Objekti

Projekta apraksts:

Ražošanas ēka Dauguļu ielā 19, Ulbrokā, Stopiņu novadā ekspluatācijā nodota 1980. gadā, bet atjaunota – 2012. gadā. 1-2-stāvu ķieģeļu mūra/dzelzsbetona ēkas sienas veidotas no māla ķieģeļiem un dzelzsbetona, ārsienas daļēji veidotas no silikātķieģeļu/māla ķieģeļu mūra 380 mm biezumā  un dzelzsbetona paneļiem 60 mm biezumā, savukārt, gala asis veidotas no ķieģeļu sienas, izmantojot dzelzsbetona sijas. Dzelzsbetona paneļu sienas no iekšpuses ir siltinātas ar 30 mm biezu putupolistirolu. Ēkai ir divslīpju jumts ar azbestcementa lokšņu/profilētu metāla klājumu. Ēkas ziemeļrietumu silikātķieģeļu gala siena savienota ar blakus stāvošās ēkas administratīvo korpusu. Ēkas kopējā apkurināmā platība ir 1795,1 kv.m, ko apkurina ar teritorijā esošās katlumājas palīdzību. Renovācijas rezultātā ēkā nomainīti logi un durvis, ārsienas siltinātas ar termovati 100 mm biezumā, dzelzsbetona rievotie paneļi ar 30 mm putupolistirolu un termovati 100 mm biezumā, karkasa sienas ar 100 mm akmensvati un 100 mm termovati, dzelzbetona rievotie paneļi un metāla profilētās loksnes ar 100 mm termovati. Bēniņu pārsegumu siltināšanai izmantotas 40 mm putupolistirola plāksnes, jumta siltināšanai – akmens vate 200 mm biezumā, bet pagraba grīdas veidotas kā 200 mm betona lējums ar cementa javas izlīdzinoša kārtu 40 mm biezumā un cementa javas slāni un smiltīm, kas siltinātas ar 100 mm putupolistirolu. Apkures nodrošināšanai tiek izmantota teritorijā esošā katlu māja, kurā uzstādīti šķeldas un koksnes atkritumu cietā kurināmā katli, kuros kā kurināmo izmanto koksnes atgriezumus, kas radušies ražošanas procesa gaitā. Siltums tiek regulēts atkarībā no ārgaisa temperatūras. Ūdens tiek sildīts centralizētajā siltuma mezglā, ventilācija – dabiskā pieplūde un mehāniskā nosūce.

Projekta apraksts:

II vieta nominācijā “Energoefektīvākā industriālā ēka” 2015

Ražošanas ēka Ganību dambī 26, Rīgā ekspluatācijā nodota 1983. gadā, bet atjaunota – 2014. gadā. Ēkai ir 6 stāvi un tehniskais stāvs, bet apkurināmā platība 3348.8 kv.m, apkuri nodrošinot centralizēti. Ēkas renovācijas laikā veikta logu un durvju nomaiņa, ārsienu vieglbetona paneļi siltināti ar minerālvati 100 mm biezumā, bet jumts – ar 40 mm minerālvati un EPS – 160 mm biezumā. Apkure tiek nodrošināta centralizēti, siltuma padevi regulējot atkarībā no gaisa temperatūras ārā, piemērojot temperatūras pazeminājumu naktīs un brīvdienās, bet laika periodā, kad āra gaisa temperatūra ir zem <15C, nepieciešamā iekštelpu temperatūra tiek nodrošināta piesildot ventilācijas pieplūdes gaisu (izmantojot karstā ūdens kalorīferi), jo uzņēmuma ražošanas specifikas dēļ iekštelpās ir jāuztur augsts mikroklimata līmenis. Karstais ūdens tiek nodrošināts ar elektrisko sildītāju (boileru) palīdzību. Renovācijas laikā ēkā izbūvēta mehāniskā pieplūdes un nosūces ventilācija.

Projekta apraksts:

I vieta nominācijā “Energoefektīvākā industriālā ēka” 2015

AS VALMIERAS STIKLAŠĶIEDRA teksturēšanas nodaļas ēka Cempu ielā 13, Valmierā ekspluatācijā nodota 1963. gadā, bet renovācija veikta – 2014. gadā. Ēkai ir 1 tipveida stāvs un 2 tehniskie stāvi ar kopējo apkurināmo platību 17514 kv.m, kas tiek apkurināta ar vietējās gāzes katlu mājas palīdzību. Ēkas atjaunošanas laikā silikātķieģeļu ārsienas siltinātas ar 70 mm siltumizolāciju (ISOVER 610-KL 37) un 30 mm vēja izolāciju (ISOVER RKL-31), veikta arī logu un durvju nomaiņa. Ēkas apkuri nodrošina dabasgāzes apkures katls, kura temperatūra tiek regulēta atkarībā no temperatūras ārā, savukārt, siltumenerģijas patēriņa uzskaite tiek veikta pa ražošanas iecirkņiem ar alokatoru palīdzību, atsevišķi apkurei, karstajam ūdenim sadzīves vajadzībām un ražošanai. Ūdens uzsilde tiek nodrošināta centralizēti siltuma mezglā, veicot karstā ūdens regulēšanu atbilstoši ārgaisa temperatūrai. Ēkā izbūvēta mehāniskā pieplūdes/nosūces ventilācija bez siltuma atgūšanas, kā arī veikta apgaismojuma sistēmas rekonstrukcija un frekvenču pārveidotāju uzstādīšana ventilācijas sistēmām. Vienlaicīgi tiek veikta arī  siltummnīcefekta gāzu emisiju  (SEG ETS) uzskaite un kontrole.

Projekta apraksts:

Biroju ēka Upmalas ielā 6, Bauskā ekspluatācijā nodota 1974. gadā, bet atjaunota 2014. gadā. Trīs stāvu ķieģeļu mūra ēkas ar paneļu pārsedzi apkurināmā platība ir 863.3 kv.m, kuras apkuri nodrošināja ar termoregulatoriem regulējama autonoma apkures sistēma. Renovācijas rezultātā veikta logu un durvju nomaiņa, kā arī dabasgāzes lokālās apkures un karstā ūdens sagatavošanas sistēmai nodrošināta temperatūras regulēšana atkarībā no gaisa temperatūras ārā, piemērojot pazeminājumu brīvdienās un naktīs. Siltumenerģijas uzskaite apkurei un karstā ūdens sagatavošanai notiek vienoti. Renovācijas rezultātā ēkā izveidota arī mehāniskā ventilācija ar siltuma atgūšanu no izvadāmā gaisa. Veikta iekšējo elektrotīklu renovācija.

Projekta apraksts:

Daudzdzīvokļu ēka – jaunbūve Tālivalža ielā 21A, Rīgā ekspluatācijā nodota 2014. gadā. Ēkai ir 5 virszemes stāvi, kuros izvietoti 44 dzīvokļi, un pazemes stāvlaukums 48 automašīnām. Ēkas pašnesošās ārsienas veidotas no vieglbetona mūra, kāpņu telpu norobežojošās sienas un kolonnas – no dzelzsbetona, kas siltinātas ar akmens vati (uz dzelzsbetona) 150 mm biezumā, pārējo ārsienu siltināšanā izmantota 100 mm bieza akmens vate. Jumta augšējais slānis siltināts ar akmens vati 30 mm biezumā, apakšējais slānis – ar akmens vati 200 mm biezumā. Dzīvokļos uzstādīti plastmasas logi, kas stikloti ar stikla paketi ar siltumcaurlaidības koeficientu 1,2. Ēkas apkurināmā platība ir 3500kv.m., kas tiek apsildīta centralizēti, izmantojot AS RĪGAS SILTUMS siltumtīlkus. Siltuma regulēšana ēkā notiek atkarībā no gaisa temperatūras ārā, kā arī ar termoregulatoriem, kas izvietoti uz radiatoriem. Siltumenerģijas uzskaite notiek ar alokatoru palīdzību. Ēkā ierīkota dabiskās pieplūdes un mehāniskās nosūces ventilācija.

Projekta apraksts:

I vieta nominācijā „Energoefektīvākā daudzdzīvokļu ēka Latvijā” 2015

Daudzdzīvokļu ēka – jaunbūve Grostonas ielā 17, Rīgā ekspluatācijā nodota 2013. gadā. Ēkas kopējā platība ir 7619,80 kv.m., tai ir 8 virszemes stāvi, bet konstrukciju tips – monolītais un saliekamais dzelzsbetons. Ēkas kopējā apkurināmā platība ir 7101,4 kv.m. Ārsienu sendviča tipa dzelzsbetona paneļi siltināti ar 140 mm akmens vati, jumts – ar putupolistirolu un akmens vati 270 mm biezumā. Ēkā nodrošināta centralizēta siltumapgāde, kas tiek regulēta atkarībā no temperatūras ārā, pazeminot to naktī un brīvdienās, kā arī individuāli – ar termoregulatoriem. Karstais ūdens ēkā tiek nodrošināts centralizēti – siltuma mezglā, piemērojot temperatūras pazeminājumu brīvdienās un naktīs. Ēkā tiek veikta vienotā uzskaite siltuma mezglā kopā apkurei un karstā ūdens sagatavošanai. Ēkā ir dabiskās pieplūdes un mehāniskās nosūces ventilācija.

Projekta apraksts:

Daudzdzīvokļu māja Lielajā prospektā 39, Ventspilī ekspluatācijā nodota 1963. gadā, bet renovēta 2013. gadā. 3. stāvu 318. sērijas silikātķieģeļu ēkas kopējā platība ir 1315,9 kv.m., bet apkurināmā platība – 979 kv.m. Renovācijas laikā veikta silikātķieģeļu ārsienu siltināšana ar putupolistirolu 150 mm biezumā, bēniņu pārseguma dzelzsbetona paneļi siltināti ar beramo vati 300 mm biezumā, bet pagraba/grīdas dzelzsbetona paneļi – ar 100 mm akmens vati. Ēkā veikta logu nomaiņa. Siltumapgāde tiek organizēta centralizēti un regulēta atkarībā no gaisa temperatūras ārā, temperatūru pazeminot naktīs un brīvdienās. Karstā ūdens sagatavošana notiek centralizēti siltuma mezglā, piemērojot ūdens temperatūras pazeminājumu naktīs un brīvdienās. Ēkā nodrošināta dabiskās pieplūdes un dabiskās nosūces ventilācija.

Projekta apraksts:

Daudzdzīvokļu māja Jūras ielā 3, Ventspilī ekspluatācijā nodota 1964. gadā, bet atjaunota 2014. gadā. Daudzdzīvokļu silikātķieģeļu ēka būvēta pēc 318.sērijas tipveida projekta, tai ir 5 stāvi, kopējā platība 3562,2 kv.m., bet apkurināmā platība – 2940,7 kv.m. Renovācijas laikā silikātķieģeļu ārsienas siltinātas ar 150 mm putupolistirolu, bēniņu dzelzsbetona pārseguma paneļi ar beramo vati 200 mm biezumā, bet pagraba/grīdas dzelzsbetona paneļi ar 100 mm akmens vates lamellām. Ēkā veikta logu un durvju nomaiņa. Siltumapgāde tiek organizēta centralizēti un regulēta atkarībā no gaisa temperatūras ārā, temperatūru pazeminot naktīs un brīvdienās. Karstā ūdens sagatavošana notiek centralizēti siltuma mezglā, piemērojot ūdens temperatūras pazeminājumu naktīs un brīvdienās. Ēkā nodrošināta dabiskās pieplūdes un dabiskās nosūces ventilācija.

Projekta apraksts:

Daudzdzīvokļu māja Kauguru ielā 1, Valmierā ekspluatācijā nodota 1964. gadā, bet mājas renovācija veikta 2013. gadā. Ēkas kopējā apkurināmā platība ir 1785,2 kv.m. 44 dzīvokļu ēkai ir 4 stāvi, bet nav pagraba. Renovācijas laikā ēkas silikāta un māla ķieģeļu mūris siltināts ar 120 mm akmens vates plāksnēm, bet cokols – ar putupolistirola loksnēm 100 mm biezumā. Dzelzsbetona dobie bēniņu pārseguma paneļi siltināti ar ekovati 20 mm biezumā. Divslīpņu jumta segumam izvēlēts skārda lokšņu segums – Rukki. Ēkā veikta ārdurvju, vējtvera un siltummezgla durvju nomaiņa, savukārt, logu nomaiņa veikta jau pirms renovācijas. Rekonstruēts arī ēkas siltummezgls, sistēmu mainot uz pieslēgumu pēc neatkarīgās shēmas, kas nozīmē, ka ēkas apkures sistēma sadalīta pa fasādēm, katrai ēkas fasādei paredzot savu siltummaini. Nomainīti apkures sistēmas maģistrālie un sadalošie cauruļvadi, kā arī stāvvadi un stāvvadu pievienojumi sadalošiem cauruļvadiem, nomainīti visi sildķermeņi dzīvokļos. Siltums ēkā tiek regulēts atkarībā no gaisa temperatūras ārā, temperatūru pazeminot naktīs un brīvdienās, kā arī izmantojot termoregulatorus. Siltumenerģijas uzskate tiek veikta siltuma mezglā kopā apkurei un karstā ūdens sagatavošanai. Ēkā arī nomainītas ūdensapgādes caurules. Renovācijas ietvaros veikta ventilācijas kanālu tīrīšana un vilkmes pārbaude dzīvokļos (virtuvē, vannas istabā, tualetē), kā arī ierīkoti 79 pašregulējoši dabīgās pieplūdes gaisa vārsti ārsienās. Ēkā ierīkota arī zibensaizsardzība un veikta iekšējo elektrotīklu renovācija.

Projekta apraksts:

Daudzdzīvokļu ēka Annas ielā 8, Valmierā ekspluatācijā nodota 1979. gadā, bet renovācija veikta 2011. gadā. Ēkai ir 5 stāvi, kuros izvietoti 60 dzīvokļi, un tās kopējā platība ir 3540.3 m², nu kuras apkures platība – 2640 kv.m. Renovācijas laikā vieglbetona paneļu un māla ķieģeļu ārsienas siltinātas ar 100 mm akmens vates plāksnēm, bet cokols siltināts ar ekstrudēta putupolistirola plātnēm 50 mm biezumā. Bēniņu pārseguma dzelzsbetona dobie paneļi siltināti ar beramo vati 200 mm biezumā, bet pagraba/grīdas pārseguma dzelzsbetona dobie paneļi ar 100 mm putupolistirola loksnēm EPS. Tā kā pirms renovācijas ēkā jau tikusi veikta durvju nomaiņa, ēkas atjaunošanas laikā veikta tikai logu nomaiņa. Rekonstruēts arī ēkas siltummezgls, sistēmu mainot uz pieslēgumu pēc neatkarīgās shēmas, kas nozīmē, ka ēkas apkures sistēma sadalīta pa fasādēm, katrai ēkas fasādei paredzot savu siltummaini. Karstā ūdens aprēķinam apkures sezonas mēnešos vērā tiek ņemtas vasaras mēnešos (maijs-septembris) vidēji patērētās MWh. Renovācijas ietvaros veikta ventilācijas kanālu tīrīšana un vilkmes pārbaude dzīvokļos (virtuvē, vannas istabā, tualetē), kā arī nodrošināta dabiskās pieplūdes un mehāniskās nosūces ventilācija.

Projekta apraksts:

Daudzdzīvokļu ēka Annas ielā 4, Valmierā ekspluatācijā nodota 1974. gadā, bet ēkas renovācija veikta 2013. gadā. 5-stāvu 90 dzīvokļu ēkas kopējā platība ir 5270,30 kv.m., bet ēkas apkurināmā platība 4043,3 kv.m. Pirms renovācijas ēkā netika izmantoti alokatori un termoregulatori. Renovācijas rezultātā ēkas keramzītbetona paneļu ārsienas siltinātas ar 100 mm akmens vates plāksnēm, savukārt, cokols – ar ekstrudēto putupolistirolu 50 mm biezumā. Uzsākot ēkas renovāciju, tika veikti kontrolurbumi ēkas jumtā, kā rezultātā konstatēts, ka bēniņu pārseguma siltināšanai paredzētā vieta starp 5. stāva pārseguma paneli un jumta pārseguma paneli ir tikai 8 cm plata, kas piepildīta ar keramzītbetonu. Līdz ar to nav bijis iespējams siltināt bēniņus. Taču, lai nodrošinātu plānoto energoefektivitāti, tika veikta jumta siltināšana divās kārtās: pirmajā kārtā ar putupolistirolu 140 mm biezumā, bet virskārtā – ar akmens vati 40 mm biezumā. Pagraba/grīdas pārseguma dzelzsbetona dobie paneļi siltināti ar akmens vati 100 mm biezumā. Tā kā pirms renovācijas ēkā jau tikusi veikta durvju nomaiņa, ēkas atjaunošanas laikā veikta tikai logu nomaiņa. Rekonstruēts arī ēkas siltummezgls, sistēmu mainot uz pieslēgumu pēc neatkarīgās shēmas, kas nozīmē, ka ēkas apkures sistēma sadalīta pa fasādēm, katrai ēkas fasādei paredzot savu siltummaini. Nomainīti apkures sistēmas maģistrālie un sadalošie cauruļvadi, kā arī stāvvadi un stāvvadu pievienojumi sadalošiem cauruļvadiem pagrabstāvā, uzstādīti balansējošie ventiļi. Siltums ēkā tiek regulēts atkarībā no gaisa temperatūras ārā, temperatūru pazeminot naktīs un brīvdienās, kā arī izmantojot termoregulatorus. Siltumenerģijas uzskate tiek veikta ar alokatoru palīdzību. Ūdens uzsilde notiek centralizēti siltuma mezglā, ēkā arī nomainītas ūdensapgādes caurules. Renovācijas ietvaros veikta ventilācijas kanālu tīrīšana un vilkmes pārbaude dzīvokļos (virtuvē, vannas istabā, tualetē), kā arī ierīkoti 88 pašregulējoši dabīgās pieplūdes gaisa vārsti ārsienās. Veikta iekšējo elektrotīklu renovācija un ierīkota zibensaizsardzība.

Projekta apraksts:

Daudzdzīvokļu māja Dundagas ielā 10, Talsos ekspluatācijā nodota 1979. gadā. Ēkas kopējā platība ir 3845 kv.m., bet apkurināmā platība – 3073 kv.m. 60 dzīvokļu ēkai ir 4 kāpņu telpas un 5 stāvi. Daudzdzīvokļu mājas pamati veidoti no dzelzsbetona blokiem, pārsegums – no paneļiem, sienas – no keramzītbetona paneļiem, gala sienas – kā ķieģeļu mūris. Ēkai ir divslīpu jumts, kas klāts ar bezazbesta šīferi. Pirms renovācijas ēkā tika nodrošināta centralizēta siltumapgāde, taču netika izmantoti termoregulatori un alokatori. Rekonstrukcijas laikā ārsienas siltinātas ar 100mm putupolistirolu, bēniņu pārsegums – ar 200 mm minerālvati, bet pagraba/grīdas pārsegums – ar putupolistirolu 50 mm biezumā. Ēkā veikta logu nomaiņa. Siltumapgāde ēkā tiek nodrošināta centralizēti un regulēta individuāli – ar termoregulatoriem. Siltumenerģijas uzskaite notiek ar alokatoru palīdzību – katram dzīvoklim individuāli veicot uzskaiti siltuma un karstā ūdens patēriņam, kas tiek nodrošināts izmantojot kombinētos ūdens sildītājus (boilerus). Ventilācija ēkā veidota kā dabiskā pieplūde un dabiskā nosūce.

Projekta apraksts:

Daudzdzīvokļu māja Raiņa ielā 9, Jelgavā ekspluatācijā nodota 1969. gadā. Ēkas kopējā platība ir 3317 kv.m, bet apkurināmā platība – 2541,2 kv.m.  55 dzīvokļu mājai ir 5 virszemes stāvi, tehniskais stāvs 0,8 m augstumā un 4 kāpņu telpas. Ēkas ārsienas ir konstruētas no silikātķieģeļiem, ēkas pārsegums no dzelzsbetona. Renovācijas laikā ēkas ārsienas siltinātas ar 100 mm minerālvati, bet bēniņu pārsegums ar minerālvati 170 mm biezumā. Jumta segumam izmantots bitumena uzkausējamais materiāls. Pirms renovācijas ēkā tika nodrošināta centralizēta siltumapgāde, taču netika izmantoti alokatori un termoregulatori. Ēkā veikta gan logu, gan durvju nomaiņa. Siltumapgāde ēkā tiek nodrošināta centralizēti un regulēta atkarībā no gaisa temperatūras ārā, kā arī individuāli – ar termoregulatoriem. Siltumenerģijas uzskaite notiek vienoti siltuma mezglā kopā apkurei un karstā ūdens sagatavošanai un ar alokatoru palīdzību. Ēkā tiek nodrošināta centralizēta karstā ūdens sagatavošana siltuma mezglā, kura temperatūra tiek pielāgota atbilstoši temperatūrai ārā. Ventilācija ēkā veidota kā dabiskā pieplūde un dabiskā nosūce. Veikta arī iekšējo elektrotīklu renovācija.

Projekta apraksts:

Dzīvojamā māja Kalnciema ceļā 101, Jelgavā ekspluatācijā nodota 1980. gadā. Ēkas kopējā platība ir 1616,6 kv.m., bet apkurināmā platība – 1221,8 kv.m. 17 dzīvokļu mājā ir 3 virszemes stāvi un 1 pazemes stāvs (pagrabs), kā arī 3 kāpņu telpas. Ēkas ārsienas ir konstruētas no gāzbetona paneļiem un māla ķieģeļiem, ēkas pārsegums veidots no dzelzsbetona. Pirms renovācijas ēkā tika nodrošināta centralizēta siltumapgāde, taču netika izmantoti alokatori un termoregulatori. Renovācijas laikā ārsienas siltinātas ar minerālvati 100 mm biezumā, dzelzsbetona bēniņu pārsegums ar 180mm minerālvati, bet pagraba/grīdas dzelzsbetona pārsegums ar 100 mm putupolistirolu. Jumta segumam izmantots uzkausējamais bitumena jumta seguma materiāls. Ēkā veikta logu un durvju nomaiņa. Siltumapgāde ēkā tiek nodrošināta centralizēti un regulēta atkarībā no gaisa temperatūras ārā, kā arī individuāli – ar termoregulatoriem. Siltumenerģijas uzskaite notiek vienoti siltuma mezglā kopā apkurei un karstā ūdens sagatavošanai un ar alokatoru palīdzību. Ēkā tiek nodrošināta centralizēta karstā ūdens sagatavošana siltuma mezglā, kura temperatūra tiek pielāgota atbilstoši ārgaisa temperatūrai. Ventilācija ēkā veidota kā dabiskā pieplūde un dabiskā nosūce. Veikta arī iekšējo elektrotīklu renovācija.

Projekta apraksts:

Daudzdzīvokļu māja Dobeles ielā 12, Jelgavā ekspluatācijā nodota 1961. gadā. Ēkas kopējā platība ir  830,6 kv.m., no kuras apkurināmā platība – 545,9 kv.m. 12 dzīvokļu mājai ir 3 virszemes stāvi, bēniņi un pagrabs, kas izbūvēts zem pus mājas. Ēkas ārsienas ir konstruētas no silikātķieģeļiem, bet pārsegums no dzelzbetona. Pirms renovācijas ēkā tika nodrošināta centralizēta siltumapgāde, taču netika izmantoti alokatori un termoregulatori. Renovācijas laikā ārsienas siltinātas ar 100 mm minerālvati, bēniņu koka pārsegumu brusas ar 200 mm beramo minerālvati, bet dzelzsbetona pagraba/grīdu pārsegums ar putupolistirolu 100 mm biezumā. Ēkā veikta logu un durvju nomaiņa. Siltumapgāde ēkā tiek nodrošināta centralizēti un regulēta atkarībā no gaisa temperatūras ārā, kā arī individuāli – ar termoregulatoriem. Siltumenerģijas uzskaite notiek vienoti siltuma mezglā kopā apkurei un karstā ūdens sagatavošanai un ar alokatoru palīdzību. Ēkā tiek nodrošināta centralizēta karstā ūdens sagatavošana siltuma mezglā, kura temperatūra tiek pielāgota atbilstoši ārgaisa temperatūrai. Ventilācija ēkā veidota kā dabiskā pieplūde un dabiskā nosūce. Veikta arī iekšējo elektrotīklu renovācija.

Projekta apraksts:

Daudzdzīvokļu māja Dobeles ielā 8, Jelgavā ekspluatācijā nodota 1961. gadā. Ēkas kopējā platība ir 814.4 kv.m., no kuras apkurināmā platība – 532,5 kv.m. 12 dzīvokļu ēkai ir 1 kāpņutelpa, 3 virszemes stāvi, bēniņi un pagraba stāvs. Ēkas ārsienas ir konstruētas no silikātķieģeļiem, bet pārsegums – no dzelzsbetona. Pirms renovācijas ēkā tika nodrošināta centralizēta siltumapgāde, taču netika izmantoti alokatori un termoregulatori. Renovācijas laikā ārsienas siltinātas ar 100mm minerālvati, bēniņu koka pārsegumu brusas ar 200 mm beramo minerālvati, bet dzelzsbetona pagraba/grīdu pārsegums ar putupolistirolu 100mm biezumā. Ēkā veikta logu un durvju nomaiņa. Siltumapgāde ēkā tiek nodrošināta centralizēti un regulēta atkarībā no gaisa temperatūras ārā, kā arī individuāli – ar termoregulatoriem. Siltumenerģijas uzskaite notiek vienoti siltuma mezglā kopā apkurei un karstā ūdens sagatavošanai un ar alokatoru palīdzību. Ēkā tiek nodrošināta centralizēta karstā ūdens sagatavošana siltuma mezglā, kura temperatūra tiek pielāgota atbilstoši ārgaisa temperatūrai. Ventilācija ēkā veidota kā dabiskā pieplūde un dabiskā nosūce. Veikta arī iekšējo elektrotīklu renovācija.

Projekta apraksts:

Daudzdzīvokļu māja Pirmā ielā 28, Ādažos ekspluatācijā nodota 1980. gadā, bet renovēta 2013. gadā. Daudzdzīvokļu māja ir 103. sērijas ēka ar 32 dzīvokļiem, 4 virszemes un 1 pazemes stāvu. Ēka savienota četrās savstarpēji bloķētās sekcijās. Daudzdzīvokļu mājas pamati veidoti no dzelzsbetona, sienas – no silikātķieģeļu/gāzbetona paneļiem, pārsegumi – no dzelzsbetona paneļu plātnēm, savukārt, jumts veidots koka divslīpu ar azbestšīfera segumu. Ēkas kopējā platība ir 2897,2 kv.m., bet apkurināmā platība – 2538,6 kv.m. Pirms renovācijas ēkā netika izmantoti alokatori un termoregulatori. Renovācijas laikā ēkas ārsienas siltinātas ar akmens vati 100 mm-120 mm biezumā, savukārt cokols siltināts ar ekstrudēto polistirolu 100 mm biezumā. Bēniņu pārseguma dzelzsbetona paneļi siltināti ar 200 mm akmens vati, bet pagraba/ grīdas dzelzsbetona pārsegumi ar putupolistirolu 100 mm biezumā. Ēkā veikta durvju un logu nomaiņa. Siltumapgāde ēkā tiek nodrošināta centralizēti, regulāciju nodrošinot ar termoregulatoriem, bet uzskaiti – individuāli ar alokatoriem. Karstā ūdens sagatavošana notiek centralizēti siltuma mezglā. Ventilācija ēkā veidota kā dabiskā pieplūde un dabiskā nosūce.

Projekta apraksts:

Daudzdzīvokļu māja Pirmā ielā 40, Ādažos ekspluatācijā nodota 1983. gadā, bet atjaunota 2013. gadā. Daudzdzīvokļu māja ir 103. sērijas ēka ar 89 dzīvokļiem, kas izvietoti 5 virszemes stāvos. Ēkai ir arī 1 pazemes stāvs. Pamati veidoti no dzelzsbetona/betona, ārsienas ir ķieģeļu/paneļi, pārsegums – dzelzsbetona/betona, jumts veidots no gumijotiem lokšņu materiāliem/ruberoīda. Kopējā ēkas platība ir 6112.6 kv.m., bet apkurināmā platība 5175,8 kv.m. Siltumapgāde un karstā ūdens sagatavošana tiek nodrošināta centralizēti. Ēkas atjaunošanas laikā ārsienas tika nosiltinātas ar akmens vati 120mm biezumā, savukārt cokols ar 100 mm biezu ekstrudēto putupolistirolu. Bēniņu dzelzsbetona paneļu pārsegums siltināts ar akmens vati 200 mm biezumā, bet dzelzsbetona pagraba/grīdas pārsegumi siltināti ar 100 mm putupolistirolu. Jumta siltināšanai izmantotas 200 mm biezas akmens vates plāksnes, savukārt,  kā segums izmantots kausējamais bitumena ruļļmateriāls (uzklātas 2 kārtas). Ēkā veikta arī logu un durvju nomaiņa, vēdināšana nodrošināta ar dabisko pieplūdi un dabisko nosūci.

Projekta apraksts:

Daudzdzīvokļu māja Pirmā ielā 30, Ādažos ekspluatācijā nodota 1973. gadā, bet renovācija veikta 2013. gadā. Daudzdzīvokļu māja ir 15 dzīvokļu 103. sērijas ēka ar 3 virszemes un 1 pazemes stāvu.  Ēkai ir dzelzsbetona pamati, silikātķieģeļu/gāzbetona paneļu sienas, dzelzsbetona paneļu pārsegums un divslīpu jumts no dzelzsbetona paneļiem ar bitumena ruļļmateriālu. Kopējā ēkas platība ir 1183.6 kv.m, no kuras apkurināmā – 1056.9 kv.m. Siltumapgāde un karstā ūdens sagatavošana tiek nodrošināta centralizēti. Ēkas atjaunošanas laikā ārsienas tika nosiltinātas ar akmens vati 120mm biezumā, savukārt cokols ar 100 mm biezu putupolistirolu. Dzelzsbetona pagraba/grīdas pārsegumi siltināti ar 100 mm putupolistirolu, savukārt, jumts – ar putupolistirolu 160 mm biezumā, akmens vati – 40 mm biezumā, bet kā segums izmantots kausējamais bitumena ruļļmateriāls (uzklātas 2 kārtas). Ēkā veikta arī logu un durvju nomaiņa, vēdināšana nodrošināta ar dabisko pieplūdi un dabisko nosūci.

Projekta apraksts:

Daudzdzīvokļu māja Lāčplēša ielā 19a, Jelgavā ekspluatācijā nodota 1980. gadā. Ēkas kopējā platība ir 2006,8 kv.m., bet apsildāmā – 1622,9 kv.m. Ēkai ir bēniņi, 5 virszemes stāvi, kuros izvietoti 30 dzīvokļi, un 2 kāpņu telpas. Ēkas ārsienas ir konstruētas no silikātķieģeļiem, bet ēkas pārsegums – no dzelzsbetona. Pirms renovācijas ēkā tika nodrošināta centralizēta siltumapgāde, taču netika izmantoti alokatori un termoregulatori. Renovācijas laikā ārsienas siltinātas ar minerālvati 100 mm biezumā, pagraba/grīdas pārsegums – ar putupolistirolu 50 mm biezumā, savukārt, jumts ar 30 mm un 120 mm akmens vati. Ēkā veikta gan logu, gan durvju nomaiņa. Siltumapgāde ēkā tiek nodrošināta centralizēti un regulēta atkarībā no gaisa temperatūras ārā, kā arī individuāli – ar termoregulatoriem. Siltumenerģijas uzskaite notiek vienoti siltuma mezglā kopā apkurei un karstā ūdens sagatavošanai un ar alokatoru palīdzību. Ēkā tiek nodrošināta centralizēta karstā ūdens sagatavošana siltuma mezglā, kura temperatūra tiek pielāgota atbilstoši ārgaisa temperatūrai. Ventilācija ēkā veidota kā dabiskā pieplūde un dabiskā nosūce. Veikta arī iekšējo elektrotīklu renovācija.