĪB„Graudiņš”
Projekta autors: SIA „Proenergo”
Galvenais būvuzņēmējs: SIA „MK Būvniecība”
Būvdarbu vadītājs: Juris Zītars
Būvuzraugs: Ivars Silacērps
Daudzdzīvokļu ēka Graudu ielā 20, Liepājā ekspluatācijā nodota 1973. gadā, bet atjaunošanas projekts veikts 2015. gadā. Tā ir 103.sērijas ēka ar kopējo platību 3845,60 m2, bet apkurināmo platību 2684,50 m2.
Veicot renovācijas projektu, ēkā uzlabota iekšējās vides kvalitāte un jāatzīmē sociālie un ekonomiskie ieguvumi. Veikta ārdurvju nomaiņa, uzstādot siltinātas koplietošanas telpu durvis. Ēkai ir centralizēta siltumapgāde un pirms renovācijas netika izmantoti alokatori vai termoregulatori. Pēc renovācijas apkures temperatūra regulējama atkarībā no pārgaisa temperatūras, temperatūra tiek pazemināta naktīs, kā arī to var regulēt individuāli ar termoregulatoriem. Siltumenerģijai ir vienotā uzskaite siltuma mezglā tikai apkurei, ir vienotā uzskaite siltuma mezglā kopā apkurei un karstā ūdens sagatavošanai, kā arī tiek veikta individuālā uzskaite ar alokatoriem. Karstais ūdens tiek sagatavots centralizēti siltummezglā. Karstā ūdens temperatūras regulēšana notiek siltummezglā.
Attiecībā uz ventilācijas sistēmu, ēkai ir dabiskā pieplūde un dabiskā nosūce. Renovācijas projekta ietvaros veikta arī iekšējo elektrotīklu renovācija un atjaunots ēkas iekšējais elektrotīkls.
Salīdzinot patērētās siltumenerģijas datus pirms un pēc renovācijas, piemēram, 2014./2015. gada apkures sezonā decembrī tika patērētas 64 MWh, janvārī 66,149MWh, februārī 58,101MWh, bet pēc renovācijas 2015./2016. gada apkures sezonā attiecīgi decembrī 16,366MWh, janvārī 31,272 MWh, februārī 16,852MWh.
Projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.
