Objekti

Projekta apraksts:

Daudzdzīvokļu ēka Ķieģeļu ielā 8. Valmierā ekspluatācijā nodota 2018. gadā. Ēkas platība ir 5422.3 m2, tai ir 5 stāvi un pagrabstāvs. Ēkas ārsienas veido 3 slāņu saliekamie dzelzsbetona paneļi, siltumizolācijai izmantota PAROC BLT9, minerālvate, biezums 270 mm (λ≤0.041W/(mK)). Ārsienu siltumcaurlaidība ir U=0,1663 W/(m2K). Aukstā bēniņstāva grīda izbūvēta no dobajām dzelzsbetona pārseguma plātnēm, kas no augšpuses siltinātas ar beramo minerālvati. Siltumizolācijai izmantora PAROC BLT9, minerālvate, biezums 270 mm (λ≤0.041W/(mK)). Pagraba/grīdas pārsegumu veido monolītā dzelzsbetona grīda. Cokolstāva uz grunts esošās grīdas siltumizolācija – ekstrudēts putupolistirols, Finnfoam FL300 biezums 50 mm. Ēkai ir divslīpju jumts un tai ir skārda jumta segums Weckman Elegant ar PURMATT b = 0,5 mm pārklājumu. Durvīm izvēlēts alumīnija konstrukciju ārdurvju bloks, kura siltumcaurlaidība – 1.1 W/(m2xK). Uzstādīti logi ar KBE 76 profilu sistēmu un trīskāršu stiklojumu. Kopējā loga siltumcaurlaidība zemāka par 0,9 W/(m2xK). Montāžai izmantotas montāžas putas, tvaika izolācijas lentas no iekšpuses un pretvēja lentas no ārpuses. Ēkai ir centralizētā siltumapgāde. Siltuma regulēšana ēkā notiek atkarībā no ārgaisa temperatūras, temperatūra tiek pazemināta naktīs un brīvdienās, kā arī to var regulēt individuāli ar termoregulatoriem. Regulāciju nodrošina Danfoss ECL-210 regulators, uz visiem dzīvokļu radiatoriem uzstādīti Danfoss termoregulatori. Siltumenerģijai ir vienotā uzskaite siltuma mezglā kopā apkurei un karstā ūdens sagatavošanai, kā arī ir individuālā uzskaite katram dzīvoklim ar individuāliem siltuma skaitītājiem. Ēkai ir centralizēta karstā ūdens sagatavošana siltuma mezglā. Karstā ūdens temperatūras regulēšana ēkā notiek siltuma mezglā, temperatūras regulēšana notiek piemērojoties apstākļiem un atkarībā no ēkas lietošanas veida. Siltumenerģijai ir vienotā uzskaite kopā apkurei un karstā ūdens sagatavošanai. Attiecībā uz ventilāciju ēkai ir vēdināšana, dabiskā pieplūde un dabiskā nosūce. Uzstādīti Lindab ULA svaiga gaisa pieplūdes vārsti katra dzīvokļa ārsienā. Kāpņu telpās uzstādītas LED lampas. Kāpņu telpas dežūrapgaismojums tiek vadīts ar astronomiskā vadības releja palīdzību, pastāvīgais apgaismojums tiek ieslēgts ar kustības sensoru palīdzību. Šādā veidā tiek taupīta elektroenerģija dienas gaišajā periodā, lieki nepatērējot elektroenerģiju, kad kāpņu telpā nenotiek cilvēku kustība. Izveidota aktīvā zibensaizsardzības sistēma – uzstādīts aktīvais zibensuztvērējs INGESCO PDC AIR20. Katrā dzīvoklī uzstādīts autonomais, fotoelektriskais dūmu detektors – SD218. Saskaņā ar Energosertifikāta datiem ēkas koriģētais siltumenerģijas patēriņš apkurei ir 42.02 kWh/m2 gadā, karstā ūdens sagatavošanai 16.47 kWh/m2 gadā.

Projekta apraksts:

II vieta nominācijā „Energoefektīvākā industriālā ēka Latvijā” 2011

SIA „Valmiera Andren” apsaimniekotā ēka ir celta 1980. gadā. Kaut arī daļēji ēka bija siltināta 2009.gadā, tās norobežojošo konstrukciju īpašības nebija atbilstošas LBN 002-01 „Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika”. Lai uzlabotu ēkas energoefektivitāti, tika veikta ārsienu un jumta pārsegumu siltināšana, nomainīti logi un ārdurvis. Tā kā ēkas 4.stāvs un izbūve 5.stāvā netika izmantoti, tika veikta šo stāvu demontāža. Renovācijas laikā veikta arī ventilācijas sistēmas rekonstrukcija – uzstādīta ventilācijas sistēma ar rekuperāciju. Vidējais siltumenerģijas patēriņš ēkā 2011./2012.gada apkures sezonā bija 94,39 kWh/m2. Projekta kopējās izmaksas bija 251 751,95 lati un piesaistītais KPFI līdzfinansējuma apjoms bija 102 435,69 lati

Projekta apraksts:

III vieta nominācijā „Energoefektīvākā daudzdzīvokļu ēka Latvijā” 2011

Daudzdzīvokļu dzīvojamā ēka nodota ekspluatācijā 1992. gadā. Tajā ir 25 dzīvokļi ar kopējo platību 2287.10 m2. Ēkai tika veikta ārējo norobežojošo konstrukciju, bēniņu un pagraba pārseguma siltināšana, apkures sistēmas atjaunošana un cauruļvadu izolācijas atjaunošana pagrabā, durvju bloku nomaiņa. Renovācijas ietvaros arī atjaunota karstā ūdens sagatavošanas sistēma, tīrīta ventilācijas šahta, veikts kāpņu telpas kosmētiskais remonts un ēkas apmales (cokola daļas) siltināšana. Ēkas renovācijas darbi tika veikti 2011. gadā un piesaistītais ERAF līdzfinansējuma apjoms bija 27 756,11 lati. Kopējās projekta izmaksas – Ls 85 305,75. Vidējais siltumenerģijas patēriņš ēkā 2011./2012. gada apkures sezonā bija 45,49 kWh/m2.

Projekta apraksts:

I vieta nominācijā “Energoefektīvākā industriālā ēka” 2015

AS VALMIERAS STIKLAŠĶIEDRA teksturēšanas nodaļas ēka Cempu ielā 13, Valmierā ekspluatācijā nodota 1963. gadā, bet renovācija veikta – 2014. gadā. Ēkai ir 1 tipveida stāvs un 2 tehniskie stāvi ar kopējo apkurināmo platību 17514 kv.m, kas tiek apkurināta ar vietējās gāzes katlu mājas palīdzību. Ēkas atjaunošanas laikā silikātķieģeļu ārsienas siltinātas ar 70 mm siltumizolāciju (ISOVER 610-KL 37) un 30 mm vēja izolāciju (ISOVER RKL-31), veikta arī logu un durvju nomaiņa. Ēkas apkuri nodrošina dabasgāzes apkures katls, kura temperatūra tiek regulēta atkarībā no temperatūras ārā, savukārt, siltumenerģijas patēriņa uzskaite tiek veikta pa ražošanas iecirkņiem ar alokatoru palīdzību, atsevišķi apkurei, karstajam ūdenim sadzīves vajadzībām un ražošanai. Ūdens uzsilde tiek nodrošināta centralizēti siltuma mezglā, veicot karstā ūdens regulēšanu atbilstoši ārgaisa temperatūrai. Ēkā izbūvēta mehāniskā pieplūdes/nosūces ventilācija bez siltuma atgūšanas, kā arī veikta apgaismojuma sistēmas rekonstrukcija un frekvenču pārveidotāju uzstādīšana ventilācijas sistēmām. Vienlaicīgi tiek veikta arī  siltummnīcefekta gāzu emisiju  (SEG ETS) uzskaite un kontrole.

Projekta apraksts:

Daudzdzīvokļu māja Kauguru ielā 1, Valmierā ekspluatācijā nodota 1964. gadā, bet mājas renovācija veikta 2013. gadā. Ēkas kopējā apkurināmā platība ir 1785,2 kv.m. 44 dzīvokļu ēkai ir 4 stāvi, bet nav pagraba. Renovācijas laikā ēkas silikāta un māla ķieģeļu mūris siltināts ar 120 mm akmens vates plāksnēm, bet cokols – ar putupolistirola loksnēm 100 mm biezumā. Dzelzsbetona dobie bēniņu pārseguma paneļi siltināti ar ekovati 20 mm biezumā. Divslīpņu jumta segumam izvēlēts skārda lokšņu segums – Rukki. Ēkā veikta ārdurvju, vējtvera un siltummezgla durvju nomaiņa, savukārt, logu nomaiņa veikta jau pirms renovācijas. Rekonstruēts arī ēkas siltummezgls, sistēmu mainot uz pieslēgumu pēc neatkarīgās shēmas, kas nozīmē, ka ēkas apkures sistēma sadalīta pa fasādēm, katrai ēkas fasādei paredzot savu siltummaini. Nomainīti apkures sistēmas maģistrālie un sadalošie cauruļvadi, kā arī stāvvadi un stāvvadu pievienojumi sadalošiem cauruļvadiem, nomainīti visi sildķermeņi dzīvokļos. Siltums ēkā tiek regulēts atkarībā no gaisa temperatūras ārā, temperatūru pazeminot naktīs un brīvdienās, kā arī izmantojot termoregulatorus. Siltumenerģijas uzskate tiek veikta siltuma mezglā kopā apkurei un karstā ūdens sagatavošanai. Ēkā arī nomainītas ūdensapgādes caurules. Renovācijas ietvaros veikta ventilācijas kanālu tīrīšana un vilkmes pārbaude dzīvokļos (virtuvē, vannas istabā, tualetē), kā arī ierīkoti 79 pašregulējoši dabīgās pieplūdes gaisa vārsti ārsienās. Ēkā ierīkota arī zibensaizsardzība un veikta iekšējo elektrotīklu renovācija.

Projekta apraksts:

Daudzdzīvokļu ēka Annas ielā 8, Valmierā ekspluatācijā nodota 1979. gadā, bet renovācija veikta 2011. gadā. Ēkai ir 5 stāvi, kuros izvietoti 60 dzīvokļi, un tās kopējā platība ir 3540.3 m², nu kuras apkures platība – 2640 kv.m. Renovācijas laikā vieglbetona paneļu un māla ķieģeļu ārsienas siltinātas ar 100 mm akmens vates plāksnēm, bet cokols siltināts ar ekstrudēta putupolistirola plātnēm 50 mm biezumā. Bēniņu pārseguma dzelzsbetona dobie paneļi siltināti ar beramo vati 200 mm biezumā, bet pagraba/grīdas pārseguma dzelzsbetona dobie paneļi ar 100 mm putupolistirola loksnēm EPS. Tā kā pirms renovācijas ēkā jau tikusi veikta durvju nomaiņa, ēkas atjaunošanas laikā veikta tikai logu nomaiņa. Rekonstruēts arī ēkas siltummezgls, sistēmu mainot uz pieslēgumu pēc neatkarīgās shēmas, kas nozīmē, ka ēkas apkures sistēma sadalīta pa fasādēm, katrai ēkas fasādei paredzot savu siltummaini. Karstā ūdens aprēķinam apkures sezonas mēnešos vērā tiek ņemtas vasaras mēnešos (maijs-septembris) vidēji patērētās MWh. Renovācijas ietvaros veikta ventilācijas kanālu tīrīšana un vilkmes pārbaude dzīvokļos (virtuvē, vannas istabā, tualetē), kā arī nodrošināta dabiskās pieplūdes un mehāniskās nosūces ventilācija.

Projekta apraksts:

Daudzdzīvokļu ēka Annas ielā 4, Valmierā ekspluatācijā nodota 1974. gadā, bet ēkas renovācija veikta 2013. gadā. 5-stāvu 90 dzīvokļu ēkas kopējā platība ir 5270,30 kv.m., bet ēkas apkurināmā platība 4043,3 kv.m. Pirms renovācijas ēkā netika izmantoti alokatori un termoregulatori. Renovācijas rezultātā ēkas keramzītbetona paneļu ārsienas siltinātas ar 100 mm akmens vates plāksnēm, savukārt, cokols – ar ekstrudēto putupolistirolu 50 mm biezumā. Uzsākot ēkas renovāciju, tika veikti kontrolurbumi ēkas jumtā, kā rezultātā konstatēts, ka bēniņu pārseguma siltināšanai paredzētā vieta starp 5. stāva pārseguma paneli un jumta pārseguma paneli ir tikai 8 cm plata, kas piepildīta ar keramzītbetonu. Līdz ar to nav bijis iespējams siltināt bēniņus. Taču, lai nodrošinātu plānoto energoefektivitāti, tika veikta jumta siltināšana divās kārtās: pirmajā kārtā ar putupolistirolu 140 mm biezumā, bet virskārtā – ar akmens vati 40 mm biezumā. Pagraba/grīdas pārseguma dzelzsbetona dobie paneļi siltināti ar akmens vati 100 mm biezumā. Tā kā pirms renovācijas ēkā jau tikusi veikta durvju nomaiņa, ēkas atjaunošanas laikā veikta tikai logu nomaiņa. Rekonstruēts arī ēkas siltummezgls, sistēmu mainot uz pieslēgumu pēc neatkarīgās shēmas, kas nozīmē, ka ēkas apkures sistēma sadalīta pa fasādēm, katrai ēkas fasādei paredzot savu siltummaini. Nomainīti apkures sistēmas maģistrālie un sadalošie cauruļvadi, kā arī stāvvadi un stāvvadu pievienojumi sadalošiem cauruļvadiem pagrabstāvā, uzstādīti balansējošie ventiļi. Siltums ēkā tiek regulēts atkarībā no gaisa temperatūras ārā, temperatūru pazeminot naktīs un brīvdienās, kā arī izmantojot termoregulatorus. Siltumenerģijas uzskate tiek veikta ar alokatoru palīdzību. Ūdens uzsilde notiek centralizēti siltuma mezglā, ēkā arī nomainītas ūdensapgādes caurules. Renovācijas ietvaros veikta ventilācijas kanālu tīrīšana un vilkmes pārbaude dzīvokļos (virtuvē, vannas istabā, tualetē), kā arī ierīkoti 88 pašregulējoši dabīgās pieplūdes gaisa vārsti ārsienās. Veikta iekšējo elektrotīklu renovācija un ierīkota zibensaizsardzība.

Projekta apraksts:

Ražošanas ēkas Linarda Laicena ielā 2, Valmierā kopējā platība ir 5151,9m². Tā celta no silikātķieģeļiem, bet pārsegums veidots no dzelzbetona paneļiem. Ēka tika apsildīta centralizēti, neizmantojot alokatorus un termoregulatorus.

Renovācija veikta 2014./2015.gadā. Veicot fasādes siltināšanas un apdares darbus, siltināti 2305m², bet cokola vertikālās daļas atjaunošanas laikā – 183,6m². Ražotnes auksto bēniņu zonas siltinātas ar beramo siltumizolāciju – 1432,5 m² platībā, savukārt lēzeno jumtu renovācija veikta – 1100 m² platībā. Renovācijas laikā ārsienas “ieguvušas” papildu 100mm + 13mm siltinājuma slāni, bet bēniņu pārseguma – dzelzbetona paneļi – 250mm. Ēkas atjaunošanas laikā veikta logu un durvju nomaiņa, logu ailas siltinātas ar nedegošu akmens vates siltumizolāciju Paroc WAB10t. Siltuma regulēšana ēkā notiek atkarībā no ārgaisa temperatūras, bet uzskaite tiek veikta vienoti siltuma mezglā kopā apkurei un karstā ūdens sagatavošanai. Ūdens tiek sildīts lokāli – siltuma mezglā, ventilācija – dabiskā pieplūde un mehāniskā nosūce. Veikta iekšējo elektrotīklu renovācija: atjaunots ēkas iekšējais elektrotīkls, izveidota energoefektīvas teritorijas/telpu apgaisme, uzstādīta apgaismes regulēšana (taimeri, kustības/klātbūtnes sensori), sakārtota/izveidota zibensaizsardzības sistēma un pārsprieguma aizsardzības sistēma.

Projekta apraksts:

Daudzdzīvokļu ēka Annas ielā 4, Valmierā ekspluatācijā nodota 1974. gadā, bet ēkas renovācija veikta 2013. gadā. 5 stāvu 90 dzīvokļu ēkas kopējā platība ir 5270,30 m², bet ēkas apkurināmā platība 4043,3 m². Pirms renovācijas ēkā netika izmantoti alokatori un termoregulatori. Renovācijas rezultātā ēkas keramzītbetona paneļu ārsienas siltinātas ar 100 mm Paroc akmens vates plāksnēm, savukārt, cokols – ar Cokols ar ekstrudētoputupolistiroluFinnfoam 300FL XX 50 mm biezumā. Uzsākot ēkas renovāciju, tika veikti kontrolurbumi ēkas jumtā, kā rezultātā konstatēts, ka bēniņu pārseguma siltināšanai paredzētā vieta starp 5. stāva pārseguma paneli un jumta pārseguma paneli ir tikai 8 cm plata, kas piepildīta ar keramzītbetonu. Līdz ar to nav bijis iespējams siltināt bēniņus. Taču, lai nodrošinātu plānoto energoefektivitāti, tika veikta jumta siltināšana divās kārtās: pirmajā kārtā ar putupolistirolu 140 mm biezumā, bet virskārtā – ar akmens vati 40 mm biezumā. Pagraba/grīdas pārseguma dzelzsbetona dobie paneļi siltināti ar akmens vati 100 mm biezumā. Tā kā pirms renovācijas ēkā jau tikusi veikta durvju nomaiņa, ēkas atjaunošanas laikā veikta tikai logu nomaiņa. Rekonstruēts arī ēkas siltummezgls, sistēmu mainot uz pieslēgumu pēc neatkarīgās shēmas, kas nozīmē, ka ēkas apkures sistēma sadalīta pa fasādēm, katrai ēkas fasādei paredzot savu siltummaini. Nomainīti apkures sistēmas maģistrālie un sadalošie cauruļvadi, kā arī stāvvadi un stāvvadu pievienojumi sadalošiem cauruļvadiem pagrabstāvā, uzstādīti balansējošie ventiļi. Siltums ēkā tiek regulēts atkarībā no gaisa temperatūras ārā, temperatūru pazeminot naktīs un brīvdienās, kā arī izmantojot termoregulatorus. Siltumenerģijas uzskate tiek veikta ar alokatoru palīdzību. Ūdens uzsilde notiek centralizēti siltuma mezglā, ēkā arī nomainītas ūdensapgādes caurules. Renovācijas ietvaros veikta ventilācijas kanālu tīrīšana un vilkmes pārbaude dzīvokļos (virtuvē, vannas istabā, tualetē), kā arī ierīkoti 88 pašregulējoši dabīgās pieplūdes gaisa vārsti ārsienās. Veikta iekšējo elektrotīklu renovācija un ierīkota zibensaizsardzība.

Saskaņā ar siltumenerģijas datu patēriņu gada laikā, piemēram, ja 2010. gadā tas sasniedza 916,64 MWh gadā, 2011. gadā 811,96 MWh gadā, tad pēc renovācijas 2014. gadā tas jau bija 411,09 MWh, 2015. gadā 391,24 MWh, 2016. gadā – 437,30 MWh.

Projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.

Projekta apraksts:

Daudzdzīvokļu ēka Cēsu ielā 35, Valmierā ekspluatācijā nodota 1987. gadā, bet renovācijas projekts īstenots no 2013. – 2014. gadam. Ēkai ir 5 stāvi un pagrabstāvs, ēkāir 90 dzīvokļi, tās kopējā platība ir 6901,80m². Pirms renovācijas siltumenerģijas patēriņa regulēšanai netika izmantoti alokatori un termoregulatori

Ēkas ārsienas veido māla ķieģeļu mūris 510mm un 390mm biezumā – tā siltināšanai izmantota 150mm biezuma minerālvate PAROC FAS 3. Cokols siltināts ar ekstrudētuputupolistiroluTenapors Ekstra 100mm biezumā. Bēniņu pārseguma dzelzsbetona paneļi siltināti ar 250mm Paroc BTL 9 minerālvati (t.sk.pretvēja plēve PAROC XMV 001). Dzelzsbetona paneļu pagraba/grīdas pārsegumam izmantots Paroc CGL 20cy 100mm biezumā (λ≤0.037). Jumta konstrukciju veido divslīpju savietotais jumts ar centrālo lietus ūdens savācēju. Jumta konstrukcija veidota no dzelzbetona pārseguma paneļiem, kam izmantots elastīgais hidroizolācijas segums uz poliuretāna bāzes.

Veikta ārdurvju nomaiņa – izvēlētas ārdurvis (siltinātas metāla U≤1.6), kā arī uz pagraba telpām – metāla durvis, vējtvera durvis no PVC un metāla durvis siltummezglam. Nomainīti ēkas logi, aizstājot tos ar PVC pakešlogiem (divstiklu pakete ar selektīvo stiklu, U≤1.3), stikli atdalīti ar TERMIX (plastikāta) rāmīti. Montāžai un tvaika izolācijai izmantotas ārējās tvaika izolācijas un pretvēja montāžas lentas. Logu ailas siltinātas ar PAROC FAB 3 30mm.

Renovācijas laikā veikta siltummezgla rekonstrukcija, nomainot uz pieslēgumu pēc neatkarīgās shēmas. Ēkas apkures sistēma sadalīta pa fasādēm, katrai ēkas fasādei paredzēts savs siltummainis. Nomainīti apkures guļvadi, veikta cauruļvadu siltināšana. Apkures stāvvadu noslēgarmatūru un iztukšošanas ventiļu nomaiņa, uzstādot uz stāvvadiem balansējošos ventiļus. Sadales sistēma aprīkota ar plūsmas balansēšanas vārstiem. Nomainīti sildķermeņi kāpņu telpās un uzstādīti termoregulatori.

Ēkā pieslēgts Lattelecom Telemetrijas pakalpojums attālinātai siltuma vadībai. Telemetrijas pakalpojums ļauj automātiski nolasīt ūdens un siltumenerģijas patēriņu ēkā,analizēt iekārtu darbības informāciju. Apkures sistēmu iespējams vadīt un ieregulēt attālināti. Tāpat nomanīti un izolēti ūdensapgādes guļvadi pagrabā, nosiltinātas caurules bēniņos. Karstā ūdens sagatavošana notiek centralizētisiltummezglā. Karstā ūdensapgādes sistēmai uzstādīti balansējošie vārsti.Karstā ūdens temperatūras regulēšana ēkā notiek siltummezglā, un temperatūras regulēšana notiek, piemērojoties apstākļiem un atkarībā no ēkas lietošanas veida. Siltumenerģijas uzskaite karstā ūdens sagatavošanai ir vienota kopā apkurei un karstā ūdens sagatavošanai.

Attiecībā par ventilāciju fasādes ārsienā uzstādīti 180gab. gaisa pieplūdes vārsti un 36gab. pagraba ārsienā. Pagraba durvīs ierīkota vēdināšanas reste. Virs ventilācijas kanāliem uzstādīti jumta turbīnas deflektori, kas paredzēti gaisa nosūkšanai dabiskā veidā, kas vēja ietekmē rada vilkmes efektu.

Veikta arī iekšējo elektrotīklu renovācija: atjaunots ēkas iekšējais elektrotīkls. Veikta pagraba elektroinstalācijas pārbūve, gaismekļu, nozarkārbu, slēdžu nomaiņa, pārvietojot par siltinājuma tiesu. Sakārtota elektroinstalācija un sakaru kabeļi kāpņu telpās un izveidota zibensaizsardzības sistēma.

Pēc atjaunošanas kāpņu telpās izvietotas ZAAO kastes papīra makulatūrai. Pie ēkas atrodas atkritumu šķirošanas konteineri.

Saskaņā ar siltumenerģijas datu patēriņu gada laikā, piemēram, ja 2010. gadā tas sasniedza 885,90 MWh gadā, 2011. gadā 789,05 MWh gadā, tad pēc renovācijas 2014. gadā tas jau bija 508,91 MWh, 2015. gadā 546,55 MWh, 2016. gadā – 600,33 MWh.

Projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.