Objekti

Projekta apraksts:

Ādažu Brīvā Valdorfa skola Attekas ielā 35, Ādažos ekspluatācijā nodota 2016. gadā. Tās ir izglītības iestādes mācību telpas un palīgtelpas. Stāvu skaits – 3; ēkas augstums (metros) 11.9 m; ēkas virszemes stāvu skaits 3 stāvi; ēkas apbūves laukums 782.9 m2; ēkas kopējā platība 921.6 m2; ēkas būvtilpums 7844 m3.

Celtniecības gaitā ieviesti ilgtspējīgi risinājumi – enerģija tiek iegūta no atjaunojamajiem energoresursiem, siltumenerģijas un elektroenerģijas patēriņa monitorings un energoefektīva izmantošana.

Ārsienas ir karkasa veida ar I-veida koka sijām. Fasādes siltināšanai izmantotas kokšķiedru plāksnes 12 mm biezumā un ekovate 450 mm biezumā. Pagraba/grīdas pārsegumam izmantots stiegrots betons un XPS siltumizolācija 200 mm biezumā. Ārdurvīm izvēlētas alumīnija durvis, logiem – PVC logi ar trīskāršu stikla paketi. Logu hidroizolācijai izmantota kausējamā hidroizolācija, tvaika izolācijai PVC tvaika izolācijas plēve 200 mk un siltumizolācijai ekovate 450 mm.

Siltumapgādei izvēlēts siltumsūknis un saules kolektori apkures atbalstam. Siltuma regulācija tiek veikta atkarībā no pārgaisa temperatūras, kā arī to var regulēt individuāli ar termoregulatoriem.

Karstais ūdens tiek sagatavots lokāli, un to nodrošina siltumsūknis un saules kolektori. Karstā ūdens temperatūra tiek regulēta siltummezglā.

Ēkai ir mehāniskā ventilācija ar siltuma atgūšanu no izvadāmā gaisa. Elektroapgādei izmanto saules baterijas (elektrības ražošanai), vēja ģeneratoru un koģenerācijas iekārtu. Izveidota energoefektīvas teritorijas un telpu apgaisme, uzstādīta apgaismes regulēšana, ierīkoti dūmu detektori.

Saskaņā ar 2016. gadā ēkai izsniegto pagaidu energosertifikātu ēka atbilst A klasei un tās atsauces vērtība ir 14 kWh/m2. Enerģijas patēriņš tiek novērtēts 81,24 kWh/m2 gadā, primārais enerģijas novērtējums ir 57,55 kWh/m2 gadā, bet oglekļa dioksīda emisijas novērtējums ir 2,06 kgCO2/m2 gadā.

Projekta apraksts:

Motormuzeja ēka S.Eizenšteina ielā 8, Rīgā pirmo reizi ekspluatācijā nodota 1988. gadā. Ēkas rekonstrukcija veikta 2015. gadā. Pirms pārbūves ēkas platība bija 7322 m2. Ēkas platībā pēc rekonstrukcijas ir 7674,30 m2, virszemes stāvu skaits – 4. Esošā muzeja ēka tika pārbūvēta, lai pēc iespējas paplašinātu ekspozīcijai domātās platības, izveidotu ērtu, mūsdienīgu ieejas risinājumu, uzlabotu apmeklētāju plūsmas organizāciju ar skaidru navigāciju, nodrošinātu muzeja pilnīgu pieejamību visiem tā apmeklētājiem, veidotu šodienas prasībām atbilstošu telpu un ekspozīciju iekārtojumu.

Pārbūves rezultātā ieviesti vairāki ilgtspējīgi risinājumi. Attiecībā uz transportu un mobilitāti izveidots ērts, mūsdienīgs ieejas risinājums, kas nodrošina uzlabotu apmeklētāju plūsmas organizāciju, kā arī vides pieejamību visiem tā apmeklētājiem ar dažādām prasībām. Uzlabota arī iekšējās vides kvalitāte – iepriekš ēkā nebija atbilstoša mehāniskā ventilācija, dzesēšana. Modernizācijā sakārtots arī ēkas mikroklimats, nodrošinot dzesēšanu un vēdināšanu ekspozīciju zālēs, īpašu mikroklimatu fondu glabātuvēs, kur konstanti jāuztur noteikts gaisa mitruma līmenis. Pie inovatīviem risinājumiem jāmin, ka ēkā ir izveidota BMS sistēma, kas pilnībā kontrolē siltumenerģijas un aukstumenerģijas piegādi ēkā. Lielākā daļa telpu ir aprīkotas arī ar individuālajiem temperatūras sensoriem, kas ļauj kontrolēt telpu gaisa temperatūru ar BMS. Vadības panelī iespējams redzēt visas AHU iekārtas, iestādīt nakts vēdināšanas un dažādas citas iespējas. Piemēram, dzesēšanas sezonā, ja tiek atvērts logs, tiek pārtraukta aukstumnesēja padeve. Inovatīvs dzesēšanas risinājums maksimāli veicot ēkas vēdināšanu ar automātiskajām virsgaismām. Pēc pirmās vasaras sezonas elektroenerģijas patēriņš dzesēšanai tikai 0,9 kWh/m2 gadā.

Kā norobežojošās fasādes konstrukcijas izmantoti TENAX cinkotā tērauda profila paneļi, kas siltināti ar Paroc WAS 35t siltumizolāciju 200 mm, Paroc WPS 3nj vēja izolāciju 20 mm un

Ruukki T15-115(25) loksnēm 1 mm. Pamata ēkā fasādi veido ventilēta ķieģeļu mūra siena, kas siltināta ar Paroc WAS 35 siltumziolāciju 15 0mm, un ķieģeļu mūri 380 mm. Kāpņu telpas piebūves fasādei arī ir ventilēta ķieģeļu mūra siena, kam izmantota Ventimax siltumizolācija 150 mm. Neventilētajai dzelzsbetona sienai izmantota Paroc siltumizolācija 150 mm un apmetums RAL 7024 20 mm. Dzelzsbetona konstrukcijas sienai izmantota Paroc siltumizolācija 150 mm biezumā un betons 120 mm biezumā.

Pagraba daļā grīdu uz grunts veido grīdas segums 5 mm, betons 180 mm, blietētas šķembas 150 mm, putupolistirols DOW Styrofoam 70 mm un hidroizolācija 5 mm.

Jumta konstrukciju virs terases veido betons 120 mm, putupolistirols DOW Styrofoam 150 mm, dzelzsbetons 220 mm un izlīdzinošā cementa java 30 mm. Iepriekšējo jeb veco jumta konstrukciju veido metāla jumta profils 1 mm, siltumizolācija WLG 035 200 – 300 mm, dzelzsbetons 220 mm, hidroizolācija 27 mm un bitumens 5 mm. Jumtu virs kāpņu telpas piebūves Paroc siltumizolācija 250 mm un dzelzsbetons 220 mm. Jumta jauno daļu veido TENAX tērauda profils 1 mm, Paroc ROB/ROS siltumizolācija 200 mm, hidroizolācija Unifleks 10 mm un bitumens 5 mm.

Ēkā ir nomainītas ārdurvis uz siltinātām metāla durvīm (U=2,00 W/m2K) un siltinātiem metāla vārtiem. Ēkā veikta logu nomaiņa (Uw=1,2 W/m2K), virsgaismas logi Uw=0,81 W/m2K), fasāžu sistēma Uw=0,71 W/m2K). Logu tvaika izolācijai izmantotas celtniecības putas un tvaika lentas.

Ēkai ir centralizētā siltumapgāde. Siltuma temperatūra tiek regulēta atkarībā no pārgaisa temperatūras, tā tiek pazemināta naktīs un brīvdienās, kā arī to var regulēt individuāli ar termoregulatoriem. Siltuma enerģijai ir vienotā uzskaite siltummezglā tikai apkurei, ir vienotā uzskaite siltuma mezglā kopā apkurei un karstā ūdens sagatavošanai, kā arī individuālā ar alokatoriem.

Karstais ūdens tiek sagatavots centralizēti siltummezglā. Karstā ūdens temperatūra tiek regulēta, piemērojoties apstākļiem un atkarībā no ēkas lietošanas veida. Karstā ūdens sagatavošanai nepieciešamā siltumenerģija tiek uzskaitīta atsevišķi.

Ēkai ir mehāniskā ventilācija ar siltuma atgūšanu no izvadāmā gaisa. Pārbūves gaitā veikta iekšējo elektrotīklu renovācija: atjaunots ēkas iekšējais elektrotīkls. Izveidota energoefektīvas teritorijas un telpu apgaisme, uzstādīta apgaismes regulēšana. Sakārtota un izveidota zibensaizsardzības sistēma, pārsprieguma aizsardzības sistēma, ierīkoti dūmu detektori.

Saskaņā ar 2015. gadā ēkai izsniegto pagaidu energosertifikātu ēka atbilst D klasei un tās atsauces vērtība ir 91,9 kWh/m2. Enerģijas patēriņš tiek novērtēts 129,0 kWh/m2 gadā, primārais enerģijas novērtējums ir 173,6 kWh/m2 gadā, bet oglekļa dioksīda emisijas novērtējums ir 3,8 kgCO2/m2 gadā.

Projekta apraksts:

CSDD Klientu apkalpošanas centrs (KAC)S.Eizenšteina ielā 8, Rīgā ekspluatācijā nodots 2016. gadā. Ēka būvētā kā vienots ēku komplekss ar Rīgas Motormuzeju ar savietotiem inženiertīkliem. Ēkas platība ir 2896,10 m2, tai ir 5 virszemes stāvi. Pamati – dzelzsbetona pāļi, monolītais betons, ēkas nesošais karkass – monolītais dzelzsbetons, metāla karkass, pārsegumi – dzelzsbetons.

Ēkas būvniecībā ieviesti vairāki ilgtspējīgi risinijājumi. Piemēram, pret dienvidiem pavērstā fasāde visā tās augstumā aprīkota ar metāla režģi, kura ir apzaļumota, lai vasaras karstajā laikā radītu dabisku pavēni un īpašu gaisotni darba kabinetos. Augi katra stāva līmenī tiek dēstīti speciālās substrāta kastēs, kas aprīkotas ar drenāžu un automatizētu kapilāro laistīšanu. Izveidots elektroauto pieslēguma punkts, lai ikviens KAC apmeklētājs var veikt sava transportlīdzekļa uzlādi. Ēkā gandrīz katrā biroja telpā iespējams veikt iekštelpu mikroklimata individuālu kontrolēšanu ( temperatūra, ventilācija, dzesēšana). ZA fasāde ir veidota kā dubultā fasāde trokšņu mazināšanai. Dubultā fasāde nodrošina mazāku siltumenerģijas patēriņu ziemā, bet vasarā samazina nepieciešamo enerģiju  dzesēšanai. Dienvidu fasāde apzaļumota – Tangūtijas mežvīteņa (clematis tangutica) lapotne novērsīs nepieciešamību slēpties no saules stariem, aizsedzot logus, un mazinās gaisa dzesēšanas apjomu. Ēkā ir izveidota BMS sistēma, kas pilnībā kontrolē siltumenerģijas un aukstumenerģijas piegādi ēkā.  Lielākā daļa telpu ir aprīkotas arī ar individuālajiem temperatūras sensoriem, kas ļauj kontrolēt telpu gaisa temperatūru ar BMS. Vadības panelī iespējams redzēt visas AHU iekārtas, iestādīt nakts vēdināšanas un dažādas citas iespējas. Piemēram, dzesēšanas sezonā, ja tiek atvērts logs, tiek pārtraukta aukstumnesēja padeve.

Katra fasāde būvēta un siltināta atšķirīgi. Fasādei F1 izmantoti 200mm, AEROC Universal 300/200 200 mm, siltumizolācija Cortex one 40 mm un gaisa šķirkārta. Fasādei F2 izmantoti 200 mm, AEROC Universal 300/200 200 mm, siltumizolācija Cortex one 15 mm un apmetums. Fasādei F2 ar FS4 – 200 mm, AEROC Universal 300/200 200 mm, siltumizolācija Cortex one 15 mm, apmetums 700 – 1500 mm un stiklotās fasādes gaisa šķirkārta. Fasāde F3 – 200 mm, AEROC Universal 300/200 150 mm, siltumizolācija Cortex one 15 mm un apmetums.

Pagraba/grīdas pārsegums veidots no pārejas grīdas, ko veido 130 mm betons 150mm Putupolistirols DOW Styrofoam 300, 180 mm dzelzsbetons un 5mm hidroizolācija. Otra konstrukcijas daļa ir grīda uz grunts, ko veido 85 mm betons, 100mm putupolistirols DOW Styrofoam 300, 5 mm hidroizolācija un 70 mm betons.

Jumta konstrukciju veido pārejas jumts, ko veido 5 mm hidroizolācija, 180 mm dzelzsbetons, 20 mm siltumizolācija ROB 80, 150 mm siltumizolācija ROS 30 g un 50 mm siltumizolācija ROS 30. Nākamo jumta daļu veido 5 mm hidroizolācija, 20 mm siltumizolācija ROB 80, 200 mm siltumizolācija ROS 30g, 30-150 mm izlīdzinošais slānis – keramzīts un 180 mm dzelzsbetona pārsegums. Jumta konstrukcijas trešo daļu veido 200 mm putupolistirols DOW Styrofoam 300, 5 mm hidroizolācija, 30-180 mm izlīdzinošais slānis – keramzīts un 180 mm dzelzsbetona pārsegums.

Ārējām durvīm izmantotas trīsstiklu pakešu durvis (U=1,7 W/m2K). Katrā fasādes pusē ielikti logi ar atšķirīgām Uw vērtībām, kā arī izmantota stikla fasādes sistēma (Uw=1,50 W/m2K) un virsgaismas stiklojums (Uw=1,43 W/m2K).

Ēkai ir centralizētā siltumapgāde, siltuma regulēšana notiek atkarībā no pārgaisa temperatūras, kā arī temperatūra tiek pazemināta naktīs un brīvdienās un to var regulēt individuāli ar termoregulatoriem.

Karstais ūdens tiek sagatavots centralizēti siltummezglā, un ūdens temperatūras regulēšana notiek piemērojoties apstākļiem un atkarībā no ēkas lietošanas veida. Siltumenerģijas uzskaite karstā ūdens sagatavošanai nav paredzēta.

Attiecībā uz ventilāciju ēkai ir mehāniskā ventilācija ar siltuma atgūšanu no izvadāmā gaisa.

Ēkai ir veikta iekšējo elektrotīklu renovācija: atjaunots ēkas iekšējais elektrotīkls. Ir izveidota energoefektīvas teritorijas un telpu apgaisme, uzstādīta apgaismes regulēšana. Ir sakārtota vai izveidota zibensaizsardzības sistēma, pārsprieguma aizsardzības sistēma, ieviesti dūmu detektori. Izveidota elektrotransporta uzlādes vieta, pieslēguma vieta ēkas autonomajai elektroapgādei.

Saskaņā ar 2015. gadā ēkai izsniegto pagaidu energosertifikātu ēka atbilst C klasei un tās atsauces vērtība ir 83,5 kWh/m2. Enerģijas patēriņš tiek novērtēts 120,6 kWh/m2 gadā, primārais enerģijas novērtējums ir 164,2 kWh/m2 gadā, bet oglekļa dioksīda emisijas novērtējums ir 9,66 kgCO2/m2 gadā.

Projekta apraksts:

III vieta nominācijā “Energoefektīvākā renovētā daudzdzīvokļu ēka Latvijā” 2017

Daudzdzīvokļu ēka Graudu ielā 20, Liepājā ekspluatācijā nodota 1973. gadā, bet atjaunošanas projekts veikts 2015. gadā. Tā ir 103.sērijas ēka ar kopējo platību 3845,60 m², bet apkurināmo platību 2684,50 m².

Veicot renovācijas projektu, ēkā uzlabota iekšējās vides kvalitāte un jāatzīmē sociālie un ekonomiskie ieguvumi. Veikta ārdurvju nomaiņa, uzstādot siltinātas koplietošanas telpu durvis. Ēkai ir centralizēta siltumapgāde un pirms renovācijas netika izmantoti alokatori vai termoregulatori. Pēc renovācijas apkures temperatūra regulējama atkarībā no pārgaisa temperatūras, temperatūra tiek pazemināta naktīs, kā arī to var regulēt individuāli ar termoregulatoriem. Siltumenerģijai ir vienotā uzskaite siltuma mezglā tikai apkurei, ir vienotā uzskaite siltuma mezglā kopā apkurei un karstā ūdens sagatavošanai, kā arī tiek veikta individuālā uzskaite ar alokatoriem. Karstais ūdens tiek sagatavots centralizēti siltummezglā. Karstā ūdens temperatūras regulēšana notiek siltummezglā.

Attiecībā uz ventilācijas sistēmu, ēkai ir dabiskā pieplūde un dabiskā nosūce. Renovācijas projekta ietvaros veikta arī iekšējo elektrotīklu renovācija un atjaunots ēkas iekšējais elektrotīkls.

Salīdzinot patērētās siltumenerģijas datus pirms un pēc renovācijas, piemēram, 2014./2015. gada apkures sezonā decembrī tika patērētas 64 MWh, janvārī 66,149MWh, februārī 58,101MWh, bet pēc renovācijas 2015./2016. gada apkures sezonā attiecīgi decembrī 16,366MWh, janvārī 31,272 MWh, februārī 16,852MWh.

Projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.

Projekta apraksts:

Daudzdzīvokļu ēka Annas ielā 4, Valmierā ekspluatācijā nodota 1974. gadā, bet ēkas renovācija veikta 2013. gadā. 5 stāvu 90 dzīvokļu ēkas kopējā platība ir 5270,30 m², bet ēkas apkurināmā platība 4043,3 m². Pirms renovācijas ēkā netika izmantoti alokatori un termoregulatori. Renovācijas rezultātā ēkas keramzītbetona paneļu ārsienas siltinātas ar 100 mm Paroc akmens vates plāksnēm, savukārt, cokols – ar Cokols ar ekstrudētoputupolistiroluFinnfoam 300FL XX 50 mm biezumā. Uzsākot ēkas renovāciju, tika veikti kontrolurbumi ēkas jumtā, kā rezultātā konstatēts, ka bēniņu pārseguma siltināšanai paredzētā vieta starp 5. stāva pārseguma paneli un jumta pārseguma paneli ir tikai 8 cm plata, kas piepildīta ar keramzītbetonu. Līdz ar to nav bijis iespējams siltināt bēniņus. Taču, lai nodrošinātu plānoto energoefektivitāti, tika veikta jumta siltināšana divās kārtās: pirmajā kārtā ar putupolistirolu 140 mm biezumā, bet virskārtā – ar akmens vati 40 mm biezumā. Pagraba/grīdas pārseguma dzelzsbetona dobie paneļi siltināti ar akmens vati 100 mm biezumā. Tā kā pirms renovācijas ēkā jau tikusi veikta durvju nomaiņa, ēkas atjaunošanas laikā veikta tikai logu nomaiņa. Rekonstruēts arī ēkas siltummezgls, sistēmu mainot uz pieslēgumu pēc neatkarīgās shēmas, kas nozīmē, ka ēkas apkures sistēma sadalīta pa fasādēm, katrai ēkas fasādei paredzot savu siltummaini. Nomainīti apkures sistēmas maģistrālie un sadalošie cauruļvadi, kā arī stāvvadi un stāvvadu pievienojumi sadalošiem cauruļvadiem pagrabstāvā, uzstādīti balansējošie ventiļi. Siltums ēkā tiek regulēts atkarībā no gaisa temperatūras ārā, temperatūru pazeminot naktīs un brīvdienās, kā arī izmantojot termoregulatorus. Siltumenerģijas uzskate tiek veikta ar alokatoru palīdzību. Ūdens uzsilde notiek centralizēti siltuma mezglā, ēkā arī nomainītas ūdensapgādes caurules. Renovācijas ietvaros veikta ventilācijas kanālu tīrīšana un vilkmes pārbaude dzīvokļos (virtuvē, vannas istabā, tualetē), kā arī ierīkoti 88 pašregulējoši dabīgās pieplūdes gaisa vārsti ārsienās. Veikta iekšējo elektrotīklu renovācija un ierīkota zibensaizsardzība.

Saskaņā ar siltumenerģijas datu patēriņu gada laikā, piemēram, ja 2010. gadā tas sasniedza 916,64 MWh gadā, 2011. gadā 811,96 MWh gadā, tad pēc renovācijas 2014. gadā tas jau bija 411,09 MWh, 2015. gadā 391,24 MWh, 2016. gadā – 437,30 MWh.

Projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.

Projekta apraksts:

Daudzdzīvokļu ēka Cēsu ielā 35, Valmierā ekspluatācijā nodota 1987. gadā, bet renovācijas projekts īstenots no 2013. – 2014. gadam. Ēkai ir 5 stāvi un pagrabstāvs, ēkāir 90 dzīvokļi, tās kopējā platība ir 6901,80m². Pirms renovācijas siltumenerģijas patēriņa regulēšanai netika izmantoti alokatori un termoregulatori

Ēkas ārsienas veido māla ķieģeļu mūris 510mm un 390mm biezumā – tā siltināšanai izmantota 150mm biezuma minerālvate PAROC FAS 3. Cokols siltināts ar ekstrudētuputupolistiroluTenapors Ekstra 100mm biezumā. Bēniņu pārseguma dzelzsbetona paneļi siltināti ar 250mm Paroc BTL 9 minerālvati (t.sk.pretvēja plēve PAROC XMV 001). Dzelzsbetona paneļu pagraba/grīdas pārsegumam izmantots Paroc CGL 20cy 100mm biezumā (λ≤0.037). Jumta konstrukciju veido divslīpju savietotais jumts ar centrālo lietus ūdens savācēju. Jumta konstrukcija veidota no dzelzbetona pārseguma paneļiem, kam izmantots elastīgais hidroizolācijas segums uz poliuretāna bāzes.

Veikta ārdurvju nomaiņa – izvēlētas ārdurvis (siltinātas metāla U≤1.6), kā arī uz pagraba telpām – metāla durvis, vējtvera durvis no PVC un metāla durvis siltummezglam. Nomainīti ēkas logi, aizstājot tos ar PVC pakešlogiem (divstiklu pakete ar selektīvo stiklu, U≤1.3), stikli atdalīti ar TERMIX (plastikāta) rāmīti. Montāžai un tvaika izolācijai izmantotas ārējās tvaika izolācijas un pretvēja montāžas lentas. Logu ailas siltinātas ar PAROC FAB 3 30mm.

Renovācijas laikā veikta siltummezgla rekonstrukcija, nomainot uz pieslēgumu pēc neatkarīgās shēmas. Ēkas apkures sistēma sadalīta pa fasādēm, katrai ēkas fasādei paredzēts savs siltummainis. Nomainīti apkures guļvadi, veikta cauruļvadu siltināšana. Apkures stāvvadu noslēgarmatūru un iztukšošanas ventiļu nomaiņa, uzstādot uz stāvvadiem balansējošos ventiļus. Sadales sistēma aprīkota ar plūsmas balansēšanas vārstiem. Nomainīti sildķermeņi kāpņu telpās un uzstādīti termoregulatori.

Ēkā pieslēgts Lattelecom Telemetrijas pakalpojums attālinātai siltuma vadībai. Telemetrijas pakalpojums ļauj automātiski nolasīt ūdens un siltumenerģijas patēriņu ēkā,analizēt iekārtu darbības informāciju. Apkures sistēmu iespējams vadīt un ieregulēt attālināti. Tāpat nomanīti un izolēti ūdensapgādes guļvadi pagrabā, nosiltinātas caurules bēniņos. Karstā ūdens sagatavošana notiek centralizētisiltummezglā. Karstā ūdensapgādes sistēmai uzstādīti balansējošie vārsti.Karstā ūdens temperatūras regulēšana ēkā notiek siltummezglā, un temperatūras regulēšana notiek, piemērojoties apstākļiem un atkarībā no ēkas lietošanas veida. Siltumenerģijas uzskaite karstā ūdens sagatavošanai ir vienota kopā apkurei un karstā ūdens sagatavošanai.

Attiecībā par ventilāciju fasādes ārsienā uzstādīti 180gab. gaisa pieplūdes vārsti un 36gab. pagraba ārsienā. Pagraba durvīs ierīkota vēdināšanas reste. Virs ventilācijas kanāliem uzstādīti jumta turbīnas deflektori, kas paredzēti gaisa nosūkšanai dabiskā veidā, kas vēja ietekmē rada vilkmes efektu.

Veikta arī iekšējo elektrotīklu renovācija: atjaunots ēkas iekšējais elektrotīkls. Veikta pagraba elektroinstalācijas pārbūve, gaismekļu, nozarkārbu, slēdžu nomaiņa, pārvietojot par siltinājuma tiesu. Sakārtota elektroinstalācija un sakaru kabeļi kāpņu telpās un izveidota zibensaizsardzības sistēma.

Pēc atjaunošanas kāpņu telpās izvietotas ZAAO kastes papīra makulatūrai. Pie ēkas atrodas atkritumu šķirošanas konteineri.

Saskaņā ar siltumenerģijas datu patēriņu gada laikā, piemēram, ja 2010. gadā tas sasniedza 885,90 MWh gadā, 2011. gadā 789,05 MWh gadā, tad pēc renovācijas 2014. gadā tas jau bija 508,91 MWh, 2015. gadā 546,55 MWh, 2016. gadā – 600,33 MWh.

Projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.

Projekta apraksts:

Daudzdzīvokļu ēka Cieceres ielā 43, Liepājā ekspluatācijā nodota 1985. gadā, bet renovācija veikta 2015. gadā. Ēkas kopējā platība ir 5639,4 m2, no kuriem 5011,06 m2 ir apkurināmā platība. Ēkai ir 9 tipveida stāvi, pagrabstāvs, bēniņu un jumta stāvs. Konstrukcijas: Nesošā dzelzbetonakontrukcija, keramzītbetona fasādes paneļi. Kopā 3 lifti ar tehniskajām telpām bēniņu stāvā. Apkures un karstā ūdens sagatavošana notiek trīs atsevišķos siltummezglos katras kāpņu telpas pagrabstāva telpā.

Renovācijas laikā veikta komunikāciju (visu aukstā, karstā ūdens, kanalizācijas cauruļu nomaiņa, to siltināšana.Kā inovatīvs risinājums ieviesta attālināti nolasāmi karstā/aukstā ūdens dati katrā dzīvoklī (atrisināta ūdens zudumu problēma). Tāpat nomainīta lietus ūdens kanalizācija un pilnībā hidroizolēts jumta segums. Pārbūvēta ventilācijas sistēma no izejas bēniņstāvā un izvadi izbūvēti caur jumta paneļiem ārpusē. Veikta ventilācijas šahtu tīrīšana.Izveidota divcauruļu apkures sistēma ar termoregulatoriem un siltuma uzskaiti dzīvokļos (alokatori). Rekonstruētsieejas mezgls unierīkoti domofoni. Veikta jumta, pagraba, fasādes siltināšana, lodžiju remonts un logu nomaiņa dzīvokļos. Nomainītas arī ieejas/izejas durvis.

Saskaņā ar siltumenerģija patēriņa datiem, pirms renovācijas 2013. gadā tie bija kopumā 852,994 MWh, 2014. gadā 849,654 MWh, bet pēc renovācijas 2016. gadā jau 482,017 MWh.

Projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.

Projekta apraksts:

Daudzdzīvokļu ēkas A.Dombrovska ielā 49, Rīgā ekspluatācijā nodota 1981. gadā, bet renovācijas projekts īstenots 2015. gadā. Tā ir bezkarkasa lielpaneļu ēka (būvēta pēc 602. sērijas tipveida projekta).Būves ārsienu materiāls ir dzelzsbetons/betons. Ēkai ir 9 stāvi un tās kopējā platība ir 2438.63m2.

Atjaunošanas projekta laikā ēkā ieviesti vairāki ilgtspējīgie risinājumi – izmantoti videi draudzīgi materiāli, ēkā uzstādīti siltumenerģijas un elektroenerģijas skaitītāji, katrā dzīvoklī uzstādīti individuālie ūdens patēriņa skaitītāji. Jāatzīmē, ka pirms renovācijas netika izmantoti alokatori vai termoregulatori.

Ēkas ārsienas veidotas no 290 mm biezuma trīsslāņu keramzītbetona paneļiem un 10 mm apmetuma. Tās siltinātas ar stikla vati ISOVER SKL – M 150mm biezumā. Bēniņu pārsegumu veido 100 mm monolītie dzelzbetona paneļi, 80 mm keramzītsa oļi un 40 mm cementa javas kārta. Bēniņu pārsegums siltināts ar stikla vati ISOVER KT37 225mm biezumā. Pagraba/grīdas pārsegumu veido 100 mm monolītie dzelzbetona paneļi, 35 mm javas izlīdzinošā kārta un 5 mm grīdas segums, siltināšanai izmantota akmens vate PAROC CGL 20cy 120mm biezumā.

Jumta konstrukciju veido 150 mm monolītie dzelzbetona paneļi, 100 mm keramzītsa oļi, 40 mm cementa javas kārta un 5 mm ruberoīds bituma mastikā. Jumta siltināšanai izmantota puscietā stikla vate ISOVER OL-P 90mm un cietā stika vate ISOVER OL-TOP 30mm.

Ēkai veikta ārdurvju nomaiņa – uzstādīti PVC durvju bloki (U≤1,7 W/m²K). Nomainīti logi, ierīkojot jaunus PVC logus (stikla paketēm U≤1,3 W/m²K). Logu montāžai un hidroizolācijai izmantota SoudalFolienbandOutside logu lenta un montāžas putas, tvaika izolācijai SoudalFolienbandInside logu lenta un montāžas putas, logu un durvju ailes siltinātas ar minerālvates ISOVER RKL 31 plāksnēm 30mm.

Ēkai ir centralizētā siltumapgāde. Siltuma regulēšana notiek ēkas siltummezglā atkarībā no ārgaisa temperatūras, kā arī temperatūra tiek pazemināta naktīs un brīvdienās, un iespējams regulēt individuāli katrā dzīvoklī ar termoregulatoru palīdzību. Ēkai ir vienotā siltumenerģijas patēriņa uzskaite siltummezglā kopā apkurei un karstā ūdens sagatavošanai. Karstais ūdens tiek sagatavots centralizēti,un temperatūras regulēšana notiek siltummezglā.

Attiecībā uz ventilāciju ēkai ir dabiskā pieplūde un dabiskā nosūce.

Renovācijas projekta ietvaros izveidota energoefektīvas teritorijas un telpu apgaisme, uzstādīta apgaismes regulēšana.

Pēc renovācijas ir uzlabojušies siltumenerģijas patēriņa rādītāji. Piemēram, ja 2012. gada janvārī tas bija 62,50MWh, tad 2016. gada janvārī 47,36 MWh. Attiecīgi 2012. gada februārī 68,16MWh, tad 2016. gada februārī – 33,01 MWh, 2012. gada martā 45,23MWh, bet 2016. gada martā 31,54 MWh.

Saskaņā ar 2015. gadā ēkai izsniegto pagaidu energosertifikātutā atbilst D klasei. Enerģijas patēriņš tiek novērtēts 137,70 kWh/m² gadā, primārais enerģijas novērtējums ir 227,13 kWh/m² gadā, bet oglekļa dioksīda emisijas novērtējums ir 34,09 kgCO₂/m² gadā.

Projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.

Projekta apraksts:

Piecu stāvu 40 dzīvokļu ēka Dunikas ielā 23, Liepājā ekspluatācijā nodota 1993. gadā, bet renovācijas projekts veikts 2015. gadā. Tā ir divu kāpņu telpu dzelzsbetona paneļu māja ar pagrabu un jumta stāvu. Ēkas kopējā platība ir 3106,7m² un kopējā platību bez balkoniem un lodžijām 2234 m². Pirms renovācijas darbu izpildes ēkā bija daļēji nomainīti logi (ap 48%), veikta daļēja siltumapgādes maģistrāļu nomaiņa ar cauruļu izolāciju un uzstādīts automatizēts siltummezgls.Netika izmantoti alokatori un termoregulatori.

Renovācijas projekta ietvaros ārsienas tika nosiltinātas ar akmens vati Paroc Fas B 120mm biezumā, bēniņu pārsegumam izmantota beramā akmens vate Paroc BLT 9 260mm, pagraba/grīdas pārseguma siltināšanai akmens vates lameles Paroc CGL 20 CY 100mm biezumā. Veikta logu un durvju nomaiņa.

Siltuma regulācija notiek atkarībā no ārgaisa temperatūras, temperatūra tiek pazemināta naktīs, kā arī temperatūru var regulēt individuāli ar termoregulatoriem. Siltumenerģijas uzskaite notiek siltuma mezglā kopā apkurei un karstā ūdens sagatavošanai. Arī karstā ūdens temperatūra tiek regulēta siltuma mezglā. Ventilācijai izmantota dabiskā pieplūde un dabiskā nosūce.

Saskaņā ar 2015. gadā ēkai izsniegto pagaidu energosertifikātu tā atbilst C klasei ar atsauces vērtību 49,34kWh/m² gadā. Enerģijas patēriņš tiek novērtēts 99,60 kWh/m² gadā, primārais enerģijas novērtējums ir 103,18 kWh/m² gadā, bet oglekļa dioksīda emisijas novērtējums ir 22,80 kgCO₂/m² gadā.

Saskaņā ar siltumenerģijas patēriņa datiem gada laikā, piemēram, 2012. gadā tas bija 324,0240 MWh, 2013. gadā 307,7150 MWh, tad pēc renovācijas 2016. gadā jau 188,1320 MWh.

Projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.

Projekta apraksts:

Daudzdzīvokļu ēka G.Apiņa ielā 3, Valmierā ekspluatācijā nodota 1987. gadā, bet renovācijas projekts veikts laikā no 2013. – 2014. gadam. Ēkai ir 5 stāvi un pagrabstāvs, ēkā atrodas 82 dzīvokļi un tās kopējā platība ir 6562.8m². Pirms atjaunošanas siltumenerģijas patēriņa regulēšanai netika izmantoti alokatori un termoregulatori.

Ēkas ārsienas veido māla ķieģeļu mūris, un fasāde siltināta ar 100mm biezuma minerālvati PAROC FAS 3. Cokols siltināts ar ekstrudētuputupolistirolu 50mm EPS 120. Bēniņu pārseguma dzelzsbetona paneļi siltināti ar akmens vati Paroc Ros30, 2x100mm, ierīkota tvaika izolācijas kārta un stiegrota izlīdzinošā betona kārta. Pagraba/grīdas siltināšanai izmantots Paroc CGL 20cy 100mm (λ≤0.037).

Ēkai ir divslīpju savietotais jumts ar centrālo lietus ūdens savācēju. Jumta konstrukcija veidota no dzelzsbetona pārseguma paneļiem. Jumta renovācijai izmantots elastīgais hidroizolācijas segums uz poliuretāna bāzes.

Veikta ēkas ārdurvju nomaiņa – kāpņu telpām izvēlētas siltinātas metāla ārdurvis uz pagraba telpām un vējtverim paredzētās durvis no koka, bet siltummezgla durvis no metāla.

Veikta logu nomaiņa un lodžiju aizstiklošana ar uz sliedēm bīdāmām stikla paketēm.Logiem izvēlēti PVC pakešlogi (divstiklu pakete ar selektīvo stiklu, U≤1.3), stikli atdalīti ar TERMIX (plastikāta) rāmīti. Logu hidroizolācijai izmantotas montāžas putas, tvaika izolācijai tvaika izolācijas un pretvēja montāžas lentas, logu ailas siltinātas ar PAROC FAB 3 30mm.

Ēkai ir centralizētā siltumapgāde. Renovācijas laikā veikta siltummezglu (2 gab.) rekonstrukcija, nomainot uz pieslēgumu pēc neatkarīgās shēmas. Ēkas apkures sistēma sadalīta pa fasādēm, katrai ēkas fasādei paredzēts savs siltummainis. Nomainīti apkures guļvadi, veikta cauruļvadu siltināšana. Apkures stāvadunoslēgarmatūru un iztukšošanas ventiļu nomaiņa, uzstādot uz stāvvadiem balansējošos ventiļus. Sadales sistēma aprīkota ar plūsmas balansēšanas vārstiem. Nomainīti sildķermeņi dzīvokļos un kāpņu telpās un uzstādīti termoregulatori.

Siltuma regulēšana ēkā tiek veikta atkarībā no ārgaisa temperatūras, tā tiek pazemināta naktīs un brīvdienās, kā arī temperatūru var regulēt individuāli ar termoregulatoriem. Ēkā pieslēgts Lattelecom Telemetrijas pakalpojums attālinātai siltuma vadībai. Telemetrijas pakalpojums ļauj automātiski nolasīt ūdens un siltumenerģijas patēriņu ēkā,analizēt iekārtu darbības informāciju. Apkures sistēmu iespējams vadīt un ieregulēt attālināti.

Karstā ūdens sagatavošana notiek centralizēti siltummezglā. Ir nomanīti un izolēti ūdensapgādes guļvadi pagrabā, nosiltinātas caurules bēniņos. Karstā ūdensapgādes sistēmai uzstādīti balansējošie vārsti.

Veikts ventilācijas kanālu remonts, ventilācijas vadu tīrīšana, velkmes pārbaude. Ārsienā uzstādīti 198gab. gaisa pieplūdes vārsti. Virs ventilācijas kanāliem uzstādīti jumta turbīnas deflektori, kas paredzēti gaisa nosūkšanai dabiskā veidā, kas vēja ietekmē rada vilkmes efektu.

Veikta iekšējo elektrotīklu renovācija: atjaunots ēkas iekšējais elektrotīkls, pagraba elektroinstalācijas pārbūve, gaismekļu, nozarkārbu, slēdžu nomaiņa pārvietojot par siltinājuma tiesu. Sakārtota elektroinstalācija un sakaru kabeļikāpņu telpās, izveidota zibensaizsardzības sistēma.

Domājot par risinājumiem atkritumu samazināšanā, kāpņu telpās izvietotas ZAAO kastes papīra makulatūrai. Pie ēkas atrodas atkritumu šķirošanas konteineri.

Saskaņā ar siltumenerģijas datu patēriņu gada laikā, piemēram, ja 2010. gadā tas sasniedza 903,80 MWh gadā, 2011. gadā 783,91 MWh gadā, tad pēc renovācijas 2014. gadā tas jau bija 593,76 MWh, 2015. gadā 554,98 MWh, 2016. gadā – 598,29 MWh.

Projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.