Objekti

Projekta apraksts:

II vieta nominācijā „Energoefektīvākā atjaunotā daudzdzīvokļu ēka Latvijā” 2021

Daudzdzīvokļu māja Ezera ielā 3 Talsos ekspluatācijā nodota 1972. gadā, renovēta 2018. gadā. Ēkas kopējā platība ir 713,7 m², tai ir divi virszemes stāvi, ēkā ir astoņi dzīvokļi. Pirms atjaunošanas netika izmantoti alokatori un termoregulatori.

Projekta apraksts:

Daudzdzīvokļu māja Darba ielā 7 Talsos ekspluatācijā nodota 1967. gadā, renovēta 2019. gadā. Ēkas kopējā platība ir 860,10 m², tai ir trīs virszemes stāvi. Pirms atjaunošanas netika izmantoti alokatori un termoregulatori.Renovācijas laikā silikāta ķieģeļu sienas siltinātas ar 150 mm biezu siltumizolācijas materiālu, λ = 0,032 W/mK, iegūstot sienu ar U = 0,12 W/m2K. Logu aiļu siltināšanai izmantots siltumizolācijas materiāls ar λ = 0,032 W/mK 30 mm biezumā mainītajiem logiem un 20 – 60 mm biezumā atkarībā no iebūves agrāk mainītajiem logiem. Novērsti termiskie tilti 30 m garumā ar ψ = 0,05 W/mK.Fasādes apdare veikta ar tvaika caurlaidīgu dekoratīvo apmetumu uz sieta. Mājā esošo svaiga gaisa atveru vietā iebūvēti manuāli regulējami svaiga gaisa pieplūdes vārsti 100 mm diametrā. Veikta fasādes apdare ar dekoratīvo apmetumu uz sieta.Mainīti esošie koka dubultlogi ar U = 2,1 W/m2K uz PVC logiem ar U = 1,2 W/m2K, novērsti termiskie tilti 360 m garumā ar ψ = 0,05 W/mK. Samazinot gaisa apmaiņas intensitāti no 0,55 l/h uz 0,5 l/h, logos pēc nepieciešamības iebūvēti svaiga gaisa pieplūdes mehānismi. Mainītas esošās metāla ārdurvis, U = 1,8 W/m2K, uz siltinātām metāla ārdurvīm, U = 1,4 W/m2K.Siltināti pagraba griesti ar siltumizolācijas materiālu, λ = 0,0032 W/mK 50 mm biezumā, samazinot U = 0,6 W/m2K uz U = 0,12 W/m2K. Pamati atrakti pa perimetru viena metra dziļumā no pirmā stāva pārseguma līmeņa, siltināta cokola virszemes daļa un atlikusī daļa zem zemes, daļai siltumizolācijas materiāla λ = 0,0034 W/mK 50 mm biezumā , tādējādi samazinot siltuma zudumus caur pagrabu un grīdu uz grunts U = 0,4 W/m2K uz U = 0,18 W/m2K.Esošo savietoto jumtu nosedza ar jumta sendvičpaneļiem 200 mm biezumā, U = 0,19 W/m2K, samazinot kopīgo U = 0,85 W/m2K uz U = 0,15 W/m2K.Projekta laikā pārbūvēti ūdens apgādes iekšējie tīkli, nomainot aukstā ūdens cauruļvadus un izbūvējot jaunus karstā ūdens cauruļvadus, uzskaites mezglus ēkas pagrabstāvā, novēršot uzskaites problēmas un cauruļvadu avārijas.Ēkā ir lokālā siltumapgāde ar kokskaidu granulu apkures katlu. Siltuma regulēšana notiek individuāli ar termoregulatoriem. Izbūvēta horizontālā divcauruļu sistēma ar regulatoru katram radiatoram un siltumenerģijas skaitītāju ikvienam dzīvoklim. Karstā ūdens sagatavošana tiek veikta pagrabstāvā ar tilpuma ātrsildītāju un sadalīta uz dzīvokļiem no diviem izbūvētajiem karstā ūdens uzskaites skapjiem. No uzskaites skapja uz katru dzīvokli montēts cauruļvads, starp mezgliem izveidota cirkulācija. Karstā ūdens temperatūru regulē pie tilpuma ātrsildītāja, ar temostatisko vārstu noslēdzot siltumnesēja padevi ātrsildītājam, ja sasniegta noteikta temperatūra.Mājā ir dabiskās pieplūdes un dabiskās nosūces ventilācija. Projekta gaitā iztīrītas nosūces šahtas un izbūvēti pieplūdes vārsti sienās un logos. Veikta iekšējo elektrotīklu renovācija – atjaunots ēkas iekšējais elektrotīkls. Koplietošanas telpās apgaismojumam uzstādītas energoefektīvās LED iekārtas.Saskaņā ar pagaidu energosertifikātu ēkas kopējais energoefektivitātes vērtējums ir 64,23 kWh/m² gadā.Ēkas atjaunošanai tika piesaistīts Eiropas Savienības fondu līdzfinansējums.

Projekta apraksts:

II vieta nominācijā „Energoefektīvākā atjaunotā daudzdzīvokļu ēka Latvijā” 2022

Daudzdzīvokļu ēka Lielajā ielā 19, Valdemārpilī, pirmreizējā ekspluatācijā nodota 1976. gadā, bet atjaunošana veikta 2020. gadā. Tā ir ķieģeļu mūra 2 stāvu ēka ar kopējo platību 662,46 m². Ēkai iepriekš nav veikti atjaunošanas darbi. Iepriekš arī netika izmantoti alokatori un termoregulatori.Pirms renovācija ārsienas fasādes veidoja ķieģeļu sienas 500 mm biezumā ar U=1,05(W/m2K). Ēkā bija nenomainīti koka dubultlogi ar U=2,1(W/m2K) un metāla ārdurvis ar U=1,8(W/m2K); Pagraba griesti un pamatus veidoja dzelzsbetona bloki 380 mm biezumā ar 20 mm biezu apmetuma kārta. Pārsegumus veidoja dobie paneļi uz ķieģeļu mūra sienām. Jumta segums –azbestcementa loksnes un bēniņu grīdu sedza izdedžu slānis. Apkure un karstais ūdens tika nodrošināts individuāli ar malkas krāšņu un elektrisko sildītāju palīdzību.Pēc atjaunošanas izmantoti vairāki ilgtspējīgi risinājumi. Projekta ietvaros tika pārbūvēti ūdens apgādes iekšējie tīkli, nomainot aukstā ūdens cauruļvadus un izbūvējot jaunus karstā ūdens cauruļvadus, uzskaites mezglus ēkas pagrabstāvā, novēršot uzskaites problēmas un cauruļvadu avārijas. Izvērtējot iepriekšējos projektos sasniegtos rezultātus ar dažādiem materiāliem, renovācijā izmantoti materiāli, kuri uzrādīja labāko tehnisko sniegumu. Katram iedzīvotājam tagad tiek dota iespēja regulēt telpas temperatūru atbilstoši savām vēlmēm. Izbūvēta jauna karstā ūdens sagatavošanas sistēma elektrisko ūdens sildītāju, katrā dzīvoklī uzstāda tilpuma ātrsildītāju, ar ūdens patēriņa uzskaiti katram dzīvoklim pagrabstāvā. Dvieļu žāvētāji pieslēgti apkures sistēmai, bet tos neatslēdz vasaras periodā.Katrā dzīvoklī ir iespēja regulēt temperatūru katrā istabā un vannas istabā, patērēto siltumenerģiju uzskaita individuālais siltumenerģijas skaitītājs mājas pagrabstāvā. Izmantojot to, ka visi sildelementi ir aprīkoti ar regulējošo armatūru un lokālās apkures katls darbojas visu gadu centralizēti, netiek pārtraukta siltumapgāde apkurei, tas nozīmē, ka iedzīvotājiem tiek dota iespēja uzturēt pozitīvu komforta temperatūru (dzesēšana nav paredzēta) visu gadu. Apskatītajā laika periodā, skaitītāji parāda, ka siltumenerģija tiek lietota arī ārpus klasiskās apkures sezonas. Veicot iedzīvotāju apmācību lietot uzstādītās iekārtas, un apsekojot dzīvokļus, lai pārliecinātos par apmācību efektivitāti konstatēts, ka dzīvokļos gaisa temperatūra vidēji tika uzturēta 23 grādi. Pie vidējiem rādītājiem maksa par apkuri, karstā ūdens uzsildīšanu (siltumenerģija no lokālās katlu mājas) un kredīta maksājumu, pēc renovācijas ir mazāka nekā pirms renovācijas par apkuri un karstā ūdens uzsildīšanu.Renovācijas laikā ēkas ārsienas siltinātas ar putupolistirolu Tenapors NEO EPS70 150 mm. Bēniņu dzelzsbetona un keramzīta pārsegums siltināts ar minerālvati 250 mm biezumā. Pagraba grīdas pārsegums siltināts ar putupolistirolu Tenapors NEO EPS70 50 mm biezumā. Ēkas divslīpu jumta azbestcementa loksnes nomainītas pret metāla profila lokšņu segumu. Veikta logu un durvju nomaiņa.Ēkai ir lokālā siltumapgāde ar kokskaidu granulu apkures katlu. Siltuma regulēšana ēkā notiek individuāli ar termoregulatoriem. Siltuma mezglā ar plūsmas siltuma skaitītāju tiek uzskaitīta kopējā piegādātā siltumenerģija un atsevišķi, ar plūsmas siltuma skaitītāju, uzskaitīta siltumenerģija karstā ūdens sagatavošanai. Izbūvēta horizontālā divcauruļu sistēma ar regulatoru katram radiatoram un siltumenerģijas skaitītāju katram dzīvoklim.Karstā ūdens sagatavošana tiek veikta pagrabstāvā ar tilpuma ātrsildītāju un sadalīta uz dzīvokļiem izbūvētā karstā ūdens uzskaites skapja. No uzskaites skapja uz katru dzīvokli montēts savs cauruļvads. Karstais ūdens tiek sagatavots ar lokālo apkures katlu. Tiek veikta atsevišķa siltumenerģijas uzskaite karstā ūdens sagatavošanai pie tilpuma ātrsildītāja gan siltumenerģijai, gan karstā ūdens apjomam.Ēka ir ventilācija ar dabisko pieplūdi un dabisko nosūci. Projekta ietveros tika iztīrītas esošās nosūces šahtas un izbūvēti pieplūdes vārsti sienās un logos.Ārpus projekta par apsaimniekošanas līdzekļiem veikta iekšējo elektrotīklu renovācija: atjaunots ēkas iekšējais elektrotīkls. Koplietošanas telpās apgaismojumam uzstādītas energoefektīvās LED iekārtas.Pēc renovācijas laikā no 2021. gada jūnija līdz 2022.gada maijam kopā siltumenerģijas patēriņš bija 50,145 MWh jeb 76 kWh/m2.

Projekta apraksts:

Daudzdzīvokļu ēka Darba ielā 23, Talsos, pirmreizējā ekspluatācijā nodota 1984. gadā, bet atjaunošana veikta 2020. gadā. Tā ir ķieģeļu mūra 6 stāvu ēka ar kopējo platību 2068 m². Ēkai iepriekš nav veikti atjaunošanas darbi. Iepriekš arī netika izmantoti alokatori un termoregulatori.Ēkas pamati veidoti no dzelzsbetona blokiem 380 mm biezumā un 20mm biezas apmetuma kārtas. Pārsegumu veido dobie paneļi uz ķieģeļu mūra sienām. Ēkas nesošās gala ārsienas veidotas no 500 mm bieza sarkano māla dobķieģeļu mūra, ārsienas fasādes daļa no 300mm bieziem gāzbetona paneļiem, iekšējās nesošās sienas, fasādes daļa starp paneļiem un sienas ap kāpnēm no 380 mm bieza sarkano māla dobķieģeļu mūra.Pirms renovācijas ķieģeļu mūris no iekšpuses ir apmests un no ārpuses izšuvots. Ēkas gala sienas siltinātas ar 50 mm biezu putupolistirolu un kurš nosegts ar tērauda plāksnēm (U =0,45(W/m2K)). Šie darbi uzlaboja sienas siltumtehniskās īpašības, bet izvēlētais materiāls un risinājums bija nepietiekams. Ēkai bija koka dubultlogi un lodžiju durvis ar U=2,1(W/m2K) un metāla ārdurvis ar U=1.6(W/m2K). Ēkas rietumu pusē bija savietots jumts ar iekšējo izteci lietus ūdenim, jumta paneļi nebija siltināti, telpa zem paneļiem izmantota inženierkomunikācijām un grīda siltināta. Ēkas austrumu pusē izbūvēts 6. stāvs mākslinieku darbnīcai, kam izveidots savietotais jumts ar siltinātiem paneļiem un ruberoīda līmējamo segumu, bet ar iekšējo lietus ūdens noteci. Apkures sistēma viencauruļu ar manuāliem balansēšanas vārstiem stāvvadiem nenodrošināja komforta temperatūru dzīvokļos. Siltā ūdens sagatavošana notika ēkas siltummezglā ar plākšņu siltummaini un pieslēgtu cirkulācijau ar dvieļu žāvētājiem vannas istabās. Siltummezgls ir ar neatkarīgo apkures pieslēgumu un siltumenerģija tiek piegādāta centralizēta no katlu mājas.Pēc atjaunošanas izmantoti vairāki ilgtspējīgi risinājumi. Projekta ietvaros tika pārbūvēti ūdens apgādes iekšējie tīkli, nomainot aukstā un karstā ūdens cauruļvadus, izbūvējot uzskaites mezglus ēkas pagrabstāvā un novēršot uzskaites problēmas un cauruļvadu avārijas. Izvērtējot iepriekšējos projektos sasniegtos rezultātus ar dažādiem materiāliem, renovācijā izmantoti materiāli, kuri uzrādīja labāko tehnisko sniegumu. Tagad katram iedzīvotājam tiek dota iespēja regulēt telpas temperatūru atbilstoši savām vēlmēm. Izbūvēta jauna karstā ūdens sagatavošanas sistēma viena plākšņu ātrsildītāja vietā uzstādot tilpuma ātrsildītājus, vienu katrā kāpņu telpā ar ūdens patēriņa uzskaiti katram dzīvoklim pagrabstāvā. Dvieļu žāvētāji pieslēgti apkures sistēmai, bet tos neatslēdz vasaras periodā.Katrā dzīvoklī ir iespēja regulēt temperatūru katrā istabā un vannas istabā, patērēto siltumenerģiju uzskaita individuālais siltumenerģijas skaitītājs mājas pagrabstāvā. Izmantojot to, ka visi sildelementi ir aprīkoti ar regulējošo armatūru un lokālās apkures katls darbojas visu gadu centralizēti, netiek pārtraukta siltumapgāde apkurei, tas nozīmē, ka iedzīvotājiem tiek dota iespēja uzturēt pozitīvu komforta temperatūru (dzesēšana nav paredzēta) visu gadu. Apskatītajā laika periodā, skaitītāji parāda, ka siltumenerģija tiek lietota arī ārpus klasiskās apkures sezonas. Veicot iedzīvotāju apmācību lietot uzstādītās iekārtas, un apsekojot dzīvokļus, lai pārliecinātos par apmācību efektivitāti konstatēts, ka dzīvokļos gaisa temperatūra vidēji tika uzturēta 23 grādi. Pie vidējiem rādītājiem maksa par apkuri, karstā ūdens uzsildīšanu (siltumenerģija no lokālās katlu mājas) un kredīta maksājumu, pēc renovācijas ir mazāka nekā pirms renovācijas par apkuri un karstā ūdens uzsildīšanu.Renovācijas laikā ēkas ārsienas siltinātas ar putupolistirolu Tenapors NEO EPS70 150 mm. Bēniņu dzelzsbetona un keramzīta pārsegums siltināts ar minerālvati 250 mm biezumā. Jumta segumam izmantoti sendvičpaneļi un paneļu iesegums. Veikta logu un durvju nomaiņa.Projekta laikā ēkā tika izveidota lokālā apkure un uzstādīts gāzes apkures katls. Līdz ar būtisku cenu kāpumu gāzei, mājas apsaimniekotājs SIA ADAX 2 piedāvāja mājas iedzīvotajiem un iedzīvotāji piekrita pie ēkas novietot mobilo katlu māju, un siltumenerģiju ēkā šobrīd nodrošina mobilā katlu māja, kur par kurināmo izmanto kokskaidu granulas. Siltuma regulēšana ēkā notiek individuāli ar termoregulatoriem. Siltuma mezglā ar plūsmas siltuma skaitītāju tiek uzskaitīta kopējā piegādātā siltumenerģija un atsevišķi, ar plūsmas siltuma skaitītāju, uzskaitīta siltumenerģija karstā ūdens sagatavošanai. Izbūvēta horizontālā divcauruļu sistēma ar regulatoru katram radiatoram un siltumenerģijas skaitītāju katram dzīvoklim.Karstā ūdens sagatavošana tiek veikta pagrabstāvā ar tilpuma ātrsildītāju un sadalīta uz dzīvokļiem izbūvētā karstā ūdens uzskaites skapja. No uzskaites skapja uz katru dzīvokli montēts savs cauruļvads. Siltummezglā atrodas plūsmas siltumenerģijas skaitītājs karstā ūdens sagatavošanai patērētās siltumenerģijas uzskaitei un pie tilpuma ātrsildītāja ūdens uzskaites skaitītāji karstā ūdens apjoma uzskaitei.Ēka ir ventilācija ar dabisko pieplūdi un dabisko nosūci. Projekta ietveros tika iztīrītas esošās nosūces šahtas un izbūvēti pieplūdes vārsti sienās un logos.Ārpus projekta par apsaimniekošanas līdzekļiem veikta iekšējo elektrotīklu renovācija: atjaunots ēkas iekšējais elektrotīkls. Koplietošanas telpās apgaismojumam uzstādītas energoefektīvās LED iekārtas.Pēc renovācijas laikā no 2021. gada jūnija līdz 2022.gada maijam kopā siltumenerģijas patēriņš bija 120,896 MWh jeb 69 kWh/m2.

Projekta apraksts:

II vieta nominācijā “Energoefektīvākā atjaunotā daudzdzīvokļu ēka” 2021

Daudzdzīvokļu ēka Ezera ielā 3 Talsos ekspluatācijā nodota 1972. gadā un atjaunota 2018. gadā. Kopējā platība – 713,7 m², ir divi virszemes stāvi un astoņi dzīvokļi. Atjaunošanas laikā siltinātas esošās dobto māla ķieģeļu sienas 510 mm biezumā – U=0,95 W/m² K ar siltumizolācijas materiālu ar λ=0,032W/mK 150 mm biezumā, iegūstot sienu ar U=0,12 W/m²K, novērsti termiskie tilti 80 m garumā ar ψ=0,1 W/mK, veikts balkonu remonts un siltināšana, novēršot termiskos tiltus 30 m garumā ar ψ=0,1 W/mK. Fasādes apdare ar dekoratīvo apmetumu uz sieta. Mainīti koka dubultlogi un balkona durvis ar U=2,1 W/m²K uz PVC logiem ar U=1,1 W/m²K, iestrādājot novērsti termiskie tilti 322 m garumā ar ψ=0,05 W/mK, samazinot gaisa apmaiņas intensitāti no 0,66 uz 0,5 l/h. Mainītas esošās ārdurvis ar U=1,8 W/m²K uz jaunām ar U=1,4 W/m²K.Pagraba griesti siltināti ar siltumizolācijas materiālu ar λ=0,032 W/mK 100 mm biezumā, samazinot U=0,6 W/m²K uz U=0,11 W/m²K, un pagraba siena U=1,0 W/m²K ar   siltumizolācijas materiālu ar λ=0,032 W/mK 100 mm biezumā, iegūstot sienu ar U=0,12 W/m²K. Atrakti pamati pa perimetru 1,2 m dziļumā un siltināta cokola virszemes daļa un 1,2 m zem zemes ar siltumizolācijas materiālu ar λ=0,034 W/mK 100 mm biezumā, samazinot siltuma zudumus caur pagrabu un grīdu uz grunts U=0,4 W/m²K uz U=0,15 W/m²K un novēršot termiskos tiltus 50 m garumā ar ψ=0,1 W/mK. Esošā savietotā jumta, U=0,85 W/m²K, vietā izbūvēts divslīpju  jumts ar aukstiem bēniņiem un metāla segumu, papildus siltinot izveidotos bēniņus ar siltumizolācijas materiālu ar λ=0,04 W/mK 200 mm biezumā, samazinot U=0,85 W/m²K uz U=0,08 W/m²K un bēniņos esošo sienu ar siltumizolācijas materiālu ar λ=0,032 W/mK. Ēkā ir lokālā siltumapgāde ar kokskaidu granulu katlu. Siltuma regulēšana tiek veikta individuāli ar termoregulatoriem. Siltummezglā tiek uzskaitīta piegādātā siltumenerģija apkures nodrošināšanai un atsevišķi siltumenerģija karstā ūdens sagatavošanai. Izbūvēta horizontālā divcauruļu sistēma ar regulatoru katram radiatoram un siltumenerģijas skaitītāju katram dzīvoklim. Karstā ūdens sagatavošana tiek veikta pagrabstāvā ar tilpuma ātrsildītāju un sadalīta uz dzīvokļiem no izbūvētā karstā ūdens uzskaites skapja. No uzskaites skapja uz katru dzīvokli montēts cauruļvads. Karstā ūdens temperatūru regulē, pie tilpuma ātrsildītāja ar temostatisko vārstu noslēdzot siltumnesēja padevi ātrsildītājam, ja sasniegta iestatītā temperatūra. Ventilācijai tiek izmantota dabiskā pieplūde un dabiskā nosūce. Projektā iztīrītas esošās nosūces šahtas un izbūvēti pieplūdes vārsti sienās un logos. Veikta iekšējo elektrotīklu renovācija – atjaunots ēkas iekšējais elektrotīkls. Koplietošanas telpās apgaismojumam uzstādītas energoefektīvās LED iekārtas. Energoefektivitātes novērtējums apkurei atbilstoši izmērītajiem datiem ir 58,54 kWh/m² gadā

Projekta apraksts: