Objekti

Projekta apraksts:

I vieta nominācijā “Energoefektīvākā industriālā ēka” 2015

AS VALMIERAS STIKLAŠĶIEDRA teksturēšanas nodaļas ēka Cempu ielā 13, Valmierā ekspluatācijā nodota 1963. gadā, bet renovācija veikta – 2014. gadā. Ēkai ir 1 tipveida stāvs un 2 tehniskie stāvi ar kopējo apkurināmo platību 17514 kv.m, kas tiek apkurināta ar vietējās gāzes katlu mājas palīdzību. Ēkas atjaunošanas laikā silikātķieģeļu ārsienas siltinātas ar 70 mm siltumizolāciju (ISOVER 610-KL 37) un 30 mm vēja izolāciju (ISOVER RKL-31), veikta arī logu un durvju nomaiņa. Ēkas apkuri nodrošina dabasgāzes apkures katls, kura temperatūra tiek regulēta atkarībā no temperatūras ārā, savukārt, siltumenerģijas patēriņa uzskaite tiek veikta pa ražošanas iecirkņiem ar alokatoru palīdzību, atsevišķi apkurei, karstajam ūdenim sadzīves vajadzībām un ražošanai. Ūdens uzsilde tiek nodrošināta centralizēti siltuma mezglā, veicot karstā ūdens regulēšanu atbilstoši ārgaisa temperatūrai. Ēkā izbūvēta mehāniskā pieplūdes/nosūces ventilācija bez siltuma atgūšanas, kā arī veikta apgaismojuma sistēmas rekonstrukcija un frekvenču pārveidotāju uzstādīšana ventilācijas sistēmām. Vienlaicīgi tiek veikta arī  siltummnīcefekta gāzu emisiju  (SEG ETS) uzskaite un kontrole.

Projekta apraksts:

I vieta nominācijā „Energoefektīvākā daudzdzīvokļu ēka Latvijā” 2015

Daudzdzīvokļu ēka – jaunbūve Grostonas ielā 17, Rīgā ekspluatācijā nodota 2013. gadā. Ēkas kopējā platība ir 7619,80 kv.m., tai ir 8 virszemes stāvi, bet konstrukciju tips – monolītais un saliekamais dzelzsbetons. Ēkas kopējā apkurināmā platība ir 7101,4 kv.m. Ārsienu sendviča tipa dzelzsbetona paneļi siltināti ar 140 mm akmens vati, jumts – ar putupolistirolu un akmens vati 270 mm biezumā. Ēkā nodrošināta centralizēta siltumapgāde, kas tiek regulēta atkarībā no temperatūras ārā, pazeminot to naktī un brīvdienās, kā arī individuāli – ar termoregulatoriem. Karstais ūdens ēkā tiek nodrošināts centralizēti – siltuma mezglā, piemērojot temperatūras pazeminājumu brīvdienās un naktīs. Ēkā tiek veikta vienotā uzskaite siltuma mezglā kopā apkurei un karstā ūdens sagatavošanai. Ēkā ir dabiskās pieplūdes un mehāniskās nosūces ventilācija.

Projekta apraksts:

III vieta nominācijā „Energoefektīvākā renovētā daudzdzīvokļu ēka Latvijā” 2015

Daudzdzīvokļu dzīvojamā māja Alejas ielā 24, Liepājā ekspluatācijā nodota 1960.gadā. Ēkas kopējā platība ir 2010,20 kv.m, Ēkai ir 5 stāvi, pagrabs un bēniņi. Renovācijas laikā silikātķieģeļu ārsienas siltinātas ar 120 mm akmens vati, bēniņu pārseguma dobie dzelzsbetona paneļi siltināti ar beramo akmens vati 250 mm biezumā un pretvēja izolāciju 35 mm biezumā, savukārt, pagraba pārseguma dobie dzelzsbetona paneļi siltināti ar 100 mm akmens vates lamellām. Ēkā veikta gan logu, gan durvju nomaiņa. Siltumapgāde ēkā tiek nodrošināta centralizēti, siltuma regulēšanu veicot atkarībā no gaisa temperatūras ārā, to pazeminot naktīs un brīvdienās, kā arī ar termoregulatoriem. Ēkā ierīkota horizontālā apkures sistēma, kur katram dzīvoklim uzstādīts apkures skaitītājs. Karstā ūdens sagatavošana notiek centralizēti siltuma mezglā, ūdens temperatūru pazeminot naktīs. Ēkā nodrošināta dabiskās pieplūdes un dabiskās nosūces ventilācija. Veikta iekšējo elektrotīklu renovācija.

Projekta apraksts:

III vieta nominācijā „Energoefektīvākā renovētā daudzdzīvokļu ēka Latvijā” 2015

Daudzdzīvokļu ēka Sarkanmuižas dambī 13, Ventspilī ekspluatācijā nodota 1962. gadā, bet atjaunota 2014. gadā. 3 stāvu 316. sērijas ēkas kopējā platība ir 755,6 kv.m, bet apkurināmā platība – 562,2 kv.m. Renovācijas laikā ēkas silikātķieģeļu ārsienas siltinātas ar akmens vati 120 mm biezumā, bēniņu dzelzsbetona paneļu pārsegumi ar beramo vati 200 mm biezumā un izdedžiem 150 mm biezumā, savukārt, dzelzsbetona paneļu pagraba/grīdas pārsegums ar 80 mm akmens vates plāksnēm. Ēkā veikta gan logu, gan durvju nomaiņa. Siltumapgāde tiek organizēta centralizēti un regulēta atkarībā no gaisa temperatūras ārā, temperatūru pazeminot naktīs un brīvdienās. Karstā ūdens sagatavošana notiek centralizēti siltuma mezglā, piemērojot ūdens temperatūras pazeminājumu naktīs un brīvdienās. Ēkā nodrošināta dabiskās pieplūdes un mehāniskās nosūces ventilācija.

Projekta apraksts:

II vieta nominācijā „Energoefektīvākā renovētā daudzdzīvokļu ēka Latvijā” 2015

Dzīvojamā māja Dzērves ielā 17, Liepājā ekspluatācijā nodota 1979. gadā. Ēkas kopējā platība ir 3524.1 kv.m, bet ēkas apkurināmā platība – 2357,9 kv.m. Ēkai ir 5 stāvi, pagrabs un bēniņi. Ārsienas veidotas no gāzbetona paneļiem. Pirms renovācijas ēkā tika nodrošināta centralizēta siltumapgāde, taču netika izmantoti alokatori un termoregulatori. Renovācijas laikā ārsienas un dzelzsbetona paneļu bēniņu pārsegums siltināts ar akmens vati 150 mm un 100 mm biezumā, bet dzelzsbetona paneļu pagraba/grīdas pārsegums – ar akmens vates lamellām 120 mm biezumā. Ēkā veikta gan logu, gan durvju nomaiņa. Siltumapgāde ēkā tiek nodrošināta centralizēti un regulēta atkarībā no gaisa temperatūras ārā, piemērojot temperatūras pazeminājumu naktī, kā arī individuāli – ar termoregulatoriem. Ēkā ierīkota horizontālā apkures sistēma, kur katram dzīvoklim uzstādīts apkures skaitītājs. Karstā ūdens sagatavošana notiek centralizēti siltuma mezglā, ūdens temperatūru pazeminot naktīs. Ēkā nodrošināta dabiskās pieplūdes un dabiskās nosūces ventilācija, bet balkona logos iemontēti ventilācijas vārsti.

Projekta apraksts:

I vieta nominācijā „Energoefektīvākā renovētā daudzdzīvokļu ēka Latvijā” 2015

Daudzdzīvokļu māja Ventas ielā 2, Liepājā ekspluatācijā nodota 1982. gadā. Ēkas kopējā platība ir 4802,40 kv.m, bet apkurināmā platība – 4214,1 kv.m. Ēkai ir 9 stāvi un pagrabs. Ārsienas veidotas ir no keramzītbetona paneļiem, pārsegumi – no dzelzsbetona paneļiem. Pirms renovācijas ēkā tika nodrošināta centralizēta siltumapgāde, taču netika izmantoti alokatori un termoregulatori. Renovācijas laikā ārsienas siltinātas ar 100 mm un 150 mm akmens vati, pagraba/grīdas segums – ar akmens vates lamellām 120 mm biezumā, bet jumts – ar cietās minerālvates plātnēm 120 mm un 100 mm biezumā. Ēkā veikta logu un durvju nomaiņa. Siltumapgāde ēkā tiek nodrošināta centralizēti un regulēta atkarībā no gaisa temperatūras ārā, piemērojot temperatūras pazeminājumu naktī, kā arī individuāli – ar termoregulatoriem. Ēkā ierīkota horizontālā apkures sistēma, kur katram dzīvoklim uzstādīts apkures skaitītājs. Karstā ūdens sagatavošana notiek centralizēti siltuma mezglā, ūdens temperatūru pazeminot naktīs. Ēkā nodrošināta dabiskās pieplūdes un dabiskās nosūces ventilācija, bet dzīvokļu logos iemontēti ventilācijas vārsti. Veikta iekšējo elektrotīklu renovācija.

Projekta apraksts:

II vieta nominācijā „Energoefektīvākā sabiedriskā ēka Latvijā” 2016

Ventspils zonālā arhīva ēka ekspluatācijā nodota 1969.gadā, tās izmantošanas veids pēc CC klasifikatora ir 1262 “Muzeja vai bibliotēkas telpu grupa”, tajā atrodas dokumentu glabātavas, lasītava, darba kabineti, kā arī administratīvās telpas. Ēka līdz šim nebija siltināta, siltuma zudumi radās caur jumta pārsegumu, nesiltinātām ārsienām un logiem. Ēkai ir ķieģeļu ārsienas, dzelzsbetona plātņu un monolītā dzelzsbetona pārsegumi, savietotais gatavplātņu jumts. Kopējā apsildāmā ēkas platība ir 1067,6 m2.Projekta ietvaros tika veikti energoefektivitātes pasākumi – ēkas norobežojošo konstrukciju siltināšana ar akmensvates plātnēm RockWool Frontrock 120 mm, veikta logu un ārdurvju nomaiņa uz PVC tipa logiem 45,5 m2 (U = 1,2 ) un PVC tipa durvīm 13,6 m2 (U=1,3), uzstādīts granulu apkures katls. Siltumapgāde ēkā tiek regulēta atkarībā no ārgaisa temperatūras, kā arī individuāli ar termoregulatoriem un alokatoriem, piemērojot temperatūras pazeminājumu naktīs un brīvdienās. Siltumenerģijas uzskaite apkurei vienoti tiek veikta siltuma mezglā. Karstā ūdens sagatavošana notiek ar elektriskajiem ūdens sildītājiem, temperatūra tiek regulēta, piemērojoties apstākļiem un atkarībā no ēkas lietošanas veida. Ēkā izveidota mehāniskā ventilācija ar siltuma atgūšanu no izvadāmā gaisa. Veiktie pasākumi nodrošina valsts pārvaldes iestādes ar atbilstošām un efektīvām (zemiem komunāliem maksājumiem par siltumapgādi) telpām. Siltumenerģijas patēriņš apkurei gadā līdz projekta realizācijai uz 1 m2 apkurināmo telpu platību bija 158,6 kWh/m2. Pēc projekta realizācijas piecu gadu laikā plānots siltumenerģijas patēriņu apkurei samazināt līdz 56,69 kWh/m2.

Projekta apraksts:

I vieta nominācijā „Energoefektīvākā sabiedriskā ēka Latvijā” 2016

Ēka ekspluatācijā nodota 1977.gadā, sākotnējā funkcija bija ražošanas ēka, pašreiz – arhīvs. Ēkas, kuras kopējā apsildāmā platība ir 5116,4 m2, izmantošanas veids pēc CC klasifikatora ir 1262 “Muzeja vai bibliotēkas telpu grupa”. Ēka līdz šim nebija siltināta, tāpēc projekta ietvaros tika veikti energoefektivitātes pasākumi – ēkas norobežojošo konstrukciju siltināšana un bēniņu siltināšanas darbi, apkures sistēmas rekonstrukcija, kā arī logu, ārdurvju nomaiņa, lai nodrošinātu valsts pārvaldes iestādes ar atbilstošām un efektīvām (zemiem komunāliem maksājumiem par siltumapgādi) telpām. Ēkai ir ķieģeļu – paneļu ārsienas, dzelzsbetona pārsegumi un gatavplātņu jumts ar ruberoīda segumu.

Projekta ietvaros tika veikti energoefektivitātes pasākumi – ēkas norobežojošo konstrukciju siltināšana ar minerālvati Isover KL 35 125mm (U=0,035), jumta siltināšana ar Isover OL-P (E) minerālvati 160mm (U=0,037) biezumā, logu (94,5 m2 (U=1,3)) un ieejas un pagraba durvju (66,2 m2 (U=1,8)) nomaiņa. Ēkā nodrošināta centralizēta siltumapgāde (Rīgas Siltums), kas tiek regulēta atkarībā no ārgaisa temperatūras, kā arī individuāli ar termoregulatoriem un alokatoriem, piemērojot temperatūras pazeminājumu naktīs un brīvdienās. Siltumenerģijas uzskaite apkurei vienoti tiek veikta siltuma mezglā. Karstā ūdens sagatavošana notiek ar elektriskajiem ūdens sildītājiem, temperatūra tiek regulēta, piemērojoties apstākļiem un atkarībā no ēkas lietošanas veida. Ēkā izveidota mehāniskā ventilācija ar siltuma atgūšanu no izvadāmā gaisa – uzstādīta arhīva klimatizācijas iekārta ar gaisa refiltrāciju. Veiktie pasākumi nodrošina valsts pārvaldes iestādes ar atbilstošām un efektīvām (zemiem komunāliem maksājumiem par siltumapgādi) telpām. Siltumenerģijas patēriņš apkurei gadā līdz projekta realizācijai uz 1 m2 apkurināmo telpu platību bija 112 kWh/m2. Pēc projekta realizācijas piecu gadu laikā plānots siltumenerģijas patēriņu apkurei samazināt līdz 29,77 kWh/m2 (pārrēķinātais patēriņš apkurei uz laukuma vienību ar augstumu 3,5 m 27,7 kW/h).

Projekta apraksts:

III vieta nominācijā “Energoefektīvākā renovētā daudzdzīvokļu ēka Latvijā” 2017

Daudzdzīvokļu ēka Graudu ielā 20, Liepājā ekspluatācijā nodota 1973. gadā, bet atjaunošanas projekts veikts 2015. gadā. Tā ir 103.sērijas ēka ar kopējo platību 3845,60 m², bet apkurināmo platību 2684,50 m².

Veicot renovācijas projektu, ēkā uzlabota iekšējās vides kvalitāte un jāatzīmē sociālie un ekonomiskie ieguvumi. Veikta ārdurvju nomaiņa, uzstādot siltinātas koplietošanas telpu durvis. Ēkai ir centralizēta siltumapgāde un pirms renovācijas netika izmantoti alokatori vai termoregulatori. Pēc renovācijas apkures temperatūra regulējama atkarībā no pārgaisa temperatūras, temperatūra tiek pazemināta naktīs, kā arī to var regulēt individuāli ar termoregulatoriem. Siltumenerģijai ir vienotā uzskaite siltuma mezglā tikai apkurei, ir vienotā uzskaite siltuma mezglā kopā apkurei un karstā ūdens sagatavošanai, kā arī tiek veikta individuālā uzskaite ar alokatoriem. Karstais ūdens tiek sagatavots centralizēti siltummezglā. Karstā ūdens temperatūras regulēšana notiek siltummezglā.

Attiecībā uz ventilācijas sistēmu, ēkai ir dabiskā pieplūde un dabiskā nosūce. Renovācijas projekta ietvaros veikta arī iekšējo elektrotīklu renovācija un atjaunots ēkas iekšējais elektrotīkls.

Salīdzinot patērētās siltumenerģijas datus pirms un pēc renovācijas, piemēram, 2014./2015. gada apkures sezonā decembrī tika patērētas 64 MWh, janvārī 66,149MWh, februārī 58,101MWh, bet pēc renovācijas 2015./2016. gada apkures sezonā attiecīgi decembrī 16,366MWh, janvārī 31,272 MWh, februārī 16,852MWh.

Projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.

Projekta apraksts:

II vieta nominācijā “Energoefektīvākā renovētā daudzdzīvokļu ēka Latvijā” 2017

Daudzdzīvokļu māja Klaipēdas ielā 88, Liepājā, ekspluatācijā nodota 1968. gadā, bet ēkas renovācija veikta 2015. gadā. Ēkas kopējā platība ir 3354,4 m², bet apsildāmā platība – 2740,7 m². Ēkai ir 5 stāvi, pagrabs un bēniņi. Ārsienas veidotas no silikāta ķieģeļiem, pārsegumi – no dzelzsbetona paneļiem. Pirms renovācijas ēkā tika nodrošināta centralizēta siltumapgāde, taču netika izmantoti alokatori un termoregulatori.

Renovācijas laikā ārsienas siltinātas ar 140 mm akmens vati, pagraba/grīdas segums – ar akmens vates lamellām 120 mm biezumā, bet bēniņu pārsegums – ar beramo vati 260 mm biezumā. Ēkā veikta logu un durvju nomaiņa, montāžai izmantojot silikonu un Paroc FAB3 aiļu siltināšanai. Siltumapgāde ēkā tiek nodrošināta centralizēti un regulēta atkarībā no gaisa temperatūras ārā, piemērojot temperatūras pazeminājumu brīvdienās, kā arī individuāli – ar termoregulatoriem. Ēkā ierīkota horizontālā apkures sistēma, kur katram dzīvoklim uzstādīts apkures skaitītājs. Karstā ūdens sagatavošana notiek centralizēti siltuma mezglā, uzskaiti karstā ūdens sagatavošanai veicot atbilstoši patērētajam karstā ūdens apjomam. Ēkā nodrošināta dabiskās pieplūdes un dabiskās nosūces ventilācija. Izveidota energoefektīva teritorijas un telpu apgaisme, uzstādīta apgaismes regulēšana (taimeri, kustības/klātbūtnes sensori). Pēc ēkas renovācijas notiek siltumenerģijas un elektroenerģijas patēriņa monitorings, veicot siltummezglu sistēmas pārbaudi no datora.

Saskaņā ar 2015. gadā ēkai izsniegto pagaidu energosertifikātu ēka atbilst D klasei un tās atsauces vērtība ir 49,74kWh/m². Enerģijas patēriņš tiek novērtēts 103,33 kWh/m² gadā, primārais enerģijas novērtējums ir 135,09 kWh/m² gadā, bet oglekļa dioksīda emisijas novērtējums ir 26,76 kgCO₂/m² gadā.

Saskaņā ar siltumenerģijas patēriņa datiem pirms renovācijas 2012./2013. gada apkures sezonā tas bija 447,5800 MWh, 2013./2014. gada apkures sezonā 387,5950, bet pēc renovācijas 2016./2017. gada apkures sezonā no oktobra līdz aprīlim 190,3730 MWh.

Projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.