Warning: foreach() argument must be of type array|object, bool given in /www/energoefektivakaeka_194/public/wp-content/plugins/code-snippets/php/snippet-ops.php(575) : eval()'d code on line 52
Daudzdzīvokļu ēka Liepu ielā 33, Stende - Energoefektīvāka ēka

Daudzdzīvokļu ēka Liepu ielā 33, Stende

Projekta pasūtītājs: SIA Adax 2

Projekta autors: Kārlis Jēkabsons

Galvenais būvuzņēmējs: SIA „FraktalBau”

Būvdarbu vadītājs: Sergejs Mihaiļenko

Būvuzraugs: Mārtiņš Iesalnieks

Projekta apraksts:

Daudzdzīvokļu ēka Liepu ielā 33, Stendē, Talsu novadā ekspluatācijā nodota 1976. gadā, bet tās renovācijas projekts veikts 2014. gadā. Ēkas kopējā platība 1002m2, tai ir 3 stāvi, pagrabs, 2 kāpņu telpas un kopā 18 dzīvokļi. Ēkas pamati no dzelzsbetona blokiem, pārsegums-caurumoti paneļi,sienas no keramzīta betona paneļiem, gala sienas- ķieģeļu mūris, jumts divslīpu ar azbesta šīfera klāju. Ēkai bija viencauruļu apkures sistēma ar apakšējo sadali, bez balansēšanas iespējām.

Renovācija projekta gaitā tika izbūvēta autonoma katlu māja ar automātiski darbojošos granulu apkures katlu(jauda 35kw) kurā kurināmā patēriņš ir 23 tonnas granulu gadā.Patērēto siltuma enerģiju apkures sezonā sadala atbilstoši dzīvoklī uzturētajai temperatūrai(katrā dzīvoklī uzstādīti termometri ar raidītāju), bet vasaras periodā patērētajam siltā ūdens daudzumam un dzīvokļu skaitam, kur atrodas dvieļu žāvētāji.

Ārsienu siltināšanai izmantots putupolistirolsTenopors NEO 100mm biezumā, bēniņu pārsegumam minerālvate ruļļos 200mm biezumā, pagraba/grīdas pārsegumam putupolistirolsTenopors50mm biezumā. Tika veikta ārdurvju nomaiņa pret metāla durvīm, kas siltinātas ar minerālvati 75 mm, nomainīti tie logi, kas nebija nomainīti iepriekš. Logu montāžai un hidroizolācijai izmantoja montāžas putas, metāla profilus un ārējās ailes apstrādāja ar putupolistirolu 30mm biezumā. Papildus hidroizolacija netika izmantota.

Ēkai ir lokālā siltumapgāde un kā apkures katls tiek izmantots kokskaidu granulu katls. Pēc renovācijas izveidota vertikālā divcauruļu apkures sistēma ar termoregulējošiem vārstiem uz katra sildķermeņa un automātiskiem balansējošiem vārstiem stāvvadiem, bez tam apkure vannas istabās tiek organizēta pa atsevišķu guļvadu un tiek nodrošināta visu gadu, kā arī, sākot ar 2015. gada oktobri, šim guļvadam pēc iedzīvotāju vēlmes, tika pieslēgti kombinētie ūdens sildāmie boileri ar atsevišķu karstā ūdens patēriņa uzskaiti. Tāpat katrā dzīvoklī uzstādīts digitālais termometrs ar raidītāju un mājas bēniņos datu savācējs ar interneta pieslēgumu, kurš saņemtos datus nosūta uz serveri.Serverī saņemtos datus pārveido ciparu formātā (Celsija grādos) un uzkrāj, pēc vajadzības izvēloties periodu, iegūst vidējo temperatūru katrā dzīvoklī. Jo augstāka temperatūra tiek uzturēta, jo procentuāli lielāku daļu no kopīgi patērētās siltumenerģijas izmaksām sedz konkrētā dzīvokļa īpašnieks. Sistēma darbojas trīs apkures sezonas, un vidējā temperatūra dzīvokļos ir 22,5 celsija grādi, kas jāņem vērā, izvērtējot mājas siltumenerģijas patēriņu.

Ēkai ir lokālā karstā ūdens sagatavošana – dzīvokļos uzstādīti kombinētie tilpuma ūdens sildītāji(boileri), kur kā enerģijas avots izmantots mājas autonomais granulu katls. Karstā ūdens temperatūra netiek regulēta,bet boilerītiek uzturēta vienāda ar apkures siltumnesēja temperatūru. Šajā ēka tiek automātiski uzturēti 65 grādi, sasniedzot šo temperatūru, elektroniskais cirkulācijas sūknis attiecīgi samazina plūsmu.Tiek veidota vienotā uzskaite kopā apkurei un karstā ūdens sagatavošanai, kā arī atkarībā no patērētā ūdens daudzuma, aprēķina uzsildīšanai nepieciešamo siltumenerģiju.

Ventilācijai izmanto dabisko pieplūdi un dabisko nosūci, turklāt pieplūdei virtuves sienās izveidoti pieplūdes vārsti.

Par iedzīvotāju līdzekļiem veikta iekšējo elektrotīklu renovācija: atjaunots ēkas iekšējaiselektrotīkls un Izveidota energoefektīvas teritorijas  un telpu apgaisme, uzstādīta apgaismes regulēšana.

Attiecībā par siltumenerģijas patēriņu apkurei, piemēram, 2011. gadā tas bija 200,340 MWh gadā, 2012. gadā – 129,760 MWh, bet pēc renovācijas 2015. gadā 76,561 MWh, bet 2016. gadā 93,437 MWh.

Projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.

Galerija