Elektroinstalācijas pārbaude – reizi desmit gados
Energoefektīvākās ēkas dienasgrāmata, žurnālā “Būvinženieris” (2025. gads, aprīlis)
Elektroinstalācijas pārbaude – reizi desmit gados
Inese Helmane
Lai gan atbilstoši spēkā esošajiem ugunsdrošības noteikumiem elektroinstalācijas pārbaude daudzdzīvokļu namos jāveic vienu reizi desmit gados, pārbaužu rezultāti liecina, ka pusē dzīvojamo māju nav veikta elektroinstalācijas kontaktsavienojumu pārbaude.
Iespējams, ugunsdrošības pārbaudes striktāk noteiks jaunajā likumprojektā Ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas darbu likums.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) 2024. gadā veica ugunsdrošības pārbaudes 1525 dzīvojamās mājās. Lielākoties pārbaudes īstenotas daudzdzīvokļu māju koplietošanas telpās un visbiežāk piecu, trīs un divstāvu ēkās.
Kopumā pēdējo piecu gadu laikā vidēji ik gadu pārbaudes veiktas 1200 daudzdzīvokļu ēkās, atklāja VUGD Ugunsdrošības normatīvu nodaļas vecākais inspektors Tomass Lausmā.
Kā liecina VUGD statistika, visvairāk ugunsgrēku izceļas, neuzmanīgi rīkojoties ar uguni. Otrais iespējamais ugunsnelaimes cēlonis ir saistīts ar īssavienojumu vai bojātas elektroiekārtas lietošanu. Taču trešais iemesls ir bojāta apkures sistēma un nepareiza tās lietošana.
Neveic elektroinstalācijas kontaktsavienojumu pārbaudi
Visizplatītākais ugunsdrošības noteikumu pārkāpums ir saistīts ar elektroinstalācijas pārbaudi. VUGD dzīvojamo māju pārbaužu rezultāti liecina, ka aizvadītajā gadā 45,63 % gadījumu nav veikta elektroinstalācijas kontaktsavienojumu pārbaude ar termokameru, bet 44,27 % gadījumu nav notikusi elektroinstalācijas pārbaude. Šīs abas pārbaudes parasti veic kopā, skaidro T. Lausmā. «Ja cilvēki nepārbauda elektroinstalāciju, viņi nezina, kādā stāvoklī tā ir – vai var to ekspluatēt, vai tā ir vai nav bojāta utt. Ar laiku diemžēl tas var beigties ar ugunsnelaimi,» viņš piebilst.
Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 238 Ugunsdrošības noteikumi elektroinstalācijas pārbaude ir jāveic ne retāk kā reizi desmit gados.
Ugunsdrošības noteikumu izpratnē elektroinstalācija ir elektrosistēmas zemsprieguma daļa, kas pārvada un sadala elektroenerģiju lietotāja elektroietaisēs no elektroietaišu piederības robežas līdz elektroierīcei. «Vienkārši sakot, elektroinstalācija ir elektrības vadi no skaitītāja līdz rozetēm un gaismas slēdžiem, tai skaitā vadi sienās – zem apmetuma,» skaidro akciju sabiedrības Sadales tīkls vecākais korporatīvo klientu attiecību vadītājs Jurģis Vinniņš.
Padomju laiku elektroinstalācija
Nevainojams elektroinstalācijas stāvoklis ir viens no svarīgākajiem drošas un nepārtrauktas elektroapgādes priekšnoteikumiem, teic J. Vinniņš. Tā kā lielākā daļa ekspluatācijā esošo daudzdzīvokļu māju ir uzceltas padomju laikos, nereti novecojusi ir gan kopējā ēkas elektroinstalācija, gan elektroinstalācija dzīvokļos. Cilvēku ieradumi un vienlaikus lietojamo elektroierīču skaits gadu gaitā ir mainījušies, bet elektroinstalācija lielā daļā ēku palikusi nemainīga.
Turpinot ekspluatēt padomju laiku elektroinstalāciju, saslēdzot jaudīgas mūsdienīgas elektroierīces, piemēram, veļas žāvētājus, fēnus, putekļu sūcējus, elektriskos sildītājus u. tml., palielinās elektrotīkla pārslodzes un īsslēgumu risks.
Sadales tīkla 2024. gada rudens aptaujas Elektrodrošības indekss dati liecina – 63 % Latvijas iedzīvotāju, kas pēdējos desmit gadus nav mainījuši dzīvesvietu, šajā laikā nav pārbaudījuši mājokļa elektroinstalāciju (iekšējo elektrotīklu), bet vēl 17 % uz šo jautājumu nevar pārliecinoši atbildēt. Turklāt 35 % aptaujāto nemaz nav informēti par to, ka pārbaudi vajag veikt.
Ja regulāri izsit korķus
Situācijas, kurās nekustamā īpašuma saimniekam ieteicams iespējami drīz sazināties ar elektrospeciālistu un lūgt veikt elektroinstalācijas pārbaudi:
• elektrības piegādes pārtraukums dzīvoklī neizprotamu iemeslu dēļ jeb regulāra korķu izsišana;
• kontaktligzdu, gaismas slēdžu un vadu karšana, sišana pa pirkstiem;
• nestabils spriegums, piemēram, elektrības raustīšanās, traucēta elektroiekārtu darbība;
• nepamatots elektrības patēriņa pieaugums strāvas noplūdes dēļ.
Pārbaudes izmaksas ir atkarīgas no konkrētajā īpašumā veicamā darba apjoma. Piemēram, vienistabas dzīvoklī iekšējā elektrotīkla pārbaude patlaban varētu izmaksāt orientējoši ap 150–200 eiro.
Kam jāpievērš uzmanība
Sadales tīkls skaidro, kas var izraisīt elektroapgādes traucējumus vai pārrāvumus, kam noteikti ir jāpievērš uzmanība.
1. Pārslodze.
Šādu terminu speciālisti lieto, lai definētu notikumus, kas saistīti ar brīžiem, kad elektroenerģijas patēriņš pārsniedz noteiktās robežas. Piemēram, mājsaimniecībā vienlaikus tiek lietoti vairāki lielas jaudas patērētāji (kondicionieri, sildītāji, cepeškrāsnis utt.), tas bieži vien nozīmē, ka nostrādās atbilstošais automātslēdzis un elektroenerģijas padeve tiks pārtraukta.
2. Bojāta iekšējā elektroinstalācija.
Šāda defekta gadījumā var būt traucēta elektroapgāde gan kādā īpašuma daļā, gan arī visā īpašumā. Bojāta iekšējā elektroinstalācija var izraisīt arī ugunsnelaimi.
3. Bojātas sadzīves elektropreces.
Bojātu sadzīves elektropreču lietošana ikdienā var radīt elektroapgādes pārtraukumus, kā arī izraisīt ugunsnelaimi.
Var veikt kvalificēts elektriķis
Gan elektroinstalācijas pārbaudi, gan elektroinstalācijas kontaktu savienojumu kvalitātes pārbaudi var veikt kvalificēts elektriķis. Uzticama speciālista kontaktinformāciju var jautāt nama apsaimniekotājam, profesionālu elektriķu pakalpojumus mēdz piedāvāt arī pašvaldības, norādot, piemēram, komunālā dienesta vai jau konkrēta elektriķa kontaktus savā mājaslapā, iesaka J. Vinniņš. Dažkārt elektriķa pakalpojumi ir ietverti mājokļa apdrošināšanā, tāpēc vērts izpētīt apdrošināšanas līgumu.
Pārbaudes laikā kvalificēts elektrospeciālists ar speciāliem mērinstrumentiem pārbauda elektrības vadus, kabeļus, slēdžus un kontaktligzdas, tādējādi fiksējot kopējo elektroinstalācijas tehnisko stāvokli. Tiek novērtēts arī drošības slēdžu (drošinātāju jeb korķu) tehniskais stāvoklis un atbilstība. Pēc mērījumu veikšanas elektrospeciālists secina, vai mājoklī esošā elektroinstalācija ir droši ekspluatējama, vai nepieciešami remontdarbi vai pat pilnīga tās maiņa.
Priekšmetus uzglabā kāpņu telpās
Pēc VUGD datiem trešais visbiežāk sastopamais ugunsdrošības noteikumu pārkāpums – 33,33 % gadījumu – ir tas, ka materiāli un priekšmeti tiek uzglabāti tam neparedzētās vietās, piemēram, kāpņu telpās, bēniņos, elektrosadales telpās vai elektrosadales skapjos u. tml. Savukārt 14,83 % gadījumu pārkāpums ir evakuācijas ceļos – kāpņu telpās, zem kāpņu laidiem un laukumiem – novietoti priekšmeti, kā arī konstatēta patvaļīga būvniecība, un durvis evakuācijas ceļos nav viegli atveramas no telpas iekšpuses bez aizkavējuma un šķēršļiem.
«Evakuācijas ceļi ir domāti drošai izkļūšanai no būvēm. Ja tajos atradīsies kaut kādi šķēršļi, priekšmeti, ugunsgrēka gadījumā tas apdraudēs cilvēku veselību un dzīvību,» akcentē T. Lausmā.
Nav izstrādāta instrukcija
Pārbaudēs secināts, ka 24,44 % gadījumu daudzdzīvokļu objekta koplietošanas telpām un teritorijai nav izstrādāta ugunsdrošības instrukcija, bet 16,78 % gadījumu dzīvokļu īpašnieki ar to nav iepazīstināti.
Ugunsdrošības instrukcija ir obligāta prasība, ko nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 238 Ugunsdrošības noteikumi. Ugunsdrošības instrukcija ir katrai daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai individuāli izstrādāts dokuments, kurā, ņemot vērā ēkas specifiku, iekļauta informācija par rīcību ugunsgrēka gadījumā, kā arī citiem būtiskiem jautājumiem. Instrukcija jāizstrādā daudzdzīvokļu nama pārvaldniekam, ar to ir jāiepazīstina dzīvokļa īpašnieki.
Apkures iekārtu pārbaude
Dzīvojamās mājās nereti ir vietējā apkure – apkures katls, krāsnis, kamīni. Tur, kur tie ir, bieži netiek veikta apkures iekārtas tehniskā stāvokļa pārbaude. Dūmvadi jātīra pirms apkures sezonas sākuma un, ja iekārta neakumulē siltumu, arī apkures sezonas laikā. Tāda iekārta ir, piemēram, čuguna krāsns.
Ja apkures ierīce atdod siltumu vairākas stundas pēc cietā kurināmā sadegšanas, piemēram, podiņu krāsns, šāda iekārta un dūmvada tehniskais stāvoklis ir jāpārbauda vismaz reizi piecos gados. «Diemžēl cilvēki grēko, netiek veiktas pārbaudes. Viņi nezina, kādā stāvoklī ir dūmvadi, vai tur ir vai nav plaisas,» saka VUGD pārstāvis.
Kas par ko ir atbildīgs
Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma 9. pants nosaka atbildību par ugunsdrošību objektā. Par ugunsdrošību objektā ir atbildīgs ēkas, būves, to daļu vai zemesgabala īpašnieks (valdītājs) vai pārvaldnieks, ja tas paredzēts pārvaldīšanas līgumā.
«Ja pārvaldīšanas līgumā pārvaldnieks nav noteikts kā atbildīgais par ugunsdrošību objektā, tad par visu atbild īpašnieks,» uzsver T. Lausmā.
Likums arī nosaka – iznomātā (izīrētā) vai lietošanā nodotā ēkā, būvē vai būvju daļās, vai zemesgabalā par ugunsdrošību ir atbildīgs nomnieks (īrnieks) vai cits lietotājs, ja tas paredzēts līgumā.
Vairākām personām iznomātā vai lietošanā nodotā ēkā, būvē, būvju daļās vai zemesgabalā par koplietošanas ugunsdrošības inženiertehnisko sistēmu un aprīkojuma ekspluatāciju atbilstoši ražotāja tehnisko noteikumu un ugunsdrošību regulējošu normatīvo aktu prasībām ir atbildīgs ēkas, būves, būvju daļu vai zemesgabala īpašnieks (valdītājs) vai pārvaldnieks, ja tas paredzēts pārvaldīšanas līgumā.
«Ēkas elektroinstalācija ir visu mājas iedzīvotāju atbildība: par daudzdzīvokļu ēkas koplietošanas elektroinstalācijas pārbaudi atbildīgs ir pārvaldnieks. Savukārt par dzīvoklī esošās elektroinstalācijas pārbaudi atbildīgs ir katra dzīvokļa īpašnieks. Būtiski, ka ikviens dzīvokļa īpašnieks ir tiesīgs pieprasīt nodrošināt iespēju iepazīties ar koplietošanas telpās veikto pārbaužu apliecinošiem dokumentiem,» skaidro Sadales tīkla pārstāvis.
Sodi par prasību pārkāpšanu
Ja pārbaudē ir konstatētas neatbilstības, šīs neatbilstības vai defekti ir jānovērš nekavējoties.
Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā ir paredzēts sods par ugunsdrošības prasību pārkāpšanu. Likuma 55. pants nosaka – par normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību neievērošanu var piemērot brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no sešām līdz 56 naudas soda vienībām (viena vienība – pieci eiro), bet juridiskajai personai — no 56 līdz 280 naudas soda vienībām.
Savukārt par normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību neievērošanu, ja tās rezultātā izcēlies ugunsgrēks, piemēro naudas sodu fiziskajai personai no 28 līdz 86 naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai – no 280 līdz 860 naudas soda vienībām.
T. Lausmā akcentē, ka pārbaudēs ievēro principu konsultē vispirms. «Uzreiz neuzliekam sodu, bet aizpildām administratīvo aktu, kur norādām pārkāpumu un novēršanas termiņu. Tikai tad, ja pēc novēršanas termiņa beigām persona to nav izdarījusi, atbilstoši Administratīvā procesa likumam piespriežam naudas sodu,» saka VUGD pārstāvis.
Ko paredz jaunais likumprojekts
Saeima 20. martā izskatīšanai Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā nodeva likumprojektu Ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas darbu likums. Plānots, ka tas aizstās pašlaik spēkā esošo Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumu.
Likumprojekta 12. pants paredz izveidot vienoto ugunsdrošības un civilās aizsardzības platformu. Tā būs valsts informācijas sistēma, kas nodrošina informācijas un dokumentu apriti valsts ugunsdrošības uzraudzības darba organizēšanai, vadībai un kontrolei, objekta ugunsdrošības stāvokļa novērtējuma sagatavošanu, kā arī ugunsdrošības un civilās aizsardzības risku novērtēšanas instrumenta darbību.
Platformas pārzinis būs Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs. Likumprojekta 13. pants paredz, ka ugunsdrošības stāvokļa novērtējumu par ugunsdrošības prasību ievērošanu daudzdzīvokļu objekta koplietošanas (kopīpašuma) daļās iesniegs dzīvokļu īpašnieku kopība vai pārvaldnieks, ja tas paredzēts pārvaldīšanas līgumā. Daudzdzīvokļu objekta dzīvokļa un viendzīvokļa objekta atbildīgā persona ugunsdrošības stāvokļa novērtējumu varēs iesniegt brīvprātīgi.
Zinās situāciju visā Latvijā
«Par ugunsdrošību atbildīgā persona reizi gadā platformā aizpildīs aptaujas anketu un deklarēs ugunsdrošības stāvokli konkrētā objektā,» par plānotajām pārmaiņām stāsta T. Lausmā. «Vietnē jau būs sagatavoti konkrēti jautājumi ugunsdrošības jomā, un pārvaldniekam vajadzēs uz tiem atbildēt. Piemēram, par elektroinstalācijas mērījumiem – vai tādi vispār ir veikti, kad pēdējo reizi notikusi elektroinstalācijas pārbaude utt.»
Balstoties uz šo novērtējumu, kuru sniegs pārvaldnieks, sistēma novērtēs ugunsdrošības stāvokli, arī neatbilstību. Tā atzīmēs, ka, piemēram, 2022. gadā ir veikti elektroinstalācijas mērījumi. Bet 2032. gadā, kad tas būs jādara atkārtoti, sistēma jau par to paziņos.
Šī vietne būs sasaistīta ar Būvniecības informācijas sistēmu (BIS), kurā tiek kārtota mājas lieta.
Ko tas atrisinās? «Tas VUGD ļaus vieglāk strādāt. Patlaban, ejot pārbaudīt daudzdzīvokļu mājas ugunsdrošības stāvokli, par to neko nezinām. Kad darbosies platforma, pārbaudes varēsim veikt mērķtiecīgāk,» skaidro T. Lausmā. «Zināsim visu būvju stāvokli ugunsdrošības jomā Latvijas administratīvajā teritorijā. Balstoties uz ugunsgrēku statistiku, uz informāciju vienotajā ugunsdrošības un civilās aizsardzības platformā un uz VUGD veiktajām pārbaudēm, varēsim veikt preventīvas darbības konkrētajā virzienā.»
Aktīvāk jāizglīto sabiedrība
Lai uzlabotu esošo situāciju ar elektroinstalāciju daudzdzīvokļu namos, visticamāk, jāsāk ar aktīvāku sabiedrības izglītošanu elektropratības jautājumos, kas palīdzētu elektroinstalācijas pārbaudi reizi desmit gados uztvert par tikpat pašsaprotamu lietu kā, piemēram, automašīnas tehnisko apskati, uzskata J. Vinniņš. Kādēļ? Tāpēc, ka novecojusi, bojāta vai nepareizi ierīkota elektroinstalācija var izraisīt elektrotraumas un ugunsgrēkus, apdraudot mājinieku veselību un kopējo īpašuma drošību.
Vēl viens aspekts, kas jāņem vērā, ir iedzīvotāju finanšu iespējas – elektroinstalācijas pārbaude un maiņa saistīta ar papildu tēriņiem.
Sadales tīkls dalās ar trim ieteikumiem, kā būtiski paaugstināt mājokļa elektrodrošību ar diezgan zemām izmaksām.
1. Izvērtēt strāvas noplūdes automātslēdžu uzstādīšanu savos īpašumos. Visiem zināmie klasiskie automātslēdži jeb korķi nostrādā, kad tiek konstatēta iekšējā elektrotīkla pārslodze vai radies īssavienojums. Savukārt strāvas noplūdes automātslēdzis reaģē brīdī, kad fiksē nelielu elektriskās strāvas noplūdi, automātiski atslēdzot elektrības padevi visam īpašumam vai konkrētām telpu grupām. Tas cilvēkus un mājdzīvniekus var daudzkārt efektīvāk pasargāt no elektrotraumām, bet īpašumus – no ugunsnelaimes.
2. Ja mājsaimniecībā tiek uzstādīta kāda jauna un jaudīga elektroierīce, piemēram, karstā ūdens boilers, veļasmašīna ar žāvētāju, karstā gaisa cepeškrāsns u. tml., ieteicams ierīkot līdz tai jaunus vara kabeļus, atsakoties no vecajiem alumīnija vadiem. Varš elektrību vada labāk nekā alumīnijs un ir gana plastisks, turklāt laika gaitā nemaina savas īpašības.
3. Mainot vecos, skrūvējamos drošinātājus (korķus) pret jauniem, kategoriski aizliegts izvēlēties drošinātājus ar lielāku nominālu. Ieteicams aprīkot īpašumu ar jaunā tipa automātslēdžiem. Tie nodrošina, ka vadi iztur daudz lielāku slodzi no ierīcēm ar lielu jaudu. Automātslēdži ir arī ērtāk lietojami – ja tiek izsisti korķi, nav jāskrūvē vietā cits korķis, kā tas ir ar drošinātājiem, bet vienkārši jānospiež poga vai jāpaceļ slēdzis atpakaļ darbošanās pozīcijā.
Komentārs
Pieejami līdzekļi no atbalsta fonda
Ieva Vērzemniece, ALTUM Energoefektivitātes programmu departamenta vadītāja:
«Šā gada 3. aprīlī ALTUM sāka pieņemt pieteikumus jaunajā daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes programmā, kas tiek līdzfinansēta no Eiropas Reģionālās attīstības fonda resursiem. Šī programma atbalsta arī elektroinstalāciju uzlabošanu.
Būtiski uzsvērt, ka šie darbi tiek uzskatīti par attiecināmajiem uz atbalsta saņemšanu, ja tie tiek veikti koplietošanas telpās un kopā ar citiem renovācijas darbiem. Viss kopā nodrošina, ka tiek sasniegts vismaz 30 % kopējās primārās enerģijas ietaupījums daudzdzīvokļu mājā. Tas nozīmē, ka, piemēram, koplietošanas telpās veiktie elektroapgādes (vadi) darbi, apgaismojuma darbi koplietošanas telpās un apgaismojuma pie ieejām atjaunošana un izbūve, viedo risinājumu atjaunošana un izbūve apgaismojumam koplietošanas telpās, fasādei un pie ieejām jaunajā programmā ir attiecināmie darbi. Savukārt privātajās telpās (dzīvokļos), kur atbildīgs ir īpašnieks, veiktie darbi nav attiecināmi uz energoefektivitātes programmu.
Jāpiebilst arī, ka koplietošanas telpās veicamajiem elektroinstalācijas darbiem iespējams saņemt aizdevumu no ALTUM remonta aizdevumu programmas, kuras nosacījumos nav prasības par siltumenerģijas ietaupījuma sasniegšanu.»