2025. gada nolikums
3.2. Pieteikumu pieņemšana – līdz 2025. gada 18. jūnijam.
3.3. Žūrijas vērtējumu apkopošana – līdz 2025. gada 4. septembrim.
3.4. Balvu pasniegšanas ceremonija – 2025. gada 18. septembrī.
4.2. Energoefektīvākā daudzdzīvokļu ēka – jaunbūve 2025.
4.3. Energoefektīvākā publiskā ēka 2025.
4.4. Energoefektīvākā savrupmāja 2025.
4.5. Energoefektīvākā rūpnieciskā ēka 2025.
7.1. Pieteikumi tiek pieņemti līdz 2025. gada 18. jūnijam (ieskaitot).
7.2. Pieteikums jāiesniedz valsts valodā.
7.3. Obligāti jāiesniedz:
7.3.1. aizpildīts 1. pielikums „Pieteikuma anketa”, kas pieejams www.energoefektivakaeka.lv;
7.3.2. aizpildīts 2. pielikums „Energoresursu patēriņa dati”, kas pieejams www.energoefektivakaeka.lv;
7.3.3. ēkas energosertifikāts pirms ēkas atjaunošanas (ja attiecināms) un ēkas pagaidu energosertifikāts pēc ēkas nodošanas ekspluatācijā, kas reģistrēti Būvniecības informācijas sistēmā BIS (pieteikuma veidlapā norādot atbilstošo sertifikāta reģistrācijas numuru) (nominācijām „Energoefektīvākā atjaunotā daudzdzīvokļu ēka 2025”, „Energoefektīvākā publiskā ēka 2025”, „Energoefektīvākā rūpnieciskā ēka 2025”);
7.3.4. fotoattēli pirms ēkas būvniecības, pārbūves vai atjaunošanas, pēc ēkas būvniecības, pārbūves vai atjaunošanas un ēkas būvniecības procesa laikā (ieteicams vismaz 4 pirms un pēc);
7.3.5. ventilācijas sistēmu pase mehāniskās ventilācijas sistēmai un akts par tīrīšanu;
7.3.6. apkuresierīces, iekārtas, dūmvadu un dabiskās ventilācijas kanālu tehniskā stāvokļa pārbaudes akts; mehāniskās ventilācijas sistēmas iekārtas tehniskā stāvokļa pārbaudes akts;
7.3.7. izziņa no siltumenerģijas ražošanai nepieciešamo energoresursu (siltumenerģija, gāze u.c.) piegādātāja par energoresursu patēriņu apkurei laika posmā: 2024. gada 1. oktobris–2025. gada 31. maijs, norādot ēkas apkurināmo platību, apkures pieslēgšanas un atslēgšanas datumu; ja ir kopējais siltumenerģijas skaitītājs, kas uzskaita kopā siltumenerģiju apkurei un karstā ūdens sagatavošanai – norādīt kopējo siltumenerģijas patēriņu arī vasaras mēnešos. Šajā gadījumā konkursa žūrija noteiks ēkas energoefektivitātes rādītāju atbilstoši savai aprēķina metodikai saskaņā ar Nolikuma 9.1.1.3. punktu;
7.3.8. Elektroenerģijas patēriņa pārskats par laika posmu: 2024. gada 1. oktobris–2025. gada 31. maijs, nominācijām „Energoefektīvākā savrupmāja 2025”, “Energoefektīvākā publiskā 2025”, “Energoefektīvākā rūpnieciskā ēka 2025”;
7.3.9. Energoresursu patēriņa pārskats par katru no enerģijas veidiem ēkā, kuru izmanto ēkā apkurei. Ēkās, kurās kā apkures un/vai karstā ūdens sagatavošanai izmanto siltumsūkni, Pretendenti, ja tas tehniski ir iespējams, iesniedz energoresursu patēriņa izdrukas no siltumsūkņa monitoringa sistēmas. Ja ēkām ar siltumsūkņa sistēmu tiek iesniegti tikai kopējie elektroenerģijas patēriņa dati, tad žūrijas komisija patur tiesības veikt iesniegto datu papildu izvērtējumu un datu korekcijas atbilstoši Ēku energoefektivitātes visaptverošajiem standartiem, kas norādīti MK Nr. 2222;
7.3.10. objekta īpašnieka(u) vai namu pārvaldnieka(u) apliecinājums, ka tas/tie ir informēts(i) par objekta dalību konkursā un pret to neiebilst (izņemot daudzdzīvokļu ēkas);
7.3.11. logu un ārdurvju ekspluatācijas īpašību deklarācija (ja attiecināms);
7.3.12. izziņa par aukstā ūdens patēriņu ēkā laika posmā: 2024. gada 1. oktobris–2025. gada 31. maijs (nominācijās “Energoefektīvākā daudzdzīvokļu ēku 2025. Jaunbūve”, “Energoefektīvākā atjaunotā daudzdzīvokļu ēka 2025”);
7.3.13. Elektroinstalācijas izolācijas pretestības, cilpas “fāze–nulle” pilnās pretestības, zemējumietaises pretestības, zemējumvada nepārtrauktības saites un zibensaizsardzības sistēmas pārbaudes aktu;
7.3.14. Elektroinstalācijas kontaktsavienojumu pārbaudes aktu.
7.4. Papildus var iesniegt šādus materiālus:
7.4.1. pielietotās ēkas siltināšanas sistēmas ekspluatācijas īpašību deklarāciju un/vai sistēmturētāja sistēmas pielietošanas apstiprinājumu;
7.4.2. ēkas termogrāfijas attēlus ar paskaidrojumiem pēc būvdarbu pabeigšanas (termogrāfijai jābūt veiktai saskaņā ar standartu LVS EN ISO 6781-1:2023″ Ēku energoefektivitāte. Siltuma, gaisa un mitruma noviržu noteikšana ēkās, izmantojot infrasarkanā starojuma metodes. 1.daļa: Vispārīgas procedūras (ISO 6781-1:2023;
7.4.3. ēkas gaiscaurlaidības pārbaude, kas veikta saskaņā ar standarta LVS EN ISO 9972:2021 metodiku;
7.4.4. ēkas lietošanas rokasgrāmatu vai arī ēkas ekspluatācijas dokumentāciju;
7.5. Dokumentu iesniegšanas veids: obligāti nosūtot elektroniski uz e-pasta adresi dzivosiltak@em.gov.lv.
Ministru kabineta noteikumi Nr. 222 “Ēku energoefektivitātes aprēķina metodes un ēku
energosertifikācijas noteikumi”, pieejams: https://likumi.lv/ta/id/322436-eku-energoefektivitatesaprekina-metodes-un-eku-energosertifikacijas-noteikumi
8.2. Energoefektivitātes konkursa nolikumu apstiprina konkursa žūrijas vadītājs.
8.3. Konkursa žūrijas sastāvs:
8.4. Inese Bērziņa, žūrijas komisijas vadītāja, Ekonomikas ministrija;
8.5. Iveta Muceniece, Attīstības finanšu institūcija Altum;
8.6. Indra Stepanova, Ekonomikas ministrija;
8.7. Uldis Andersons, žurnāla “Būvinženieris” galvenais redaktors;
8.8. Līga Kurevska, Klimata un enerģētikas ministrija;
8.9. Raimonds Kašs, Klimata un enerģētikas ministrija;
8.10. Kristiāna Paula Dzene, Klimata un enerģētikas ministrija
8.11. Helēna Endriksone, Latvijas Būvinženieru savienība;
8.12. Baiba Vītoliņa, Būvniecības valsts kontroles birojs
8.13. Edīte Biseniece, Enerģētikas un vides aģentūra
8.14. Dainis Ozols, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra;
8.15. Ineta Geipele, Rīgas Tehniskā universitāte;
8.16. Uģis Bratuškins, Rīgas Tehniskā universitāte (arhitektūra un pilsētbūvniecība);
8.17. Arturs Lešinskis, Rīgas Tehniskā universitāte, profesors emeritus (ventilācija);
8.18. Lana Migla, Rīgas Tehniskā universitāte (siltumapgāde)
8.19. Žanna Martinsone, Rīgas Stradiņa universitāte (labbūtība un mikroklimats );
8.20. Aldis Greķis, Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienība
(energoefektivitāte);
8.21. Ģirts Beikmanis, Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācija;
8.22. Ivars Buls, Latvijas Logu un durvju ražotāju asociācija;
8.23. Knuts Hellers, Austrumeiropas mājokļu iniciatīva IWO;
8.24. Ilze Dimdiņa, Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienība
(ventilācija);
8.25. Nataļja Beļska, neatkarīga eksperte ēku energoefektivitātes jomā;
8.26. Jānis Ankipāns, Ilgtspējīgas būvniecības padome;
8.27. Dzintars Lazdiņš, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests;
8.28. Tomass Lausmā, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests;
8.29. Lilita Zadeika, Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienība
(siltumapgāde);
8.30. Andris Vulāns, neatkarīgs eksperts ēku energoefektivitātes jomā;
8.31. Jānis Ikaunieks, Rīgas enerģētikas aģentūra;
8.32. Inese Āboliņa, SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor”;
8.33. Kristīne Ilgaža, Lauku atbalsta dienests;
8.34. Agnese Brašmane, Finanšu nozares asociācija;
8.35. Staņislavs Gendelis, Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju
fakultātes Skaitliskās modelēšanas institūts;
8.36. Jurģis Vinniņš, AS “Sadales tīkls”;
8.37. Vilnis Šlars, Latvijas Arhitektu savienība;
8.38. Raivis Zonenbergs, Būvniecības un valsts kontroles birojs.
8.39. Andris Lujāns, SIA “Saint-Gobain Celtniecības produkti”;
8.40. Normunds Kalniņš, SIA „Paroc”;
8.41. Toms Lācis, AS “Latvenergo” (Elektrum Energoefektivitātes centrs);
8.42. Jānis Sterģis, AS “Rīgas Siltums”;
8.43. Māris Želvis, SIA “Rockwool”;
8.44. Dario Ramuss, SIA “Robert Bosch”.
9.1. Projektu pieteikumi tiek vērtēti 2 kārtās atbilstoši Konkursa nolikuma 10. punkta kritērijiem:
9.2. 1. vērtēšanas kārtā:
9.2.1. tiek izvērtēta projektu pieteikumu atbilstība Konkursa nolikumam;
9.2.2. projektu pieteikumi, kas atbilst Konkursa nolikumam, tiek nodoti tālākai izvērtēšanai, kurā tiek noteikts ēku enerģijas patēriņa līmenis un piešķirts vērtējums 1., 2. un 3. Kritērijā 10.1. nominācijā; 1. un 2. kritērijā 10.2. nominācijā; 1., 2. un 3. vai 4. kritērijā 10.3. nominācijā; 1. un 2. vai 3. kritērijā 10.4. nominācijā un 1., 2. un 3. vai 4. kritērijā 10.5. nominācijā. Projekti katrā nominācijā tiek sarindoti atbilstoši iegūtajam punktu skaitam;
9.2.3. ja objektā netiek veikta energoresursu patēriņu uzskaite pa tehniskām sistēmām (piemēram, siltumenerģija apkurei, siltumenerģija karstā ūdens sagatavošanai, elektroenerģija apkurei u.c.), žūrijai ir tiesības piemērot savu aprēķina metodoloģiju, kā sadalīt energoresursu patēriņu pa inženiersistēmām;
9.3. 2. vērtēšanas kārtā:
9.3.1. balstoties uz katrā kategorijā iesniegto projektu skaitu un 1. vērtēšanas kārtā iegūto punktu skaitu, žūrija nosaka uz 2. vērtēšanas kārtu izvirzāmos projektus;
9.3.2. 2. vērtēšanas kārtā tiek veikta objektu apsekošana, izvērtējot to būvniecības un arhitektonisko kvalitāti, kā arī izmantotos ilgtspējas, siltumapgādes, ventilācijas risinājumus;
9.3.3. Katru kritēriju vērtē noteikta žūrijas ekspertu kopa. Pēc tam eksperti sasummē iegūtos punktus konkrētā kritērijā un nosaka vidējo vērtību. Noslēgumā visi pieteikumi tiek sarindoti augošā secībā pēc punktu skaita;
9.3.4. par 2. vērtēšanas kārtā atlasītajiem objektiem žūrijai ir tiesības pieprasīt papildus energoresursu patēriņa apliecinošus dokumentus (rēķini, siltumenerģijas uzskaites žurnāli utt.), ēkas inventarizācijas lietu, būvprojektu u.c.
9.4. žūrija ir tiesīga nepiešķirt godalgotas vietas, ja nominācijā iesniegti mazāk kā 3 projektu pieteikumi vai objekta apsekošanas laikā tiek konstatētas būtiskas neatbilstības būvniecības vai ēku ekspluatācijas labajai praksei.
9.5. vienāda punktu skaita gadījumā tiek piešķirtas dalītas vietas.
9.6. Ja kādā no vērtēšanas kritērijiem ir “0”, tad žūrija, balsojot, patur tiesības godalgoto vietu nepiešķirt.
9.7. Ja žūrijas loceklis pārstāv organizāciju vai uzņēmumu, kas tieši piedalījies konkursā izvirzītā būvniecības objekta būvniecībā/pārbūvē/atjaunošanā, tas attiecīgās nominācijas pieteikto pretendentu vērtēšanā nepiedalās.
9.8. Žūrijai ir tiesības piešķirt diplomus un balvas konkursā pieteiktajiem projektiem, kā arī dažādu organizāciju speciālbalvas.
9.9. Pēc uzvarētāju noteikšanas žūrija var lemt par papildu atzinību un balvu piešķiršanu.
9.10. Pretendenti jautājumus var sūtīt elektroniski uz e-pasta adresi dzivosiltak@em.gov.lv. Atbildes uz jautājumiem tiks publicētas tīmekļa vietnē www.energoefektivakaeka.lv.
Nominācijai „Energoefektīvākā atjaunotā daudzdzīvokļu ēka 2025”
Nr.p.k. | Kritērijs | Punktu skaits | Piezīmes |
1. | Siltumenerģijas patēriņš apkurei pēc ēkas atjaunošanas (kWh/m2 gadā) | līdz 25 | maksimālais siltumenerģijas patēriņš 60kWh/m2 gadā |
2. | Sasniegtais siltumenerģijas patēriņa ietaupījums apkurei | līdz 10 | minimālais siltumenerģijas ietaupījums 30 % |
3. | Atjaunīgo energoresursu risinājumi | līdz 8 | Tiek vērtēta AER energoresursu risinājumu esamība (karstais ūdens, apkure, elektrība). |
4. | Ilgtspējīgi risinājumi | līdz 15 | Tiek vērtēta iekštelpu un ārtelpas vides kvalitāte, kas tiešā mērā atstāj iespaidu uz ēkas lietotāju veselību un labbūtību. Vērtē arī ilgtspējīgu būvmateriālu izmantošanu būvniecības procesā, ēkai nepieciešamo elektroenerģijas un ūdensresursu efektīvu izmantošanu, kā arī ugunsdrošību. |
5. | Paveikto būvdarbu kvalitāte | līdz 10 | vērtē apsekojot klātienē, kā arī iesniegtos dokumentus |
6. | Ventilācijas risinājumi | līdz 15 | Vēdināšana, dabiskā pieplūde un dabiskā nosūce, dabiskā pieplūde un mehāniskā nosūce, mehāniskā ventilācija ar siltuma atgūšanu no izvadāmā gaisa |
7. | Siltumapgādes sistēma | Līdz 15 | Tehniskie risinājumi |
8. | Arhitektoniski telpiskā risinājuma kvalitāte | Līdz 5 | Funkcionālā risinājuma mērķtiecīgums, tā atbilstība objekta telpiskajai kompozīcijai, arhitektūras detaļu un mezglu risinājumu kvalitāte energoefektīvas būvniecības kontekstā, izvēlēto risinājumu novitāte |
nominācijai „Energoefektīvākā daudzdzīvokļu ēka - jaunbūve 2025”
Nr.p.k. | Kritērijs | Punktu skaits | Piezīmes |
1. | Siltumenerģijas patēriņš apkurei (kWh/m2 gadā) | līdz 25 | maksimālais siltumenerģijas patēriņš 50 kWh/m2 gadā |
2. | Ilgtspējīgi risinājumi | līdz 15 | Tiek vērtēta iekštelpu un ārtelpas vides kvalitāte, kas tiešā mērā atstāj iespaidu uz ēkas lietotāju veselību un labbūtību. Vērtē arī ilgtspējīgu būvmateriālu izmantošanu būvniecības procesā, ēkai nepieciešamo elektroenerģijas un ūdensresursu efektīvu izmantošanu, kā arī ugunsdrošību. |
3. | Atjaunīgo energoresursu risinājumi | līdz 8 | Tiek vērtēta AER energoresursu risinājumu esamība (karstais ūdens, apkure, elektrība). |
4. | Paveikto būvdarbu kvalitāte | līdz 10 | vērtē apsekojot klātienē, kā arī iesniegtos dokumentus (ja ir), kas apliecina kārtīgu darbu organizāciju un saudzīgu attieksmi pret apkārtējo vidi būvniecības laikā |
5. | Ventilācijas sistēma | līdz 15 | Vēdināšana, dabiskā pieplūde un dabiskā nosūce, dabiskā pieplūde un mehāniskā nosūce, mehāniskā ventilācija ar siltuma atgūšanu no izvadāmā gaisa |
6. | Siltumapgādes sistēma | līdz 15 | Tehniskie risinājumi |
7. | Arhitektoniski telpiskā risinājuma kvalitāte | līdz 5 | Funkcionālā risinājuma mērķtiecīgums, tā atbilstība objekta telpiskajai kompozīcijai, arhitektūras detaļu un mezglu risinājumu kvalitāte energoefektīvas būvniecības kontekstā, izvēlēto risinājumu novitāte. |
nominācijai "Energoefektīvākā publiskā ēka 2025”
Nr.p.k. | Kritērijs | Punktu skaits | Piezīmes |
1. | Siltumenerģijas patēriņš apkurei pēc ēkas atjaunošanas vai jaunbūvēm (kWh/m2 gadā) | līdz 25 | maksimālais nepieciešamās siltumenerģijas patēriņš 75 kWh/m2 gadā, pamatojoties uz ēkas siltumenerģijas bilanci un ietverot arī pārveidotās enerģijas daudzumu. * |
2. | Elektroenerģijas patēriņš pēc ēkas atjaunošanas vai jaunbūvei (kWh/m2 gadā) | Līdz 10 | maksimālais patēriņš 95 kWh/m2 gadā |
3. | Atjaunīgo energoresursu risinājumi | Līdz 8 | Tiek vērtēta AER energoresu risinājumu esamība (karstais ūdens, apkure, elektrība). |
4. | Ilgtspējīgi risinājumi | Līdz 15 | Tiek vērtēta iekštelpu un ārtelpas vides kvalitāte, kas tiešā mērā atstāj iespaidu uz ēkas lietotāju veselību un labbūtība. Vērtē arī ilgtspējīgu būvmateriālu izmantošanu būvniecības procesā, veiktos uzlabojumus ēkas elektrotīklā, ēkai nepieciešamo elektroenerģijas un ūdensresursu efektīvu izmantošanu. |
5. | Paveikto būvdarbu kvalitāte | Līdz 10 | vērtē apsekojot klātienē, kā arī iesniegtos dokumentus (ja ir), kas apliecina kārtīgu darbu organizāciju un saudzīgu attieksmi pret apkārtējo vidi būvniecības laikā |
6. | Ventilācijas sistēma | Līdz 15 | Vēdināšana, dabiskā pieplūde un dabiskā nosūce, dabiskā pieplūde un mehāniskā nosūce, mehāniskā ventilācija ar siltuma atgūšanu no izvadāmā gaisa |
7. | Siltumapgādes sistēma | Līdz 15 | Tehniskie risinājumi |
8. | Arhitektoniski telpiskā risinājuma kvalitāte | līdz 5 | Funkcionālā risinājuma mērķtiecīgums, tā atbilstība objekta telpiskajai kompozīcijai, arhitektūras detaļu un mezglu risinājumu kvalitāte energoefektīvas būvniecības kontekstā, izvēlēto risinājumu novitāte. |
* Ja ēkas vidējais apkurināmo telpu augstums ir lielāks par 3,5 metriem, maksimālais siltumenerģijas patēriņš apkurei var pārsniegt šos rādītājus. Ņemot vērā ēkas vidējo apkurināmo telpu augstumu, maksimālo siltumenerģijas līmeni apkurei aprēķina, izmantojot šādu formulu:
Emax.apk.. = Emax x h / 3,5, kur Emax.apk. – siltumenerģijas maksimāli pieļaujamais līmenis, ja ēkas vidējais apkurināmo telpu augstums pārsniedz 3,5 metrus (kWh/m2 gadā);
h – faktiskais ēkas vidējais apkurināmo telpu augstums (m); Emax – siltumenerģijas maksimāli pieļaujamais līmenis, kas noteikts šajā kritērijā
Nominācijai „Energoefektīvākā savrupmāja 2025”
Nr.p.k. | Kritērijs | Punktu skaits | Piezīmes |
1. | Patēriņš pēc ēkas atjaunošanas vai jaunbūvēm (kWh/m2 gadā): | kopā līdz 20 | Sk.p.1.1. un 1.2. |
1. | Siltumenerģijas patēriņš apkurei | Līdz 20 | maksimālais nepieciešamās siltumenerģijas patēriņš 60 kWh/m2 gadā, pamatojoties uz ēkas siltumenerģijas bilanci un ietverot arī pārveidotās enerģijas daudzumu |
2. | Kopējais energoresursu (siltumenerģijas un elektroenerģijas) patēriņš, ja nav atsevišķas uzskaites | Līdz 20 | maksimālais nepieciešamās energoresursu patēriņš 150 kWh/m2 gadā, pamatojoties uz ēkas siltumenerģijas bilanci un ietverot arī pārveidotās enerģijas daudzumu. |
2. | Atjaunīgo energoresursu risinājumi | Līdz 8 | Tiek vērtēta atjaunīgo energoresursu risinājumu esamība (karstais ūdens, apkure, elektrība). |
3. | Ilgtspējīgi risinājumi | līdz 15 | Tiek vērtēta iekštelpu un ārtelpas vides kvalitāte, kas tiešā mērā atstāj iespaidu uz ēkas lietotāju veselību un labbūtību. Vērtē arī ilgtspējīgu būvmateriālu izmantošanu būvniecības procesā, ēkai nepieciešamo elektroenerģijas un ūdensresursu efektīvu izmantošanu, kā arī ugunsdrošību. |
4. | Paveikto būvdarbu kvalitāte | Līdz 10 | vērtē apsekojot klātienē, kā arī iesniegtos dokumentus (ja ir), kas apliecina kārtīgu darbu organizāciju un saudzīgu attieksmi pret apkārtējo vidi būvniecības laikā |
5. | Ventilācijas sistēma | Līdz 15 | Vēdināšana, dabiskā pieplūde un dabiskā nosūce, dabiskā pieplūde un mehāniskā nosūce, mehāniskā ventilācija ar siltuma atgūšanu no izvadāmā gaisa |
6. | Siltumapgādes sistēma | Līdz 15 | Tehniskie risinājumi |
7. | Arhitektoniski telpiskā risinājuma kvalitāte | līdz 5 | Funkcionālā risinājuma mērķtiecīgums, tā atbilstība objekta telpiskajai kompozīcijai, arhitektūras detaļu un mezglu risinājumu kvalitāte energoefektīvas būvniecības kontekstā, izvēlēto risinājumu novitāte. |
Nominācijai „Energoefektīvākā rūpnieciskā ēka 2025”
Nr.p.k. | Kritērijs | Punktu skaits | Piezīmes |
1. | Siltumenerģijas patēriņš apkurei pēc ēkas atjaunošanas vai jaunbūvēm (kWh/m2 gadā) | līdz 20 | maksimālais nepieciešamās siltumenerģijas patēriņš, pamatojoties uz ēkas siltumenerģijas bilanci un ietverot arī pārveidotās enerģijas daudzumu: - 110*kWh/m2 gadā ēkas atjaunošanas gadījumā; - 90* kWh/m2 jaunbūves gadījumā * |
2. | Atjaunojamo energoresursu risinājumi | Līdz 3 | Tiek vērtēta atjaunojamo energoresursu risinājumu esamība (karstais ūdens, apkure, elektrība) |
3. | Ilgtspējīgi risinājumi | līdz 15 | Tiek vērtēta iekštelpu un ārtelpas vides kvalitāte, kas tiešā mērā atstāj iespaidu uz ēkas lietotāju veselību un labbūtību. Vērtē arī ilgtspējīgu būvmateriālu izmantošanu būvniecības procesā, ēkai nepieciešamo elektroenerģijas un ūdensresursu efektīvu izmantošanu, kā arī ugunsdrošību. |
4. | Paveikto būvdarbu kvalitāte | Līdz 10 | vērtē apsekojot klātienē, kā arī iesniegtos dokumentus (ja ir), kas apliecina kārtīgu darbu organizāciju un saudzīgu attieksmi pret apkārtējo vidi būvniecības laikā |
5. | Ventilācijas sistēma | Līdz 15 | Vēdināšana, dabiskā pieplūde un dabiskā nosūce, dabiskā pieplūde un mehāniskā nosūce, mehāniskā ventilācija ar siltuma atgūšanu no izvadāmā gaisa |
6. | Siltumapgādes sistēma | Līdz 15 | Tehniskie risinājumi |
7. | Arhitektoniski telpiskā risinājuma kvalitāte | līdz 5 | Funkcionālā risinājuma mērķtiecīgums, tā atbilstība objekta telpiskajai kompozīcijai, arhitektūras detaļu un mezglu risinājumu kvalitāte energoefektīvas būvniecības kontekstā, izvēlēto risinājumu novitāte. |
Ja rūpnieciskās ēkas vidējais apkurināmo telpu augstums ir lielāks par 3,5 metriem, maksimālais siltumenerģijas patēriņš apkurei var pārsniegt šos rādītājus. Ņemot vērā ēkas vidējo apkurināmo telpu augstumu, maksimālo siltumenerģijas līmeni apkurei aprēķina, izmantojot šādu formulu:Emax.apk.. = Emax x h / 3,5,kurEmax.apk. – siltumenerģijas maksimāli pieļaujamais līmenis, ja ēkas vidējais apkurināmo telpu augstums pārsniedz 3,5 metrus (kWh/m2 gadā);h – faktiskais ēkas vidējais apkurināmo telpu augstums (m);Emax – siltumenerģijas maksimāli pieļaujamais līmenis, kas noteikts šajā kritērijā
(inese.berzina@em.gov.lv; tālr. 67013240).