Objekti

Projekta apraksts:

Daudzdzīvokļu māja Dundagas ielā 10, Talsos ekspluatācijā nodota 1979. gadā. Ēkas kopējā platība ir 3845 kv.m., bet apkurināmā platība – 3073 kv.m. 60 dzīvokļu ēkai ir 4 kāpņu telpas un 5 stāvi. Daudzdzīvokļu mājas pamati veidoti no dzelzsbetona blokiem, pārsegums – no paneļiem, sienas – no keramzītbetona paneļiem, gala sienas – kā ķieģeļu mūris. Ēkai ir divslīpu jumts, kas klāts ar bezazbesta šīferi. Pirms renovācijas ēkā tika nodrošināta centralizēta siltumapgāde, taču netika izmantoti termoregulatori un alokatori. Rekonstrukcijas laikā ārsienas siltinātas ar 100mm putupolistirolu, bēniņu pārsegums – ar 200 mm minerālvati, bet pagraba/grīdas pārsegums – ar putupolistirolu 50 mm biezumā. Ēkā veikta logu nomaiņa. Siltumapgāde ēkā tiek nodrošināta centralizēti un regulēta individuāli – ar termoregulatoriem. Siltumenerģijas uzskaite notiek ar alokatoru palīdzību – katram dzīvoklim individuāli veicot uzskaiti siltuma un karstā ūdens patēriņam, kas tiek nodrošināts izmantojot kombinētos ūdens sildītājus (boilerus). Ventilācija ēkā veidota kā dabiskā pieplūde un dabiskā nosūce.

Projekta apraksts:

Daudzdzīvokļu ēka Liepu ielā 33, Stendē, Talsu novadā ekspluatācijā nodota 1976. gadā, bet tās renovācijas projekts veikts 2014. gadā. Ēkas kopējā platība 1002m², tai ir 3 stāvi, pagrabs, 2 kāpņu telpas un kopā 18 dzīvokļi. Ēkas pamati no dzelzsbetona blokiem, pārsegums-caurumoti paneļi,sienas no keramzīta betona paneļiem, gala sienas- ķieģeļu mūris, jumts divslīpu ar azbesta šīfera klāju. Ēkai bija viencauruļu apkures sistēma ar apakšējo sadali, bez balansēšanas iespējām.

Renovācija projekta gaitā tika izbūvēta autonoma katlu māja ar automātiski darbojošos granulu apkures katlu(jauda 35kw) kurā kurināmā patēriņš ir 23 tonnas granulu gadā.Patērēto siltuma enerģiju apkures sezonā sadala atbilstoši dzīvoklī uzturētajai temperatūrai(katrā dzīvoklī uzstādīti termometri ar raidītāju), bet vasaras periodā patērētajam siltā ūdens daudzumam un dzīvokļu skaitam, kur atrodas dvieļu žāvētāji.

Ārsienu siltināšanai izmantots putupolistirolsTenopors NEO 100mm biezumā, bēniņu pārsegumam minerālvate ruļļos 200mm biezumā, pagraba/grīdas pārsegumam putupolistirolsTenopors50mm biezumā. Tika veikta ārdurvju nomaiņa pret metāla durvīm, kas siltinātas ar minerālvati 75 mm, nomainīti tie logi, kas nebija nomainīti iepriekš. Logu montāžai un hidroizolācijai izmantoja montāžas putas, metāla profilus un ārējās ailes apstrādāja ar putupolistirolu 30mm biezumā. Papildus hidroizolacija netika izmantota.

Ēkai ir lokālā siltumapgāde un kā apkures katls tiek izmantots kokskaidu granulu katls. Pēc renovācijas izveidota vertikālā divcauruļu apkures sistēma ar termoregulējošiem vārstiem uz katra sildķermeņa un automātiskiem balansējošiem vārstiem stāvvadiem, bez tam apkure vannas istabās tiek organizēta pa atsevišķu guļvadu un tiek nodrošināta visu gadu, kā arī, sākot ar 2015. gada oktobri, šim guļvadam pēc iedzīvotāju vēlmes, tika pieslēgti kombinētie ūdens sildāmie boileri ar atsevišķu karstā ūdens patēriņa uzskaiti. Tāpat katrā dzīvoklī uzstādīts digitālais termometrs ar raidītāju un mājas bēniņos datu savācējs ar interneta pieslēgumu, kurš saņemtos datus nosūta uz serveri.Serverī saņemtos datus pārveido ciparu formātā (Celsija grādos) un uzkrāj, pēc vajadzības izvēloties periodu, iegūst vidējo temperatūru katrā dzīvoklī. Jo augstāka temperatūra tiek uzturēta, jo procentuāli lielāku daļu no kopīgi patērētās siltumenerģijas izmaksām sedz konkrētā dzīvokļa īpašnieks. Sistēma darbojas trīs apkures sezonas, un vidējā temperatūra dzīvokļos ir 22,5 celsija grādi, kas jāņem vērā, izvērtējot mājas siltumenerģijas patēriņu.

Ēkai ir lokālā karstā ūdens sagatavošana – dzīvokļos uzstādīti kombinētie tilpuma ūdens sildītāji(boileri), kur kā enerģijas avots izmantots mājas autonomais granulu katls. Karstā ūdens temperatūra netiek regulēta,bet boilerītiek uzturēta vienāda ar apkures siltumnesēja temperatūru. Šajā ēka tiek automātiski uzturēti 65 grādi, sasniedzot šo temperatūru, elektroniskais cirkulācijas sūknis attiecīgi samazina plūsmu.Tiek veidota vienotā uzskaite kopā apkurei un karstā ūdens sagatavošanai, kā arī atkarībā no patērētā ūdens daudzuma, aprēķina uzsildīšanai nepieciešamo siltumenerģiju.

Ventilācijai izmanto dabisko pieplūdi un dabisko nosūci, turklāt pieplūdei virtuves sienās izveidoti pieplūdes vārsti.

Par iedzīvotāju līdzekļiem veikta iekšējo elektrotīklu renovācija: atjaunots ēkas iekšējaiselektrotīkls un Izveidota energoefektīvas teritorijas  un telpu apgaisme, uzstādīta apgaismes regulēšana.

Attiecībā par siltumenerģijas patēriņu apkurei, piemēram, 2011. gadā tas bija 200,340 MWh gadā, 2012. gadā – 129,760 MWh, bet pēc renovācijas 2015. gadā 76,561 MWh, bet 2016. gadā 93,437 MWh.

Projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.

Projekta apraksts:

Daudzdzīvokļu ēka Liepu ielā 33, Stendē, Talsu novadā, ekspluatācijā nodota 1976. gadā, tās kopējā platība 1002 m2. Ēkai ir 3 virszemes stāvi, kuros izvietoti 18 dzīvokļi, un pagrabstāvs. Ēkas pamati veidoti no dzelzsbetona blokiem, pārsegums – caurumoti paneļi, sienas no keramzīta betona paneļiem, savukārt gala sienas ir ķieģeļu mūris. Ēkai ir divslīpu šīfera jumts.
Ēkas apsildei tika izmantota viencauruļu apkures sistēma ar apakšējo sadali, bez balansēšanas iespējām. Ēkas atjaunošanas laikā ārsienas tika nosiltinātas ar putupolistirolu Tenopors NEO 100 mm biezumā, bēniņu pārsegums ar 200 mm biezu minerālvati. Dzelzsbetona pagraba/grīdas pārsegumi siltināti ar 50 mm Tenopors putupolistirolu. Ēkā veikta durvju nomaiņa uz metāla durvīm, kas siltinātas ar minerālvati 75 mm, tika mainīti nenomainītie logi, iebūvēti PVC logi, izmantojot montāžas putas, metāla profilus, ārējās ailes siltinātas ar putupolistirolu 30mm biezumā. Izbūvēta autonoma katlu māja ar automātiski darbojošos granulu apkures katlu (jauda 35 kw), kur kurināmā patēriņš ir 23 tonnas granulu gadā. Patērēto siltuma enerģiju apkures sezonā sadala atbilstoši dzīvoklī uzturētajai temperatūrai (katrā dzīvoklī uzstādīti termometri ar raidītāju), bet vasaras periodā – patērētajam siltā ūdens daudzumam un dzīvokļu skaitam (dvieļu žāvētāji).
Pēc renovācijas izveidota vertikālā divcauruļu apkures sistēma ar termoregulējošiem vārstiem uz katra sildķermeņa un automātiskiem balansējošiem vārstiem stāvvadiem. Apkure vannas istabās tiek organizēta pa atsevišķu guļvadu un tiek nodrošināta visu gadu, bet sākot ar 2015. gada oktobri šim guļvadam, pēc iedzīvotāju vēlmes, tiek pieslēgti kombinētie ūdens sildāmie boileri ar atsevīšķu karstā ūdens patēriņa uzskaiti. Katrā dzīvoklī uzstādīts digitālais termometrs ar raidītāju un mājas bēniņos datu savācējs ar interneta pieslēgumu, kurš saņemtos datus nosūta uz serveri. Serverī saņemtos datus pārveido ciparu formātā (celsija grādi) un uzkrāj, līdz ar to, izvēloties attiecīgu periodu, tiek iegūti dati par vidējo temperatūru katrā dzīvoklī. Jo augstāka temperatūra tiek uzturēta, jo procentuāli lielāku daļu no kopīgi patērētās siltumenerģijas izmaksām sedz konkrētā dzīvokļa īpašnieks. Dažos dzīvokļos uzstādīti kombinētie tilpuma ūdens sildītāji (boileri), kur kā enerģijas avots izmantots mājas autonomais granulu katls. Pēc projekta pabeigšanas piedāvāts par saviem līdzekļiem nomainīt elektriskos sildītājus uz kombinētajiem. Ēkā karstā ūdens temperatūru neregulē, bet uztur boilerī vienādu ar apkures siltumnesēja temperatūru. Konkrētajā mājā ūdens temperatūra tiek uzturēta 65C’ līmenī, sasniedzot noteikto temperatūru, elektroniskais cirkulācijas sūknis attiecīgi samazina plūsmu. Atkarībā no patērētā ūdens daudzuma, tiek aprēķināta ūdens uzsildīšanai patērētā siltumenerģija. Ventilācija nodrošināta ar dabisko pieplūdi un dabisko nosūci, pieplūdei virtuves sienās izveidoti pieplūdes vārsti.

Projekta apraksts:

Daudzdzīvokļu ēka “Saulrieti”, Mundigciemā, Talsu novadā, ekspluatācijā nodota 1967. gadā. Daudzdzīvokļu māja ir 21 dzīvokļa ēka ar 3 virszemes un 1 pazemes stāvu. Ēkai ir dzelzsbetona pamati, caurumotu paneļu pārsegums, silikātķieģeļu sienas un divslīpju jumts. Kopējā ēkas platība ir 973 m2.
Ēkas apsildei tika izmantota viencauruļu apkures sistēma ar apakšējo sadali, bez balansēšanas iespējām. Ēkas atjaunošanas laikā ārsienas tika nosiltinātas ar putupolistirolu Tenopors NEO 100 mm biezumā, bēniņu pārsegums ar 200 mm biezu minerālvati. Dzelzsbetona pagraba/grīdas pārsegumi siltināti ar 50 mm Tenopors putupolistirolu. Ēkā veikta durvju nomaiņa uz metāla durvīm, kas siltinātas ar minerālvati 75 mm, tika mainīti iepriekš nenomainītie logi, iebūvēti PVC logi, izmantojot montāžas putas, metāla profilus, ārējās ailes siltinātas ar putupolistirolu 30 mm biezumā. Izbūvēta autonoma katlu māja ar granulu apkures katlu (jauda 35kw), kur kurināmā patēriņš ir 17 tonnas gadā. Uzmontētās regulēšanas un uzskaites iekārtas ļauj katram dzīvoklim uzturēt savu komforta apstākļus un par to attiecīgi maksāt. Siltumenerģijas uzskaitei nav uzstādīti alakatori, bet individuālie plūsmas siltuma skaitītāji katram dzīvoklim, kuri uzskaita patērēto siltuma daudzumu. Pēc projekta pabeigšanas piedāvāts par saviem līdzekļiem nomainīt elektriskos sildītājus uz kombinētajiem. Ventilācija nodrošināta ar dabisko pieplūdi un dabisko nosūci, pieplūdei virtuves sienās izveidoti pieplūdes vārsti.

Projekta apraksts:

Daudzdzīvokļu māja Dundagas ielā 10, Talsos, ekspluatācijā nodota 1979. gadā. Ēkas kopējā platība ir 3845 m2, bet apkurināmā platība – 3073 m2. 60 dzīvokļu ēkai ir 4 kāpņu telpas un 5 stāvi. Daudzdzīvokļu mājas pamati veidoti no dzelzsbetona blokiem, pārsegums – no paneļiem, sienas – no keramzītbetona paneļiem, gala sienas – kā ķieģeļu mūris. Ēkai ir divslīpu jumts, kas klāts ar bezazbesta šīferi. Pirms renovācijas ēkā tika nodrošināta centralizēta siltumapgāde, taču netika izmantoti termoregulatori un alokatori.
Rekonstrukcijas laikā ārsienas siltinātas ar 100 mm putupolistirolu, bēniņu pārsegums – ar 200 mm minerālvati, bet pagraba/grīdas pārsegums – ar putupolistirolu 50 mm biezumā. Ēkā veikta logu nomaiņa. Siltumapgāde ēkā tiek nodrošināta centralizēti un regulēta individuāli – ar termoregulatoriem. Siltumenerģijas uzskaite notiek ar individuālajiem siltuma plūsmas skaitītājiem katram dzīvoklim individuāli. Karstais ūdens ēkā tiek nodrošināts ar dzīvokļos uzstādītajiem kombinētajiem tilpuma ūdens sildītājiem (boileriem), kuri ietilpst individuālā dzīvokļa siltummezglā. Karstā ūdens temperatūru regulē pie boilera siltummaiņa uzstādītais vārsts ar termodevēju un izpildmehānismu – sasniedzot uzstādīto temperatūru, vārsts aizveras un elektroniskais cirkulācijas sūknis atiecīgi samazina plūsmu. Ventilācija ēkā veidota kā dabiskā pieplūde un dabiskā nosūce, pieplūdei virtuves sienās izveidotojot pieplūdes vārstus.

Projekta apraksts:

Daudzdzīvokļu māja Darba ielā 7 Talsos ekspluatācijā nodota 1967. gadā, renovēta 2019. gadā. Ēkas kopējā platība ir 860,10 m², tai ir trīs virszemes stāvi. Pirms atjaunošanas netika izmantoti alokatori un termoregulatori.Renovācijas laikā silikāta ķieģeļu sienas siltinātas ar 150 mm biezu siltumizolācijas materiālu, λ = 0,032 W/mK, iegūstot sienu ar U = 0,12 W/m2K. Logu aiļu siltināšanai izmantots siltumizolācijas materiāls ar λ = 0,032 W/mK 30 mm biezumā mainītajiem logiem un 20 – 60 mm biezumā atkarībā no iebūves agrāk mainītajiem logiem. Novērsti termiskie tilti 30 m garumā ar ψ = 0,05 W/mK.Fasādes apdare veikta ar tvaika caurlaidīgu dekoratīvo apmetumu uz sieta. Mājā esošo svaiga gaisa atveru vietā iebūvēti manuāli regulējami svaiga gaisa pieplūdes vārsti 100 mm diametrā. Veikta fasādes apdare ar dekoratīvo apmetumu uz sieta.Mainīti esošie koka dubultlogi ar U = 2,1 W/m2K uz PVC logiem ar U = 1,2 W/m2K, novērsti termiskie tilti 360 m garumā ar ψ = 0,05 W/mK. Samazinot gaisa apmaiņas intensitāti no 0,55 l/h uz 0,5 l/h, logos pēc nepieciešamības iebūvēti svaiga gaisa pieplūdes mehānismi. Mainītas esošās metāla ārdurvis, U = 1,8 W/m2K, uz siltinātām metāla ārdurvīm, U = 1,4 W/m2K.Siltināti pagraba griesti ar siltumizolācijas materiālu, λ = 0,0032 W/mK 50 mm biezumā, samazinot U = 0,6 W/m2K uz U = 0,12 W/m2K. Pamati atrakti pa perimetru viena metra dziļumā no pirmā stāva pārseguma līmeņa, siltināta cokola virszemes daļa un atlikusī daļa zem zemes, daļai siltumizolācijas materiāla λ = 0,0034 W/mK 50 mm biezumā , tādējādi samazinot siltuma zudumus caur pagrabu un grīdu uz grunts U = 0,4 W/m2K uz U = 0,18 W/m2K.Esošo savietoto jumtu nosedza ar jumta sendvičpaneļiem 200 mm biezumā, U = 0,19 W/m2K, samazinot kopīgo U = 0,85 W/m2K uz U = 0,15 W/m2K.Projekta laikā pārbūvēti ūdens apgādes iekšējie tīkli, nomainot aukstā ūdens cauruļvadus un izbūvējot jaunus karstā ūdens cauruļvadus, uzskaites mezglus ēkas pagrabstāvā, novēršot uzskaites problēmas un cauruļvadu avārijas.Ēkā ir lokālā siltumapgāde ar kokskaidu granulu apkures katlu. Siltuma regulēšana notiek individuāli ar termoregulatoriem. Izbūvēta horizontālā divcauruļu sistēma ar regulatoru katram radiatoram un siltumenerģijas skaitītāju ikvienam dzīvoklim. Karstā ūdens sagatavošana tiek veikta pagrabstāvā ar tilpuma ātrsildītāju un sadalīta uz dzīvokļiem no diviem izbūvētajiem karstā ūdens uzskaites skapjiem. No uzskaites skapja uz katru dzīvokli montēts cauruļvads, starp mezgliem izveidota cirkulācija. Karstā ūdens temperatūru regulē pie tilpuma ātrsildītāja, ar temostatisko vārstu noslēdzot siltumnesēja padevi ātrsildītājam, ja sasniegta noteikta temperatūra.Mājā ir dabiskās pieplūdes un dabiskās nosūces ventilācija. Projekta gaitā iztīrītas nosūces šahtas un izbūvēti pieplūdes vārsti sienās un logos. Veikta iekšējo elektrotīklu renovācija – atjaunots ēkas iekšējais elektrotīkls. Koplietošanas telpās apgaismojumam uzstādītas energoefektīvās LED iekārtas.Saskaņā ar pagaidu energosertifikātu ēkas kopējais energoefektivitātes vērtējums ir 64,23 kWh/m² gadā.Ēkas atjaunošanai tika piesaistīts Eiropas Savienības fondu līdzfinansējums.