Objekti

Projekta apraksts:

III vieta nominācijā „Energoefektīvākā renovētā daudzdzīvokļu ēka Latvijā” 2015

Daudzdzīvokļu ēka Sarkanmuižas dambī 13, Ventspilī ekspluatācijā nodota 1962. gadā, bet atjaunota 2014. gadā. 3 stāvu 316. sērijas ēkas kopējā platība ir 755,6 kv.m, bet apkurināmā platība – 562,2 kv.m. Renovācijas laikā ēkas silikātķieģeļu ārsienas siltinātas ar akmens vati 120 mm biezumā, bēniņu dzelzsbetona paneļu pārsegumi ar beramo vati 200 mm biezumā un izdedžiem 150 mm biezumā, savukārt, dzelzsbetona paneļu pagraba/grīdas pārsegums ar 80 mm akmens vates plāksnēm. Ēkā veikta gan logu, gan durvju nomaiņa. Siltumapgāde tiek organizēta centralizēti un regulēta atkarībā no gaisa temperatūras ārā, temperatūru pazeminot naktīs un brīvdienās. Karstā ūdens sagatavošana notiek centralizēti siltuma mezglā, piemērojot ūdens temperatūras pazeminājumu naktīs un brīvdienās. Ēkā nodrošināta dabiskās pieplūdes un mehāniskās nosūces ventilācija.

Projekta apraksts:

II vieta nominācijā „Energoefektīvākā renovētā daudzdzīvokļu ēka Latvijā” 2015

Dzīvojamā māja Dzērves ielā 17, Liepājā ekspluatācijā nodota 1979. gadā. Ēkas kopējā platība ir 3524.1 kv.m, bet ēkas apkurināmā platība – 2357,9 kv.m. Ēkai ir 5 stāvi, pagrabs un bēniņi. Ārsienas veidotas no gāzbetona paneļiem. Pirms renovācijas ēkā tika nodrošināta centralizēta siltumapgāde, taču netika izmantoti alokatori un termoregulatori. Renovācijas laikā ārsienas un dzelzsbetona paneļu bēniņu pārsegums siltināts ar akmens vati 150 mm un 100 mm biezumā, bet dzelzsbetona paneļu pagraba/grīdas pārsegums – ar akmens vates lamellām 120 mm biezumā. Ēkā veikta gan logu, gan durvju nomaiņa. Siltumapgāde ēkā tiek nodrošināta centralizēti un regulēta atkarībā no gaisa temperatūras ārā, piemērojot temperatūras pazeminājumu naktī, kā arī individuāli – ar termoregulatoriem. Ēkā ierīkota horizontālā apkures sistēma, kur katram dzīvoklim uzstādīts apkures skaitītājs. Karstā ūdens sagatavošana notiek centralizēti siltuma mezglā, ūdens temperatūru pazeminot naktīs. Ēkā nodrošināta dabiskās pieplūdes un dabiskās nosūces ventilācija, bet balkona logos iemontēti ventilācijas vārsti.

Projekta apraksts:

I vieta nominācijā „Energoefektīvākā renovētā daudzdzīvokļu ēka Latvijā” 2015

Daudzdzīvokļu māja Ventas ielā 2, Liepājā ekspluatācijā nodota 1982. gadā. Ēkas kopējā platība ir 4802,40 kv.m, bet apkurināmā platība – 4214,1 kv.m. Ēkai ir 9 stāvi un pagrabs. Ārsienas veidotas ir no keramzītbetona paneļiem, pārsegumi – no dzelzsbetona paneļiem. Pirms renovācijas ēkā tika nodrošināta centralizēta siltumapgāde, taču netika izmantoti alokatori un termoregulatori. Renovācijas laikā ārsienas siltinātas ar 100 mm un 150 mm akmens vati, pagraba/grīdas segums – ar akmens vates lamellām 120 mm biezumā, bet jumts – ar cietās minerālvates plātnēm 120 mm un 100 mm biezumā. Ēkā veikta logu un durvju nomaiņa. Siltumapgāde ēkā tiek nodrošināta centralizēti un regulēta atkarībā no gaisa temperatūras ārā, piemērojot temperatūras pazeminājumu naktī, kā arī individuāli – ar termoregulatoriem. Ēkā ierīkota horizontālā apkures sistēma, kur katram dzīvoklim uzstādīts apkures skaitītājs. Karstā ūdens sagatavošana notiek centralizēti siltuma mezglā, ūdens temperatūru pazeminot naktīs. Ēkā nodrošināta dabiskās pieplūdes un dabiskās nosūces ventilācija, bet dzīvokļu logos iemontēti ventilācijas vārsti. Veikta iekšējo elektrotīklu renovācija.

Projekta apraksts:

II vieta nominācijā „Energoefektīvākā sabiedriskā ēka Latvijā” 2016

Ventspils zonālā arhīva ēka ekspluatācijā nodota 1969.gadā, tās izmantošanas veids pēc CC klasifikatora ir 1262 “Muzeja vai bibliotēkas telpu grupa”, tajā atrodas dokumentu glabātavas, lasītava, darba kabineti, kā arī administratīvās telpas. Ēka līdz šim nebija siltināta, siltuma zudumi radās caur jumta pārsegumu, nesiltinātām ārsienām un logiem. Ēkai ir ķieģeļu ārsienas, dzelzsbetona plātņu un monolītā dzelzsbetona pārsegumi, savietotais gatavplātņu jumts. Kopējā apsildāmā ēkas platība ir 1067,6 m2.Projekta ietvaros tika veikti energoefektivitātes pasākumi – ēkas norobežojošo konstrukciju siltināšana ar akmensvates plātnēm RockWool Frontrock 120 mm, veikta logu un ārdurvju nomaiņa uz PVC tipa logiem 45,5 m2 (U = 1,2 ) un PVC tipa durvīm 13,6 m2 (U=1,3), uzstādīts granulu apkures katls. Siltumapgāde ēkā tiek regulēta atkarībā no ārgaisa temperatūras, kā arī individuāli ar termoregulatoriem un alokatoriem, piemērojot temperatūras pazeminājumu naktīs un brīvdienās. Siltumenerģijas uzskaite apkurei vienoti tiek veikta siltuma mezglā. Karstā ūdens sagatavošana notiek ar elektriskajiem ūdens sildītājiem, temperatūra tiek regulēta, piemērojoties apstākļiem un atkarībā no ēkas lietošanas veida. Ēkā izveidota mehāniskā ventilācija ar siltuma atgūšanu no izvadāmā gaisa. Veiktie pasākumi nodrošina valsts pārvaldes iestādes ar atbilstošām un efektīvām (zemiem komunāliem maksājumiem par siltumapgādi) telpām. Siltumenerģijas patēriņš apkurei gadā līdz projekta realizācijai uz 1 m2 apkurināmo telpu platību bija 158,6 kWh/m2. Pēc projekta realizācijas piecu gadu laikā plānots siltumenerģijas patēriņu apkurei samazināt līdz 56,69 kWh/m2.

Projekta apraksts:

I vieta nominācijā „Energoefektīvākā sabiedriskā ēka Latvijā” 2016

Ēka ekspluatācijā nodota 1977.gadā, sākotnējā funkcija bija ražošanas ēka, pašreiz – arhīvs. Ēkas, kuras kopējā apsildāmā platība ir 5116,4 m2, izmantošanas veids pēc CC klasifikatora ir 1262 “Muzeja vai bibliotēkas telpu grupa”. Ēka līdz šim nebija siltināta, tāpēc projekta ietvaros tika veikti energoefektivitātes pasākumi – ēkas norobežojošo konstrukciju siltināšana un bēniņu siltināšanas darbi, apkures sistēmas rekonstrukcija, kā arī logu, ārdurvju nomaiņa, lai nodrošinātu valsts pārvaldes iestādes ar atbilstošām un efektīvām (zemiem komunāliem maksājumiem par siltumapgādi) telpām. Ēkai ir ķieģeļu – paneļu ārsienas, dzelzsbetona pārsegumi un gatavplātņu jumts ar ruberoīda segumu.

Projekta ietvaros tika veikti energoefektivitātes pasākumi – ēkas norobežojošo konstrukciju siltināšana ar minerālvati Isover KL 35 125mm (U=0,035), jumta siltināšana ar Isover OL-P (E) minerālvati 160mm (U=0,037) biezumā, logu (94,5 m2 (U=1,3)) un ieejas un pagraba durvju (66,2 m2 (U=1,8)) nomaiņa. Ēkā nodrošināta centralizēta siltumapgāde (Rīgas Siltums), kas tiek regulēta atkarībā no ārgaisa temperatūras, kā arī individuāli ar termoregulatoriem un alokatoriem, piemērojot temperatūras pazeminājumu naktīs un brīvdienās. Siltumenerģijas uzskaite apkurei vienoti tiek veikta siltuma mezglā. Karstā ūdens sagatavošana notiek ar elektriskajiem ūdens sildītājiem, temperatūra tiek regulēta, piemērojoties apstākļiem un atkarībā no ēkas lietošanas veida. Ēkā izveidota mehāniskā ventilācija ar siltuma atgūšanu no izvadāmā gaisa – uzstādīta arhīva klimatizācijas iekārta ar gaisa refiltrāciju. Veiktie pasākumi nodrošina valsts pārvaldes iestādes ar atbilstošām un efektīvām (zemiem komunāliem maksājumiem par siltumapgādi) telpām. Siltumenerģijas patēriņš apkurei gadā līdz projekta realizācijai uz 1 m2 apkurināmo telpu platību bija 112 kWh/m2. Pēc projekta realizācijas piecu gadu laikā plānots siltumenerģijas patēriņu apkurei samazināt līdz 29,77 kWh/m2 (pārrēķinātais patēriņš apkurei uz laukuma vienību ar augstumu 3,5 m 27,7 kW/h).

Projekta apraksts:

III vieta nominācijā “Energoefektīvākā renovētā daudzdzīvokļu ēka Latvijā” 2017

Daudzdzīvokļu ēka Graudu ielā 20, Liepājā ekspluatācijā nodota 1973. gadā, bet atjaunošanas projekts veikts 2015. gadā. Tā ir 103.sērijas ēka ar kopējo platību 3845,60 m², bet apkurināmo platību 2684,50 m².

Veicot renovācijas projektu, ēkā uzlabota iekšējās vides kvalitāte un jāatzīmē sociālie un ekonomiskie ieguvumi. Veikta ārdurvju nomaiņa, uzstādot siltinātas koplietošanas telpu durvis. Ēkai ir centralizēta siltumapgāde un pirms renovācijas netika izmantoti alokatori vai termoregulatori. Pēc renovācijas apkures temperatūra regulējama atkarībā no pārgaisa temperatūras, temperatūra tiek pazemināta naktīs, kā arī to var regulēt individuāli ar termoregulatoriem. Siltumenerģijai ir vienotā uzskaite siltuma mezglā tikai apkurei, ir vienotā uzskaite siltuma mezglā kopā apkurei un karstā ūdens sagatavošanai, kā arī tiek veikta individuālā uzskaite ar alokatoriem. Karstais ūdens tiek sagatavots centralizēti siltummezglā. Karstā ūdens temperatūras regulēšana notiek siltummezglā.

Attiecībā uz ventilācijas sistēmu, ēkai ir dabiskā pieplūde un dabiskā nosūce. Renovācijas projekta ietvaros veikta arī iekšējo elektrotīklu renovācija un atjaunots ēkas iekšējais elektrotīkls.

Salīdzinot patērētās siltumenerģijas datus pirms un pēc renovācijas, piemēram, 2014./2015. gada apkures sezonā decembrī tika patērētas 64 MWh, janvārī 66,149MWh, februārī 58,101MWh, bet pēc renovācijas 2015./2016. gada apkures sezonā attiecīgi decembrī 16,366MWh, janvārī 31,272 MWh, februārī 16,852MWh.

Projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.

Projekta apraksts:

II vieta nominācijā “Energoefektīvākā renovētā daudzdzīvokļu ēka Latvijā” 2017

Daudzdzīvokļu māja Klaipēdas ielā 88, Liepājā, ekspluatācijā nodota 1968. gadā, bet ēkas renovācija veikta 2015. gadā. Ēkas kopējā platība ir 3354,4 m², bet apsildāmā platība – 2740,7 m². Ēkai ir 5 stāvi, pagrabs un bēniņi. Ārsienas veidotas no silikāta ķieģeļiem, pārsegumi – no dzelzsbetona paneļiem. Pirms renovācijas ēkā tika nodrošināta centralizēta siltumapgāde, taču netika izmantoti alokatori un termoregulatori.

Renovācijas laikā ārsienas siltinātas ar 140 mm akmens vati, pagraba/grīdas segums – ar akmens vates lamellām 120 mm biezumā, bet bēniņu pārsegums – ar beramo vati 260 mm biezumā. Ēkā veikta logu un durvju nomaiņa, montāžai izmantojot silikonu un Paroc FAB3 aiļu siltināšanai. Siltumapgāde ēkā tiek nodrošināta centralizēti un regulēta atkarībā no gaisa temperatūras ārā, piemērojot temperatūras pazeminājumu brīvdienās, kā arī individuāli – ar termoregulatoriem. Ēkā ierīkota horizontālā apkures sistēma, kur katram dzīvoklim uzstādīts apkures skaitītājs. Karstā ūdens sagatavošana notiek centralizēti siltuma mezglā, uzskaiti karstā ūdens sagatavošanai veicot atbilstoši patērētajam karstā ūdens apjomam. Ēkā nodrošināta dabiskās pieplūdes un dabiskās nosūces ventilācija. Izveidota energoefektīva teritorijas un telpu apgaisme, uzstādīta apgaismes regulēšana (taimeri, kustības/klātbūtnes sensori). Pēc ēkas renovācijas notiek siltumenerģijas un elektroenerģijas patēriņa monitorings, veicot siltummezglu sistēmas pārbaudi no datora.

Saskaņā ar 2015. gadā ēkai izsniegto pagaidu energosertifikātu ēka atbilst D klasei un tās atsauces vērtība ir 49,74kWh/m². Enerģijas patēriņš tiek novērtēts 103,33 kWh/m² gadā, primārais enerģijas novērtējums ir 135,09 kWh/m² gadā, bet oglekļa dioksīda emisijas novērtējums ir 26,76 kgCO₂/m² gadā.

Saskaņā ar siltumenerģijas patēriņa datiem pirms renovācijas 2012./2013. gada apkures sezonā tas bija 447,5800 MWh, 2013./2014. gada apkures sezonā 387,5950, bet pēc renovācijas 2016./2017. gada apkures sezonā no oktobra līdz aprīlim 190,3730 MWh.

Projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.

Projekta apraksts:

III vieta nominācijā „Energoefektīvākā atjaunotā daudzdzīvokļu ēka Latvijā” 2018

Daudzdzīvokļu ēka Stacijas ielā 22, Valmierā ekspluatācijā nodota 1970. gadā, bet renovācijas projekts īstenots 2014. gadā. Ēkai ir 5 stāvi un pagrabstāvs, ēkas kopējā platība ir 4898,80m².

Ēkas ārsienas veidotas no silikāta ķieģeļiem, kas renovācijas laikā siltinātas ar 100mm biezuma minerālvati PAROC Linio15(λ≤0.037). Dzelzsbetona bēniņu pārsegums siltināts ar 200mm Paroc BTL 9 (t.sk.pretvēja plēve). Dzelzsbetona pagraba/grīdas pārsegums siltināts ar Paroc CGL 20cy 100mm biezumā (λ≤0.037). Jumta segums ir no Ruukki metāla seguma. Veikta ārdurvju nomaiņa – uzliktas metāla siltinātas ārdurvis (U≤1.8) (uz kāpņu telpām 2gb un siltummezglu 1gb). Veikta logu nomaiņa uz PVC logu nomaiņa (U≤1.3) m 2-stiklu selektīvā pakete. Logu montāžai izmantotas montāžas putas, tvaika izolācijas lentas no iekšpuses, ārējās montāžas lentas – tvaika izolācijas un pretvēja, logu ailas siltinātas arPAROC Linio15 30mm(λ≤0.037).

Renovācijas laikā veikta siltummezgla rekonstrukcija, nomainot uz pieslēgumu pēc neatkarīgās shēmas. Ēkas apkures sistēma sadalīta pa fasādēm, katrai ēkas fasādei paredzēts savs siltummainis. Nomainīti apkures guļvadi, veikta cauruļvadu siltināšana. Apkures stāvadunoslēgarmatūru un iztukšošanas ventiļu nomaiņa, uzstādot uz stāvvadiem balansējošos ventiļus. Sadales sistēma aprīkota ar plūsmas balansēšanas vārstiem. Nomainīti sildķermeņi kāpņu telpās un uzstādīti termoregulatori. Jāatzīmē, ka pirms renovācijas netika izmantoti alokatori un termoregulatori.

Siltuma regulēšana ēkā tiek veikta atkarībā no ārgaisa temperatūras, tā tiek pazemināta naktīs un brīvdienās, kā arī temperatūru var regulēt individuāli ar termoregulatoriem. Siltumenerģijas uzskaitei irvienotā uzskaite siltummezglā kopā apkurei un karstā ūdens sagatavošanai. Ēkā pieslēgts Lattelecom Telemetrijas pakalpojums attālinātai siltuma vadībai. Telemetrijas pakalpojums ļauj automātiski nolasīt ūdens un siltumenerģijas patēriņu ēkā,analizēt iekārtu darbības informāciju. Apkures sistēmu iespējams vadīt un ieregulēt attālināti.

Karstā ūdens sagatavošana notiek centralizētisiltummezglā. Nomanīti visi ūdensapgādes stāvvadi un guļvadi. Karstā ūdensapgādes sistēmai uzstādīti balansējošie vārsti.

Siltumenerģijas uzskaitei karstā ūdens sagatavošanaitiek izmantota vienotā uzskaite kopā apkurei un karstā ūdens sagatavošanai.

Attiecībā uz ventilācijas sistēmu izkalta jauna ventilācija lūka, likvidējot aizgruvumus, veikta ventilācijas šahtas montāža un ventilācijas vadu hermetizēšana. Veikta ventilācijas vadu tīrīšana, velkmes pārbaude.Uzstādīti VTK-100 vārsti visās dzīvojamās telpās, kas robežojās ar ārsienu (istabās) un pagrabstāvakomerctelpās.

Veikta pagraba elektroinstalācijas pārbūve, gaismekļu, nozarkārbu, slēdžu nomaiņa pārvietojot par siltinājuma tiesu, kā arī kāpņu telpās uzstādītas jaunas LED lampas, izveidota zibensaizsardzības sistēma.

Saskaņā ar siltumenerģijas datu patēriņu gada laikā, piemēram, ja 2010. gadā tas sasniedza 806,67 MWh gadā, 2011. gadā 702,24 MWh gadā, tad 2014. gadā – 575,19 MWh, bet 2015. gadā jau 355,62 MWh, 2016. gadā – 408,39 MWh.

Projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.

Projekta apraksts:

I vieta nominācijā “Energoefektīvākā renovētā daudzdzīvokļu ēka Latvijā” 2017

Daudzdzīvokļu ēka Ziedu ielā 5, Liepājā ekspluatācijā nodota 1976. gadā. Tā ir 602. Sērijas ēka ar 9 stāviem un 2 kāpņu telpām. Ēkā ir 72 dzīvokļi un tās kopējā platība ir 4333,5 m2. Pirms renovācijas projekta uzsākšanas laika apstākļu ietekmē nama apdare bija stipri nolietojusies, arī apjomīgi renovācijas darbi ēkai līdz tam nebija veikti un līdz ar to bija konstatēti lieli siltuma zudumi. Pirms renovācijas projekta ēkas tehniskais stāvoklis tika novērtēts kā apmierinošs, taču energoefektivitāte – neapmierinoša.

Renovācijas laikā tika veikta fasādes siltināšana ar akmens vati 150 mm biezumā, bēniņu pārsegumam tika izmantota akmens vate 200 mm biezumā, pagraba/grīdas pārsegumam putupolistirols 100 mm biezumā. Nopietns remonts tika veikts jumtam – lai novērstu lietusūdens un sniega iekļūšanu iekštelpās, jumtu lūkas nomainītas uz jaunām ar hermētiskiem savienojumiem, tika uzklāta jumta membrāna ar mastiku Hyperdesmo PB-2K. Tika veikta gan logu, gan ārdurvju nomaiņa.

Ēkai ir centralizētā siltumapgāde un temperatūra tiek regulēta atkarībā no pārgaisa temperatūras. Apkurei izveidota vienotā uzskaite siltuma mezglā, kā arī izveidota horizontālā apkure sistēma ar individuāliem siltuma skaitītājiem katrā dzīvoklī. Karstais ūdens tiek sagatavots centralizēti siltuma mezglā, un arī karstā ūdens temperatūras regulācija notiek siltuma mezglā. Tiek veikta atsevišķa uzskaite karstā ūdens sagatavošanai. Ventilācijai tiek izmantota vēdināšana, dabiskā pieplūde un dabiskā nosūce. Attiecībā uz elektroapgādi izveidota energoefektīva telpu apgaisme un uzstādītas apgaismes regulēšanas ierīces
Pēc renovācijas projekta pabeigšanas patērētās siltumenerģijas rādījumi ir ievērojami uzlabojušies. Piemēram, ja 2010./2011. gada apkures sezonā kopumā tika patērēts 607,8313 MWh, 2011./2012. gada sezonā 525,4980 MWh, tad 2016./2017. gada sezonā (oktobris-aprīlis) 244,4790 MWh.

Projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.

Projekta apraksts:

I vieta nominācijā “Energoefektīvākā daudzdzīvokļu ēka Latvijā 2017. Jaunbūve”

Daudzdzīvokļu ēka Stendes ielā 5, Rīgānodota ekspluatācijā 2015. gadā. Ēkai ir 5 un 4 virszemes stāvi ar pazemes stāvlaukumu. Kopējais apbūves laukums – 1041,6 m², kopējā platība 4830,5m², bet būvtilpums – 16102 m³. Ēkā ir 51 dzīvoklis, izveidota pazeme autostāvvieta 25 automašīnām un pagrabstāvā ierīkotas 16 mantu noliktavas.

Ēkas būvniecībā izmantoti vairāki ilgtspējīgi risinājumi: videi draudzīgi materiāli, siltumenerģijas un elektroenerģijas patēriņa monitorings un energoefektīva izmantošana, atbilstošs plānojums, ēka ir pieejama alternatīviem transporta veidiem, kā arī tiek veikta atkritumu un piesārņojuma kontrole.

Ārsienas būvētas no 200 mm monolītā dzelzsbetona. Ēkas siltinājumam izmantota akmensvate 150 mm biezumā, cokolstāva siltumizolācijai – ekstrudētaisputupolistirols 120mm. Pagrabstāva grīdai izmantots ekstrudētais putu polistirols 100 mm, virs cokolstāva neapkurināmās daļas – līmēta minerālvates siltumizolācija FASROCK LG1 150 mm (lamelēm).

Bēniņu pārsegums veidots no 200 mm monolītā dzelzsbetona, jumta segumam izmantots bitumena ruļļveida materiāls divās kārtās, siltumizolācija, keramzītbetons, betons slīpuma izveidošanai, tvaika izolācija un dzelzbetona pārsegums. Jumta siltumizolācijas augšējais slānis ir akmens vate 40 mm (RockwoolDachrockMax 40), apakšējais slānis 200 mm (Technoroof N30).

Attiecībā par siltumenerģijas uzskaiti karstā ūdens sagatavošanai tiek veikta vienotā uzskaite kopā apkurei un karstā ūdens sagatavošanai.

Ieejas durvis ēkas ielas un pagalma līmenī veidotas alumīnija stikla konstrukcijās. Dzīvokļos ielikti plastmasas logi, stikloti ar stikla paketi un paketes siltumcaurlaidības koeficientu 1,3.Logu montāžai un hidroizolācijai izmantotas poliuretāna montāžas putas, stiprinājumu kronšteini, plastmasas distanceri, tvaika izolācijai Penosil Premium tvaika izolācijas iekšējā lenta, poliuretāna līme, skavas, bet siltumizolācijai Penosil Premium vēja izolācijas ārēja lenta, poliuretāna līme un skavas.

Ēkas siltumapgāde tiek nodrošināta no pilsētas siltumtīkliem A/S „Rīgas Siltums”. Siltuma regulēšana ēkā notiek atkarībā no ārgaisa temperatūras, kā arī individuāli ar termoregulatoriem, kas novietoti uz radiatoriem. Siltumenerģija tiek uzskaitīta siltuma mezglā tikai apkurei, karstā ūdens sagatavošana notiek siltummezglā, bet skaitītājs atrodas kāpņu telpā.

Elektroapgādei izveidota energoefektīvas teritorijasun telpu apgaisme, uzstādīta apgaismes regulēšana (taimeri, kustības/klātbūtnes sensori), izveidota zibensaizsardzības sistēma un pārsprieguma aizsardzības sistēma un uzstādīti dūmu detektori.

Ventilācijai tiek izmantota vēdināšana, dabiskā pieplūde un dabiskā nosūce, kā arī dabiskā pieplūde un mehāniskā nosūce.

Kopumā saskaņā ar 2014. gadā ēkai izsniegto pagaidu energosertifikātu, tā kopējais enerģijas patēriņš ir 98,31 kWh/m² gadā, bet primārās enerģijas novērtējums ir 131,84 kWh/m² gadā, bet oglekļa dioksīda emisija ir 28,42 kg CO₂/m² gadā.