Septiņas atziņas par ēku atjaunošanu

Teksts sagatavots, izmantojot konkursa Energoefektīvākā ēka Latvijā materiālus un pieteikumus, ar mākslīgā intelekta rīka palīdzību.

Uzsākot sarunu par daudzdzīvokļu ēku renovāciju Latvijā, gandrīz vienmēr nonākam pie viena temata – apkures rēķiniem ziemā. Tā ir saprotama un praktiska motivācija, taču, atklāti sakot, nedaudz nogurdinoša. Arī es ilgu laiku uz šo procesu skatījos caur šauru prizmu – renovācija ir nepieciešama, lai samazinātu izmaksas gada aukstajos mēnešos, tomēr vienlaikus tas ir sarežģīts un dārgs pasākums.

Taču, iedziļinoties konkursa Energoefektīvākā ēka Latvijā dalībnieku stāstos, datos un reālajā pieredzē, mans skatījums mainījās par 180 grādiem. Atklājās pasaule, kas ir daudz bagātāka, pārsteidzošāka un iedvesmojošāka par vienkāršu skaitļu ailīti rēķinā. Šeit esmu apkopojis septiņas atziņas, kas, manuprāt, spēj mainīt priekšstatu par to, ko patiesībā nozīmē atjaunot savu māju.

1. Ēkas atjaunošana nav domāta tikai ziemai

Šis bija pirmais lielais pārsteigums. Mēs esam pieraduši domāt, ka siltināšana ir vairogs pret ziemas salu. Bet izrādās, ka šis pats vairogs fantastiski labi strādā arī vasaras karstumā. Iedzīvotāji no atjaunotas ēkas Kastaņu ielā 2a Jelgavā īpaši uzsvēra, ka karstajās dienās viņu mājokļi saglabā patīkamu vēsumu, tādējādi palielinot komfortu un samazinot nepieciešamību pēc gaisa kondicionēšanas.

Atjaunotā mājā ir jūtams efekts karstā dienā, jo iekšā nav tik karsti. Līdz ar to siltināšana ir tiešām energoefektīvs pasākums, kas palīdz ietaupīt enerģiju arī dzīvokļa dzesēšanai.

Klimata pārmaiņu kontekstā, kad vasaras kļūst arvien karstākas, šis vasaras bonuss kļūst par nenovērtējamu ieguvumu labākai dzīves kvalitātei.

2. Patiesie ietaupījumi slēpjas dziļāk par apkures rēķinu

Jā, apkures rēķini samazinās, un tas ir lieliski. Bet patiesā finansiālā stabilitāte slēpjas citur. Kompleksi atjaunotās mājās pazūd nepieciešamība pēc nemitīgiem avārijas dienesta izsaukumiem un neplānotiem izdevumiem par pēkšņiem remontdarbiem, kas gadu gaitā veido ievērojamas summas. Vēl svarīgāk – tiek lēsts, ka pilnībā renovēta ēka bez lieliem papildu ieguldījumiem var kalpot nākamos 20 līdz 25 gadus. Tas nozīmē ceturtdaļgadsimtu bez galvassāpēm par stāvvadu plīsumiem, tekošu jumtu vai citiem nepatīkamiem pārsteigumiem.

3. Jūsu dzīvoklis kļūst par vērtīgu investīciju, nevis slogu

Daudzi baidās no kredītsaistībām, domājot, ka tās samazinās īpašuma vērtību vai apgrūtinās tā pārdošanu. Realitāte ir tieši pretēja. Ēkas atjaunošana būtiski paaugstina dzīvokļa tirgus vērtību. Spilgtākais piemērs ir ēka Pasta ielā 34 Jelgavā, kur pirms renovācijas banka dzīvokli novērtēja par 63 000 eiro, bet pēc tās – jau par 84 000 eiro. Tas ir tirgus vērtības pieaugums par 21 000 eiro.

Pārsteidzošākais ir tas, ka bankas renovācijas kredītu nevērtē kā apgrūtinājumu. Tās to uztver kā standarta komunālo maksājumu un vērtē tikai pašu īpašumu – tā objektīvo, paaugstināto tirgus vērtību. Tas jūsu īpašumu no pasīva ar neskaidrām nākotnes izmaksām pārvērš par aktīvu ar pierādītu, augošu vērtību.

4. Lai sasniegtu maksimumu, māja ir jāiemācās vadīt

Enerģijas ietaupījums nav slēdzis, ko pagriež renovācijas pabeigšanas dienā. Pilna potenciāla sasniegšana ir process. Iedzīvotājiem ir jāapgūst, kā pareizi lietot jaunās sistēmas – individuālos radiatoru termoregulatorus, ventilācijas vārstus un citas tehnoloģijas. Kastaņu ielas 2a piemērs parādīja, ka siltuma ietaupījums otrajā gadā pēc renovācijas bija pat labāks nekā pirmajā. Kāpēc? Jo iedzīvotāji bija pielāgojuši savus paradumus un iemācījušies efektīvāk ekspluatēt un vadīt savu māju.

5. Mazāki rēķini ir tikai patīkams bonuss, nevis galvenais mērķis

Šī, iespējams, ir vissvarīgākā atziņa. Kamēr mēs fokusējamies uz ikmēneša rēķinu, palaižam garām galveno. Kā teica viens no Pasta ielas 34 iedzīvotājiem, zemāki maksājumi ir tikai bonuss.

Ne jau apkures ietaupījums – tas, ka mazāk maksājat – ir galvenais. Tas ir tikai bonuss, ko dzīvokļa īpašnieks sajūt savā maciņā katru mēnesi. Svarīgākais ir tas, ka mājai pagarinās dzīves laiks.

Patiesie renovācijas mērķi ir daudz fundamentālāki: pagarināt ēkas mūžu par vairākiem gadu desmitiem, radīt kvalitatīvu, drošu un komfortablu dzīves vidi un celt sava īpašuma vērtību. Mazāki rēķini ir tikai patīkams un acīmredzams šo lielo mērķu sasniegšanas blakusprodukts.

6. Cilvēciskais faktors: no kategoriska nē līdz pateicībai

Neviens renovācijas projekts nav viegls, un lielākais izaicinājums gandrīz vienmēr ir cilvēciskais faktors – pārliecināt kaimiņus. Taču stāsti no dzīves parāda, ka pat lielākie skeptiķi maina savas domas. Īpaši aizkustinošs ir stāsts no Jelgavas par kādu pensionāri, kura bija kategoriski pret jebkādiem uzlabojumiem. Taču, kad projekts tika pabeigts, viņa atnāca pie mājas pārvaldnieka ar konfekšu kārbu un ar vārdiem – paldies, ka neklausījāt veco muļķi! Šis stāsts lieliski parāda transformāciju, kas notiek, kad bailes un neziņu nomaina reāls, taustāms dzīves kvalitātes uzlabojums.

7. Kredīts ir mazāk biedējošs, ja to pārvērš taustāmos skaitļos

Vārds kredīts daudziem uzdzen šermuļus. Taču, kad lielos skaitļus pārvērš konkrētās ikmēneša izmaksās, aina kļūst daudz skaidrāka. Piemēram, trīsistabu dzīvoklim Pasta ielā 34 kredīta maksājums ir 96 eiro mēnesī. Savukārt Kristapa ielā 18 iedzīvotāji ne tikai sedz savu kredīta maksājumu – viņu kopējais ikmēneša rēķins ziemā ir par aptuveni 60 eiro mazāks nekā kaimiņiem nerenovētā mājā.

Vislabāk šo perspektīvu ilustrē kāda Valkas iedzīvotāja teiktais, salīdzinot ikmēneša izmaksas ar ikdienas tēriņiem – tas ir līdzvērtīgi tam, ja katru dienu atteiktos no vienas ārpus mājas pirktas kafijas tases, proti, ietaupījums, kas mēnesī sasniedz ap 50 eiro. Šāds salīdzinājums palīdz saprast, ka runa nav par nepaceļamu slogu, bet gan par prioritāšu maiņu.

Nobeigums

Iedziļināšanās šajos stāstos man lika saprast, ka ēkas atjauošana nav tikai izdevumu postenis. Tas ir holistisks ieguldījums savas dzīves kvalitātē, finansiālajā stabilitātē un mājokļa nākotnē. Tā ir pāreja no pastāvīgas ugunsgrēku dzēšanas uz ilgtermiņa plānošanu un vērtības radīšanu.

Un tas liek aizdomāties. Kad jūs pēdējo reizi paskatījāties uz savu māju nevis kā uz izdevumu posteni, bet gan kā uz investīciju nākotnē?