Objekti

Projekta apraksts:

II vieta nominācijā “Energoefektīvākā renovētā daudzdzīvokļu ēka Latvijā” 2017

Daudzdzīvokļu māja Klaipēdas ielā 88, Liepājā, ekspluatācijā nodota 1968. gadā, bet ēkas renovācija veikta 2015. gadā. Ēkas kopējā platība ir 3354,4 m², bet apsildāmā platība – 2740,7 m². Ēkai ir 5 stāvi, pagrabs un bēniņi. Ārsienas veidotas no silikāta ķieģeļiem, pārsegumi – no dzelzsbetona paneļiem. Pirms renovācijas ēkā tika nodrošināta centralizēta siltumapgāde, taču netika izmantoti alokatori un termoregulatori.

Renovācijas laikā ārsienas siltinātas ar 140 mm akmens vati, pagraba/grīdas segums – ar akmens vates lamellām 120 mm biezumā, bet bēniņu pārsegums – ar beramo vati 260 mm biezumā. Ēkā veikta logu un durvju nomaiņa, montāžai izmantojot silikonu un Paroc FAB3 aiļu siltināšanai. Siltumapgāde ēkā tiek nodrošināta centralizēti un regulēta atkarībā no gaisa temperatūras ārā, piemērojot temperatūras pazeminājumu brīvdienās, kā arī individuāli – ar termoregulatoriem. Ēkā ierīkota horizontālā apkures sistēma, kur katram dzīvoklim uzstādīts apkures skaitītājs. Karstā ūdens sagatavošana notiek centralizēti siltuma mezglā, uzskaiti karstā ūdens sagatavošanai veicot atbilstoši patērētajam karstā ūdens apjomam. Ēkā nodrošināta dabiskās pieplūdes un dabiskās nosūces ventilācija. Izveidota energoefektīva teritorijas un telpu apgaisme, uzstādīta apgaismes regulēšana (taimeri, kustības/klātbūtnes sensori). Pēc ēkas renovācijas notiek siltumenerģijas un elektroenerģijas patēriņa monitorings, veicot siltummezglu sistēmas pārbaudi no datora.

Saskaņā ar 2015. gadā ēkai izsniegto pagaidu energosertifikātu ēka atbilst D klasei un tās atsauces vērtība ir 49,74kWh/m². Enerģijas patēriņš tiek novērtēts 103,33 kWh/m² gadā, primārais enerģijas novērtējums ir 135,09 kWh/m² gadā, bet oglekļa dioksīda emisijas novērtējums ir 26,76 kgCO₂/m² gadā.

Saskaņā ar siltumenerģijas patēriņa datiem pirms renovācijas 2012./2013. gada apkures sezonā tas bija 447,5800 MWh, 2013./2014. gada apkures sezonā 387,5950, bet pēc renovācijas 2016./2017. gada apkures sezonā no oktobra līdz aprīlim 190,3730 MWh.

Projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.

Projekta apraksts:

Daudzdzīvokļu māja Klaipēdas ielā 126, Liepājā, ekspluatācijā nodota 1973. gadā. Ēkas kopējā platība ir 2385,2 m², bet apsildāmā platība – 2150,2 m². Ēkai ir 9 stāvi, pagrabs un bēniņi. Ārsienas ir no gāzbetona paneļiem, pārsegumi – no dzelzsbetona paneļiem. Pirms renovācijas ēkā tika nodrošināta centralizēta siltumapgāde, taču netika izmantoti alokatori un termoregulatori.

Renovācijas laikā ārsienas siltinātas ar 150 mm akmens vati, pagraba/grīdas segums – ar akmens vates lamellām 100 mm biezumā, bet bēniņu pārsegums – ar beramo vati 200 mm biezumā. Ēkā veikta logu un durvju nomaiņa. Siltumapgāde ēkā tiek nodrošināta centralizēti un regulēta atkarībā no gaisa temperatūras ārā, piemērojot temperatūras pazeminājumu brīvdienās, kā arī individuāli – ar termoregulatoriem. Ēkā ierīkota horizontālā apkures sistēma, kur katram dzīvoklim uzstādīts apkures skaitītājs. Karstā ūdens sagatavošana notiek centralizēti siltuma mezglā, uzskaiti karstā ūdens sagatavošanai veicot atbilstoši patērētajam karstā ūdens apjomam. Izveidota energoefektīva teritorijas un telpu apgaisme, uzstādīta apgaismes regulēšana (taimeri, kustības/klātbūtnes sensori). Pēc ēkas renovācijas notiek siltumenerģijas un elektroenerģijas patēriņa monitorings, veicot siltummezglu sistēmas pārbaudi no datora.

Saskaņā ar 2015. gadā ēkai izsniegto pagaidu energosertifikātu tās atsauces vērtība ir 65,80kWh/m². Enerģijas patēriņš tiek novērtēts 133,27 kWh/m² gadā, primārais enerģijas novērtējums ir 173,25 kWh/m² gadā, bet oglekļa dioksīda emisijas novērtējums ir 35,18 kgCO₂/m² gadā.

Saskaņā ar siltumenerģijas patēriņa datiem pirms renovācijas 2012./2013. gada apkures sezonā tas bija 337,0680MWh, 2013./2014. gada apkures sezonā 302,4580, bet pēc renovācijas 2016./2017. gada apkures sezonā no oktobra līdz aprīlim 136,3540MWh.

Projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.

Projekta apraksts:

Daudzdzīvokļu māja Krūmu ielā 49, Liepājā, ekspluatācijā nodota 1980. gadā. Ēkas kopējā platība ir 2643,5 m², bet apsildāmā platība – 2163,8 m². Ēkai ir 9 stāvi, pagrabs un bēniņi. Ārsienas veidotas no gāzbetona paneļiem, pārsegumi – no dzelzsbetona paneļiem. Pirms renovācijas ēkā tika nodrošināta centralizēta siltumapgāde, taču netika izmantoti alokatori un termoregulatori.

Renovācijas laikā ārsienas siltinātas ar 120 mm akmens vati, pagraba/grīdas segums – ar akmens vates lamellām 120 mm biezumā, bet bēniņu pārsegums – ar beramo vati 200 mm biezumā. Ēkā veikta durvju nomaiņa, montāžai izmantojot silikonu un Paroc FAB3 aiļu siltināšanai. Siltumapgāde ēkā tiek nodrošināta centralizēti un regulēta atkarībā no gaisa temperatūras ārā, piemērojot temperatūras pazeminājumu brīvdienās, kā arī individuāli – ar termoregulatoriem. Ēkā ierīkota horizontālā apkures sistēma, kur katram dzīvoklim uzstādīts apkures skaitītājs. Karstā ūdens sagatavošana notiek centralizēti siltuma mezglā, uzskaiti karstā ūdens sagatavošanai veicot atbilstoši patērētajam karstā ūdens apjomam. Izveidota energoefektīva teritorijas un telpu apgaisme, uzstādīta apgaismes regulēšana (taimeri, kustības/klātbūtnes sensori). Pēc ēkas renovācijas notiek siltumenerģijas un elektroenerģijas patēriņa monitorings, veicot siltummezglu sistēmas pārbaudi no datora.

Saskaņā ar 2015. gadā ēkai izsniegto pagaidu energosertifikātu ēka atbilst C klasei un tās atsauces vērtība ir 48,03kWh/m². Enerģijas patēriņš tiek novērtēts 88,39 kWh/m² gadā, primārais enerģijas novērtējums ir 99,05 kWh/m² gadā, bet oglekļa dioksīda emisijas novērtējums ir 22,63 kgCO₂/m² gadā.

Saskaņā ar siltumenerģijas patēriņa datiem pirms renovācijas 2012./2013. gada apkures sezonā tas bija 253,1444MWh, 2013./2014. gada apkures sezonā 241,6882 MWh, bet pēc renovācijas 2016./2017. gada apkures sezonā no oktobra līdz aprīlim 144,9480MWh.

Projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.

Projekta apraksts:

Daudzdzīvokļu māja Kuldīgas ielā 30, Liepājā, ekspluatācijā nodota 1963. gadā. Ēkas kopējā platība ir 2357,8 m², bet apsildāmā platība – 1697,1 m². Ēkai ir 4 stāvi un bēniņi. Ārsienas veidotas no silikāta ķieģeļa, pārsegumi – no dzelzsbetona paneļiem. Pirms renovācijas ēkā tika nodrošināta centralizēta siltumapgāde, taču netika izmantoti alokatori un termoregulatori.

Renovācijas laikā ārsienas siltinātas ar 120 mm akmens vati, bet bēniņu pārsegums – ar beramo vati 200 mm biezumā un 30 mm pretvēja izolācijas materiālu. Ēkā veikta logu un durvju nomaiņa, montāžai izmantojot silikonu, difūzijas lentas un Paroc FAB3 aiļu siltināšanai. Siltumapgāde ēkā tiek nodrošināta centralizēti un regulēta atkarībā no gaisa temperatūras ārā, piemērojot temperatūras pazeminājumu brīvdienās, kā arī individuāli – ar termoregulatoriem. Ēkā ierīkota horizontālā apkures sistēma, kur katram dzīvoklim uzstādīts apkures skaitītājs. Ēkā nav karstā ūdens. Nodrošināta dabiskās pieplūdes un dabiskās nosūces ventilācija – caur fasādi ir nodrošināta gaisa pieplūde virtuves telpās, dzīvojamās istabās ir uzstādīti ventilācijas vārsti logos. Izveidota energoefektīva teritorijas un telpu apgaisme, uzstādīta apgaismes regulēšana (taimeri, kustības/klātbūtnes sensori). Pēc ēkas renovācijas notiek siltumenerģijas un elektroenerģijas patēriņa monitorings, veicot siltummezglu sistēmas pārbaudi no datora.

Saskaņā ar 2015. gadā ēkai izsniegto pagaidu energosertifikātu ēka atbilst B klasei un tās atsauces vērtība ir 54,72kWh/m² gadā. Enerģijas patēriņš tiek novērtēts 58,07 kWh/m² gadā, primārais enerģijas novērtējums ir 65,22 kWh/m² gadā, bet oglekļa dioksīda emisijas novērtējums ir 14,81 kgCO₂/m² gadā.

Saskaņā ar siltumenerģijas patēriņa datiem pirms renovācijas 2012./2013. gada apkures sezonā tas bija 245,3144MWh, 2013./2014. gada apkures sezonā 197,2769MWh, bet pēc renovācijas 2016./2017. gada apkures sezonā no oktobra līdz aprīlim 85,8790MWh.

Projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.

Projekta apraksts:

Daudzdzīvokļu ēka Liepu ielā 33, Stendē, Talsu novadā ekspluatācijā nodota 1976. gadā, bet tās renovācijas projekts veikts 2014. gadā. Ēkas kopējā platība 1002m², tai ir 3 stāvi, pagrabs, 2 kāpņu telpas un kopā 18 dzīvokļi. Ēkas pamati no dzelzsbetona blokiem, pārsegums-caurumoti paneļi,sienas no keramzīta betona paneļiem, gala sienas- ķieģeļu mūris, jumts divslīpu ar azbesta šīfera klāju. Ēkai bija viencauruļu apkures sistēma ar apakšējo sadali, bez balansēšanas iespējām.

Renovācija projekta gaitā tika izbūvēta autonoma katlu māja ar automātiski darbojošos granulu apkures katlu(jauda 35kw) kurā kurināmā patēriņš ir 23 tonnas granulu gadā.Patērēto siltuma enerģiju apkures sezonā sadala atbilstoši dzīvoklī uzturētajai temperatūrai(katrā dzīvoklī uzstādīti termometri ar raidītāju), bet vasaras periodā patērētajam siltā ūdens daudzumam un dzīvokļu skaitam, kur atrodas dvieļu žāvētāji.

Ārsienu siltināšanai izmantots putupolistirolsTenopors NEO 100mm biezumā, bēniņu pārsegumam minerālvate ruļļos 200mm biezumā, pagraba/grīdas pārsegumam putupolistirolsTenopors50mm biezumā. Tika veikta ārdurvju nomaiņa pret metāla durvīm, kas siltinātas ar minerālvati 75 mm, nomainīti tie logi, kas nebija nomainīti iepriekš. Logu montāžai un hidroizolācijai izmantoja montāžas putas, metāla profilus un ārējās ailes apstrādāja ar putupolistirolu 30mm biezumā. Papildus hidroizolacija netika izmantota.

Ēkai ir lokālā siltumapgāde un kā apkures katls tiek izmantots kokskaidu granulu katls. Pēc renovācijas izveidota vertikālā divcauruļu apkures sistēma ar termoregulējošiem vārstiem uz katra sildķermeņa un automātiskiem balansējošiem vārstiem stāvvadiem, bez tam apkure vannas istabās tiek organizēta pa atsevišķu guļvadu un tiek nodrošināta visu gadu, kā arī, sākot ar 2015. gada oktobri, šim guļvadam pēc iedzīvotāju vēlmes, tika pieslēgti kombinētie ūdens sildāmie boileri ar atsevišķu karstā ūdens patēriņa uzskaiti. Tāpat katrā dzīvoklī uzstādīts digitālais termometrs ar raidītāju un mājas bēniņos datu savācējs ar interneta pieslēgumu, kurš saņemtos datus nosūta uz serveri.Serverī saņemtos datus pārveido ciparu formātā (Celsija grādos) un uzkrāj, pēc vajadzības izvēloties periodu, iegūst vidējo temperatūru katrā dzīvoklī. Jo augstāka temperatūra tiek uzturēta, jo procentuāli lielāku daļu no kopīgi patērētās siltumenerģijas izmaksām sedz konkrētā dzīvokļa īpašnieks. Sistēma darbojas trīs apkures sezonas, un vidējā temperatūra dzīvokļos ir 22,5 celsija grādi, kas jāņem vērā, izvērtējot mājas siltumenerģijas patēriņu.

Ēkai ir lokālā karstā ūdens sagatavošana – dzīvokļos uzstādīti kombinētie tilpuma ūdens sildītāji(boileri), kur kā enerģijas avots izmantots mājas autonomais granulu katls. Karstā ūdens temperatūra netiek regulēta,bet boilerītiek uzturēta vienāda ar apkures siltumnesēja temperatūru. Šajā ēka tiek automātiski uzturēti 65 grādi, sasniedzot šo temperatūru, elektroniskais cirkulācijas sūknis attiecīgi samazina plūsmu.Tiek veidota vienotā uzskaite kopā apkurei un karstā ūdens sagatavošanai, kā arī atkarībā no patērētā ūdens daudzuma, aprēķina uzsildīšanai nepieciešamo siltumenerģiju.

Ventilācijai izmanto dabisko pieplūdi un dabisko nosūci, turklāt pieplūdei virtuves sienās izveidoti pieplūdes vārsti.

Par iedzīvotāju līdzekļiem veikta iekšējo elektrotīklu renovācija: atjaunots ēkas iekšējaiselektrotīkls un Izveidota energoefektīvas teritorijas  un telpu apgaisme, uzstādīta apgaismes regulēšana.

Attiecībā par siltumenerģijas patēriņu apkurei, piemēram, 2011. gadā tas bija 200,340 MWh gadā, 2012. gadā – 129,760 MWh, bet pēc renovācijas 2015. gadā 76,561 MWh, bet 2016. gadā 93,437 MWh.

Projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.

Projekta apraksts:

Daudzdzīvokļu ēka L.Paegles ielā 19a, Cēsīs ekspluatācijā nodota 1986. gadā.Dzīvojamā ēka pilnībā būvēta no saliekamajiem dzelzsbetona paneļu elementiemDzīvojamās mājas pārsegumi veidoti no saliekamā dzelzsbetona dobtajām plātnēm 220 mm biezumā, lodžiju pārsegumi – ribotās dzelzsbetona plātnes.

Dzīvojamai mājai ir tehniskais pagrabs, aukstie bēniņi un jumts ar iekšējo lietus ūdens novadīšanas sistēmu. Dzīvokļi ir ar lodžijām. Ēka pilnībā pieslēgta pilsētas inženierkomunikācijām.

Fasādes siltināšanai izmantots RockwoolFrontrockMax E (100 mm), bēniņu pārsegumam, kas veidots no dobā dzelzbetona paneļiem, fibrolīta un izlīdzinošā cementa siltināšanai izmantota beramā celulozes ekovate 300 mm biezumā. Pagraba/grīdas pārseguma dobā dzelzsbetona paneļi un keramzīts siltināts ar Tenapors EPS 60 E (100 mm).

Jumta konstrukciju veido dobā dzelzbetona paneļi, fibrolīts, izlīdzinošais cements un bitumena ruļļmateriāla segums. Veikta ārdurvju nomaiņa, izvēloties metāla durvis(U<1,6 W/m²K), kā arī nomainīti vecie logi pret PVC logiem (U=1,4 W/m²K).

Ēkas pagrabstāvā atsevišķā telpā uzstādīts siltummezgls. Siltummezgls ir rekonstruēts, automatizēts, izbūvēts pēc neatkarīgās shēmas, uzstādīti divi siltummaiņi apkures un karstā ūdens sagatavošanai. Karstā ūdens apgāde ar karstā ūdens sagatavošanu ēkas siltummezglā, kas izbūvēts pēc neatkarīgās pieslēguma shēmas. Karstā ūdens skaitītāji novietoti kāpņu telpā. Siltuma temperatūra tiek regulēta atkarībā no gaisa temperatūras ārā, piemērojot temperatūras pazeminājumu brīvdienās, kā arī individuāli – ar termoregulatoriem.

Attiecībā par ventilāciju izveidota mehāniskā ventilācija ar siltuma atgūšanu no izvadāmā gaisa – ierīkota centralizētā mehāniskā ventilācijas sistēma ar siltuma atgūšanu. Kopā ēkai ir 5 ZehnderComfoAir 550 R LuxeEnthalpie agregāti. Tiek nodrošināta konstanta gaisa apmaiņa dzīvoklī. Nosūce tiek organizēta caur esošajām ventilācijas šahtām, pieplūde tiek nodrošināta dzīvojamajās istabās.

2017. gada maijā sagatavotie dati par siltumenerģijas patēriņu šajā ēkā laikaposmam no 2011. – 2016. gadam liecina, ka siltumenerģijas patēriņa rezultāti ir ievērojami uzlabojušies. Piemēram, ja 2011. gada janvārī tas bija 70,2 MWh, 2012. gada janvārī 63,6 MWh, tad 2015. gada janvārī 39,5 MWh, bet 2016. gada janvārī tie bija 44,3 MWh. Savukārt, piemēram, februārī 2011. gadā tie bija 71,3 MWh, bet 2016. gadā 30,1 MWh.

Saskaņā ar 2017. gadā ēkai izsniegto pagaidu energosertifikātu tā atbilst C klasei ar atsauces vērtību 68,1 kWh/m² gadā. Enerģijas patēriņš tiek novērtēts 89,3 kWh/m² gadā, primārais enerģijas novērtējums ir 116,1 kWh/m² gadā, bet oglekļa dioksīda emisijas novērtējums ir 23,6 kgCO₂/m² gadā.

Projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.

Projekta apraksts:

III vieta nominācijā „Energoefektīvākā atjaunotā daudzdzīvokļu ēka Latvijā” 2018

Daudzdzīvokļu ēka Stacijas ielā 22, Valmierā ekspluatācijā nodota 1970. gadā, bet renovācijas projekts īstenots 2014. gadā. Ēkai ir 5 stāvi un pagrabstāvs, ēkas kopējā platība ir 4898,80m².

Ēkas ārsienas veidotas no silikāta ķieģeļiem, kas renovācijas laikā siltinātas ar 100mm biezuma minerālvati PAROC Linio15(λ≤0.037). Dzelzsbetona bēniņu pārsegums siltināts ar 200mm Paroc BTL 9 (t.sk.pretvēja plēve). Dzelzsbetona pagraba/grīdas pārsegums siltināts ar Paroc CGL 20cy 100mm biezumā (λ≤0.037). Jumta segums ir no Ruukki metāla seguma. Veikta ārdurvju nomaiņa – uzliktas metāla siltinātas ārdurvis (U≤1.8) (uz kāpņu telpām 2gb un siltummezglu 1gb). Veikta logu nomaiņa uz PVC logu nomaiņa (U≤1.3) m 2-stiklu selektīvā pakete. Logu montāžai izmantotas montāžas putas, tvaika izolācijas lentas no iekšpuses, ārējās montāžas lentas – tvaika izolācijas un pretvēja, logu ailas siltinātas arPAROC Linio15 30mm(λ≤0.037).

Renovācijas laikā veikta siltummezgla rekonstrukcija, nomainot uz pieslēgumu pēc neatkarīgās shēmas. Ēkas apkures sistēma sadalīta pa fasādēm, katrai ēkas fasādei paredzēts savs siltummainis. Nomainīti apkures guļvadi, veikta cauruļvadu siltināšana. Apkures stāvadunoslēgarmatūru un iztukšošanas ventiļu nomaiņa, uzstādot uz stāvvadiem balansējošos ventiļus. Sadales sistēma aprīkota ar plūsmas balansēšanas vārstiem. Nomainīti sildķermeņi kāpņu telpās un uzstādīti termoregulatori. Jāatzīmē, ka pirms renovācijas netika izmantoti alokatori un termoregulatori.

Siltuma regulēšana ēkā tiek veikta atkarībā no ārgaisa temperatūras, tā tiek pazemināta naktīs un brīvdienās, kā arī temperatūru var regulēt individuāli ar termoregulatoriem. Siltumenerģijas uzskaitei irvienotā uzskaite siltummezglā kopā apkurei un karstā ūdens sagatavošanai. Ēkā pieslēgts Lattelecom Telemetrijas pakalpojums attālinātai siltuma vadībai. Telemetrijas pakalpojums ļauj automātiski nolasīt ūdens un siltumenerģijas patēriņu ēkā,analizēt iekārtu darbības informāciju. Apkures sistēmu iespējams vadīt un ieregulēt attālināti.

Karstā ūdens sagatavošana notiek centralizētisiltummezglā. Nomanīti visi ūdensapgādes stāvvadi un guļvadi. Karstā ūdensapgādes sistēmai uzstādīti balansējošie vārsti.

Siltumenerģijas uzskaitei karstā ūdens sagatavošanaitiek izmantota vienotā uzskaite kopā apkurei un karstā ūdens sagatavošanai.

Attiecībā uz ventilācijas sistēmu izkalta jauna ventilācija lūka, likvidējot aizgruvumus, veikta ventilācijas šahtas montāža un ventilācijas vadu hermetizēšana. Veikta ventilācijas vadu tīrīšana, velkmes pārbaude.Uzstādīti VTK-100 vārsti visās dzīvojamās telpās, kas robežojās ar ārsienu (istabās) un pagrabstāvakomerctelpās.

Veikta pagraba elektroinstalācijas pārbūve, gaismekļu, nozarkārbu, slēdžu nomaiņa pārvietojot par siltinājuma tiesu, kā arī kāpņu telpās uzstādītas jaunas LED lampas, izveidota zibensaizsardzības sistēma.

Saskaņā ar siltumenerģijas datu patēriņu gada laikā, piemēram, ja 2010. gadā tas sasniedza 806,67 MWh gadā, 2011. gadā 702,24 MWh gadā, tad 2014. gadā – 575,19 MWh, bet 2015. gadā jau 355,62 MWh, 2016. gadā – 408,39 MWh.

Projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.

Projekta apraksts:

Daudzdzīvokļu ēka Stacijas ielā 25, Valmierā, ekspluatācijā nodota 1977. gadā, un tās renovācija veikta laikaposmā no 2013. – 2014. gadam. Ēkas kopējā platība ir 3585,10m², ēkai ir 5 virszemes stāvi, kuros izvietoti 52 dzīvokļi, un pagrabstāvs. Pie ēkas ir izvietoti atkritumu šķirošanas konteineri. Kāpņu telpās izvietotas ZAAO kastes papīra makulatūrai.

Ēkas ārsienas veidotas no māla ķieģeļu mūra 510mm un 380mm biezumā. Fasāde siltināta ar 150 mm minerālvati FRONTROCK MAX E, cokols ar ekstrudētaputupolistirola plāksnēm b=100mm. Pagraba/grīdas pārsegumu veido dzelzsbetona dobtais pārseguma panelis 220mm biezumā, kas siltināts ar Paroc CGL 20cy 100mm (λ≤0.037). Ēkai ir divslīpju savietotais jumts ar centrālo lietus ūdens savācēju. Jumta konstrukcija veidota no dzelzbetona pārseguma paneļiem.Jumta siltināšanaiizmantotas akmens vates plāksnes PAROC ROS30 80mm+PAROC ROS30 100mm+PAROC ROB 80 20mm, kā arī uzklāts uzkausējamā jumta segums 2 kārtās.

Veikta ārdurvju nomaiņa un ierīkotas metāla ārdurvis Triplex stikla paketēm, ieliktas vējtvera durvis no koka. Ēkā veikta logu nomaiņa, izvēloties PVC pakešlogus ar divstiklu paketi un selektīvo stiklu (U≤1.3), ar TERMIX starplikām. Logu montāžai un hidroizolācijai izmantotas montāžas putas, tvaika izolācijas lentas no iekšpuses, ārējās tvaika izolācijas un pretvēja montāžas lentas, kā arī logu ailas siltinātas ar FRONTROCK S 30mm.

Renovācijas laikā veikta siltummezgla rekonstrukcija, nomainot uz pieslēgumu pēc neatkarīgās shēmas. Ēkas apkures sistēma sadalīta pa fasādēm, katrai ēkas fasādei paredzēts savs siltummainis. Nomainīti apkures guļvadi, veikta cauruļvadu siltināšana. Apkures stāvadunoslēgarmatūru un iztukšošanas ventiļu nomaiņa, uzstādot uz stāvvadiem balansējošos ventiļus. Sadales sistēma aprīkota ar plūsmas balansēšanas vārstiem. Nomainīti sildķermeņi kāpņu telpās un uzstādīti termoregulatori. Jāatzīmē, ka pirms renovācijas netika izmantoti alokatori vai termoregulatori. Siltuma temperatūra tiek regulēta atkarībā no ārgaisa temperatūras, pazemināta naktīs un brīvdienās, kā arī to var regulēt individuāli ar termoregulatoriem.

Karstā ūdens sagatavošana notiek centralizēti siltummezglā. Renovācijas laikā nomanīti un izolēti ūdensapgādes guļvadi pagrabā un visi stāvvadi, nomainīti dvieļu žāvētāji dzīvokļos. Karstā ūdens temperatūra tiek regulēta siltummezglā, kā arī piemērojoties apstākļiem un atkarībā no ēkas lietošanas veida. Karstā ūdens sagatavošanai un apkurei nepieciešamo siltumenerģiju uzskaita vienotā sistēmā.

Attiecībā uz ventilāciju veikts ventilācijas kanālu remonts, ventilācijas vadu tīrīšana un velkmes pārbaude.Ēkai tiek nodrošināta vēdināšana, dabiskā pieplūde un dabiskā nosūce, kuras nodrošināšanai ārsienā uzstādīti gaisa pieplūdes vārsti.

Veikta arī pagraba elektroinstalācijas pārbūve, gaismekļu, nozarkārbu, slēdžu nomaiņa pārvietojot par siltinājuma tiesu. Sakārtota elektroinstalācija un sakaru kabeļi kāpņu telpās, izveidota zibensaizsardzības sistēma, izveidota energoefektīva teritorijas un telpu apgaisme.

Saskaņā ar siltumenerģijas datu patēriņu gada laikā, piemēram, ja 2010. gadā tas sasniedza 587,19 MWh gadā, 2011. gadā 522,17 MWh gadā, tad 2014. gadā jau 348,23 MWh, 2015. gadā 347,78 MWh, 2016. gadā – 364,70 MWh.

Projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.

Projekta apraksts:

Daudzdzīvokļu ēka A.Upīša ielā 5, Valmierā ekspluatācijā nodota 1962. gadā, bet tās renovācija veikta 2012. gadā. Ēkas kopējā platība 670,00m², tai ir 3 stāvi un pagrabstāvs, ēkā izvietoti 12 dzīvokļi.

Ēkas ārsienas veidotas no silikātķieģeļu mūra. Renovācijas laikā fasāde siltināta ar 120 mm minerālvati PAROC FAS3, cokols – ar ekstrudētaputupolistirola plāksnēm Styrofoam b=50mm. Bēniņu pārsegumu veido koka siju pārsegums, kura siltināšanai izmantota PAROC BLT3 beramā vate 250mm biezumā. Pagraba/grīdas pārsegumu veido monolīta dzelzsbetona pārsegums, kas siltināts ar putupolistiroluTermoefekt 100E 100mm biezumā.

Ēkai ir divslīpju jumta konstrukcija un jumta segums ir no krāsota skārda ar POL pārklājumu.

Renovācijas projekta laikā uz jaunām durvīm nomainītas ārdurvis, pagraba un vējtvera durvis. Dzīvokļos, kāpņu telpā un pagrabā nomainīti logi un ielikti PVC pakešlogi (divstiklu pakete ar selektīvo stiklu, U≤1.3)ar argona gāzes pildījumu un ventilāciju VENTAIR II TRDn. Logu montāžai un hidroizolācijai izmantotas montāžas putas, logu ailas siltinātas ar PAROC FAS3 30mm.

Renovācijas laikā veikta siltummezgla rekonstrukcija, nomainot uz pieslēgumu pēc neatkarīgās shēmas. Ēkas apkures sistēma sadalīta pa fasādēm, katrai ēkas fasādei paredzēts savs siltummainis. Nomainīti apkures guļvadi, veikta cauruļvadu siltināšana. Apkures stāvadunoslēgarmatūru un iztukšošanas ventiļu nomaiņa, uzstādot uz stāvvadiem balansējošos ventiļus. Sadales sistēma aprīkota ar plūsmas balansēšanas vārstiem. Nomainīti sildķermeņi dzīvokļos un kāpņu telpās un uzstādīti termoregulatori. Jāatzīmē, ka pirms renovācijas ēkā netika izmantoti alokatori vai termoregulatori.

Siltuma temperatūra tiek regulēta atkarībā no ārgaisa temperatūras, pazemināta naktīs un brīvdienās, kā arī to var regulēt individuāli ar termoregulatoriem. Apkurei un karstā ūdens sagatavošanai tiek izmantota vienota siltumenerģijas uzskaites sistēma.

Karstā ūdens sagatavošana notiek centralizēti siltummezglā, un renovācijas darbu gaitā arī nomanīti un izolēti ūdensapgādes stāvvadiun guļvadi pagrabā.

Attiecībā uz ventilācijas sistēmu veikta esošo ventilācijas vadu pārmūrēšana, kā arī dabiskās pieplūdes un dabiskās nosūces uzlabošanai bēniņos uzstādītas koka vēdināšanas žalūzijas, bet logos iestrādāta ventilācija VENTAIR II TRDn.

Veikta iekšējo elektrotīklu renovācija – pagraba elektroinstalācijas pārbūve, gaismekļu, nozarkārbu, slēdžu nomaiņa pārvietojot par siltinājuma tiesu. Sakārtota elektroinstalācija un sakaru kabeļi kāpņu telpās.Izveidota energoefektīvas teritorijas un telpu apgaisme, izveidota zibensaizsardzības sistēma.

Saskaņā ar siltumenerģijas datu patēriņu gada laikā, piemēram, ja 2010. gadā tas sasniedza 117,92 MWh gadā, 2011. gadā 111,99 MWh gadā, tad pēc renovācijas 2013. gadā tie jau bija 58,61 MWh, 2014. gadā jau 54,28 MWh, 2015. gadā 59,88 MWh, 2016. gadā – 66,00 MWh.

Projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.

Projekta apraksts:

I vieta nominācijā “Energoefektīvākā renovētā daudzdzīvokļu ēka Latvijā” 2017

Daudzdzīvokļu ēka Ziedu ielā 5, Liepājā ekspluatācijā nodota 1976. gadā. Tā ir 602. Sērijas ēka ar 9 stāviem un 2 kāpņu telpām. Ēkā ir 72 dzīvokļi un tās kopējā platība ir 4333,5 m2. Pirms renovācijas projekta uzsākšanas laika apstākļu ietekmē nama apdare bija stipri nolietojusies, arī apjomīgi renovācijas darbi ēkai līdz tam nebija veikti un līdz ar to bija konstatēti lieli siltuma zudumi. Pirms renovācijas projekta ēkas tehniskais stāvoklis tika novērtēts kā apmierinošs, taču energoefektivitāte – neapmierinoša.

Renovācijas laikā tika veikta fasādes siltināšana ar akmens vati 150 mm biezumā, bēniņu pārsegumam tika izmantota akmens vate 200 mm biezumā, pagraba/grīdas pārsegumam putupolistirols 100 mm biezumā. Nopietns remonts tika veikts jumtam – lai novērstu lietusūdens un sniega iekļūšanu iekštelpās, jumtu lūkas nomainītas uz jaunām ar hermētiskiem savienojumiem, tika uzklāta jumta membrāna ar mastiku Hyperdesmo PB-2K. Tika veikta gan logu, gan ārdurvju nomaiņa.

Ēkai ir centralizētā siltumapgāde un temperatūra tiek regulēta atkarībā no pārgaisa temperatūras. Apkurei izveidota vienotā uzskaite siltuma mezglā, kā arī izveidota horizontālā apkure sistēma ar individuāliem siltuma skaitītājiem katrā dzīvoklī. Karstais ūdens tiek sagatavots centralizēti siltuma mezglā, un arī karstā ūdens temperatūras regulācija notiek siltuma mezglā. Tiek veikta atsevišķa uzskaite karstā ūdens sagatavošanai. Ventilācijai tiek izmantota vēdināšana, dabiskā pieplūde un dabiskā nosūce. Attiecībā uz elektroapgādi izveidota energoefektīva telpu apgaisme un uzstādītas apgaismes regulēšanas ierīces
Pēc renovācijas projekta pabeigšanas patērētās siltumenerģijas rādījumi ir ievērojami uzlabojušies. Piemēram, ja 2010./2011. gada apkures sezonā kopumā tika patērēts 607,8313 MWh, 2011./2012. gada sezonā 525,4980 MWh, tad 2016./2017. gada sezonā (oktobris-aprīlis) 244,4790 MWh.

Projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.

Projekta apraksts:

Daudzdzīvokļu ēka L.Laicena ielā 9, Valmierā nodota ekspluatācijā 1975. gadā, bet tās renovācijas projekts īstenots no 2014. – 2015. gadam. Ēkai ir 5 stāvi un pagrabstāvs, ēkā ir 143 dzīvokļi un ēkas kopējā platība ir 8635,2 m².

Ēkas ārsienas ir māla ķieģeļu mūris 510 mm un 390 mm biezumā, fasādes siltināšanai izmantota 150 mm biezuma minerālvate FRONTROCK MAX E. Cokols siltināts ar ekstrudēta putupolistirola plāksnēm Finnfoam b=100mm. Pagraba/grīdas pārsegums, kas veidots no dzelzsbetona pārseguma paneļiem 220 mm biezumā, siltināts ar Isover Topdec DP3 100 mm biezumā.

Jumta konstrukciju veido divslīpju savietotais jumts ar centrālo lietus ūdens savācēju. Jumta konstrukcija veidota no dzelzbetona pārseguma paneļiem. Jumta siltināšana veikta ar minerālvates plāksnēm Technoroof N30 + Technoroof N30g + Technoroof V50, kopējais biezums 250 mm. Izmantots arī uzkausējamā jumta segums 2 kārtās.

Ārdurvis, pagraba un vējtvera durvis nomainītas uz koka durvīm, bet siltummezglam izvēlētas metāla durvis.

Veikta logu nomaiņa veikta – kāpņu telpā stikla bloki nomainīti uz PVC logiem. Ēkā izmantoti PVC pakešlogi ar divstiklu paketi ar selektīvo stiklu (U≤1.3). Logu montāžai izmantotas montāžas putas, tvaika izolācijas un pretvēja montāžas lentas, logu ailas siltinātas ar Paroc Fab 3 30mm.

Renovācijas laikā veikta siltummezglu (3gab.) rekonstrukcija, nomainot uz pieslēgumu pēc neatkarīgās shēmas. Ēkas apkures sistēma sadalīta pa fasādēm, katrai ēkas fasādei paredzēts savs siltummainis. Nomainīti apkures guļvadi, veikta cauruļvadu siltināšana. Apkures stāvadu noslēgarmatūru un iztukšošanas ventiļu nomaiņa, uzstādot uz stāvvadiem balansējošos ventiļus.  Sadales sistēma aprīkota ar plūsmas balansēšanas vārstiem. Nomainīti sildķermeņi kāpņu telpās un uzstādīti termoregulatori. Jāatzīmē, ka pirms renovācijas netika izmantoti alokatori vai termoregulatori.

Siltuma temperatūra tiek regulēta atkarībā no ārgaisa temperatūras, pazemināta naktīs un brīvdienās, kā arī to var regulēt individuāli ar termoregulatoriem. Siltumenerģijas uzskaitei izmanto vienoto uzskaiti siltuma mezglā kopā apkurei un karstā ūdens sagatavošanai. Ēkā pieslēgts Lattelecom Telemetrijas pakalpojums attālinātai siltuma vadībai. Telemetrijas pakalpojums ļauj automātiski nolasīt ūdens un siltumenerģijas patēriņu ēkā, analizēt iekārtu darbības informāciju. Apkures sistēmu iespējams vadīt un ieregulēt attālināti.

Karstā ūdens sagatavošana notiek centralizēti siltummezglā. Te nomanīti un izolēti pagrabā esošie ūdensapgādes guļvadi. Karstā ūdens sagatavošanai nepieciešamo siltumenerģiju uzskaita vienotā uzskaites sistēmā kopā ar apkuri un karstā ūdens sagatavošanu.

Veikts ventilācijas kanālu remonts, ventilācijas vadu tīrīšana, velkmes pārbaude. Virs ventilācijas kanāliem uzstādīti jumta turbīnas deflektori, kas paredzēti gaisa nosūkšanai dabiskā veidā, kas vēja ietekmē rada vilkmes efektu. Uzstādīti gaisa pieplūdes vārsti fasādes ārsienā.

Veikta pagraba elektroinstalācijas pārbūve, gaismekļu, nozarkārbu, slēdžu nomaiņa pārvietojot par siltinājuma tiesu. Sakārtota elektroinstalācija un sakaru kabeļi kāpņu telpās, izveidota zibensaizsardzības sistēma.

Lai optimizētu atkritumu savākšanu, kāpņu telpās izvietotas ZAAO kastes papīra makulatūrai. Pie ēkas novietoti atkritumu šķirošanas konteineri.

Saskaņā ar siltumenerģijas datu patēriņu gada laikā, piemēram, ja 2010. gadā tas sasniedza 1419,01 MWh gadā, 2011. gadā 1357,46 MWh gadā, 2014. gadā -1254,37 MWh, bet 2015. gadā jau 861,03 MWh, 2016. gadā – 954,63 MWh.

Projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.

Projekta apraksts:

Daudzdzīvokļu ēku komplekss Grostonas ielā 21, Rīgā nodots ekspluatācijā 2015. gadā. Ēkas kopējā platība ir 16058,8 m², tās apbūves laukums 3104,1 m²,bet būvtilpums 54008 m³. Ēku kompleksā ir ēkas ar 5, 8 un 10 virszemes stāviem. Pamatiem izmantoti dzelzsbetona pāļi un monolītais dzelzsbetons, karkass veidots no dzelzsbetona saliekamajām konstrukcijām un monolītā dzelzsbetona, ārsienām izmantoti daudzslāņu saliekamie dzelzsbetona paneļi.

Ēku ārsienas siltinātas ar PAROC Cos5 akmensvati 140mm biezumā, bēniņu pārseguma dzelzsbetona paneļi siltināti ēkām ar putupolistirolu EPS 100 -300m un ROCKWOOL DACHROCK akmensvati – 40mm biezumā, garāžai izmantots putupolistirols EPS 100 – 180mm.

Jumtam izmantota ruļļa materiāla hidroizolācij. Dzīvojamām ēkām Hidroizolācija UNIFLEKS EPP viena kārta un MIDA TECHNOELAST PV S4s viena kārta. Garāžas jumtam izmantota viena kārta BIPOOL STANDART EKP 160g/m² viena kārta un viena kārta 150g/m².

Logiem un ārdurvīm montāžai un hidroizolācijai izmantota Fentrim 2 montāžas ārējā lenta un Fentrim 20 mointāžas iekšējā lenta, bet tvaika izolācijai SUDABAND ACRYL blīvējošā pašplatinošā lenta. Kā siltumizolācijas materiāls logiem un ārdurvīm pielietotas FLEXIFOAM GUN elastīgās akustiskās montāžas putas.

Ēkām ir centralizētā siltumapgāde un siltuma regulēšana notiek atkarībā no ārgaisa temperatūras, tāpat temperatūruiespējamspazemināt naktīs, brīvdienās, kā arī regulēt ar individuālajiem termoregulatoriem. Siltumenerģijas uzskaite notiek vienotā uzskaitē siltuma mezglā kopā ar apkuri un karstā ūdens sagatavošanu. Ventilāciju nodrošina dabiskā pieplūde un mehāniskā nosūce.

Attiecībā uz elektroapgādi izveidota energoefektīvas teritorijas un telpu apgaisme un uzstādīta apgaismes regulēšana (taimeri, kustības/klātbūtnes sensori).Tāpat izveidota arī zibensaizsardzības sistēma, pārsprieguma aizsardzības sistēma, uzstādīti dūmu detektori un izveidota elektrotransporta uzlādes vieta, pieslēguma vieta ēkas autonomajai elektroapgādei.

Kopumā saskaņā ar 2017. gadā ēkai izsniegto pagaidu energosertifikātu, tā kopējais enerģijas patēriņš ir 64,77 kWh/m² gadā, bet primārās enerģijas novērtējums ir 84,20 kWh/m² gadā, bet oglekļa dioksīda emisija ir 17,10 kg CO₂/m² gadā.

Projekta apraksts:

I vieta nominācijā “Energoefektīvākā daudzdzīvokļu ēka Latvijā 2017. Jaunbūve”

Daudzdzīvokļu ēka Stendes ielā 5, Rīgānodota ekspluatācijā 2015. gadā. Ēkai ir 5 un 4 virszemes stāvi ar pazemes stāvlaukumu. Kopējais apbūves laukums – 1041,6 m², kopējā platība 4830,5m², bet būvtilpums – 16102 m³. Ēkā ir 51 dzīvoklis, izveidota pazeme autostāvvieta 25 automašīnām un pagrabstāvā ierīkotas 16 mantu noliktavas.

Ēkas būvniecībā izmantoti vairāki ilgtspējīgi risinājumi: videi draudzīgi materiāli, siltumenerģijas un elektroenerģijas patēriņa monitorings un energoefektīva izmantošana, atbilstošs plānojums, ēka ir pieejama alternatīviem transporta veidiem, kā arī tiek veikta atkritumu un piesārņojuma kontrole.

Ārsienas būvētas no 200 mm monolītā dzelzsbetona. Ēkas siltinājumam izmantota akmensvate 150 mm biezumā, cokolstāva siltumizolācijai – ekstrudētaisputupolistirols 120mm. Pagrabstāva grīdai izmantots ekstrudētais putu polistirols 100 mm, virs cokolstāva neapkurināmās daļas – līmēta minerālvates siltumizolācija FASROCK LG1 150 mm (lamelēm).

Bēniņu pārsegums veidots no 200 mm monolītā dzelzsbetona, jumta segumam izmantots bitumena ruļļveida materiāls divās kārtās, siltumizolācija, keramzītbetons, betons slīpuma izveidošanai, tvaika izolācija un dzelzbetona pārsegums. Jumta siltumizolācijas augšējais slānis ir akmens vate 40 mm (RockwoolDachrockMax 40), apakšējais slānis 200 mm (Technoroof N30).

Attiecībā par siltumenerģijas uzskaiti karstā ūdens sagatavošanai tiek veikta vienotā uzskaite kopā apkurei un karstā ūdens sagatavošanai.

Ieejas durvis ēkas ielas un pagalma līmenī veidotas alumīnija stikla konstrukcijās. Dzīvokļos ielikti plastmasas logi, stikloti ar stikla paketi un paketes siltumcaurlaidības koeficientu 1,3.Logu montāžai un hidroizolācijai izmantotas poliuretāna montāžas putas, stiprinājumu kronšteini, plastmasas distanceri, tvaika izolācijai Penosil Premium tvaika izolācijas iekšējā lenta, poliuretāna līme, skavas, bet siltumizolācijai Penosil Premium vēja izolācijas ārēja lenta, poliuretāna līme un skavas.

Ēkas siltumapgāde tiek nodrošināta no pilsētas siltumtīkliem A/S „Rīgas Siltums”. Siltuma regulēšana ēkā notiek atkarībā no ārgaisa temperatūras, kā arī individuāli ar termoregulatoriem, kas novietoti uz radiatoriem. Siltumenerģija tiek uzskaitīta siltuma mezglā tikai apkurei, karstā ūdens sagatavošana notiek siltummezglā, bet skaitītājs atrodas kāpņu telpā.

Elektroapgādei izveidota energoefektīvas teritorijasun telpu apgaisme, uzstādīta apgaismes regulēšana (taimeri, kustības/klātbūtnes sensori), izveidota zibensaizsardzības sistēma un pārsprieguma aizsardzības sistēma un uzstādīti dūmu detektori.

Ventilācijai tiek izmantota vēdināšana, dabiskā pieplūde un dabiskā nosūce, kā arī dabiskā pieplūde un mehāniskā nosūce.

Kopumā saskaņā ar 2014. gadā ēkai izsniegto pagaidu energosertifikātu, tā kopējais enerģijas patēriņš ir 98,31 kWh/m² gadā, bet primārās enerģijas novērtējums ir 131,84 kWh/m² gadā, bet oglekļa dioksīda emisija ir 28,42 kg CO₂/m² gadā. 

Projekta apraksts:

Daudzdzīvokļu ēka Inženieru ielā 97, Ventspilī, ir 9 stāvu ēka ar kopējo platību 5029,4 m². Tā ekspluatācijā nodota 1985. gadā un atjaunota 2015. gadā.
Ēkas keramzītbetona ārsienas siltinātas ar 120 mm biezu akmens vati, bēniņu dzelzsbetona paneļi siltināti ar 300 mm biezu beramo ekovati, bet pagraba/grīdas dfzelzsbetona pārseguma siltināšanai izmantota 100 mm bieza akmens vate. Ēkas atjaunošanas laikā veikta logu nomaiņa, izmantojot Thermoseal Winflex OUT/INN lentas un ailu siltināšana ar akmensvati.
Ēkā ir centralizēta siltumapgāde. Siltuma regulēšana notiek atkarībā no ārgaisa temperatūras, piemērojot temperatūras pazeminājumu naktīs un brīvdienās, kā arī individuāli ar termoregulatoriem, uzskaiti veicot vienoti siltuma mezglā kopā apkurei un karstā ūdens sagatavošanai. Karstā ūdens temperatūras regulēšana ēkā notiek siltuma mezglā. Pēc ēkas renovācijas tiek veikts siltumenerģijas un elektroenerģijas patēriņa monitorings, atkritumu un piesārņojuma kontrole un tiek sekots līdzi ūdens taupībai.
Ēkā ventilācija veidota kā dabiskā pieplūde un dabiskā nosūce, papildu uzstādot pieplūdes vārstus AERECO EMM. Tāpat izveidota energoegektīva teritorijas apgaisme un uzstādīta apgaismes regulēšana (taimeri vai kustību sensori).

Projekta apraksts:

Daudzdzīvokļu ēka Gaujas ielā 16, Vangažos, Inčukalna novadā, ir 8 dzīvokļu ēka ar 2 stāviem, 1 kāpņu telpu, bēniņiem un pagrabu. Ēkas kopējā platība ir 576,6 m², apkurināmā platība – 442,3 m². Ēka ekspluatācijā nodota 1959. gadā un atjaunota 2014. gadā.
Ēkā tiek veikta atkritumu un piesārņojuma kontrole, kā arī sekots līdzi ūdens taupībai.
Ēkas ārsienas, kas veidotas no silikāta ķieģeļiem, siltinātas ar 150 mm biezu siltumizolācijas materiālu, un bēniņu dzelzsbetona paneļi siltināti ar 300 mm biezu siltumizolācijas materiālu. Ir veikta cokola siltināšana, kā arī uzstādītas metāla siltinātās ārdurvis. Visai ēkai veikta durvju un logu nomaiņa, izmantojot montāžas putas, tvaika un vēja izolācijas lentas un logu ailu siltināšanai Paroc ailu apdares un siltināšanaas loksnes. Siltuma regulēšana ēkā notiek atkarībā no ārgaisa temperatūras, arī individuāli ar termoregulatoriem. Karstā ūdens temperatūras regulēšana ēkā notiek siltuma mezglā.

Projekta apraksts:

Daudzdzīvokļu ēka Stacijas ielā 31, Valmierā, ekspluatācijā nodota 1966. gadā, un tās renovācija veikta 2014. gadā. Ēkas kopējā platība ir 2584,20 m². Ēkai ir 5 virszemes stāvi, kuros izvietoti 53 dzīvokļi, un pagrabstāvs. Ēkā tiek nodrošināta centralizētā apkures sistēma, kāpņu telpās izvietotas ZAAO kastes papīra makulatūrai un tiek veikta atkritumu un piesārņojuma kontrole.
Ēkas ārsienas veidotas no silikāta ķieģeļa un caurumoto ķieģelu mūra, kas renovācijas laikā siltinātas ar 150 mm akmens vates plāksnēm, cokols siltināts ar putupolistirola loksnēm 100 mm biezumā. Bēniņu dzelzbetona paneļu pārsegums siltināts ar beramo akmensvati 250 mm biezumā. Pagraba/grīdas pārsegums no dzelzsbetona paneļa, keramzīta un grīdas seguma siltināts ar Paroc Linio 80 100 mm biezumā.
Ēkai veikta ārdurvju nomaiņa uz metāla durvīm, vējtvera uz jaunām koka durvīm, pagraba uz metāla durvīm, kā arī veikta logu nomaiņa – uzstādīti pieckameru logi ar iebūvētu gaisa pieplūdes vārstu. Renovācijas laikā veikta siltummezgla rekonstrukcija, nomainot uz pieslēgumu pēc neatkarīgās shēmas. Ēkas apkures sistēma sadalīta pa fasādēm, katrai ēkas fasādei paredzēts savs siltummainis. Nomainīti apkures sistēmas maģistrālie un sadalošie cauruļvadi, kā arī stāvvadi un stāvvadu pievienojumi sadalošajiem cauruļvadiem. Sadales sistēma aprīkota ar plūsmas balansēšanas vārstiem. Nomainīti visi sildķermeņi dzīvokļos. Visiem sildķermeņiem uzstādīti termoregulatori. Nomainītas visas ūdensapgādes caurules dzīvokļos, uzstādīti ūdens skaitītāji ar attālināto rādījumu nolasīšanu, kas ļauj automātiski nolasīt ūdens patēriņu dzīvoklī, kā arī ēkas pagrabā vai infrastruktūras mezglos, kā arī veikt ūdens spiediena mērījumus, temperatūras un mitruma rādījumu nolasīšanu, un analizēt iekārtu darbības informāciju. Karstā ūdens temperatūras regulēšana ēkā notiek siltuma mezglā, piemērojoties apstākļiem un atkarībā no ēkas lietošanas veida.
Renovācijas ietvaros tika veikta vēdkanālu tīrīšana un vilkmes pārbaude dzīvokļos (virtuvē, vannas istabā, tualetē). Ārsienās ierīkoti 52 dabīgās gaisa pieplūdes ventilācijas vārsti. Virs ventilācijas kanāliem uzstādīti jumta turbīnas deflektori, kas paredzēti gaisa nosūkšanai dabiskā veidā, kas vēja ietekmē rada vilkmes efektu. Nomainīti logi ar iebūvētu gaisa pieplūdes vārstu.
Veikta iekšējo elektrotīklu renovācija: pagraba elektroinstalācijas pārbūve (kabeļu un apgaismes armatūras atvirzīšana par siltinājuma tiesu), kāpņu telpā – elektroinstalācijas sakārtošana (iestrāde penāļos ), elektroinstalācijas ierīkošana bēniņu telpā. Izveidota energoefektīva teritorijas un telpu apgaisme, uzstādīta apgaismes regulēšana (taimeri, kustību sensori). Ēkai izveidota zibensaizsardzības sistēma.

Projekta apraksts:

Daudzdzīvokļu ēka Stacijas ielā 13, Valmierām ekspluatācijā nodota 1973. gadā, un tās renovācija veikta 2013. gadā. Ēkas kopējā platība ir 3725,26 m². Ēkai ir 5 virszemes stāvi, kuros izvietoti 60 dzīvokļi, un pagrabstāvs. Pie ēkas ir izvietoti atkritumu šķirošanas konteineri. Kāpņu telpās izvietotas ZAAO kastes papīra makulatūrai.
2014. gadā ēkas iedzīvotāji piedalījās Valmieras pilsētas pašvaldības organizētajā projektā “Valmieras gudrais nams”, piesaistot Latvijas Vides aizsardzības fonda finansējumu.
Ēkas fasādes sienas veidotas no māla ķieģeļu mūra un dzelzsbetona, kas renovācijas laikā siltinātas ar 150 mm akmens vates plāksnēm, cokols siltināts ar putupolistirola loksnēm 100 mm biezumā. Bēniņu pārsegums, kas veidots no dzelzbetona paneļiem, keramzīta, gāzbetona un izdedžiem, siltināts ar beramo akmensvati 250 mm biezumā. Pagraba/grīdas pārsegums pēc renovācija papildu dzelzsbetona panelim, keramzītam un grīdas segumam “ieguvis” 100 mm PAROC CGL20cy siltinājumju.
Veikta durvju nomaiņa, kur nomainītas koka pagraba durvis, siltinātas ugunsdrošas metāla lūkas uz bēniņiem un koka vējtvera durvis. Veikta logu nomaiņa, izmantojot montāžas putas, Wimflex lentas, bet logu ailu siltināšanai – Paroc Fas 3 30 mm akmens vati.
Renovācijas laikā veikta siltummezgla rekonstrukcija, nomainot uz pieslēgumu pēc neatkarīgās shēmas. Ēkas apkures sistēma sadalīta pa fasādēm, katrai ēkas fasādei paredzēts savs siltummainis. Nomainīti apkures sistēmas maģistrālie un sadalošie cauruļvadi, sadales sistēma aprīkota ar plūsmas balansēšanas vārstiem. Nomainīti visi dvieļu žāvētāji dzīvokļos.
Siltuma regulēšana ēkā tiek veikta atkarībā no ārgaisa temperatūras, vērā tiek ņemts temperatūras pazeminājums naktī un brīvdienās, iespējama individuālā regulācija ar termoregulatoriem.
Ēkā ir vienota siltumenerģijas uzskaite siltuma mezglā, kā arī centralizēta karstā ūdens sagatavošana siltuma mezglā.
Pieslēgts Lattelecom Telemetrijas pakalpojums attālinātai siltuma vadībai, kas ļauj automātiski nolasīt ūdens un siltumenerģijas patēriņu ēkā, analizēt iekārtu darbības informāciju. Apkures sistēmu iespējams vadīt un ieregulēt attālināti.
Renovācijas ietvaros veikta vēdkanālu tīrīšana un vilkmes pārbaude dzīvokļos. Ārsienās ierīkoti 120 dabīgās gaisa pieplūdes ventilācijas vārsti. Ventilācija – dabiskā pieplūde un gan dabiskā, gan mehāniskā nosūce.
Ēkā veikta iekšējo elektrotīklu renovācija – pagraba elektroistalācijas pārbūve (kabeļu un apgaismes armatūras atvirzīšana par siltinājuma tiesu), kāpņu telpā un bēniņos – elektroinstalācijas sakārtošana (iestrāde penāļos ). Tāpat izveidota energoefektīva teritorijas un telpu apgaisme, uzstādīta apgaismes regulēšana, kā arī izveidota zibensaizsardzības sistēma.

Projekta apraksts:

I vieta nominācijā “Energoefektīvākā renovētā daudzdzīvokļu ēka Latvijā” 2016

Daudzdzīvokļu ēka Stacijas ielā 21, Valmierā, ekspluatācijā nodota 1983. gadā, un tās renovācija veikta 2013. gadā. Ēkas kopējā platība ir 212 m², bet apkurināmā plpatība – 1594,1 m². Ēkai ir 5 virszemes stāvi, kuros izvietoti 24 dzīvokļi, un pagrabstāvs. Pie ēkas ir izvietoti atkritumu šķirošanas konteineri. Kāpņu telpās izvietotas ZAAO kastes papīra makulatūrai.
Ēkas fasādes sienas veidotas no gāzbetona paneļiem un caurumotiem māla ķieģeļiem, kas renovācijas laikā siltinātas ar 150 mm akmens vates plāksnēm, cokols siltināts ar putupolistirola loksnēm 100 mm biezumā. Bēniņu pārsegums, kas veidots no dzelzsbetona paneļiem un fibrolīta, siltināts ar beramo akmensvati 350 mm biezumā (pēc nosēšanās 300 mm), bet pagraba/grīdas pārsegums no dzelzsbetona paneļa, izdedžiem un koka grīdas seguma siltināts ar PAROC CGL20cy 100 mm biezumā.
Ēkā veikta durvju nomaiņa. Siltinātas metāla ieejas ārdurvis, metāla pagraba durvis, metāla atkritumu šahtas ārdurvis, ugunsdrošas metāla ieejas durvis uz bēniņiem, kā arī uzstādītas ugunsdrošas ar skaņas izolāciju siltummezgla durvis un vējtvera koka iekšdurvis. Veikta arī logu nomaiņa – ielikti PVC logi (profila sistēma ALUPLAST IDEAL 4000 ar BODESA 2 stiklu paketi 4/16/4 Thermix spaser starplikām stikla paketē, ar loga rāmjos iestrādātām pastāvīgās dabīgās gaisa pieplūdes iekārtām AERECO 717). Logu nomaiņai izmantotas montāžas putas, no ārpuses – hidroizolējošā/tvaika caurlaidīgā lenta SOUDAL FOLIENBAND OUTSIDE SILVER, tvaika barjeras lentas SOUDAL FOLIENBAND INTSIDE SILVER, bet logu ailu siltināšanai izmantota PAROC FAs 3 30mm akmens vate.
Renovācijas laikā veikta siltummezgla rekonstrukcija, nomainot uz pieslēgumu pēc neatkarīgās shēmas. Ēkas apkures sistēma sadalīta pa fasādēm, katrai ēkas fasādei paredzēts savs siltummainis. Nomainīti apkures sistēmas maģistrālie un sadalošie cauruļvadi, kā arī stāvvadi un stāvvadu pievienojumi sadalošiem cauruļvadiem. Sadales sistēma aprīkota ar plūsmas balansēšanas vārstiem. Nomainīti visi sildķermeņi dzīvokļos. Visiem sildķermeņiem uzstādīti termoregulatori.
Siltuma regulēšana ēkā notiek atkarībā no ārgaisa temperatūras, vērā tiek ņemts temperatūras pazeminājums naktī un brīvdienās, siltumenerģijas uzskaite notiek vienoti siltuma mezglā.
Renovācijas ietvaros tika nomainītas arī visas ūdensapgādes caurules dzīvokļos, veikta vēdkanālu tīrīšana un vilkmes pārbaude dzīvokļos, ārsienā ierīkoti 52 gab. dabīgās gaisa pieplūdes ventilācijas vārsti, bet virs ventilācijas kanāliem uzstādīti jumta turbīnas deflektori. Tie paredzēti gaisa nosūkšanai dabiskā veidā, kas vēja ietekmē rada vilkmes efektu. Uzstādīti logi ar iebūvētu gaisa pieplūdes vārstu. Ēkā veikta iekšējo elektrotīklu renovācija – pagraba elektroistalācijas pārbūve (kabeļu un apgaismes armatūras atvirzīšana par siltinājuma tiesu), kāpņu telpas elektroinstalācijas sakārtošana (iestrāde penāļos ) un elektroinstalācijas ierīkošana bēniņu telpā. Tāpat izveidota energoefektīva teritorijas un telpu apgaisme, uzstādīta apgaismes regulēšana, kā arī izveidota zibensaizsardzības sistēma.

Projekta apraksts:

Daudzdzīvokļu ēka Liepu ielā 33, Stendē, Talsu novadā, ekspluatācijā nodota 1976. gadā, tās kopējā platība 1002 m2. Ēkai ir 3 virszemes stāvi, kuros izvietoti 18 dzīvokļi, un pagrabstāvs. Ēkas pamati veidoti no dzelzsbetona blokiem, pārsegums – caurumoti paneļi, sienas no keramzīta betona paneļiem, savukārt gala sienas ir ķieģeļu mūris. Ēkai ir divslīpu šīfera jumts.
Ēkas apsildei tika izmantota viencauruļu apkures sistēma ar apakšējo sadali, bez balansēšanas iespējām. Ēkas atjaunošanas laikā ārsienas tika nosiltinātas ar putupolistirolu Tenopors NEO 100 mm biezumā, bēniņu pārsegums ar 200 mm biezu minerālvati. Dzelzsbetona pagraba/grīdas pārsegumi siltināti ar 50 mm Tenopors putupolistirolu. Ēkā veikta durvju nomaiņa uz metāla durvīm, kas siltinātas ar minerālvati 75 mm, tika mainīti nenomainītie logi, iebūvēti PVC logi, izmantojot montāžas putas, metāla profilus, ārējās ailes siltinātas ar putupolistirolu 30mm biezumā. Izbūvēta autonoma katlu māja ar automātiski darbojošos granulu apkures katlu (jauda 35 kw), kur kurināmā patēriņš ir 23 tonnas granulu gadā. Patērēto siltuma enerģiju apkures sezonā sadala atbilstoši dzīvoklī uzturētajai temperatūrai (katrā dzīvoklī uzstādīti termometri ar raidītāju), bet vasaras periodā – patērētajam siltā ūdens daudzumam un dzīvokļu skaitam (dvieļu žāvētāji).
Pēc renovācijas izveidota vertikālā divcauruļu apkures sistēma ar termoregulējošiem vārstiem uz katra sildķermeņa un automātiskiem balansējošiem vārstiem stāvvadiem. Apkure vannas istabās tiek organizēta pa atsevišķu guļvadu un tiek nodrošināta visu gadu, bet sākot ar 2015. gada oktobri šim guļvadam, pēc iedzīvotāju vēlmes, tiek pieslēgti kombinētie ūdens sildāmie boileri ar atsevīšķu karstā ūdens patēriņa uzskaiti. Katrā dzīvoklī uzstādīts digitālais termometrs ar raidītāju un mājas bēniņos datu savācējs ar interneta pieslēgumu, kurš saņemtos datus nosūta uz serveri. Serverī saņemtos datus pārveido ciparu formātā (celsija grādi) un uzkrāj, līdz ar to, izvēloties attiecīgu periodu, tiek iegūti dati par vidējo temperatūru katrā dzīvoklī. Jo augstāka temperatūra tiek uzturēta, jo procentuāli lielāku daļu no kopīgi patērētās siltumenerģijas izmaksām sedz konkrētā dzīvokļa īpašnieks. Dažos dzīvokļos uzstādīti kombinētie tilpuma ūdens sildītāji (boileri), kur kā enerģijas avots izmantots mājas autonomais granulu katls. Pēc projekta pabeigšanas piedāvāts par saviem līdzekļiem nomainīt elektriskos sildītājus uz kombinētajiem. Ēkā karstā ūdens temperatūru neregulē, bet uztur boilerī vienādu ar apkures siltumnesēja temperatūru. Konkrētajā mājā ūdens temperatūra tiek uzturēta 65C’ līmenī, sasniedzot noteikto temperatūru, elektroniskais cirkulācijas sūknis attiecīgi samazina plūsmu. Atkarībā no patērētā ūdens daudzuma, tiek aprēķināta ūdens uzsildīšanai patērētā siltumenerģija. Ventilācija nodrošināta ar dabisko pieplūdi un dabisko nosūci, pieplūdei virtuves sienās izveidoti pieplūdes vārsti.

Projekta apraksts:

Daudzdzīvokļu ēka “Saulrieti”, Mundigciemā, Talsu novadā, ekspluatācijā nodota 1967. gadā. Daudzdzīvokļu māja ir 21 dzīvokļa ēka ar 3 virszemes un 1 pazemes stāvu. Ēkai ir dzelzsbetona pamati, caurumotu paneļu pārsegums, silikātķieģeļu sienas un divslīpju jumts. Kopējā ēkas platība ir 973 m2.
Ēkas apsildei tika izmantota viencauruļu apkures sistēma ar apakšējo sadali, bez balansēšanas iespējām. Ēkas atjaunošanas laikā ārsienas tika nosiltinātas ar putupolistirolu Tenopors NEO 100 mm biezumā, bēniņu pārsegums ar 200 mm biezu minerālvati. Dzelzsbetona pagraba/grīdas pārsegumi siltināti ar 50 mm Tenopors putupolistirolu. Ēkā veikta durvju nomaiņa uz metāla durvīm, kas siltinātas ar minerālvati 75 mm, tika mainīti iepriekš nenomainītie logi, iebūvēti PVC logi, izmantojot montāžas putas, metāla profilus, ārējās ailes siltinātas ar putupolistirolu 30 mm biezumā. Izbūvēta autonoma katlu māja ar granulu apkures katlu (jauda 35kw), kur kurināmā patēriņš ir 17 tonnas gadā. Uzmontētās regulēšanas un uzskaites iekārtas ļauj katram dzīvoklim uzturēt savu komforta apstākļus un par to attiecīgi maksāt. Siltumenerģijas uzskaitei nav uzstādīti alakatori, bet individuālie plūsmas siltuma skaitītāji katram dzīvoklim, kuri uzskaita patērēto siltuma daudzumu. Pēc projekta pabeigšanas piedāvāts par saviem līdzekļiem nomainīt elektriskos sildītājus uz kombinētajiem. Ventilācija nodrošināta ar dabisko pieplūdi un dabisko nosūci, pieplūdei virtuves sienās izveidoti pieplūdes vārsti.