2024. gada nolikums

1.1. Konkursa „Energoefektīvākā ēka Latvijā 2024” nolikums (turpmāk – Konkursa nolikums) nosaka konkursa vērtēšanas kritērijus, žūrijas sastāvu, pieteikumu iesniegšanas, vērtēšanas un balvu piešķiršanas kārtību.

1.2. Konkursu izsludina Ekonomikas ministrija sadarbībā Klimata un enerģētikas ministriju un Latvijas Būvinženieru savienību un ar sadarbības partneriem – žurnālu “Būvinženieris”, Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociāciju, Latvijas Logu un durvju ražotāju asociāciju, Rīgas Tehnisko universitāti, Rīgas Stradiņa universitāti, Būvmateriālu ražotāju asociāciju, Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienību, Ilgtspējīgas būvniecības padomi, Būvniecības valsts kontroles biroju, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” un konkursa atbalstītājiem: SIA „Paroc”, SIA „Saint-Gobain Celtniecības produkti”, SIA „Knauf”, SIA „Rockwool”, Attīstības finanšu institūciju Altum”, AS „Latvenergo”, VentSys, “Rīgas siltums”, un SIA “Robert Bosh”, SIA “Artiva”.

Konkursa mērķis ir veicināt labo praksi ēku energoefektivitātes un ilgtspējas jomā, īstenojot energoefektīvu ēku būvniecību, atjaunošanu un pārbūvi, tādējādi samazinot siltumnīcefekta gāzu emisiju daudzumu un veicinot sabiedrības izpratni par labbūtību, ēku siltumnoturību, telpu mikroklimatu, kā arī siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas nozīmi un iespējām, lai radītu kvalitatīvu, arhitektoniski izteiksmīgu dzīves telpu.

3.1. Konkursa izsludināšana – 2024. gada 4. aprīlī.

3.2. Pieteikumu pieņemšana – līdz 2024. gada 18. jūnijam.

3.3. Žūrijas vērtējumu apkopošana – līdz 2024. gada 4. septembrim.

3.4. Balvu pasniegšanas ceremonija – 2024. gada 19. septembrī.

4.1. Energoefektīvākā atjaunotā daudzdzīvokļu ēka 2024.

4.2. Energoefektīvākā daudzdzīvokļu ēka – jaunbūve 2024.

4.3. Energoefektīvākā publiskā ēka 2024.

4.4. Energoefektīvākā savrupmāja 20241. [1] Nominācijā “Energoefektīvākā savrupmāja 2024” var pieteikt arī divdzīvokļu ēkas

4.5. Energoefektīvākā rūpnieciskā ēka 2024.

5.1. Objekts, par kuru var iesniegt pieteikumu konkursā, ir jaunbūve, atjaunota (renovēta) vai pārbūvēta (rekonstruēta) atsevišķi stāvošā būve (daudzdzīvokļu, publiskā, savrupmāja vai rūpnieciskā), kura nodota ekspluatācijā laika posmā līdz 2023. gada 30. septembrim un tika ekspluatēta vismaz pilnu 2023./2024. gada apkures sezonu. Apdzīvotības vai noslogojuma līmenis objektos nedrīkst būt zemāks par 75 %. Dalībai konkursā nevar iesniegt projektus, kuriem iepriekšējos gados ir piešķirtas godalgotas vietas konkursā „Energoefektīvākā ēka Latvijā”.

5.2. Dalība konkursā ir bez maksas.

6.1. Konkurss tiek izsludināts tīmekļa vietnē www.energoefektivakaeka.lv, Ekonomikas ministrijas oficiālajā tīmekļa vietnē www.em.gov.lv, Būvniecības informācijas sistēmas www.bis.gov.lv, žurnālā „Būvinženieris”, plašsaziņas līdzekļos un sadarbības partneru tīmekļa vietnēs.

6.2. Objektus konkursam var pieteikt fiziska vai juridiska persona (piemēram, ēku īpašnieki, pārvaldīšanas uzņēmumi, projektu autori, būvuzņēmumi, pašvaldības, sabiedriskās organizācijas u.c.).

7.1. Pieteikumi tiek pieņemti līdz 2024. gada 18. jūnijam (ieskaitot).

7.2. Pieteikums jāiesniedz valsts valodā.

7.3. Obligāti jāiesniedz:

7.3.1. aizpildīts 1. pielikums „Pieteikuma anketa”, kas pieejams www.energoefektivakaeka.lv;

7.3.2. aizpildīts 2. pielikums „Energoresursu patēriņa dati”, kas pieejams www.energoefektivakaeka.lv;

7.3.3. ēkas energosertifikāts pirms ēkas atjaunošanas (ja attiecināms) un ēkas pagaidu energosertifikāts pēc ēkas nodošanas ekspluatācijā, kas reģistrēti Būvniecības informācijas sistēmā BIS (pieteikuma veidlapā norādot atbilstošo sertifikāta reģistrācijas numuru) (nominācijām „Energoefektīvākā atjaunotā daudzdzīvokļu ēka 2024”, „Energoefektīvākā publiskā ēka 2024”, „Energoefektīvākā rūpnieciskā ēka 2024”);

7.3.4. fotoattēli pirms ēkas būvniecības, pārbūves vai atjaunošanas, pēc ēkas būvniecības, pārbūves vai atjaunošanas un ēkas būvniecības procesa laikā;

7.3.5. ventilācijas sistēmu pase mehāniskās ventilācijas sistēmai un akts par tīrīšanu;

7.3.6. apkures ierīces, iekārtas, dūmvadu un dabiskās ventilācijas kanālu tehniskā stāvokļa pārbaudes akts; mehāniskās ventilācijas sistēmas iekārtas);

7.3.7. izziņa no siltumenerģijas ražošanai nepieciešamo energoresursu (siltumenerģija, gāze u.c.) piegādātāja par energoresursu patēriņu apkurei laika posmā 2023. gada septembris – 2024. gada maijs, norādot ēkas apkurināmo platību, apkures pieslēgšanas un atslēgšanas datumu; ja ir kopējais siltumenerģijas skaitītājs, kas uzskaita kopā siltumenerģiju apkurei un karstā ūdens sagatavošanai – norādīt kopējo siltumenerģijas patēriņu arī vasaras mēnešos. Šajā gadījumā konkursa žūrija noteiks ēkas energoefektivitātes rādītāju atbilstoši savai aprēķina metodikai saskaņā ar Nolikuma 9.1.1.3. punktu;

7.3.8. Elektroenerģijas patēriņa pārskats par laika posmu 2023. gada jūnijs – 2024. gada maijs nominācijām „Energoefektīvākā savrupmāja 2024”, “Energoefektīvākā publiskā 2024”, “Energoefektīvākā rūpnieciskā ēka 2023”.

7.3.9. Energoresursu patēriņa pārskats par katru no enerģijas veidiem ēkā, kuru izmanto ēkā apkurei. Ēkās kurās kā apkures un/vai karstā ūdens sagatavošanai izmanto siltumsūkni Pretendenti, ja tas tehniski ir iespējams, iesniedz energoresursu patēriņa izdrukas no siltumsūkņa monitoringa sistēmas. Ja ēkām ar siltumsūkņa sistēmu tiek iesniegti tikai kopējie elektroenerģijas patēriņa dati, tad žūrijas komisija patur tiesības veikt iesniegto datu papildu izvērtējumu un datu korekcijas atbilstoši Ēku energoefektivitātes visaptverošajiem standartiem, kas norādīti MK Nr. 222 .

7.3.10. objekta īpašnieka (u) vai namu pārvaldnieka(u) apliecinājums, ka tas/tie ir informēts (i) par objekta dalību konkursā un pret to neiebilst (izņemot daudzdzīvokļu ēkas); 7.3.11. logu un ārdurvju ekspluatācijas īpašību deklarācija (ja attiecināms);

7.3.12. izziņa par aukstā ūdens patēriņu ēkā laika posmā 2023. gada septembris – 2024. gada maijs (nominācijās “Energoefektīvākā daudzdzīvokļu ēku 2024. Jaunbūve”, “Energoefektīvākā atjaunotā daudzdzīvokļu ēka 2024”);

7.3.13. Elektroinstalācijas izolācijas pretestības, cilpas “fāze–nulle” pilnās pretestības, zemējumietaises pretestības, zemējumvada nepārtrauktības saites un zibensaizsardzības sistēmas pārbaudes aktu;

7.3.14. Elektroinstalācijas kontaktsavienojumu pārbaudes aktu.

7.4. Papildus var iesniegt šādus materiālus:

7.4.1. pielietotās ēkas siltināšanas sistēmas ekspluatācijas īpašību deklarāciju un/vai sistēmturētāja sistēmas pielietošanas apstiprinājumu;

7.4.2. ēkas termogrāfijas attēlus ar paskaidrojumiem pēc būvdarbu pabeigšanas (termogrāfijai jābūt veiktai saskaņā ar standartu LVS EN ISO 6781-1:2023″ Ēku energoefektivitāte. Siltuma, gaisa un mitruma noviržu noteikšana ēkās, izmantojot infrasarkanā starojuma metodes. 1.daļa: Vispārīgas procedūras (ISO 6781-1:2023;

7.4.3. ēkas gaiscaurlaidības pārbaude, kas veikta saskaņā ar standarta LVS EN ISO 9972:2021 metodiku.

7.4.4. ēkas lietošanas rokasgrāmatu vai arī ēkas ekspluatācijas dokumentāciju;

7.5. Dokumentu iesniegšanas veids: obligāti nosūtot elektroniski uz e-pasta adresi dzivosiltak@em.gov.lv.

8.1. Pieteikumus vērtē žūrija, kuras sastāvā ir nozaru profesionāļi – būvniecības nozares, sabiedrisko organizāciju, mediju un citu jomu pārstāvji.

8.2. Energoefektivitātes konkursa nolikumu apstiprina konkursa žūrijas vadītājs.

8.3. Konkursa žūrijas sastāvs:

8.4. Inese Bērziņa, žūrijas komisijas vadītāja, Ekonomikas ministrija;

8.5. Iveta Muceniece, Attīstības finanšu institūcija Altum;

8.6. Indra Stepanova, Ekonomikas ministrija;

8.7. Uldis Andersons, žurnāla “Būvinženieris” galvenais redaktors;

8.8. Līga Kurevska, Klimata un enerģētikas ministrija;

8.9. Signe Groza, Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā;

8.10. Raimonds Kašs, Klimata un enerģētikas ministrija;

8.11. Helēna Endriksone, Latvijas Būvinženieru savienība;

8.12. Edīte Biseniece, Būvniecības valsts kontroles birojs

8.13. Ineta Geipele, Rīgas Tehniskā universitāte;

8.14. Uģis Bratuškins, Rīgas Tehniskā universitāte (arhitektūra un pilsētbūvniecība) ;

8.15. Arturs Lešinskis, Latvijas biozinātņu un tehnoloģiju universitāte (ventilācija);

8.16. Lana Migla, Rīgas Tehniskā universitāte (siltumapgāde)

8.17. Žanna Martinsone, Rīgas Stradiņa universitāte (labbūtība un mikroklimats );

8.18. Aldis Greķis, Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienība (energoefektivitāte);

8.19. Ģirts Beikmanis, Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācija;

8.20. Ivars Buls, Latvijas Logu un durvju ražotāju asociācija;

8.21. Knuts Hellers, Austrumeiropas mājokļu iniciatīva IWO;

8.22. Andris Spīdāns, AS „Latvenergo”;

8.23. Ilze Dimdiņa, Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienība (ventilācija);

8.24. Nataļja Beļska, neatkarīga eksperte ēku energoefektivitātes jomā;

8.25. Jānis Ankipāns, Ilgtspējīgas būvniecības padome;

8.26. Dzintars Lazdiņš, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas die

nests;

8.27. Tomass Lausmā, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests;

8.28. Lilita Zadeika, LSGūTIS (siltumapgāde);

8.29. Andris Vulāns, neatkarīgs eksperts ēku energoefektivitātes jomā;

8.30. Jānis Ikaunieks, Rīgas enerģētikas aģentūra;

8.31. Inese Āboliņa, SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor”;

8.32. Kristīne Ilgaža, Lauku atbalsta dienests;

8.33. Agnese Brašmane, Finanšu nozares asociācija.

8.31. Konkursam pieteikto objektu vērtēšanā ir piesaistīti Būvniecības un valsts kontroles biroja eksperti Voldemārs Ēvele un Raivis Zonenbergs.

8.34. Konkursa atbalstītāju pārstāvji:

8.34.1. Andris Lujāns, SIA “Saint-Gobain Celtniecības produkti”;

8.34.2. Normunds Kalniņš, SIA „Paroc”;

8.34.3. Dzintars Šulcs, SIA „Knauf”;

8.34.4. Toms Lācis, AS “Latvenergo” (Elektrum Energoefektivitātes centrs);

8.34.5. Jānis Sterģis, AS “Rīgas Siltums”;

8.34.6. Māris Želvis, SIA “Rockwool”;

8.34.7. Dario Ramuss, SIA “Robert Bosch”;

9.1. Projektu pieteikumi tiek vērtēti 2 kārtās atbilstoši Konkursa nolikuma 10. punkta kritērijiem:

9.2. 1. vērtēšanas kārtā:

9.2.1. tiek izvērtēta projektu pieteikumu atbilstība Konkursa nolikumam;

9.2.2. projektu pieteikumi, kas atbilst Konkursa nolikumam, tiek nodoti tālākai izvērtēšanai, kurā tiek noteikts ēku enerģijas patēriņa līmenis un piešķirts vērtējums 1., 2. un 3. Kritērijā 10.1. nominācijā; 1. un 2. kritērijā 10.2. nominācijā; 1., 2. un 3. vai 4. kritērijā 10.3. nominācijā; 1. un 2. vai 3. kritērijā 10.4. nominācijā un 1., 2. un 3. vai 4. kritērijā 10.5. nominācijā. Projekti katrā nominācijā tiek sarindoti atbilstoši iegūtajam punktu skaitam;

9.2.3. ja objektā netiek veikta energoresursu patēriņu uzskaite pa tehniskām sistēmām (piemēram, siltumenerģija apkurei, siltumenerģija karstā ūdens sagatavošanai, elektroenerģija apkurei u.c.), žūrijai ir tiesības piemērot savu aprēķina metodoloģiju, kā sadalīt energoresursu patēriņu pa inženiersistēmām;

9.3. 2. vērtēšanas kārtā:

9.3.1. balstoties uz katrā kategorijā iesniegto projektu skaitu un 1. vērtēšanas kārtā iegūto punktu skaitu, žūrija nosaka uz 2. vērtēšanas kārtu izvirzāmos projektus;

9.3.2. 2. vērtēšanas kārtā tiek veikta objektu apsekošana, izvērtējot to būvniecības un arhitektonisko kvalitāti, kā arī izmantotos ilgtspējas, siltumapgādes, ventilācijas risinājumus;

9.3.3. Katru kritēriju vērtē noteikta žūrijas ekspertu kopa. Pēc tam eksperti sasummē iegūtos punktus konkrētā kritērijā un nosaka vidējo vērtību. Noslēgumā visi pieteikumi tiek sarindoti augošā secībā pēc punktu skaita;

9.3.4. par 2. vērtēšanas kārtā atlasītajiem objektiem žūrijai ir tiesības pieprasīt papildus energoresursu patēriņa apliecinošus dokumentus (rēķini, siltumenerģijas uzskaites žurnāli utt.), ēkas inventarizācijas lietu, būvprojektu u.c.

9.4. žūrija ir tiesīga nepiešķirt godalgotas vietas, ja nominācijā iesniegti mazāk kā 3 projektu pieteikumi vai objekta apsekošanas laikā tiek konstatētas būtiskas neatbilstības būvniecības vai ēku ekspluatācijas labajai praksei.

9.5. vienāda punktu skaita gadījumā tiek piešķirtas dalītas vietas.

9.6. Ja kādā no vērtēšanas kritērijiem ir “0”, tad žūrija, balsojot, patur tiesības godalgoto vietu nepiešķirt.

9.7. Ja žūrijas loceklis pārstāv organizāciju vai uzņēmumu, kas tieši piedalījies konkursā izvirzītā būvniecības objekta būvniecībā/pārbūvē/atjaunošanā, tas attiecīgās nominācijas pieteikto pretendentu vērtēšanā nepiedalās.

9.8. Žūrijai ir tiesības piešķirt diplomus un balvas konkursā pieteiktajiem projektiem, kā arī dažādu organizāciju speciālbalvas.

9.9. Pēc uzvarētāju noteikšanas žūrija var lemt par papildu atzinību un balvu piešķiršanu.

9.10. Pretendenti jautājumus var sūtīt elektroniski uz e-pasta adresi dzivosiltak@em.gov.lv. Atbildes uz jautājumiem tiks publicētas tīmekļa vietnē www.energoefektivakaeka.lv.

Gada balvas pasniegšana notiks 2024. gada 19. septembrī. Par pasākuma Ekonomikas ministrija, Latvijas Būvinženieru savienība un Klimata un enerģētikas ministrija informēs sabiedrību un iesaistītās personas atsevišķi.

Pretendentu darba aprakstus un piemērus Ekonomikas ministrija, Klimata un enerģētikas ministrija, Latvijas Būvniženieru savienība un Konkursa sadarbības partneri var izmantot izglītojošiem vai citiem nekomerciāliem mērķiem.

Papildu informāciju sniedz Konkursa žūrijas vadītāja Inese Bērziņa (inese.berzina@em.gov.lv; tālr. 67013240).