Objekti

Projekta apraksts:

Daudzdzīvokļu ēka Parka ielā 3, Valdemārpilī ekspluatācijā nodota 1988. gadā, bet atjaunošana veikta 2017. gadā. Kopējā platība 1090.4 m²,aprēķina platība: 825,1 m² virszemes stāvu skaits- 3, dzīvokļi – 18. Ēkai ir dobto māla ķieģeļu sienas 510(mm), biezumā U =0,95(W/m2 K) nosiltinātas ar putupolistirolu Tenapors NEO ar λ=0,032W/(m/k) 150mm biezumā, iegūstot sienu ar U=0,15(W/m2 K) un keramzītta paneļu sienas 300(mm) biezas U =0,88(W/m2 K) ar siltumizolācijas materiālu λ=0,032W/(m/k) 150mm biezumā iegūstot sienu ar U=0,14(W/m2 K), novēršot termiskos tiltus 82,5 m garumā ar ψ=0,2 (W/m K)). Veikta fasādes apdare ar dekoratīvo apmetumu uz sieta. Nomainīti koka dubultlogi un koka lodžiju durvis ar U=2,1(W/m2 K) uz PVC logiem ar U=1,1(W/m2 K) un koka ārdurvis ar U=2,1(W/m2 K) uz siltinātām metāla durvīm ar U=1,6(W/m2 K), iestrādājot novērš aukstuma tiltus, 125,84 m garumā. Pagraba pārsegums- dzelzbetona paneļi nosiltināti ar 50 mm siltumizolācijas materiālu λ=0,032W/(m/k) samazinot U=0,7(W/m2 K) uz U=0,16(W/m2 K). Atrakti pamati perimetrā 1m dziļumā un nosiltināti, nosiltināta cokola virszemes daļa, tādejādi samazinot siltuma zudumus caur pagrabu. Nomainīts šīfera jumta segumu uz metāla segumu, koka konstrukcijas pēc vajadzības nomainītas uz jaunām. Bēniņu griesti- dzelzbetona paneļi. Bēniņi siltināti ieklājot ruļlveida minerālvati 200mm biezumā samazinot U=0,6(W/m2 K) uz U=0,13(W/m2 K). Projekta ietvaros tika pārbūvēti ūdens apgādes iekšējie tīkli, nomainot aukstā ūdens cauruļvadus un izbūvējot jaunus karstā ūdens cauruļvadus ,uzskaites mezglus ēkas pagrabstāvā , novēršot uzskaites problēmas un cauruļvadu avārijas. Izveidota lietus ūdens savākšanas sistēma ar perspektīvu izmantot šo ūdeni saimnieciskām vajadzībām. Katram iedzīvotājam tiek dota iespēja regulēt telpas temperatūru atbilstoši savām vēlmēm. Katrā dzīvoklī iespēja regulēt temperatūru katrā istabā un vannas istabā, patērēto siltumenerģiju uzskaita individuālais siltumenerģijas skaitītājs. Izmantojot to, ka visi sildelementi ir aprīkoti ar regulējošo armatūru un lokālās apkures katls darbojas visu gadu centralizēti netiek pārtraukta siltumapgāde apkurei, tas ir iedzīvotājiem tiek dota iespēja uzturēt pozitīvu komforta temperatūru(dzesēšana nav paredzēta) visu gadu. Apskatītajā laika periodā, skaitītāji parāda, ka siltumenerģija tiek lietota arī ārpus klasiskās apkures sezonas. Ēkā ir lokālā siltumapgāde ar kokskaidu granulu katlu. Izbūvēta horizontālā divcauruļu sistēma ar regulatoru katram radiatoram un siltumenerģijas skaitītāju katram dzīvoklim. Karstā ūdens sagatavošana tiek veikta pagrabstāvā ar tilpuma ātrsildītāju un sadalīta uz dzīvokļiem no četriem izbūvētajiem karstā ūdens uzskaites skapjiem. No uzskaites skapja uz katru dzīvokli montēts savs cauruļvads, starp mezgliem izveidota cirkulācija. Karstā ūdens temperatūru regulē pie tilpuma ātrsildītāja ar temostatisko vārstu noslēdzot siltumnesēja padevi ātrsildītājam, ja sasniegta iestādītā temperatūra. Projekta ietveros tika iztīrīti esošās nosūces šahtas un izbūvēti pieplūdes vārsti sienās, un logos. Ārpus projekta par apsaimniekošanas līdzekļiem veikta iekšējo elektrotīklu renovācija: atjaunots ēkas iekšējais elektrotīkls. Koplietošanas telpās apgaismojumam uzstādītas energoefektīvās LED iekārtas. Saskaņā ar Energosertifikāta datiem ēkas koriģētais siltumenerģijas patēriņš apkurei ir 44.28 kWh/m2 gadā, karstā ūdens sagatavošanai 31.77 kWh/m2 gadā.

Projekta apraksts:

Noliktavas ēka Kandavas ielā 14B, Rīgā ekspluatācijā nodota 1967. gadā, bet renovēta – 2012. gadā. 2-stāvu ķieģeļu ēkas ārsienas veido 380 mm silikātķieģeļu mūris, bet 1. stāva pārsegumu – dzelzbetona dobjie paneļi. Ēkai ir divslīpu jumts, ko veido dzelzsbetona rievotie paneļi, kas balstās uz dzelzsbetona sijām, ar siltumizolāciju un ruberoīda klājumu, savukārt, rietumu fasādē izveidota rampa, kura sniedzas līdz ēkas 2. stāva grīdas līmenim. Kopējā ēkas apkurināmā platība ir 1728,9 kv.m, kuras apsildei tika izmantota autonoma apkures sistēma. Ēkas atjaunošanas laikā veikta logu un durvju nomaiņa, ārsienas siltinātas ar termovati 120 mm biezumā, jumts – ar akmens vati 200 mm biezumā, apkurei uzstādīts lokālais apkures katls, kurš tiek regulēts atkarībā no ārgaisa temperatūras, piemērojot temperatūras pazeminājumu naktīs un brīvdienās. Ūdens tiek sildīts lokāli – siltuma mezglā, ventilācija – dabiskā pieplūde un mehāniskā nosūce.

Projekta apraksts:

Ražošanas ēka Dauguļu ielā 19, Ulbrokā, Stopiņu novadā ekspluatācijā nodota 1980. gadā, bet atjaunota – 2012. gadā. 1-2-stāvu ķieģeļu mūra/dzelzsbetona ēkas sienas veidotas no māla ķieģeļiem un dzelzsbetona, ārsienas daļēji veidotas no silikātķieģeļu/māla ķieģeļu mūra 380 mm biezumā  un dzelzsbetona paneļiem 60 mm biezumā, savukārt, gala asis veidotas no ķieģeļu sienas, izmantojot dzelzsbetona sijas. Dzelzsbetona paneļu sienas no iekšpuses ir siltinātas ar 30 mm biezu putupolistirolu. Ēkai ir divslīpju jumts ar azbestcementa lokšņu/profilētu metāla klājumu. Ēkas ziemeļrietumu silikātķieģeļu gala siena savienota ar blakus stāvošās ēkas administratīvo korpusu. Ēkas kopējā apkurināmā platība ir 1795,1 kv.m, ko apkurina ar teritorijā esošās katlumājas palīdzību. Renovācijas rezultātā ēkā nomainīti logi un durvis, ārsienas siltinātas ar termovati 100 mm biezumā, dzelzsbetona rievotie paneļi ar 30 mm putupolistirolu un termovati 100 mm biezumā, karkasa sienas ar 100 mm akmensvati un 100 mm termovati, dzelzbetona rievotie paneļi un metāla profilētās loksnes ar 100 mm termovati. Bēniņu pārsegumu siltināšanai izmantotas 40 mm putupolistirola plāksnes, jumta siltināšanai – akmens vate 200 mm biezumā, bet pagraba grīdas veidotas kā 200 mm betona lējums ar cementa javas izlīdzinoša kārtu 40 mm biezumā un cementa javas slāni un smiltīm, kas siltinātas ar 100 mm putupolistirolu. Apkures nodrošināšanai tiek izmantota teritorijā esošā katlu māja, kurā uzstādīti šķeldas un koksnes atkritumu cietā kurināmā katli, kuros kā kurināmo izmanto koksnes atgriezumus, kas radušies ražošanas procesa gaitā. Siltums tiek regulēts atkarībā no ārgaisa temperatūras. Ūdens tiek sildīts centralizētajā siltuma mezglā, ventilācija – dabiskā pieplūde un mehāniskā nosūce.

Projekta apraksts:

II vieta nominācijā “Energoefektīvākā industriālā ēka” 2015

Ražošanas ēka Ganību dambī 26, Rīgā ekspluatācijā nodota 1983. gadā, bet atjaunota – 2014. gadā. Ēkai ir 6 stāvi un tehniskais stāvs, bet apkurināmā platība 3348.8 kv.m, apkuri nodrošinot centralizēti. Ēkas renovācijas laikā veikta logu un durvju nomaiņa, ārsienu vieglbetona paneļi siltināti ar minerālvati 100 mm biezumā, bet jumts – ar 40 mm minerālvati un EPS – 160 mm biezumā. Apkure tiek nodrošināta centralizēti, siltuma padevi regulējot atkarībā no gaisa temperatūras ārā, piemērojot temperatūras pazeminājumu naktīs un brīvdienās, bet laika periodā, kad āra gaisa temperatūra ir zem <15C, nepieciešamā iekštelpu temperatūra tiek nodrošināta piesildot ventilācijas pieplūdes gaisu (izmantojot karstā ūdens kalorīferi), jo uzņēmuma ražošanas specifikas dēļ iekštelpās ir jāuztur augsts mikroklimata līmenis. Karstais ūdens tiek nodrošināts ar elektrisko sildītāju (boileru) palīdzību. Renovācijas laikā ēkā izbūvēta mehāniskā pieplūdes un nosūces ventilācija.

Projekta apraksts:

I vieta nominācijā “Energoefektīvākā industriālā ēka” 2015

AS VALMIERAS STIKLAŠĶIEDRA teksturēšanas nodaļas ēka Cempu ielā 13, Valmierā ekspluatācijā nodota 1963. gadā, bet renovācija veikta – 2014. gadā. Ēkai ir 1 tipveida stāvs un 2 tehniskie stāvi ar kopējo apkurināmo platību 17514 kv.m, kas tiek apkurināta ar vietējās gāzes katlu mājas palīdzību. Ēkas atjaunošanas laikā silikātķieģeļu ārsienas siltinātas ar 70 mm siltumizolāciju (ISOVER 610-KL 37) un 30 mm vēja izolāciju (ISOVER RKL-31), veikta arī logu un durvju nomaiņa. Ēkas apkuri nodrošina dabasgāzes apkures katls, kura temperatūra tiek regulēta atkarībā no temperatūras ārā, savukārt, siltumenerģijas patēriņa uzskaite tiek veikta pa ražošanas iecirkņiem ar alokatoru palīdzību, atsevišķi apkurei, karstajam ūdenim sadzīves vajadzībām un ražošanai. Ūdens uzsilde tiek nodrošināta centralizēti siltuma mezglā, veicot karstā ūdens regulēšanu atbilstoši ārgaisa temperatūrai. Ēkā izbūvēta mehāniskā pieplūdes/nosūces ventilācija bez siltuma atgūšanas, kā arī veikta apgaismojuma sistēmas rekonstrukcija un frekvenču pārveidotāju uzstādīšana ventilācijas sistēmām. Vienlaicīgi tiek veikta arī  siltummnīcefekta gāzu emisiju  (SEG ETS) uzskaite un kontrole.

Projekta apraksts:

Biroju ēka Upmalas ielā 6, Bauskā ekspluatācijā nodota 1974. gadā, bet atjaunota 2014. gadā. Trīs stāvu ķieģeļu mūra ēkas ar paneļu pārsedzi apkurināmā platība ir 863.3 kv.m, kuras apkuri nodrošināja ar termoregulatoriem regulējama autonoma apkures sistēma. Renovācijas rezultātā veikta logu un durvju nomaiņa, kā arī dabasgāzes lokālās apkures un karstā ūdens sagatavošanas sistēmai nodrošināta temperatūras regulēšana atkarībā no gaisa temperatūras ārā, piemērojot pazeminājumu brīvdienās un naktīs. Siltumenerģijas uzskaite apkurei un karstā ūdens sagatavošanai notiek vienoti. Renovācijas rezultātā ēkā izveidota arī mehāniskā ventilācija ar siltuma atgūšanu no izvadāmā gaisa. Veikta iekšējo elektrotīklu renovācija.

Projekta apraksts:

Daudzdzīvokļu ēka – jaunbūve Tālivalža ielā 21A, Rīgā ekspluatācijā nodota 2014. gadā. Ēkai ir 5 virszemes stāvi, kuros izvietoti 44 dzīvokļi, un pazemes stāvlaukums 48 automašīnām. Ēkas pašnesošās ārsienas veidotas no vieglbetona mūra, kāpņu telpu norobežojošās sienas un kolonnas – no dzelzsbetona, kas siltinātas ar akmens vati (uz dzelzsbetona) 150 mm biezumā, pārējo ārsienu siltināšanā izmantota 100 mm bieza akmens vate. Jumta augšējais slānis siltināts ar akmens vati 30 mm biezumā, apakšējais slānis – ar akmens vati 200 mm biezumā. Dzīvokļos uzstādīti plastmasas logi, kas stikloti ar stikla paketi ar siltumcaurlaidības koeficientu 1,2. Ēkas apkurināmā platība ir 3500kv.m., kas tiek apsildīta centralizēti, izmantojot AS RĪGAS SILTUMS siltumtīlkus. Siltuma regulēšana ēkā notiek atkarībā no gaisa temperatūras ārā, kā arī ar termoregulatoriem, kas izvietoti uz radiatoriem. Siltumenerģijas uzskaite notiek ar alokatoru palīdzību. Ēkā ierīkota dabiskās pieplūdes un mehāniskās nosūces ventilācija.

Projekta apraksts:

I vieta nominācijā „Energoefektīvākā daudzdzīvokļu ēka Latvijā” 2015

Daudzdzīvokļu ēka – jaunbūve Grostonas ielā 17, Rīgā ekspluatācijā nodota 2013. gadā. Ēkas kopējā platība ir 7619,80 kv.m., tai ir 8 virszemes stāvi, bet konstrukciju tips – monolītais un saliekamais dzelzsbetons. Ēkas kopējā apkurināmā platība ir 7101,4 kv.m. Ārsienu sendviča tipa dzelzsbetona paneļi siltināti ar 140 mm akmens vati, jumts – ar putupolistirolu un akmens vati 270 mm biezumā. Ēkā nodrošināta centralizēta siltumapgāde, kas tiek regulēta atkarībā no temperatūras ārā, pazeminot to naktī un brīvdienās, kā arī individuāli – ar termoregulatoriem. Karstais ūdens ēkā tiek nodrošināts centralizēti – siltuma mezglā, piemērojot temperatūras pazeminājumu brīvdienās un naktīs. Ēkā tiek veikta vienotā uzskaite siltuma mezglā kopā apkurei un karstā ūdens sagatavošanai. Ēkā ir dabiskās pieplūdes un mehāniskās nosūces ventilācija.

Projekta apraksts:

Daudzdzīvokļu māja Lielajā prospektā 39, Ventspilī ekspluatācijā nodota 1963. gadā, bet renovēta 2013. gadā. 3. stāvu 318. sērijas silikātķieģeļu ēkas kopējā platība ir 1315,9 kv.m., bet apkurināmā platība – 979 kv.m. Renovācijas laikā veikta silikātķieģeļu ārsienu siltināšana ar putupolistirolu 150 mm biezumā, bēniņu pārseguma dzelzsbetona paneļi siltināti ar beramo vati 300 mm biezumā, bet pagraba/grīdas dzelzsbetona paneļi – ar 100 mm akmens vati. Ēkā veikta logu nomaiņa. Siltumapgāde tiek organizēta centralizēti un regulēta atkarībā no gaisa temperatūras ārā, temperatūru pazeminot naktīs un brīvdienās. Karstā ūdens sagatavošana notiek centralizēti siltuma mezglā, piemērojot ūdens temperatūras pazeminājumu naktīs un brīvdienās. Ēkā nodrošināta dabiskās pieplūdes un dabiskās nosūces ventilācija.

Projekta apraksts:

Daudzdzīvokļu māja Jūras ielā 3, Ventspilī ekspluatācijā nodota 1964. gadā, bet atjaunota 2014. gadā. Daudzdzīvokļu silikātķieģeļu ēka būvēta pēc 318.sērijas tipveida projekta, tai ir 5 stāvi, kopējā platība 3562,2 kv.m., bet apkurināmā platība – 2940,7 kv.m. Renovācijas laikā silikātķieģeļu ārsienas siltinātas ar 150 mm putupolistirolu, bēniņu dzelzsbetona pārseguma paneļi ar beramo vati 200 mm biezumā, bet pagraba/grīdas dzelzsbetona paneļi ar 100 mm akmens vates lamellām. Ēkā veikta logu un durvju nomaiņa. Siltumapgāde tiek organizēta centralizēti un regulēta atkarībā no gaisa temperatūras ārā, temperatūru pazeminot naktīs un brīvdienās. Karstā ūdens sagatavošana notiek centralizēti siltuma mezglā, piemērojot ūdens temperatūras pazeminājumu naktīs un brīvdienās. Ēkā nodrošināta dabiskās pieplūdes un dabiskās nosūces ventilācija.