2026. gada nolikums

1.1. Konkursa „Energoefektīvākā ēka Latvijā 2026” nolikums (turpmāk – Konkursa nolikums) nosaka konkursa vērtēšanas kritērijus, žūrijas sastāvu, pieteikumu iesniegšanas, vērtēšanas un balvu piešķiršanas kārtību.

1.2. Konkursu izsludina Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Klimata un enerģētikas ministriju un Latvijas Būvinženieru savienību un ar sadarbības partneriem – žurnālu “Būvinženieris”, Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociāciju, Latvijas Logu un durvju ražotāju asociāciju, Rīgas Tehnisko universitāti, Rīgas Stradiņa universitāti, Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienību, Ilgtspējīgas būvniecības padomi, Būvniecības valsts kontroles biroju, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor”, , Centrālo finanšu un līgumu aģentūru, un konkursa atbalstītājiem: SIA „Paroc”, SIA „Saint-Gobain Celtniecības produkti”, SIA „Rockwool”, Attīstības finanšu institūciju Altum”, AS „Latvenergo”, VentSys, AS “Rīgas siltums” un AS “Sadales tīkls”.

Konkursa mērķis ir veicināt labo praksi ēku energosnieguma un ilgtspējas jomā, īstenojot energoefektīvu ēku būvniecību, atjaunošanu un pārbūvi, tādējādi samazinot siltumnīcefekta gāzu  emisiju daudzumu un veicinot sabiedrības izpratni par labbūtību, ēku siltumnoturību, telpu mikroklimatu, lai radītu veselīgu, kvalitatīvu un arhitektoniski izteiksmīgu dzīves telpu.

3.1. Konkursa izsludināšana – 2026. gada 7. aprīlī.
3.2. Pieteikumu pieņemšana – līdz 2026. gada 18. jūnijam.
3.3. Žūrijas vērtējumu apkopošana – līdz 2026. gada 4. septembrim.
3.4. Balvu pasniegšanas ceremonija – 2026. gada 17. septembrī.

4.1. Energoefektīvākā atjaunotā daudzdzīvokļu ēka 2026.
4.2. Energoefektīvākā daudzdzīvokļu ēka – jaunbūve 2026.
4.3. Energoefektīvākā publiskā ēka 2026.
4.4. Energoefektīvākā savrupmāja 2026.
4.5. Energoefektīvākā rūpnieciskā ēka 2026.

5.1. Objekts, par kuru var iesniegt pieteikumu konkursā, ir jaunbūve, atjaunota (renovēta) vai pārbūvēta (rekonstruēta) atsevišķi stāvošā būve (daudzdzīvokļu, publiskā, savrupmāja vai rūpnieciskā), kura nodota ekspluatācijā laika posmā līdz 2025. gada 30. septembrim un tika ekspluatēta vismaz pilnu 2025./2026. gada apsildes sezonu. Apdzīvotības vai noslogojuma līmenis objektos nedrīkst būt zemāks par 75 %. Dalībai konkursā nevar iesniegt projektus, kuriem iepriekšējos gados ir piešķirtas godalgotas vietas konkursā „Energoefektīvākā ēka Latvijā”.
5.2. Dalība konkursā ir bez maksas.

6.1. Konkurss tiek izsludināts tīmekļa vietnē www.energoefektivakaeka.lv, Ekonomikas ministrijas oficiālajā tīmekļa vietnē www.em.gov.lv, Būvniecības informācijas sistēmas www.bis.gov.lv, žurnālā „Būvinženieris”, plašsaziņas līdzekļos un sadarbības partneru tīmekļa vietnēs.

6.2. Objektus konkursam var pieteikt fiziska vai juridiska persona (piemēram, ēku īpašnieki, pārvaldīšanas uzņēmumi, projektu autori, būvuzņēmumi, pašvaldības, sabiedriskās organizācijas u.c.).

7.1. Pieteikumi tiek pieņemti līdz 2026. gada 18. jūnijam (ieskaitot).
7.2. Pieteikums jāiesniedz valsts valodā.
7.3. Obligāti jāiesniedz:
7.3.1. aizpildīts 1. pielikums „Pieteikuma anketa”, kas pieejams www.energoefektivakaeka.lv;
7.3.2. aizpildīts 2. pielikums „Energoresursu patēriņa dati”, kas pieejams www.energoefektivakaeka.lv;
7.3.3. ēkas energosertifikāts pirms ēkas atjaunošanas (ja attiecināms) un ēkas energosertifikāts vai pagaidu energosertifikāts pēc ēkas nodošanas ekspluatācijā, kas reģistrēti Būvniecības informācijas sistēmā BIS (pieteikuma veidlapā norādot atbilstošo sertifikāta reģistrācijas numuru;
7.3.4. fotoattēli pirms ēkas būvniecības, pārbūves vai atjaunošanas, pēc ēkas būvniecības, pārbūves vai atjaunošanas un ēkas būvniecības procesa laikā (ieteicams vismaz 4 pirms un pēc);
7.3.5. ventilācijas sistēmu pase mehāniskās ventilācijas sistēmai un akts par tīrīšanu (ja attiecināms);
7.3.6. apkures ierīces, iekārtas, dūmvadu un dabiskās ventilācijas kanālu tehniskā stāvokļa pārbaudes akts; mehāniskās ventilācijas sistēmas iekārtas tehniskā stāvokļa pārbaudes akts (ja attiecināms);
7.3.7. izziņa no siltumenerģijas ražošanai nepieciešamo energoresursu (siltumenerģija, gāze u.c.) piegādātāja (ja attiecināms) par energoresursu patēriņu apsildei laika posmā: 2025. gada 1. oktobris– 2026. gada 31. maijs, norādot ēkas apsildināmo platību, apsildes pieslēgšanas un atslēgšanas datumu; ja ir kopējais siltumenerģijas skaitītājs, kas uzskaita kopā siltumenerģiju apsildei un karstā ūdens sagatavošanai – norādīt kopējo siltumenerģijas patēriņu arī vasaras mēnešos. Šajā gadījumā konkursa žūrija noteiks ēkas energoefektivitātes rādītāju atbilstoši savai aprēķina metodikai saskaņā ar Nolikuma 9.1.1.3. punktu;
7.3.8. Energoresursu patēriņa pārskats (2025. gada 1. oktobris– 2026. gada 31. maijs) par katru no enerģijas veidiem ēkā, kuru izmanto ēkā apsildei. Ēkās, kurās kā apsildes un/vai karstā ūdens sagatavošanai izmanto siltumsūkni, Pretendenti, ja tas tehniski ir iespējams, iesniedz energoresursu patēriņa izdrukas no siltumsūkņa monitoringa sistēmas. Ja ēkām ar siltumsūkņa sistēmu tiek iesniegti tikai kopējie elektroenerģijas patēriņa dati, tad žūrijas komisija patur tiesības veikt iesniegto datu papildu izvērtējumu un datu korekcijas atbilstoši Ēku energoefektivitātes visaptverošajiem standartiem, kas norādīti MK Nr. 222 .
7.3.9. objekta īpašnieka (u) vai pārvaldnieka(u) apliecinājums, ka tas/tie ir informēts (i) par objekta dalību konkursā un pret to neiebilst (izņemot daudzdzīvokļu ēkas);
7.3.10. logu un ārdurvju ekspluatācijas īpašību deklarācija (ja attiecināms);
7.3.11. izziņa par aukstā ūdens patēriņu ēkā laika posmā: 2025. gada 1. oktobris– 2026. gada 31. maijs (nominācijās “Energoefektīvākā daudzdzīvokļu ēku 2026. Jaunbūve”, “Energoefektīvākā atjaunotā daudzdzīvokļu ēka 2026”);
7.3.12. Elektroinstalācijas izolācijas pretestības, cilpas “fāze–nulle” pilnās pretestības, zemējumietaises pretestības, zemējumvada nepārtrauktības saites un zibensaizsardzības sistēmas pārbaudes aktu;
7.3.13. Elektroinstalācijas kontaktsavienojumu pārbaudes aktu (izņemot jaunbūves).

7.4. Papildus var iesniegt šādus materiālus:
7.4.1. pielietotās ēkas siltināšanas sistēmas ekspluatācijas īpašību deklarāciju un/vai sistēmturētāja sistēmas pielietošanas apstiprinājumu;
7.4.2. ēkas termogrāfijas attēlus ar paskaidrojumiem pēc būvdarbu pabeigšanas (termogrāfijai jābūt veiktai saskaņā ar standartu LVS EN ISO 6781-1:2023;
7.4.3. ēkas gaiscaurlaidības pārbaude, kas veikta saskaņā ar standarta LVS EN ISO 9972:2021 metodiku.
7.4.4. ēkas lietošanas rokasgrāmatu vai arī ēkas ekspluatācijas dokumentāciju;
7.4.5. Elektroenerģijas patēriņa pārskats par laika posmu: 2024. gada 1. oktobris– 2025. gada 31. maijs, nominācijām „Energoefektīvākā savrupmāja 2025”, “Energoefektīvākā publiskā 2025”, “Energoefektīvākā rūpnieciskā ēka 2025”. Jāiesniedz pēc žūrijas pieprasījuma.
7.5. Dokumentu iesniegšanas veids: obligāti nosūtot elektroniski uz e-pasta adresi dzivosiltak@em.gov.lv.

Ministru kabineta noteikumi Nr. 222 “Ēku energoefektivitātes aprēķina metodes un ēku
energosertifikācijas noteikumi”, pieejams: https://likumi.lv/ta/id/322436-eku-energoefektivitatesaprekina-metodes-un-eku-energosertifikacijas-noteikumi

8.1. Pieteikumus vērtē žūrija, kuras sastāvā ir nozaru profesionāļi – būvniecības nozares, sabiedrisko organizāciju, mediju un citu jomu pārstāvji.
8.2. Energoefektivitātes konkursa nolikumu apstiprina konkursa žūrijas vadītājs.
8.3. Konkursa žūrijas sastāvs:
8.4. Inese Bērziņa, žūrijas komisijas vadītāja, Ekonomikas ministrija;
8.5. Vita Boroduļina, Ekonomikas ministrija;
8.6. Selīna Ābelniece, Ekonomikas ministrija;
8.7. Uldis Andersons, žurnāla “Būvinženieris” galvenais redaktors;
8.8. Līga Kurevska, Klimata un enerģētikas ministrija;
8.9. Raimonds Kašs, Klimata un enerģētikas ministrija;
8.10. Kristiāna Paula Dzene, Klimata un enerģētikas ministrija;
8.11. Helēna Endriksone, Latvijas Būvinženieru savienība;
8.12. Iveta Muceniece, Attīstības finanšu institūcija Altum;
8.13. Olita Untāla, Attīstības finanšu institūcija Altum;
8.14. Baiba Vītoliņa, Būvniecības valsts kontroles birojs;
8.15. Sandris Celmiņš, Būvniecības valsts kontroles birojs (būvniecības kvalitāte);
8.16. Oskars Sūnaitis, Būvniecības un valsts kontroles birojs (būvniecības kvalitāte);
8.17. Santa Blāze, Būvniecības un valsts kontroles birojs (būvniecības kvalitāte);
8.18. Aldis Greķis, neatkarīgs eksperts ēku energoefektivitātes jomā, Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienība (energoefektivitāte);
8.19. Nataļja Beļska, neatkarīga eksperte ēku energoefektivitātes jomā, Rīgas enerģētikas aģentūra;
8.20. Andris Vulāns, neatkarīgs eksperts ēku energoefektivitātes jomā (energoefektivitāte);
8.21. Jānis Ikaunieks, neatkarīgs eksperts ēku energoefektivitātes jomā; (energoefektivitāte);
8.22. Staņislavs Gendelis, Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Skaitliskās modelēšanas institūts (energoefektivitāte);
8.23. Dainis Ozols, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra;
8.24. Ineta Geipele, Rīgas Tehniskā universitāte;
8.25. Uģis Bratuškins, Rīgas Tehniskā universitāte (arhitektūra un pilsētbūvniecība);
8.26. Mārīte Brūze, Latvijas Arhitektu savienība (arhitektūra un pilsētbūvniecība);
8.27. Arturs Lešinskis, Rīgas Tehniskā universitāte, profesors emeritus (ventilācija);
8.28. Ilze Dimdiņa, Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienība (ventilācija);
8.29. Lana Migla, Rīgas Tehniskā universitāte (siltumapgāde);
8.30. Lilita Zadeika, Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienība (siltumapgāde);
8.31. Jānis Sterģis, AS “Rīgas Siltums” (siltumapgāde);
8.32. Dario Ramuss, siltumapgādes sistēmu risinājumu eksperts (siltumapgāde);
8.33. Ģirts Beikmanis, Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācija;
8.34. Ivars Buls, Latvijas Logu un durvju ražotāju asociācija;
8.35. Knuts Hellers, Austrumeiropas mājokļu iniciatīva IWO;
8.36. Jānis Ankipāns, Ilgtspējīgas būvniecības padome (Ilgtspējīgi risinājumi);
8.37. Žanna Martinsone, Rīgas Stradiņa universitāte (Ilgtspējīgi risinājumi);
8.38. Jurģis Vinniņš, AS “Sadales tīkls” (Ilgtspējīgi risinājumi);
8.39. Andris Lujāns, SIA “Saint-Gobain Celtniecības produkti” (Ilgtspējīgi risinājumi)
8.40. Normunds Kalniņš, SIA „Paroc” (Ilgtspējīgi risinājumi)
8.41. Toms Lācis, AS “Latvenergo” (Ilgtspējīgi risinājumi);
8.42. Inga Liene Sanžerevska (Elektrum Enerģijas centrs);
8.43. Māris Želvis, SIA “Rockwool” dienests (Ilgtspējīgi risinājumi)
8.44. Dzintars Lazdiņš, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (Ilgtspējīgi risinājumi);
8.45. Tomass Lausmā, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (Ilgtspējīgi risinājumi);
8.46. Inese Āboliņa, SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor”;
8.47. Agnese Brašmane, Finanšu nozares asociācija;
8.48. Vilnis Šlars, Latvijas Arhitektu savienība.

9. Pieteikumu izvērtēšana
9.1. Projektu pieteikumi tiek vērtēti 2 kārtās atbilstoši Konkursa nolikuma 10. punkta kritērijiem:
9.2. 1. vērtēšanas kārtā:
9.2.1. tiek izvērtēta projektu pieteikumu atbilstība Konkursa nolikumam;
9.2.2. projektu pieteikumi, kas atbilst Konkursa nolikumam, tiek nodoti tālākai izvērtēšanai, kurā tiek noteikts ēku enerģijas patēriņa līmenis un piešķirts vērtējums 1., 2. un 3. Kritērijā 10.1. nominācijā; 1. un 2. kritērijā 10.2. nominācijā; 1., 2. un 3. vai 4. kritērijā 10.3. nominācijā; 1. un 2. vai 3. kritērijā 10.4. nominācijā un 1., 2. un 3. vai 4. kritērijā 10.5. nominācijā. Projekti katrā nominācijā tiek sarindoti atbilstoši iegūtajam punktu skaitam;
9.2.3. ja objektā netiek veikta energoresursu patēriņu uzskaite pa tehniskām sistēmām (piemēram, siltumenerģija apsildei, siltumenerģija karstā ūdens sagatavošanai, elektroenerģija apsildei u.c.), žūrijai ir tiesības piemērot savu aprēķina metodoloģiju, kā sadalīt energoresursu patēriņu pa inženiersistēmām;
9.3. 2. vērtēšanas kārtā:
9.3.1. balstoties uz katrā kategorijā iesniegto projektu skaitu un 1. vērtēšanas kārtā iegūto punktu skaitu, žūrija nosaka uz 2. vērtēšanas kārtu izvirzāmos projektus;
9.3.2. 2. vērtēšanas kārtā tiek veikta objektu apsekošana, izvērtējot to būvniecības un arhitektonisko kvalitāti, kā arī izmantotos ilgtspējas, siltumapgādes, ventilācijas, atjaunīgo energoresursu risinājumus;
9.3.3. Katru kritēriju vērtē noteikta žūrijas ekspertu kopa. Pēc tam eksperti sasummē iegūtos punktus konkrētā kritērijā un nosaka vidējo vērtību. Noslēgumā visi pieteikumi tiek sarindoti augošā secībā pēc punktu skaita;
9.3.4. par 2. vērtēšanas kārtā atlasītajiem objektiem žūrijai ir tiesības pieprasīt papildus energoresursu patēriņa apliecinošus dokumentus (rēķini, siltumenerģijas uzskaites žurnāli utt.), ēkas inventarizācijas lietu, būvprojektu u.c.
9.4. žūrija ir tiesīga nepiešķirt godalgotas vietas, ja nominācijā iesniegti mazāk kā 3 projektu pieteikumi vai objekta apsekošanas laikā tiek konstatētas būtiskas neatbilstības būvniecības vai ēku ekspluatācijas labajai praksei.
9.5. Vienāda punktu skaita gadījumā tiek piešķirtas dalītas vietas.
9.6. Ja kādā no vērtēšanas kritērijiem ir “0”, tad žūrija, balsojot, patur tiesības godalgoto vietu nepiešķirt.
9.7. Ja žūrijas loceklis pārstāv organizāciju vai uzņēmumu, kas tieši piedalījies konkursā izvirzītā būvniecības objekta būvniecībā/pārbūvē/atjaunošanā, tas attiecīgās nominācijas pieteikto pretendentu vērtēšanā nepiedalās.
9.8. Žūrijai ir tiesības piešķirt diplomus un balvas konkursā pieteiktajiem projektiem, kā arī dažādu organizāciju speciālbalvas.
9.9. Pēc uzvarētāju noteikšanas žūrija var lemt par papildu atzinību un balvu piešķiršanu.
9.10. Pretendenti jautājumus var sūtīt elektroniski uz e-pasta adresi dzivosiltak@em.gov.lv. Atbildes uz jautājumiem tiks publicētas tīmekļa vietnē www.energoefektivakaeka.lv.

Pretendentu darba aprakstus un piemērus Ekonomikas ministrija, žurnāls „Būvinženieris”, Klimata un enerģētikas ministrija un Konkursa sadarbības partneri var izmantot izglītojošiem vai citiem nekomerciāliem mērķiem.

Gada balvas pasniegšana notiks 2026. gada 17. septembrī. Par pasākuma Ekonomikas ministrija, Klimata un enerģētikas ministrija un Latvijas Būvinženieru savienība informēs sabiedrību un iesaistītās personas atsevišķi.

Papildu informāciju sniedz Konkursa žūrijas priekšsēdētāja Inese Bērziņa
(inese.berzina@em.gov.lv; tālr. 67013240).