Objekti

Projekta apraksts:

I vieta nominācijā „Energoefektīvākā publiskā ēka Latvijā” 2022

Projekta apraksts:

II vieta nominācijā „Energoefektīvākā publiskā ēka Latvijā” 2022

Projekta apraksts:

Projekta apraksts:

Projekta apraksts:

Projekta apraksts:

Projekta apraksts:

III vieta nominācijā „Energoefektīvākā atjaunotā daudzdzīvokļu ēka Latvijā” 2022

Projekta apraksts:

I vieta nominācijā “Energoefektīvākā atjaunotā daudzdzīvokļu ēka Latvijā” 2022

Projekta apraksts:

Daudzdzīvokļu ēka Domes bulvārī 1, Valkā, pirmreizējā ekspluatācijā nodota 1978. gadā, bet atjaunošana veikta 2021. gadā. Tā ir caurumoto māla ķieģeļu mūra 4 stāvu 103. sērijas ēka ar kopējo platību 2383,8 m². Ēkai iepriekš nav veikti atjaunošanas darbi. Iepriekš arī netika izmantoti alokatori un termoregulatori.Pēc atjaunošanas izmantoti vairāki ilgtspējīgi risinājumi. Ūdens nekontrolētu lietošanu novērš ar attālināti nolasāmiem skaitītājiem, tādējādi samazinot ūdens zudumus un nekontrolētu lietošanu. Radiatori aprīkoti ar termostata galvām. Lai nodrošinātu gaisa apmaiņu, logos montēti svaiga gaisa pieplūdes vārsti – Ventsys. Veikta ventilācijas vadu tīrīšana, apsekošana, vilkmes pārbaude. Gaisa nosūce tiek veicināta ar deflektoriem, kas uzstādīti uz ventilācijas kanāliem. Uzstādīti ūdens viedie skaitītāji un alokatori apkures patēriņa kontrolei. Līdz ar apkures un ūdens viedo skaitītāju uzstādīšanu patēriņa kontrolei, dzīvokļu īpašniekiem ir iespēja sekot līdzi saviem individuālajiem izdevumiem. Vienlaikus ar ēkas kompleksu atjaunošanu samazinās ēkas remonta darbu nākotnes izdevumi. Ēkas atjaunošanas rezultātā ievērojami samazinās energoresursu patēriņš ēkas uzturēšanai. Ēkas koplietošanas telpu apgaismojumam uzstādīti krēslas sensori, kas samazina elektroenerģijas patēriņu diennakts tumšajā laikā.Renovācijas laikā ēkas ķieģeļu ārsienas siltinātas ar 150 mm biezuma akmens vati Paroc Linio 15 (λ<=0,037 W/(mK). Pilastri siltināti ar 50 mm akmens vati Paroc Linio 15 (ƛ≤0,037 W/mk). Veikta starplogu vairogu siltināšana ar 150 mm akmens vati (λ<=0,037 W/(mK)). Bēniņu dzelzsbetona pārsegums siltināts 300 mm biezumā ar beramo vati Paroc BLT 3 (λ<=0,042 W/(mK)). Pagraba/grīdas dzelzsbetona pārsegums siltināts ar akmens vates lamelām (ƛ≤0,038 W/mk) 100 mm biezumā. Jumtam, ko veido savietotais dzelzsbetons, izmantotas 2 kārtas bituma ruļļu materiāla – apakšklāja (BIPOL Standart EPP). Nenomainīto koka logu maiņa veikta pret PVC stikla pakešu logiem (U<=1.1 (W/m2K)). Veikta ratiņu novietnes logu (koka vairogs) maiņa pret PVC stikla pakešu logiem (U<=1.1(W/m2K)). Nomainītas arī ēkas ārdurvis. Montāžai izmantota GreenteQ gan ārējā, gan iekšējā izolācijas lenta. Logaiļu siltināšanai izmantota akmens vate Paroc Linio 15 (λ<=0,036W/(mK)) ar minimālo biezumu 30 mm.Ēkai ir centralizētā siltumapgāde. Siltuma regulēšana ēkā notiek atkarībā no ārgaisa temperatūras, tiek veikts temperatūras pazeminājums naktī un siltumu regulē individuāli ar termoregulatoriem. Siltumenerģijai ir vienotā uzskaite siltuma mezglā kopā apkurei un karstā ūdens sagatavošanai un individuāli ar alokatoriem. Karstais ūdens tiek sagatavots centralizēti siltummezglā. Karstā ūdens temperatūras regulēšana notiek siltuma mezglā. Tiek veikta vienotā uzskaite kopā apkurei un karstā ūdens sagatavošanai. Ūdenim ir atsevišķi viedie skaitītāji, bet apkurei uz katra radiatora ir alokators.Attiecībā uz ventilāciju ēkā tiek izmantota vēdināšana, dabiskā pieplūde un dabiskā nosūce. Dzīvokļu logos iebūvēti svaiga gaisa pieplūdes vārsti Ventsys.Veikta arī iekšējo elektrotīklu renovācija: kāpņutelpās un pie ieejām ierīkots LED apgaismojums ar sensoriem, pagrabā atjaunotas elektroinstolācijas. Uzstādīti kustības sensori un/vai krēslas sensori.Pēc renovācijas 2021. gada  kopējais siltumenerģijas patēriņš bija 185,8 MWh (salīdzinājumam 2019. gadā, pirms renovācijas 367,13 MWh). 

Projekta apraksts:

II vieta nominācijā „Energoefektīvākā atjaunotā daudzdzīvokļu ēka Latvijā” 2022

Daudzdzīvokļu ēka Lielajā ielā 19, Valdemārpilī, pirmreizējā ekspluatācijā nodota 1976. gadā, bet atjaunošana veikta 2020. gadā. Tā ir ķieģeļu mūra 2 stāvu ēka ar kopējo platību 662,46 m². Ēkai iepriekš nav veikti atjaunošanas darbi. Iepriekš arī netika izmantoti alokatori un termoregulatori.Pirms renovācija ārsienas fasādes veidoja ķieģeļu sienas 500 mm biezumā ar U=1,05(W/m2K). Ēkā bija nenomainīti koka dubultlogi ar U=2,1(W/m2K) un metāla ārdurvis ar U=1,8(W/m2K); Pagraba griesti un pamatus veidoja dzelzsbetona bloki 380 mm biezumā ar 20 mm biezu apmetuma kārta. Pārsegumus veidoja dobie paneļi uz ķieģeļu mūra sienām. Jumta segums –azbestcementa loksnes un bēniņu grīdu sedza izdedžu slānis. Apkure un karstais ūdens tika nodrošināts individuāli ar malkas krāšņu un elektrisko sildītāju palīdzību.Pēc atjaunošanas izmantoti vairāki ilgtspējīgi risinājumi. Projekta ietvaros tika pārbūvēti ūdens apgādes iekšējie tīkli, nomainot aukstā ūdens cauruļvadus un izbūvējot jaunus karstā ūdens cauruļvadus, uzskaites mezglus ēkas pagrabstāvā, novēršot uzskaites problēmas un cauruļvadu avārijas. Izvērtējot iepriekšējos projektos sasniegtos rezultātus ar dažādiem materiāliem, renovācijā izmantoti materiāli, kuri uzrādīja labāko tehnisko sniegumu. Katram iedzīvotājam tagad tiek dota iespēja regulēt telpas temperatūru atbilstoši savām vēlmēm. Izbūvēta jauna karstā ūdens sagatavošanas sistēma elektrisko ūdens sildītāju, katrā dzīvoklī uzstāda tilpuma ātrsildītāju, ar ūdens patēriņa uzskaiti katram dzīvoklim pagrabstāvā. Dvieļu žāvētāji pieslēgti apkures sistēmai, bet tos neatslēdz vasaras periodā.Katrā dzīvoklī ir iespēja regulēt temperatūru katrā istabā un vannas istabā, patērēto siltumenerģiju uzskaita individuālais siltumenerģijas skaitītājs mājas pagrabstāvā. Izmantojot to, ka visi sildelementi ir aprīkoti ar regulējošo armatūru un lokālās apkures katls darbojas visu gadu centralizēti, netiek pārtraukta siltumapgāde apkurei, tas nozīmē, ka iedzīvotājiem tiek dota iespēja uzturēt pozitīvu komforta temperatūru (dzesēšana nav paredzēta) visu gadu. Apskatītajā laika periodā, skaitītāji parāda, ka siltumenerģija tiek lietota arī ārpus klasiskās apkures sezonas. Veicot iedzīvotāju apmācību lietot uzstādītās iekārtas, un apsekojot dzīvokļus, lai pārliecinātos par apmācību efektivitāti konstatēts, ka dzīvokļos gaisa temperatūra vidēji tika uzturēta 23 grādi. Pie vidējiem rādītājiem maksa par apkuri, karstā ūdens uzsildīšanu (siltumenerģija no lokālās katlu mājas) un kredīta maksājumu, pēc renovācijas ir mazāka nekā pirms renovācijas par apkuri un karstā ūdens uzsildīšanu.Renovācijas laikā ēkas ārsienas siltinātas ar putupolistirolu Tenapors NEO EPS70 150 mm. Bēniņu dzelzsbetona un keramzīta pārsegums siltināts ar minerālvati 250 mm biezumā. Pagraba grīdas pārsegums siltināts ar putupolistirolu Tenapors NEO EPS70 50 mm biezumā. Ēkas divslīpu jumta azbestcementa loksnes nomainītas pret metāla profila lokšņu segumu. Veikta logu un durvju nomaiņa.Ēkai ir lokālā siltumapgāde ar kokskaidu granulu apkures katlu. Siltuma regulēšana ēkā notiek individuāli ar termoregulatoriem. Siltuma mezglā ar plūsmas siltuma skaitītāju tiek uzskaitīta kopējā piegādātā siltumenerģija un atsevišķi, ar plūsmas siltuma skaitītāju, uzskaitīta siltumenerģija karstā ūdens sagatavošanai. Izbūvēta horizontālā divcauruļu sistēma ar regulatoru katram radiatoram un siltumenerģijas skaitītāju katram dzīvoklim.Karstā ūdens sagatavošana tiek veikta pagrabstāvā ar tilpuma ātrsildītāju un sadalīta uz dzīvokļiem izbūvētā karstā ūdens uzskaites skapja. No uzskaites skapja uz katru dzīvokli montēts savs cauruļvads. Karstais ūdens tiek sagatavots ar lokālo apkures katlu. Tiek veikta atsevišķa siltumenerģijas uzskaite karstā ūdens sagatavošanai pie tilpuma ātrsildītāja gan siltumenerģijai, gan karstā ūdens apjomam.Ēka ir ventilācija ar dabisko pieplūdi un dabisko nosūci. Projekta ietveros tika iztīrītas esošās nosūces šahtas un izbūvēti pieplūdes vārsti sienās un logos.Ārpus projekta par apsaimniekošanas līdzekļiem veikta iekšējo elektrotīklu renovācija: atjaunots ēkas iekšējais elektrotīkls. Koplietošanas telpās apgaismojumam uzstādītas energoefektīvās LED iekārtas.Pēc renovācijas laikā no 2021. gada jūnija līdz 2022.gada maijam kopā siltumenerģijas patēriņš bija 50,145 MWh jeb 76 kWh/m2.