Objekti

Projekta apraksts:

Daudzdzīvokļu māja Dobeles ielā 8, Jelgavā ekspluatācijā nodota 1961. gadā. Ēkas kopējā platība ir 814.4 kv.m., no kuras apkurināmā platība – 532,5 kv.m. 12 dzīvokļu ēkai ir 1 kāpņutelpa, 3 virszemes stāvi, bēniņi un pagraba stāvs. Ēkas ārsienas ir konstruētas no silikātķieģeļiem, bet pārsegums – no dzelzsbetona. Pirms renovācijas ēkā tika nodrošināta centralizēta siltumapgāde, taču netika izmantoti alokatori un termoregulatori. Renovācijas laikā ārsienas siltinātas ar 100mm minerālvati, bēniņu koka pārsegumu brusas ar 200 mm beramo minerālvati, bet dzelzsbetona pagraba/grīdu pārsegums ar putupolistirolu 100mm biezumā. Ēkā veikta logu un durvju nomaiņa. Siltumapgāde ēkā tiek nodrošināta centralizēti un regulēta atkarībā no gaisa temperatūras ārā, kā arī individuāli – ar termoregulatoriem. Siltumenerģijas uzskaite notiek vienoti siltuma mezglā kopā apkurei un karstā ūdens sagatavošanai un ar alokatoru palīdzību. Ēkā tiek nodrošināta centralizēta karstā ūdens sagatavošana siltuma mezglā, kura temperatūra tiek pielāgota atbilstoši ārgaisa temperatūrai. Ventilācija ēkā veidota kā dabiskā pieplūde un dabiskā nosūce. Veikta arī iekšējo elektrotīklu renovācija.

Projekta apraksts:

Daudzdzīvokļu māja Pirmā ielā 28, Ādažos ekspluatācijā nodota 1980. gadā, bet renovēta 2013. gadā. Daudzdzīvokļu māja ir 103. sērijas ēka ar 32 dzīvokļiem, 4 virszemes un 1 pazemes stāvu. Ēka savienota četrās savstarpēji bloķētās sekcijās. Daudzdzīvokļu mājas pamati veidoti no dzelzsbetona, sienas – no silikātķieģeļu/gāzbetona paneļiem, pārsegumi – no dzelzsbetona paneļu plātnēm, savukārt, jumts veidots koka divslīpu ar azbestšīfera segumu. Ēkas kopējā platība ir 2897,2 kv.m., bet apkurināmā platība – 2538,6 kv.m. Pirms renovācijas ēkā netika izmantoti alokatori un termoregulatori. Renovācijas laikā ēkas ārsienas siltinātas ar akmens vati 100 mm-120 mm biezumā, savukārt cokols siltināts ar ekstrudēto polistirolu 100 mm biezumā. Bēniņu pārseguma dzelzsbetona paneļi siltināti ar 200 mm akmens vati, bet pagraba/ grīdas dzelzsbetona pārsegumi ar putupolistirolu 100 mm biezumā. Ēkā veikta durvju un logu nomaiņa. Siltumapgāde ēkā tiek nodrošināta centralizēti, regulāciju nodrošinot ar termoregulatoriem, bet uzskaiti – individuāli ar alokatoriem. Karstā ūdens sagatavošana notiek centralizēti siltuma mezglā. Ventilācija ēkā veidota kā dabiskā pieplūde un dabiskā nosūce.

Projekta apraksts:

Daudzdzīvokļu māja Pirmā ielā 40, Ādažos ekspluatācijā nodota 1983. gadā, bet atjaunota 2013. gadā. Daudzdzīvokļu māja ir 103. sērijas ēka ar 89 dzīvokļiem, kas izvietoti 5 virszemes stāvos. Ēkai ir arī 1 pazemes stāvs. Pamati veidoti no dzelzsbetona/betona, ārsienas ir ķieģeļu/paneļi, pārsegums – dzelzsbetona/betona, jumts veidots no gumijotiem lokšņu materiāliem/ruberoīda. Kopējā ēkas platība ir 6112.6 kv.m., bet apkurināmā platība 5175,8 kv.m. Siltumapgāde un karstā ūdens sagatavošana tiek nodrošināta centralizēti. Ēkas atjaunošanas laikā ārsienas tika nosiltinātas ar akmens vati 120mm biezumā, savukārt cokols ar 100 mm biezu ekstrudēto putupolistirolu. Bēniņu dzelzsbetona paneļu pārsegums siltināts ar akmens vati 200 mm biezumā, bet dzelzsbetona pagraba/grīdas pārsegumi siltināti ar 100 mm putupolistirolu. Jumta siltināšanai izmantotas 200 mm biezas akmens vates plāksnes, savukārt,  kā segums izmantots kausējamais bitumena ruļļmateriāls (uzklātas 2 kārtas). Ēkā veikta arī logu un durvju nomaiņa, vēdināšana nodrošināta ar dabisko pieplūdi un dabisko nosūci.

Projekta apraksts:

Daudzdzīvokļu māja Pirmā ielā 30, Ādažos ekspluatācijā nodota 1973. gadā, bet renovācija veikta 2013. gadā. Daudzdzīvokļu māja ir 15 dzīvokļu 103. sērijas ēka ar 3 virszemes un 1 pazemes stāvu.  Ēkai ir dzelzsbetona pamati, silikātķieģeļu/gāzbetona paneļu sienas, dzelzsbetona paneļu pārsegums un divslīpu jumts no dzelzsbetona paneļiem ar bitumena ruļļmateriālu. Kopējā ēkas platība ir 1183.6 kv.m, no kuras apkurināmā – 1056.9 kv.m. Siltumapgāde un karstā ūdens sagatavošana tiek nodrošināta centralizēti. Ēkas atjaunošanas laikā ārsienas tika nosiltinātas ar akmens vati 120mm biezumā, savukārt cokols ar 100 mm biezu putupolistirolu. Dzelzsbetona pagraba/grīdas pārsegumi siltināti ar 100 mm putupolistirolu, savukārt, jumts – ar putupolistirolu 160 mm biezumā, akmens vati – 40 mm biezumā, bet kā segums izmantots kausējamais bitumena ruļļmateriāls (uzklātas 2 kārtas). Ēkā veikta arī logu un durvju nomaiņa, vēdināšana nodrošināta ar dabisko pieplūdi un dabisko nosūci.

Projekta apraksts:

Daudzdzīvokļu māja Lāčplēša ielā 19a, Jelgavā ekspluatācijā nodota 1980. gadā. Ēkas kopējā platība ir 2006,8 kv.m., bet apsildāmā – 1622,9 kv.m. Ēkai ir bēniņi, 5 virszemes stāvi, kuros izvietoti 30 dzīvokļi, un 2 kāpņu telpas. Ēkas ārsienas ir konstruētas no silikātķieģeļiem, bet ēkas pārsegums – no dzelzsbetona. Pirms renovācijas ēkā tika nodrošināta centralizēta siltumapgāde, taču netika izmantoti alokatori un termoregulatori. Renovācijas laikā ārsienas siltinātas ar minerālvati 100 mm biezumā, pagraba/grīdas pārsegums – ar putupolistirolu 50 mm biezumā, savukārt, jumts ar 30 mm un 120 mm akmens vati. Ēkā veikta gan logu, gan durvju nomaiņa. Siltumapgāde ēkā tiek nodrošināta centralizēti un regulēta atkarībā no gaisa temperatūras ārā, kā arī individuāli – ar termoregulatoriem. Siltumenerģijas uzskaite notiek vienoti siltuma mezglā kopā apkurei un karstā ūdens sagatavošanai un ar alokatoru palīdzību. Ēkā tiek nodrošināta centralizēta karstā ūdens sagatavošana siltuma mezglā, kura temperatūra tiek pielāgota atbilstoši ārgaisa temperatūrai. Ventilācija ēkā veidota kā dabiskā pieplūde un dabiskā nosūce. Veikta arī iekšējo elektrotīklu renovācija.

Projekta apraksts:

III vieta nominācijā „Energoefektīvākā renovētā daudzdzīvokļu ēka Latvijā” 2015

Daudzdzīvokļu dzīvojamā māja Alejas ielā 24, Liepājā ekspluatācijā nodota 1960.gadā. Ēkas kopējā platība ir 2010,20 kv.m, Ēkai ir 5 stāvi, pagrabs un bēniņi. Renovācijas laikā silikātķieģeļu ārsienas siltinātas ar 120 mm akmens vati, bēniņu pārseguma dobie dzelzsbetona paneļi siltināti ar beramo akmens vati 250 mm biezumā un pretvēja izolāciju 35 mm biezumā, savukārt, pagraba pārseguma dobie dzelzsbetona paneļi siltināti ar 100 mm akmens vates lamellām. Ēkā veikta gan logu, gan durvju nomaiņa. Siltumapgāde ēkā tiek nodrošināta centralizēti, siltuma regulēšanu veicot atkarībā no gaisa temperatūras ārā, to pazeminot naktīs un brīvdienās, kā arī ar termoregulatoriem. Ēkā ierīkota horizontālā apkures sistēma, kur katram dzīvoklim uzstādīts apkures skaitītājs. Karstā ūdens sagatavošana notiek centralizēti siltuma mezglā, ūdens temperatūru pazeminot naktīs. Ēkā nodrošināta dabiskās pieplūdes un dabiskās nosūces ventilācija. Veikta iekšējo elektrotīklu renovācija.

Projekta apraksts:

III vieta nominācijā „Energoefektīvākā renovētā daudzdzīvokļu ēka Latvijā” 2015

Daudzdzīvokļu ēka Sarkanmuižas dambī 13, Ventspilī ekspluatācijā nodota 1962. gadā, bet atjaunota 2014. gadā. 3 stāvu 316. sērijas ēkas kopējā platība ir 755,6 kv.m, bet apkurināmā platība – 562,2 kv.m. Renovācijas laikā ēkas silikātķieģeļu ārsienas siltinātas ar akmens vati 120 mm biezumā, bēniņu dzelzsbetona paneļu pārsegumi ar beramo vati 200 mm biezumā un izdedžiem 150 mm biezumā, savukārt, dzelzsbetona paneļu pagraba/grīdas pārsegums ar 80 mm akmens vates plāksnēm. Ēkā veikta gan logu, gan durvju nomaiņa. Siltumapgāde tiek organizēta centralizēti un regulēta atkarībā no gaisa temperatūras ārā, temperatūru pazeminot naktīs un brīvdienās. Karstā ūdens sagatavošana notiek centralizēti siltuma mezglā, piemērojot ūdens temperatūras pazeminājumu naktīs un brīvdienās. Ēkā nodrošināta dabiskās pieplūdes un mehāniskās nosūces ventilācija.

Projekta apraksts:

II vieta nominācijā „Energoefektīvākā renovētā daudzdzīvokļu ēka Latvijā” 2015

Dzīvojamā māja Dzērves ielā 17, Liepājā ekspluatācijā nodota 1979. gadā. Ēkas kopējā platība ir 3524.1 kv.m, bet ēkas apkurināmā platība – 2357,9 kv.m. Ēkai ir 5 stāvi, pagrabs un bēniņi. Ārsienas veidotas no gāzbetona paneļiem. Pirms renovācijas ēkā tika nodrošināta centralizēta siltumapgāde, taču netika izmantoti alokatori un termoregulatori. Renovācijas laikā ārsienas un dzelzsbetona paneļu bēniņu pārsegums siltināts ar akmens vati 150 mm un 100 mm biezumā, bet dzelzsbetona paneļu pagraba/grīdas pārsegums – ar akmens vates lamellām 120 mm biezumā. Ēkā veikta gan logu, gan durvju nomaiņa. Siltumapgāde ēkā tiek nodrošināta centralizēti un regulēta atkarībā no gaisa temperatūras ārā, piemērojot temperatūras pazeminājumu naktī, kā arī individuāli – ar termoregulatoriem. Ēkā ierīkota horizontālā apkures sistēma, kur katram dzīvoklim uzstādīts apkures skaitītājs. Karstā ūdens sagatavošana notiek centralizēti siltuma mezglā, ūdens temperatūru pazeminot naktīs. Ēkā nodrošināta dabiskās pieplūdes un dabiskās nosūces ventilācija, bet balkona logos iemontēti ventilācijas vārsti.

Projekta apraksts:

I vieta nominācijā „Energoefektīvākā renovētā daudzdzīvokļu ēka Latvijā” 2015

Daudzdzīvokļu māja Ventas ielā 2, Liepājā ekspluatācijā nodota 1982. gadā. Ēkas kopējā platība ir 4802,40 kv.m, bet apkurināmā platība – 4214,1 kv.m. Ēkai ir 9 stāvi un pagrabs. Ārsienas veidotas ir no keramzītbetona paneļiem, pārsegumi – no dzelzsbetona paneļiem. Pirms renovācijas ēkā tika nodrošināta centralizēta siltumapgāde, taču netika izmantoti alokatori un termoregulatori. Renovācijas laikā ārsienas siltinātas ar 100 mm un 150 mm akmens vati, pagraba/grīdas segums – ar akmens vates lamellām 120 mm biezumā, bet jumts – ar cietās minerālvates plātnēm 120 mm un 100 mm biezumā. Ēkā veikta logu un durvju nomaiņa. Siltumapgāde ēkā tiek nodrošināta centralizēti un regulēta atkarībā no gaisa temperatūras ārā, piemērojot temperatūras pazeminājumu naktī, kā arī individuāli – ar termoregulatoriem. Ēkā ierīkota horizontālā apkures sistēma, kur katram dzīvoklim uzstādīts apkures skaitītājs. Karstā ūdens sagatavošana notiek centralizēti siltuma mezglā, ūdens temperatūru pazeminot naktīs. Ēkā nodrošināta dabiskās pieplūdes un dabiskās nosūces ventilācija, bet dzīvokļu logos iemontēti ventilācijas vārsti. Veikta iekšējo elektrotīklu renovācija.

Projekta apraksts:

Daudzdzīvokļu ēka – jaunbūve Grostonas ielā 19, Rīgā ekspluatācijā nodota 2014.gadā. Ēkas kopējā platība ir 9293,6 kv.m., tai ir 10 virszemes stāvi, bet konstrukciju tips – monolītais un saliekamais dzelzsbetons. Ēkas kopējā apkurināmā platība ir 8602,2 kv.m.
Ārsienu sendviča tipa dzelzsbetona paneļi siltināti ar 140 mm akmens vati, savietojamais jumts – ar akmens vati 250 mm biezumā. Ēkā nodrošināta centralizēta siltumapgāde, kas tiek regulēta atkarībā no temperatūras ārā, pazeminot to naktī un brīvdienās, kā arī individuāli – ar termoregulatoriem. Karstais ūdens ēkā tiek nodrošināts centralizēti – siltuma mezglā, piemērojot temperatūras pazeminājumu brīvdienās un naktīs. Ēkā tiek veikta vienotā uzskaite siltuma mezglā kopā apkurei un karstā ūdens sagatavošanai. Ēkā ir dabiskās pieplūdes un mehāniskās nosūces ventilācija.

Projekta apraksts:

II vieta nominācijā „Energoefektīvākā sabiedriskā ēka Latvijā” 2016

Ventspils zonālā arhīva ēka ekspluatācijā nodota 1969.gadā, tās izmantošanas veids pēc CC klasifikatora ir 1262 “Muzeja vai bibliotēkas telpu grupa”, tajā atrodas dokumentu glabātavas, lasītava, darba kabineti, kā arī administratīvās telpas. Ēka līdz šim nebija siltināta, siltuma zudumi radās caur jumta pārsegumu, nesiltinātām ārsienām un logiem. Ēkai ir ķieģeļu ārsienas, dzelzsbetona plātņu un monolītā dzelzsbetona pārsegumi, savietotais gatavplātņu jumts. Kopējā apsildāmā ēkas platība ir 1067,6 m2.Projekta ietvaros tika veikti energoefektivitātes pasākumi – ēkas norobežojošo konstrukciju siltināšana ar akmensvates plātnēm RockWool Frontrock 120 mm, veikta logu un ārdurvju nomaiņa uz PVC tipa logiem 45,5 m2 (U = 1,2 ) un PVC tipa durvīm 13,6 m2 (U=1,3), uzstādīts granulu apkures katls. Siltumapgāde ēkā tiek regulēta atkarībā no ārgaisa temperatūras, kā arī individuāli ar termoregulatoriem un alokatoriem, piemērojot temperatūras pazeminājumu naktīs un brīvdienās. Siltumenerģijas uzskaite apkurei vienoti tiek veikta siltuma mezglā. Karstā ūdens sagatavošana notiek ar elektriskajiem ūdens sildītājiem, temperatūra tiek regulēta, piemērojoties apstākļiem un atkarībā no ēkas lietošanas veida. Ēkā izveidota mehāniskā ventilācija ar siltuma atgūšanu no izvadāmā gaisa. Veiktie pasākumi nodrošina valsts pārvaldes iestādes ar atbilstošām un efektīvām (zemiem komunāliem maksājumiem par siltumapgādi) telpām. Siltumenerģijas patēriņš apkurei gadā līdz projekta realizācijai uz 1 m2 apkurināmo telpu platību bija 158,6 kWh/m2. Pēc projekta realizācijas piecu gadu laikā plānots siltumenerģijas patēriņu apkurei samazināt līdz 56,69 kWh/m2.

Projekta apraksts:

Pirmsskolas izglītības iestāde Skolas ielā 25, Maltā, Maltas pagastā, Rēzeknes novadā ekspluatācijā nodota 1978.gadā, bet atjaunota 2015.gadā. Divstāvu keramzītbetona paneļu ēkas ar dzelzsbetona paneļu pārsedzi apkurināmā platība ir 1060 kv.m, kuras apkuri nodrošina centralizēta apkures sistēma.
Renovācijas rezultātā ēku ārsienas ieguvušas 200mm siltinājumu, savukārt bēniņu pārsegumi – 300mm+50mm siltinājuma slāni. Lai arī ēkā nav notikusi logu un durvju nomaiņa, veikta esošo PVC tipa logu un durvju spraugu siltināšana ar specializēto līmlentu. Ēka tiek apsildīta centralizēti, piemērojot temperatūras regulēšanu atkarībā no gaisa temperatūras ārā. Karstā ūdens un siltumenerģijas uzskaite apkurei notiek vienoti siltummezglā. Renovācijas rezultātā ēkā izveidota arī mehāniskā ventilācija ar siltuma atgūšanu no izvadāmā gaisa.

Projekta apraksts:

I vieta nominācijā „Energoefektīvākā sabiedriskā ēka Latvijā” 2016

Ēka ekspluatācijā nodota 1977.gadā, sākotnējā funkcija bija ražošanas ēka, pašreiz – arhīvs. Ēkas, kuras kopējā apsildāmā platība ir 5116,4 m2, izmantošanas veids pēc CC klasifikatora ir 1262 “Muzeja vai bibliotēkas telpu grupa”. Ēka līdz šim nebija siltināta, tāpēc projekta ietvaros tika veikti energoefektivitātes pasākumi – ēkas norobežojošo konstrukciju siltināšana un bēniņu siltināšanas darbi, apkures sistēmas rekonstrukcija, kā arī logu, ārdurvju nomaiņa, lai nodrošinātu valsts pārvaldes iestādes ar atbilstošām un efektīvām (zemiem komunāliem maksājumiem par siltumapgādi) telpām. Ēkai ir ķieģeļu – paneļu ārsienas, dzelzsbetona pārsegumi un gatavplātņu jumts ar ruberoīda segumu.

Projekta ietvaros tika veikti energoefektivitātes pasākumi – ēkas norobežojošo konstrukciju siltināšana ar minerālvati Isover KL 35 125mm (U=0,035), jumta siltināšana ar Isover OL-P (E) minerālvati 160mm (U=0,037) biezumā, logu (94,5 m2 (U=1,3)) un ieejas un pagraba durvju (66,2 m2 (U=1,8)) nomaiņa. Ēkā nodrošināta centralizēta siltumapgāde (Rīgas Siltums), kas tiek regulēta atkarībā no ārgaisa temperatūras, kā arī individuāli ar termoregulatoriem un alokatoriem, piemērojot temperatūras pazeminājumu naktīs un brīvdienās. Siltumenerģijas uzskaite apkurei vienoti tiek veikta siltuma mezglā. Karstā ūdens sagatavošana notiek ar elektriskajiem ūdens sildītājiem, temperatūra tiek regulēta, piemērojoties apstākļiem un atkarībā no ēkas lietošanas veida. Ēkā izveidota mehāniskā ventilācija ar siltuma atgūšanu no izvadāmā gaisa – uzstādīta arhīva klimatizācijas iekārta ar gaisa refiltrāciju. Veiktie pasākumi nodrošina valsts pārvaldes iestādes ar atbilstošām un efektīvām (zemiem komunāliem maksājumiem par siltumapgādi) telpām. Siltumenerģijas patēriņš apkurei gadā līdz projekta realizācijai uz 1 m2 apkurināmo telpu platību bija 112 kWh/m2. Pēc projekta realizācijas piecu gadu laikā plānots siltumenerģijas patēriņu apkurei samazināt līdz 29,77 kWh/m2 (pārrēķinātais patēriņš apkurei uz laukuma vienību ar augstumu 3,5 m 27,7 kW/h).

Projekta apraksts:

Ražošanas ēkas Linarda Laicena ielā 2, Valmierā kopējā platība ir 5151,9m². Tā celta no silikātķieģeļiem, bet pārsegums veidots no dzelzbetona paneļiem. Ēka tika apsildīta centralizēti, neizmantojot alokatorus un termoregulatorus.

Renovācija veikta 2014./2015.gadā. Veicot fasādes siltināšanas un apdares darbus, siltināti 2305m², bet cokola vertikālās daļas atjaunošanas laikā – 183,6m². Ražotnes auksto bēniņu zonas siltinātas ar beramo siltumizolāciju – 1432,5 m² platībā, savukārt lēzeno jumtu renovācija veikta – 1100 m² platībā. Renovācijas laikā ārsienas “ieguvušas” papildu 100mm + 13mm siltinājuma slāni, bet bēniņu pārseguma – dzelzbetona paneļi – 250mm. Ēkas atjaunošanas laikā veikta logu un durvju nomaiņa, logu ailas siltinātas ar nedegošu akmens vates siltumizolāciju Paroc WAB10t. Siltuma regulēšana ēkā notiek atkarībā no ārgaisa temperatūras, bet uzskaite tiek veikta vienoti siltuma mezglā kopā apkurei un karstā ūdens sagatavošanai. Ūdens tiek sildīts lokāli – siltuma mezglā, ventilācija – dabiskā pieplūde un mehāniskā nosūce. Veikta iekšējo elektrotīklu renovācija: atjaunots ēkas iekšējais elektrotīkls, izveidota energoefektīvas teritorijas/telpu apgaisme, uzstādīta apgaismes regulēšana (taimeri, kustības/klātbūtnes sensori), sakārtota/izveidota zibensaizsardzības sistēma un pārsprieguma aizsardzības sistēma.

Projekta apraksts:

III vieta nominācijā “Energoefektīvākā renovētā daudzdzīvokļu ēka Latvijā” 2017

Daudzdzīvokļu ēka Graudu ielā 20, Liepājā ekspluatācijā nodota 1973. gadā, bet atjaunošanas projekts veikts 2015. gadā. Tā ir 103.sērijas ēka ar kopējo platību 3845,60 m², bet apkurināmo platību 2684,50 m².

Veicot renovācijas projektu, ēkā uzlabota iekšējās vides kvalitāte un jāatzīmē sociālie un ekonomiskie ieguvumi. Veikta ārdurvju nomaiņa, uzstādot siltinātas koplietošanas telpu durvis. Ēkai ir centralizēta siltumapgāde un pirms renovācijas netika izmantoti alokatori vai termoregulatori. Pēc renovācijas apkures temperatūra regulējama atkarībā no pārgaisa temperatūras, temperatūra tiek pazemināta naktīs, kā arī to var regulēt individuāli ar termoregulatoriem. Siltumenerģijai ir vienotā uzskaite siltuma mezglā tikai apkurei, ir vienotā uzskaite siltuma mezglā kopā apkurei un karstā ūdens sagatavošanai, kā arī tiek veikta individuālā uzskaite ar alokatoriem. Karstais ūdens tiek sagatavots centralizēti siltummezglā. Karstā ūdens temperatūras regulēšana notiek siltummezglā.

Attiecībā uz ventilācijas sistēmu, ēkai ir dabiskā pieplūde un dabiskā nosūce. Renovācijas projekta ietvaros veikta arī iekšējo elektrotīklu renovācija un atjaunots ēkas iekšējais elektrotīkls.

Salīdzinot patērētās siltumenerģijas datus pirms un pēc renovācijas, piemēram, 2014./2015. gada apkures sezonā decembrī tika patērētas 64 MWh, janvārī 66,149MWh, februārī 58,101MWh, bet pēc renovācijas 2015./2016. gada apkures sezonā attiecīgi decembrī 16,366MWh, janvārī 31,272 MWh, februārī 16,852MWh.

Projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.

Projekta apraksts:

Daudzdzīvokļu ēka Annas ielā 4, Valmierā ekspluatācijā nodota 1974. gadā, bet ēkas renovācija veikta 2013. gadā. 5 stāvu 90 dzīvokļu ēkas kopējā platība ir 5270,30 m², bet ēkas apkurināmā platība 4043,3 m². Pirms renovācijas ēkā netika izmantoti alokatori un termoregulatori. Renovācijas rezultātā ēkas keramzītbetona paneļu ārsienas siltinātas ar 100 mm Paroc akmens vates plāksnēm, savukārt, cokols – ar Cokols ar ekstrudētoputupolistiroluFinnfoam 300FL XX 50 mm biezumā. Uzsākot ēkas renovāciju, tika veikti kontrolurbumi ēkas jumtā, kā rezultātā konstatēts, ka bēniņu pārseguma siltināšanai paredzētā vieta starp 5. stāva pārseguma paneli un jumta pārseguma paneli ir tikai 8 cm plata, kas piepildīta ar keramzītbetonu. Līdz ar to nav bijis iespējams siltināt bēniņus. Taču, lai nodrošinātu plānoto energoefektivitāti, tika veikta jumta siltināšana divās kārtās: pirmajā kārtā ar putupolistirolu 140 mm biezumā, bet virskārtā – ar akmens vati 40 mm biezumā. Pagraba/grīdas pārseguma dzelzsbetona dobie paneļi siltināti ar akmens vati 100 mm biezumā. Tā kā pirms renovācijas ēkā jau tikusi veikta durvju nomaiņa, ēkas atjaunošanas laikā veikta tikai logu nomaiņa. Rekonstruēts arī ēkas siltummezgls, sistēmu mainot uz pieslēgumu pēc neatkarīgās shēmas, kas nozīmē, ka ēkas apkures sistēma sadalīta pa fasādēm, katrai ēkas fasādei paredzot savu siltummaini. Nomainīti apkures sistēmas maģistrālie un sadalošie cauruļvadi, kā arī stāvvadi un stāvvadu pievienojumi sadalošiem cauruļvadiem pagrabstāvā, uzstādīti balansējošie ventiļi. Siltums ēkā tiek regulēts atkarībā no gaisa temperatūras ārā, temperatūru pazeminot naktīs un brīvdienās, kā arī izmantojot termoregulatorus. Siltumenerģijas uzskate tiek veikta ar alokatoru palīdzību. Ūdens uzsilde notiek centralizēti siltuma mezglā, ēkā arī nomainītas ūdensapgādes caurules. Renovācijas ietvaros veikta ventilācijas kanālu tīrīšana un vilkmes pārbaude dzīvokļos (virtuvē, vannas istabā, tualetē), kā arī ierīkoti 88 pašregulējoši dabīgās pieplūdes gaisa vārsti ārsienās. Veikta iekšējo elektrotīklu renovācija un ierīkota zibensaizsardzība.

Saskaņā ar siltumenerģijas datu patēriņu gada laikā, piemēram, ja 2010. gadā tas sasniedza 916,64 MWh gadā, 2011. gadā 811,96 MWh gadā, tad pēc renovācijas 2014. gadā tas jau bija 411,09 MWh, 2015. gadā 391,24 MWh, 2016. gadā – 437,30 MWh.

Projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.

Projekta apraksts:

Daudzdzīvokļu ēka Cēsu ielā 35, Valmierā ekspluatācijā nodota 1987. gadā, bet renovācijas projekts īstenots no 2013. – 2014. gadam. Ēkai ir 5 stāvi un pagrabstāvs, ēkāir 90 dzīvokļi, tās kopējā platība ir 6901,80m². Pirms renovācijas siltumenerģijas patēriņa regulēšanai netika izmantoti alokatori un termoregulatori

Ēkas ārsienas veido māla ķieģeļu mūris 510mm un 390mm biezumā – tā siltināšanai izmantota 150mm biezuma minerālvate PAROC FAS 3. Cokols siltināts ar ekstrudētuputupolistiroluTenapors Ekstra 100mm biezumā. Bēniņu pārseguma dzelzsbetona paneļi siltināti ar 250mm Paroc BTL 9 minerālvati (t.sk.pretvēja plēve PAROC XMV 001). Dzelzsbetona paneļu pagraba/grīdas pārsegumam izmantots Paroc CGL 20cy 100mm biezumā (λ≤0.037). Jumta konstrukciju veido divslīpju savietotais jumts ar centrālo lietus ūdens savācēju. Jumta konstrukcija veidota no dzelzbetona pārseguma paneļiem, kam izmantots elastīgais hidroizolācijas segums uz poliuretāna bāzes.

Veikta ārdurvju nomaiņa – izvēlētas ārdurvis (siltinātas metāla U≤1.6), kā arī uz pagraba telpām – metāla durvis, vējtvera durvis no PVC un metāla durvis siltummezglam. Nomainīti ēkas logi, aizstājot tos ar PVC pakešlogiem (divstiklu pakete ar selektīvo stiklu, U≤1.3), stikli atdalīti ar TERMIX (plastikāta) rāmīti. Montāžai un tvaika izolācijai izmantotas ārējās tvaika izolācijas un pretvēja montāžas lentas. Logu ailas siltinātas ar PAROC FAB 3 30mm.

Renovācijas laikā veikta siltummezgla rekonstrukcija, nomainot uz pieslēgumu pēc neatkarīgās shēmas. Ēkas apkures sistēma sadalīta pa fasādēm, katrai ēkas fasādei paredzēts savs siltummainis. Nomainīti apkures guļvadi, veikta cauruļvadu siltināšana. Apkures stāvvadu noslēgarmatūru un iztukšošanas ventiļu nomaiņa, uzstādot uz stāvvadiem balansējošos ventiļus. Sadales sistēma aprīkota ar plūsmas balansēšanas vārstiem. Nomainīti sildķermeņi kāpņu telpās un uzstādīti termoregulatori.

Ēkā pieslēgts Lattelecom Telemetrijas pakalpojums attālinātai siltuma vadībai. Telemetrijas pakalpojums ļauj automātiski nolasīt ūdens un siltumenerģijas patēriņu ēkā,analizēt iekārtu darbības informāciju. Apkures sistēmu iespējams vadīt un ieregulēt attālināti. Tāpat nomanīti un izolēti ūdensapgādes guļvadi pagrabā, nosiltinātas caurules bēniņos. Karstā ūdens sagatavošana notiek centralizētisiltummezglā. Karstā ūdensapgādes sistēmai uzstādīti balansējošie vārsti.Karstā ūdens temperatūras regulēšana ēkā notiek siltummezglā, un temperatūras regulēšana notiek, piemērojoties apstākļiem un atkarībā no ēkas lietošanas veida. Siltumenerģijas uzskaite karstā ūdens sagatavošanai ir vienota kopā apkurei un karstā ūdens sagatavošanai.

Attiecībā par ventilāciju fasādes ārsienā uzstādīti 180gab. gaisa pieplūdes vārsti un 36gab. pagraba ārsienā. Pagraba durvīs ierīkota vēdināšanas reste. Virs ventilācijas kanāliem uzstādīti jumta turbīnas deflektori, kas paredzēti gaisa nosūkšanai dabiskā veidā, kas vēja ietekmē rada vilkmes efektu.

Veikta arī iekšējo elektrotīklu renovācija: atjaunots ēkas iekšējais elektrotīkls. Veikta pagraba elektroinstalācijas pārbūve, gaismekļu, nozarkārbu, slēdžu nomaiņa, pārvietojot par siltinājuma tiesu. Sakārtota elektroinstalācija un sakaru kabeļi kāpņu telpās un izveidota zibensaizsardzības sistēma.

Pēc atjaunošanas kāpņu telpās izvietotas ZAAO kastes papīra makulatūrai. Pie ēkas atrodas atkritumu šķirošanas konteineri.

Saskaņā ar siltumenerģijas datu patēriņu gada laikā, piemēram, ja 2010. gadā tas sasniedza 885,90 MWh gadā, 2011. gadā 789,05 MWh gadā, tad pēc renovācijas 2014. gadā tas jau bija 508,91 MWh, 2015. gadā 546,55 MWh, 2016. gadā – 600,33 MWh.

Projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.

Projekta apraksts:

Daudzdzīvokļu ēka Cieceres ielā 43, Liepājā ekspluatācijā nodota 1985. gadā, bet renovācija veikta 2015. gadā. Ēkas kopējā platība ir 5639,4 m2, no kuriem 5011,06 m2 ir apkurināmā platība. Ēkai ir 9 tipveida stāvi, pagrabstāvs, bēniņu un jumta stāvs. Konstrukcijas: Nesošā dzelzbetonakontrukcija, keramzītbetona fasādes paneļi. Kopā 3 lifti ar tehniskajām telpām bēniņu stāvā. Apkures un karstā ūdens sagatavošana notiek trīs atsevišķos siltummezglos katras kāpņu telpas pagrabstāva telpā.

Renovācijas laikā veikta komunikāciju (visu aukstā, karstā ūdens, kanalizācijas cauruļu nomaiņa, to siltināšana.Kā inovatīvs risinājums ieviesta attālināti nolasāmi karstā/aukstā ūdens dati katrā dzīvoklī (atrisināta ūdens zudumu problēma). Tāpat nomainīta lietus ūdens kanalizācija un pilnībā hidroizolēts jumta segums. Pārbūvēta ventilācijas sistēma no izejas bēniņstāvā un izvadi izbūvēti caur jumta paneļiem ārpusē. Veikta ventilācijas šahtu tīrīšana.Izveidota divcauruļu apkures sistēma ar termoregulatoriem un siltuma uzskaiti dzīvokļos (alokatori). Rekonstruētsieejas mezgls unierīkoti domofoni. Veikta jumta, pagraba, fasādes siltināšana, lodžiju remonts un logu nomaiņa dzīvokļos. Nomainītas arī ieejas/izejas durvis.

Saskaņā ar siltumenerģija patēriņa datiem, pirms renovācijas 2013. gadā tie bija kopumā 852,994 MWh, 2014. gadā 849,654 MWh, bet pēc renovācijas 2016. gadā jau 482,017 MWh.

Projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.

Projekta apraksts:

Daudzdzīvokļu ēkas A.Dombrovska ielā 49, Rīgā ekspluatācijā nodota 1981. gadā, bet renovācijas projekts īstenots 2015. gadā. Tā ir bezkarkasa lielpaneļu ēka (būvēta pēc 602. sērijas tipveida projekta).Būves ārsienu materiāls ir dzelzsbetons/betons. Ēkai ir 9 stāvi un tās kopējā platība ir 2438.63m2.

Atjaunošanas projekta laikā ēkā ieviesti vairāki ilgtspējīgie risinājumi – izmantoti videi draudzīgi materiāli, ēkā uzstādīti siltumenerģijas un elektroenerģijas skaitītāji, katrā dzīvoklī uzstādīti individuālie ūdens patēriņa skaitītāji. Jāatzīmē, ka pirms renovācijas netika izmantoti alokatori vai termoregulatori.

Ēkas ārsienas veidotas no 290 mm biezuma trīsslāņu keramzītbetona paneļiem un 10 mm apmetuma. Tās siltinātas ar stikla vati ISOVER SKL – M 150mm biezumā. Bēniņu pārsegumu veido 100 mm monolītie dzelzbetona paneļi, 80 mm keramzītsa oļi un 40 mm cementa javas kārta. Bēniņu pārsegums siltināts ar stikla vati ISOVER KT37 225mm biezumā. Pagraba/grīdas pārsegumu veido 100 mm monolītie dzelzbetona paneļi, 35 mm javas izlīdzinošā kārta un 5 mm grīdas segums, siltināšanai izmantota akmens vate PAROC CGL 20cy 120mm biezumā.

Jumta konstrukciju veido 150 mm monolītie dzelzbetona paneļi, 100 mm keramzītsa oļi, 40 mm cementa javas kārta un 5 mm ruberoīds bituma mastikā. Jumta siltināšanai izmantota puscietā stikla vate ISOVER OL-P 90mm un cietā stika vate ISOVER OL-TOP 30mm.

Ēkai veikta ārdurvju nomaiņa – uzstādīti PVC durvju bloki (U≤1,7 W/m²K). Nomainīti logi, ierīkojot jaunus PVC logus (stikla paketēm U≤1,3 W/m²K). Logu montāžai un hidroizolācijai izmantota SoudalFolienbandOutside logu lenta un montāžas putas, tvaika izolācijai SoudalFolienbandInside logu lenta un montāžas putas, logu un durvju ailes siltinātas ar minerālvates ISOVER RKL 31 plāksnēm 30mm.

Ēkai ir centralizētā siltumapgāde. Siltuma regulēšana notiek ēkas siltummezglā atkarībā no ārgaisa temperatūras, kā arī temperatūra tiek pazemināta naktīs un brīvdienās, un iespējams regulēt individuāli katrā dzīvoklī ar termoregulatoru palīdzību. Ēkai ir vienotā siltumenerģijas patēriņa uzskaite siltummezglā kopā apkurei un karstā ūdens sagatavošanai. Karstais ūdens tiek sagatavots centralizēti,un temperatūras regulēšana notiek siltummezglā.

Attiecībā uz ventilāciju ēkai ir dabiskā pieplūde un dabiskā nosūce.

Renovācijas projekta ietvaros izveidota energoefektīvas teritorijas un telpu apgaisme, uzstādīta apgaismes regulēšana.

Pēc renovācijas ir uzlabojušies siltumenerģijas patēriņa rādītāji. Piemēram, ja 2012. gada janvārī tas bija 62,50MWh, tad 2016. gada janvārī 47,36 MWh. Attiecīgi 2012. gada februārī 68,16MWh, tad 2016. gada februārī – 33,01 MWh, 2012. gada martā 45,23MWh, bet 2016. gada martā 31,54 MWh.

Saskaņā ar 2015. gadā ēkai izsniegto pagaidu energosertifikātutā atbilst D klasei. Enerģijas patēriņš tiek novērtēts 137,70 kWh/m² gadā, primārais enerģijas novērtējums ir 227,13 kWh/m² gadā, bet oglekļa dioksīda emisijas novērtējums ir 34,09 kgCO₂/m² gadā.

Projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.

Projekta apraksts:

Piecu stāvu 40 dzīvokļu ēka Dunikas ielā 23, Liepājā ekspluatācijā nodota 1993. gadā, bet renovācijas projekts veikts 2015. gadā. Tā ir divu kāpņu telpu dzelzsbetona paneļu māja ar pagrabu un jumta stāvu. Ēkas kopējā platība ir 3106,7m² un kopējā platību bez balkoniem un lodžijām 2234 m². Pirms renovācijas darbu izpildes ēkā bija daļēji nomainīti logi (ap 48%), veikta daļēja siltumapgādes maģistrāļu nomaiņa ar cauruļu izolāciju un uzstādīts automatizēts siltummezgls.Netika izmantoti alokatori un termoregulatori.

Renovācijas projekta ietvaros ārsienas tika nosiltinātas ar akmens vati Paroc Fas B 120mm biezumā, bēniņu pārsegumam izmantota beramā akmens vate Paroc BLT 9 260mm, pagraba/grīdas pārseguma siltināšanai akmens vates lameles Paroc CGL 20 CY 100mm biezumā. Veikta logu un durvju nomaiņa.

Siltuma regulācija notiek atkarībā no ārgaisa temperatūras, temperatūra tiek pazemināta naktīs, kā arī temperatūru var regulēt individuāli ar termoregulatoriem. Siltumenerģijas uzskaite notiek siltuma mezglā kopā apkurei un karstā ūdens sagatavošanai. Arī karstā ūdens temperatūra tiek regulēta siltuma mezglā. Ventilācijai izmantota dabiskā pieplūde un dabiskā nosūce.

Saskaņā ar 2015. gadā ēkai izsniegto pagaidu energosertifikātu tā atbilst C klasei ar atsauces vērtību 49,34kWh/m² gadā. Enerģijas patēriņš tiek novērtēts 99,60 kWh/m² gadā, primārais enerģijas novērtējums ir 103,18 kWh/m² gadā, bet oglekļa dioksīda emisijas novērtējums ir 22,80 kgCO₂/m² gadā.

Saskaņā ar siltumenerģijas patēriņa datiem gada laikā, piemēram, 2012. gadā tas bija 324,0240 MWh, 2013. gadā 307,7150 MWh, tad pēc renovācijas 2016. gadā jau 188,1320 MWh.

Projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.