Objekti

Projekta apraksts:

Daudzdzīvokļu ēka Graudu ielā 6A, Valmierā ekspluatācijā nodota 1980. gadā, bet renovācijas projekts īstenots 2013. gadā. ēkai ir 5 stāvi un pagrabstāvs, ēkā ir 61 dzīvoklis un kopējā platība 3379.30m².

Ēkas ārsienas veidotas no 300 mm keramzītbetona paneļiem, kas renovācijas laikā siltinātas ar 100mm biezuma minerālvati PAROC FAS3. Cokols siltināts ar ekstrudētaputupolistirola plāksnēm Finnfoam 300 FL b=50mm. Bēniņu pārsegumu veido dzelzsbetona dobtie paneļi 220mm biezumā, kas siltināti ar beramo Isover vati KV041 200mm biezumā unizmantota tvaika izolācijas plēve. Arī pagraba/grīdas pārsegumu veido dzelzsbetona dobtie paneļi 220mm biezumā, kuru siltināšanai izmantota 100mm biezuma minerālvate PAROC FAL1.

Jumta konstrukcija veidota no dzelzbetona paneļiem kā zemslīpju savietotā jumta konstrukcija, un renovācijas laikā izmantots kausējamais jumta segums 2 kārtās.

Nomainītas vējtvera durvis, kā arī ēkā nomainīti vecie logi pret PVC pakešlogiem ar divstiklu paketi ar selektīvo stiklu (U≤1.3)un argona gāzes pildījumu. Hidroizolācijai izmantotas montāžas putas, bet logu ailas siltinātas ar PAROC FAB3 20mm.

Pirms renovācijas siltumenerģijas patēriņa regulēšanai netika izmantoti alokatori un termoregulatori. Renovācijas laikā veikta siltummezgla rekonstrukcija, nomainot uz pieslēgumu pēc neatkarīgās shēmas. Ēkas apkures sistēma sadalīta pa fasādēm, katrai ēkas fasādei paredzēts savs siltummainis. Nomainīti apkures guļvadi, veikta cauruļvadu siltināšana. Apkures stāvadunoslēgarmatūru un iztukšošanas ventiļu nomaiņa, uzstādot uz stāvvadiem balansējošos ventiļus. Sadales sistēma aprīkota ar plūsmas balansēšanas vārstiem. Nomainīti sildķermeņi kāpņu telpās un uzstādīti termoregulatori.

Siltuma temperatūra tiek regulēta atkarībā no ārgaisa temperatūras, pazemināta naktīs un brīvdienās, kā arī to var regulēt individuāli ar termoregulatoriem. Siltumenerģijas uzskaitei tiek lietota vienotā uzskaite siltummezglā kopā apkurei un karstā ūdens sagatavošanai. Ēkā pieslēgts Lattelecom Telemetrijas pakalpojums attālinātai siltuma vadībai. Telemetrijas pakalpojums ļauj automātiski nolasīt ūdens un siltumenerģijas patēriņu ēkā,analizēt iekārtu darbības informāciju. Apkures sistēmu iespējams vadīt un ieregulēt attālināti.

Ēkai ir centralizētā karstā ūdens sagatavošana siltuma mezglā, un renovācijas gaitā nomanīti un izolēti ūdensapgādes stāvvadi un guļvadi pagrabā. Karstā ūdensapgādes sistēmai uzstādīti balansējošie vārsti.Karstā ūdens temperatūras regulēšana ēkā notiek siltummezglā, un temperatūras regulēšana notiek piemērojoties apstākļiem un atkarībā no ēkas lietošanas veida. Apkurei un karstā ūdens sagatavošanai ir vienota uzskaite.

Attiecībā uz ventilāciju tiek nodrošināta vēdināšana, dabiskā pieplūde un dabiskā nosūce. Ārsienās iebūvēti gaisa pieplūdes elementi FRESH 100 THERMO (71gab.).

Veikta arī iekšējo elektrotīklu renovācija – atjaunots ēkas iekšējais elektrotīkls. Īstenota pagraba elektroinstalācijas pārbūve, gaismekļu, nozarkārbu, slēdžu nomaiņa pārvietojot par siltinājuma tiesu. Elektroinstalāciju un sakaru kabeļu sakārtošana kāpņu telpās.Izveidota energoefektīvas teritorijas un telpu apgaisme, uzstādīta apgaismes regulēšana, izveidota zibensaizsardzības sistēma.

Domājot par risinājumiem atkritumu samazināšanā, kāpņu telpās izvietotas ZAAO kastes papīra makulatūrai. Pie ēkas atrodas atkritumu šķirošanas konteineri.

Saskaņā ar siltumenerģijas datu patēriņu gada laikā, piemēram, ja 2010. gadā tas sasniedza 549,81 MWh gadā, 2011. gadā 500,98 MWh gadā, tad pēc renovācijas 2014. gadā tas jau bija 354,67 MWh, 2015. gadā 355,33 MWh, 2016. gadā – 394,34 MWh.

Projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.

Projekta apraksts:

Daudzdzīvokļu ēka Jūras ielā 3, Ventspilīekspluatācijā nodota 1964. gadā, bet renovācijas projekts īstenots 2014. gadā. Tā ir 318. sērijas 5 stāvu silikātķieģelu ēka ar kopējo platību 3562,2 m² un apkurināmo platību 2940,7 m². Pirms renovācijas ēkā tika izmantota viencaurules centralizētā apkures sistēma un netika izmantoti alokatori vai termoregulatori.

Atjaunošanas projekta gaitā ēkas silikātķieģeļu fasāde tika nosiltināta ar TENAPORS EPS-50 materiālu 150 mm biezumā. Dzelzsbetona paneļu bēniņu pārsegums nosiltināts ar PAROC BLT 9 (200 mm) un skaidu un kaļķa maisījumu 120 mm biezumā. Pagraba/grīdas dzelzsbetona paneļu pārsegums siltināts ar PAROC CGL 20cy 100 mm biezumā.

Jumta segums ēkai ir ETERNIT Klasik materiāls. Ēkai veikta durvju un logu nomaiņa. Logu montāžai un iekšējai un ārējai tvaika izolācijai izmantots materiāls SoudalFollieband. Logu siltumizolācijai izmantots Isofas 20 un 30 mm.

Ēkai ir centralizētā siltumapgāde. Siltuma regulēšana pēc renovācijas notiek atkarībā no pārgaisa temperatūras, kā arī temperatūra tiek pazemināta naktīs un brīvdienās. Siltumenerģijai tiek veidota vienotā uzskaite siltummezglā kopā apkurei un karstā ūdens sagatavošanai, kā arī tiek uzskaitīts tikai karstā ūdens apjoms (m³).

Attiecībā uz ventilāciju ēkai ir vēdināšanas sistēma ar dabisko pieplūdi un dabisko nosūci.

Saskaņā ar 2013. gadā ēkai izsniegto pagaidu energosertifikātu tās atsauces vērtība ir 137,3 kWh/m²gadā. Enerģijas patēriņš tiek novērtēts 137,3 kWh/m² gadā, primārais enerģijas novērtējums ir 178,49 kWh/m² gadā, bet oglekļa dioksīda emisijas novērtējums ir 36,2 kgCO₂/m² gadā.

Projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.

Projekta apraksts:

Daudzdzīvokļu māja Katoļu ielā 17, Jelgavā ir ēka ar 120 dzīvokļiem, kas izvietoti 5 virszemes stāvos, un 8 kāpņu telpām. Ēkai ir arī pagrabs (1144,8 m²). Pamati veidoti no dzelzsbetona, ārsienas ir keramzītbetona paneļi, jumts veidots no dzelzsbetona paneļiem, ruļļveida hidroizolācijas materiāla un bezšuvju hidroizolācijas pārklājuma. Kopējā ēkas platība ir 5909,7 m², bet apkurināmā platība 5325,7 m². Siltumapgāde un karstā ūdens sagatavošana tiek nodrošināta centralizēti.

Ēkas atjaunošanas laikā ārsienas tika nosiltinātas ar minerālvati 100mm biezumā ar λd=0,036 W/m²K, savukārt pamatu/grīdas pārsegums ar 100 mm biezu putupolistirolu. Jumta siltināšanai izmantota 150 mm bieza minerālvate. Ēkā veikta arī logu un durvju nomaiņa, uzstādot PVC logus ar pasīvās ventilācijas atverēm U=1.1W/(m²K) un metāla durvju konstrukcijas U=1.5W/(m²K), montāžai izmantojot hermētiķus, difūzās membrānas materiālus un speciālos stiprinājuma elementus, minerālvati un poliuretānu. Siltumapgāde ēkā notiek centralizēti un tā tiek regulēta atkarībā no temperatūras ārā, bet uzskaitīta vienoti siltuma mezglā kopā apkurei un karstā ūdens sagatavošanai, kā arī individuāli ar alokatoriem. Karstā ūdens sagatavošana notiek centralizēti siltuma mezglā, temperatūru regulējot piemērojoties apstākļiem un atkarībā no ēkas lietošanas veida. Vēdināšana nodrošināta ar dabisko pieplūdi un mehānisko nosūci. Ēkā veikta iekšējo elektrotīklu renovācija: atjaunots ēkas iekšējais elektrotīkls, izveidota energoefektīvas teritorijas vai telpu apgaisme, uzstādīta apgaismes regulēšana (taimeri, kustības/klātbūtnes sensori), sakārtota/izveidota zibensaizsardzības sistēma un pārsprieguma aizsardzības sistēma. Energoapgāde tiek nodrošināta no atjaunojamiem energoresursiem.

Kopumā saskaņā ar 2016. gadā ēkai izsniegto pagaidu energosertifikātu, tā kopējais enerģijas patēriņš ir 104,47 kWh/m² gadā, bet primārās enerģijas novērtējums ir 135,8 kWh/m² gadā, bet oglekļa dioksīda emisija ir 27,58 kg CO₂/m2 gadā. Ēka atbilst B energoefektivitātes klasei ar atsauces vērtību 65 kWh/m² gadā.

Projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.

Projekta apraksts:

Daudzdzīvokļu māja Kauguru ielā 1, Valmierā ekspluatācijā nodota 1964. gadā, bet mājas renovācija veikta 2013. gadā. Ēkas kopējā apkurināmā platība ir 1785,2 m². 44 dzīvokļu ēkai ir 4 stāvi, bet nav pagraba. Renovācijas laikā ēkas silikāta un māla ķieģeļu mūris siltināts ar 120 mm akmens vates plāksnēmParoc Fas B (λ=0.036W/mK), bet cokols – ar ekstrudētoputupolistirolu 100mm – Finnfoam 300FL. Dzelzsbetona dobie bēniņu pārseguma paneļi siltināti Bēniņi siltināti ar ekovati 200mm biezumā Climatizer Plus (λ=0.38W/mK). Divslīpņu jumta segumam izvēlēts skārda lokšņu segums – Ruukki. Ēkā veikta ārdurvju, vējtvera un siltummezgla durvju nomaiņa, savukārt logu nomaiņa veikta jau pirms renovācijas. Rekonstruēts arī ēkas siltummezgls, sistēmu mainot uz pieslēgumu pēc neatkarīgās shēmas, kas nozīmē, ka ēkas apkures sistēma sadalīta pa fasādēm, katrai ēkas fasādei paredzot savu siltummaini. Nomainīti apkures sistēmas maģistrālie un sadalošie cauruļvadi, kā arī stāvvadi un stāvvadu pievienojumi sadalošiem cauruļvadiem, nomainīti visi sildķermeņi dzīvokļos. Siltums ēkā tiek regulēts atkarībā no gaisa temperatūras ārā, temperatūru pazeminot naktīs un brīvdienās, kā arī izmantojot termoregulatorus. Siltumenerģijas uzskate tiek veikta siltuma mezglā kopā apkurei un karstā ūdens sagatavošanai.Ēkā arī nomainītas ūdensapgādes caurules. Renovācijas ietvaros veikta ventilācijas kanālu tīrīšana un vilkmes pārbaude dzīvokļos (virtuvē, vannas istabā, tualetē), kā arī ierīkoti 79 pašregulējoši dabīgās pieplūdes gaisa vārsti ārsienāsSystemair VTK 160 Airvent. Ēkā ierīkota arī zibensaizsardzība un veikta iekšējo elektrotīklu renovācija.

Saskaņā ar siltumenerģijas datu patēriņu gada laikā, piemēram, ja 2010. gadā tas sasniedza 307,62MWh gadā, 2011. gadā 253,12MWh gadā, tad pēc renovācijas 2014. gadā tas jau bija 182,29MWh, 2015. gadā 177,56MWh, 2016. gadā – 198,10MWh.

Projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.

Projekta apraksts:

II vieta nominācijā “Energoefektīvākā renovētā daudzdzīvokļu ēka Latvijā” 2017

Daudzdzīvokļu māja Klaipēdas ielā 88, Liepājā, ekspluatācijā nodota 1968. gadā, bet ēkas renovācija veikta 2015. gadā. Ēkas kopējā platība ir 3354,4 m², bet apsildāmā platība – 2740,7 m². Ēkai ir 5 stāvi, pagrabs un bēniņi. Ārsienas veidotas no silikāta ķieģeļiem, pārsegumi – no dzelzsbetona paneļiem. Pirms renovācijas ēkā tika nodrošināta centralizēta siltumapgāde, taču netika izmantoti alokatori un termoregulatori.

Renovācijas laikā ārsienas siltinātas ar 140 mm akmens vati, pagraba/grīdas segums – ar akmens vates lamellām 120 mm biezumā, bet bēniņu pārsegums – ar beramo vati 260 mm biezumā. Ēkā veikta logu un durvju nomaiņa, montāžai izmantojot silikonu un Paroc FAB3 aiļu siltināšanai. Siltumapgāde ēkā tiek nodrošināta centralizēti un regulēta atkarībā no gaisa temperatūras ārā, piemērojot temperatūras pazeminājumu brīvdienās, kā arī individuāli – ar termoregulatoriem. Ēkā ierīkota horizontālā apkures sistēma, kur katram dzīvoklim uzstādīts apkures skaitītājs. Karstā ūdens sagatavošana notiek centralizēti siltuma mezglā, uzskaiti karstā ūdens sagatavošanai veicot atbilstoši patērētajam karstā ūdens apjomam. Ēkā nodrošināta dabiskās pieplūdes un dabiskās nosūces ventilācija. Izveidota energoefektīva teritorijas un telpu apgaisme, uzstādīta apgaismes regulēšana (taimeri, kustības/klātbūtnes sensori). Pēc ēkas renovācijas notiek siltumenerģijas un elektroenerģijas patēriņa monitorings, veicot siltummezglu sistēmas pārbaudi no datora.

Saskaņā ar 2015. gadā ēkai izsniegto pagaidu energosertifikātu ēka atbilst D klasei un tās atsauces vērtība ir 49,74kWh/m². Enerģijas patēriņš tiek novērtēts 103,33 kWh/m² gadā, primārais enerģijas novērtējums ir 135,09 kWh/m² gadā, bet oglekļa dioksīda emisijas novērtējums ir 26,76 kgCO₂/m² gadā.

Saskaņā ar siltumenerģijas patēriņa datiem pirms renovācijas 2012./2013. gada apkures sezonā tas bija 447,5800 MWh, 2013./2014. gada apkures sezonā 387,5950, bet pēc renovācijas 2016./2017. gada apkures sezonā no oktobra līdz aprīlim 190,3730 MWh.

Projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.

Projekta apraksts:

Daudzdzīvokļu māja Klaipēdas ielā 126, Liepājā, ekspluatācijā nodota 1973. gadā. Ēkas kopējā platība ir 2385,2 m², bet apsildāmā platība – 2150,2 m². Ēkai ir 9 stāvi, pagrabs un bēniņi. Ārsienas ir no gāzbetona paneļiem, pārsegumi – no dzelzsbetona paneļiem. Pirms renovācijas ēkā tika nodrošināta centralizēta siltumapgāde, taču netika izmantoti alokatori un termoregulatori.

Renovācijas laikā ārsienas siltinātas ar 150 mm akmens vati, pagraba/grīdas segums – ar akmens vates lamellām 100 mm biezumā, bet bēniņu pārsegums – ar beramo vati 200 mm biezumā. Ēkā veikta logu un durvju nomaiņa. Siltumapgāde ēkā tiek nodrošināta centralizēti un regulēta atkarībā no gaisa temperatūras ārā, piemērojot temperatūras pazeminājumu brīvdienās, kā arī individuāli – ar termoregulatoriem. Ēkā ierīkota horizontālā apkures sistēma, kur katram dzīvoklim uzstādīts apkures skaitītājs. Karstā ūdens sagatavošana notiek centralizēti siltuma mezglā, uzskaiti karstā ūdens sagatavošanai veicot atbilstoši patērētajam karstā ūdens apjomam. Izveidota energoefektīva teritorijas un telpu apgaisme, uzstādīta apgaismes regulēšana (taimeri, kustības/klātbūtnes sensori). Pēc ēkas renovācijas notiek siltumenerģijas un elektroenerģijas patēriņa monitorings, veicot siltummezglu sistēmas pārbaudi no datora.

Saskaņā ar 2015. gadā ēkai izsniegto pagaidu energosertifikātu tās atsauces vērtība ir 65,80kWh/m². Enerģijas patēriņš tiek novērtēts 133,27 kWh/m² gadā, primārais enerģijas novērtējums ir 173,25 kWh/m² gadā, bet oglekļa dioksīda emisijas novērtējums ir 35,18 kgCO₂/m² gadā.

Saskaņā ar siltumenerģijas patēriņa datiem pirms renovācijas 2012./2013. gada apkures sezonā tas bija 337,0680MWh, 2013./2014. gada apkures sezonā 302,4580, bet pēc renovācijas 2016./2017. gada apkures sezonā no oktobra līdz aprīlim 136,3540MWh.

Projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.

Projekta apraksts:

Daudzdzīvokļu māja Krūmu ielā 49, Liepājā, ekspluatācijā nodota 1980. gadā. Ēkas kopējā platība ir 2643,5 m², bet apsildāmā platība – 2163,8 m². Ēkai ir 9 stāvi, pagrabs un bēniņi. Ārsienas veidotas no gāzbetona paneļiem, pārsegumi – no dzelzsbetona paneļiem. Pirms renovācijas ēkā tika nodrošināta centralizēta siltumapgāde, taču netika izmantoti alokatori un termoregulatori.

Renovācijas laikā ārsienas siltinātas ar 120 mm akmens vati, pagraba/grīdas segums – ar akmens vates lamellām 120 mm biezumā, bet bēniņu pārsegums – ar beramo vati 200 mm biezumā. Ēkā veikta durvju nomaiņa, montāžai izmantojot silikonu un Paroc FAB3 aiļu siltināšanai. Siltumapgāde ēkā tiek nodrošināta centralizēti un regulēta atkarībā no gaisa temperatūras ārā, piemērojot temperatūras pazeminājumu brīvdienās, kā arī individuāli – ar termoregulatoriem. Ēkā ierīkota horizontālā apkures sistēma, kur katram dzīvoklim uzstādīts apkures skaitītājs. Karstā ūdens sagatavošana notiek centralizēti siltuma mezglā, uzskaiti karstā ūdens sagatavošanai veicot atbilstoši patērētajam karstā ūdens apjomam. Izveidota energoefektīva teritorijas un telpu apgaisme, uzstādīta apgaismes regulēšana (taimeri, kustības/klātbūtnes sensori). Pēc ēkas renovācijas notiek siltumenerģijas un elektroenerģijas patēriņa monitorings, veicot siltummezglu sistēmas pārbaudi no datora.

Saskaņā ar 2015. gadā ēkai izsniegto pagaidu energosertifikātu ēka atbilst C klasei un tās atsauces vērtība ir 48,03kWh/m². Enerģijas patēriņš tiek novērtēts 88,39 kWh/m² gadā, primārais enerģijas novērtējums ir 99,05 kWh/m² gadā, bet oglekļa dioksīda emisijas novērtējums ir 22,63 kgCO₂/m² gadā.

Saskaņā ar siltumenerģijas patēriņa datiem pirms renovācijas 2012./2013. gada apkures sezonā tas bija 253,1444MWh, 2013./2014. gada apkures sezonā 241,6882 MWh, bet pēc renovācijas 2016./2017. gada apkures sezonā no oktobra līdz aprīlim 144,9480MWh.

Projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.

Projekta apraksts:

Daudzdzīvokļu māja Kuldīgas ielā 30, Liepājā, ekspluatācijā nodota 1963. gadā. Ēkas kopējā platība ir 2357,8 m², bet apsildāmā platība – 1697,1 m². Ēkai ir 4 stāvi un bēniņi. Ārsienas veidotas no silikāta ķieģeļa, pārsegumi – no dzelzsbetona paneļiem. Pirms renovācijas ēkā tika nodrošināta centralizēta siltumapgāde, taču netika izmantoti alokatori un termoregulatori.

Renovācijas laikā ārsienas siltinātas ar 120 mm akmens vati, bet bēniņu pārsegums – ar beramo vati 200 mm biezumā un 30 mm pretvēja izolācijas materiālu. Ēkā veikta logu un durvju nomaiņa, montāžai izmantojot silikonu, difūzijas lentas un Paroc FAB3 aiļu siltināšanai. Siltumapgāde ēkā tiek nodrošināta centralizēti un regulēta atkarībā no gaisa temperatūras ārā, piemērojot temperatūras pazeminājumu brīvdienās, kā arī individuāli – ar termoregulatoriem. Ēkā ierīkota horizontālā apkures sistēma, kur katram dzīvoklim uzstādīts apkures skaitītājs. Ēkā nav karstā ūdens. Nodrošināta dabiskās pieplūdes un dabiskās nosūces ventilācija – caur fasādi ir nodrošināta gaisa pieplūde virtuves telpās, dzīvojamās istabās ir uzstādīti ventilācijas vārsti logos. Izveidota energoefektīva teritorijas un telpu apgaisme, uzstādīta apgaismes regulēšana (taimeri, kustības/klātbūtnes sensori). Pēc ēkas renovācijas notiek siltumenerģijas un elektroenerģijas patēriņa monitorings, veicot siltummezglu sistēmas pārbaudi no datora.

Saskaņā ar 2015. gadā ēkai izsniegto pagaidu energosertifikātu ēka atbilst B klasei un tās atsauces vērtība ir 54,72kWh/m² gadā. Enerģijas patēriņš tiek novērtēts 58,07 kWh/m² gadā, primārais enerģijas novērtējums ir 65,22 kWh/m² gadā, bet oglekļa dioksīda emisijas novērtējums ir 14,81 kgCO₂/m² gadā.

Saskaņā ar siltumenerģijas patēriņa datiem pirms renovācijas 2012./2013. gada apkures sezonā tas bija 245,3144MWh, 2013./2014. gada apkures sezonā 197,2769MWh, bet pēc renovācijas 2016./2017. gada apkures sezonā no oktobra līdz aprīlim 85,8790MWh.

Projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.

Projekta apraksts:

Daudzdzīvokļu ēka Liepu ielā 33, Stendē, Talsu novadā ekspluatācijā nodota 1976. gadā, bet tās renovācijas projekts veikts 2014. gadā. Ēkas kopējā platība 1002m², tai ir 3 stāvi, pagrabs, 2 kāpņu telpas un kopā 18 dzīvokļi. Ēkas pamati no dzelzsbetona blokiem, pārsegums-caurumoti paneļi,sienas no keramzīta betona paneļiem, gala sienas- ķieģeļu mūris, jumts divslīpu ar azbesta šīfera klāju. Ēkai bija viencauruļu apkures sistēma ar apakšējo sadali, bez balansēšanas iespējām.

Renovācija projekta gaitā tika izbūvēta autonoma katlu māja ar automātiski darbojošos granulu apkures katlu(jauda 35kw) kurā kurināmā patēriņš ir 23 tonnas granulu gadā.Patērēto siltuma enerģiju apkures sezonā sadala atbilstoši dzīvoklī uzturētajai temperatūrai(katrā dzīvoklī uzstādīti termometri ar raidītāju), bet vasaras periodā patērētajam siltā ūdens daudzumam un dzīvokļu skaitam, kur atrodas dvieļu žāvētāji.

Ārsienu siltināšanai izmantots putupolistirolsTenopors NEO 100mm biezumā, bēniņu pārsegumam minerālvate ruļļos 200mm biezumā, pagraba/grīdas pārsegumam putupolistirolsTenopors50mm biezumā. Tika veikta ārdurvju nomaiņa pret metāla durvīm, kas siltinātas ar minerālvati 75 mm, nomainīti tie logi, kas nebija nomainīti iepriekš. Logu montāžai un hidroizolācijai izmantoja montāžas putas, metāla profilus un ārējās ailes apstrādāja ar putupolistirolu 30mm biezumā. Papildus hidroizolacija netika izmantota.

Ēkai ir lokālā siltumapgāde un kā apkures katls tiek izmantots kokskaidu granulu katls. Pēc renovācijas izveidota vertikālā divcauruļu apkures sistēma ar termoregulējošiem vārstiem uz katra sildķermeņa un automātiskiem balansējošiem vārstiem stāvvadiem, bez tam apkure vannas istabās tiek organizēta pa atsevišķu guļvadu un tiek nodrošināta visu gadu, kā arī, sākot ar 2015. gada oktobri, šim guļvadam pēc iedzīvotāju vēlmes, tika pieslēgti kombinētie ūdens sildāmie boileri ar atsevišķu karstā ūdens patēriņa uzskaiti. Tāpat katrā dzīvoklī uzstādīts digitālais termometrs ar raidītāju un mājas bēniņos datu savācējs ar interneta pieslēgumu, kurš saņemtos datus nosūta uz serveri.Serverī saņemtos datus pārveido ciparu formātā (Celsija grādos) un uzkrāj, pēc vajadzības izvēloties periodu, iegūst vidējo temperatūru katrā dzīvoklī. Jo augstāka temperatūra tiek uzturēta, jo procentuāli lielāku daļu no kopīgi patērētās siltumenerģijas izmaksām sedz konkrētā dzīvokļa īpašnieks. Sistēma darbojas trīs apkures sezonas, un vidējā temperatūra dzīvokļos ir 22,5 celsija grādi, kas jāņem vērā, izvērtējot mājas siltumenerģijas patēriņu.

Ēkai ir lokālā karstā ūdens sagatavošana – dzīvokļos uzstādīti kombinētie tilpuma ūdens sildītāji(boileri), kur kā enerģijas avots izmantots mājas autonomais granulu katls. Karstā ūdens temperatūra netiek regulēta,bet boilerītiek uzturēta vienāda ar apkures siltumnesēja temperatūru. Šajā ēka tiek automātiski uzturēti 65 grādi, sasniedzot šo temperatūru, elektroniskais cirkulācijas sūknis attiecīgi samazina plūsmu.Tiek veidota vienotā uzskaite kopā apkurei un karstā ūdens sagatavošanai, kā arī atkarībā no patērētā ūdens daudzuma, aprēķina uzsildīšanai nepieciešamo siltumenerģiju.

Ventilācijai izmanto dabisko pieplūdi un dabisko nosūci, turklāt pieplūdei virtuves sienās izveidoti pieplūdes vārsti.

Par iedzīvotāju līdzekļiem veikta iekšējo elektrotīklu renovācija: atjaunots ēkas iekšējaiselektrotīkls un Izveidota energoefektīvas teritorijas  un telpu apgaisme, uzstādīta apgaismes regulēšana.

Attiecībā par siltumenerģijas patēriņu apkurei, piemēram, 2011. gadā tas bija 200,340 MWh gadā, 2012. gadā – 129,760 MWh, bet pēc renovācijas 2015. gadā 76,561 MWh, bet 2016. gadā 93,437 MWh.

Projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.

Projekta apraksts:

Daudzdzīvokļu ēka L.Paegles ielā 19a, Cēsīs ekspluatācijā nodota 1986. gadā.Dzīvojamā ēka pilnībā būvēta no saliekamajiem dzelzsbetona paneļu elementiemDzīvojamās mājas pārsegumi veidoti no saliekamā dzelzsbetona dobtajām plātnēm 220 mm biezumā, lodžiju pārsegumi – ribotās dzelzsbetona plātnes.

Dzīvojamai mājai ir tehniskais pagrabs, aukstie bēniņi un jumts ar iekšējo lietus ūdens novadīšanas sistēmu. Dzīvokļi ir ar lodžijām. Ēka pilnībā pieslēgta pilsētas inženierkomunikācijām.

Fasādes siltināšanai izmantots RockwoolFrontrockMax E (100 mm), bēniņu pārsegumam, kas veidots no dobā dzelzbetona paneļiem, fibrolīta un izlīdzinošā cementa siltināšanai izmantota beramā celulozes ekovate 300 mm biezumā. Pagraba/grīdas pārseguma dobā dzelzsbetona paneļi un keramzīts siltināts ar Tenapors EPS 60 E (100 mm).

Jumta konstrukciju veido dobā dzelzbetona paneļi, fibrolīts, izlīdzinošais cements un bitumena ruļļmateriāla segums. Veikta ārdurvju nomaiņa, izvēloties metāla durvis(U<1,6 W/m²K), kā arī nomainīti vecie logi pret PVC logiem (U=1,4 W/m²K).

Ēkas pagrabstāvā atsevišķā telpā uzstādīts siltummezgls. Siltummezgls ir rekonstruēts, automatizēts, izbūvēts pēc neatkarīgās shēmas, uzstādīti divi siltummaiņi apkures un karstā ūdens sagatavošanai. Karstā ūdens apgāde ar karstā ūdens sagatavošanu ēkas siltummezglā, kas izbūvēts pēc neatkarīgās pieslēguma shēmas. Karstā ūdens skaitītāji novietoti kāpņu telpā. Siltuma temperatūra tiek regulēta atkarībā no gaisa temperatūras ārā, piemērojot temperatūras pazeminājumu brīvdienās, kā arī individuāli – ar termoregulatoriem.

Attiecībā par ventilāciju izveidota mehāniskā ventilācija ar siltuma atgūšanu no izvadāmā gaisa – ierīkota centralizētā mehāniskā ventilācijas sistēma ar siltuma atgūšanu. Kopā ēkai ir 5 ZehnderComfoAir 550 R LuxeEnthalpie agregāti. Tiek nodrošināta konstanta gaisa apmaiņa dzīvoklī. Nosūce tiek organizēta caur esošajām ventilācijas šahtām, pieplūde tiek nodrošināta dzīvojamajās istabās.

2017. gada maijā sagatavotie dati par siltumenerģijas patēriņu šajā ēkā laikaposmam no 2011. – 2016. gadam liecina, ka siltumenerģijas patēriņa rezultāti ir ievērojami uzlabojušies. Piemēram, ja 2011. gada janvārī tas bija 70,2 MWh, 2012. gada janvārī 63,6 MWh, tad 2015. gada janvārī 39,5 MWh, bet 2016. gada janvārī tie bija 44,3 MWh. Savukārt, piemēram, februārī 2011. gadā tie bija 71,3 MWh, bet 2016. gadā 30,1 MWh.

Saskaņā ar 2017. gadā ēkai izsniegto pagaidu energosertifikātu tā atbilst C klasei ar atsauces vērtību 68,1 kWh/m² gadā. Enerģijas patēriņš tiek novērtēts 89,3 kWh/m² gadā, primārais enerģijas novērtējums ir 116,1 kWh/m² gadā, bet oglekļa dioksīda emisijas novērtējums ir 23,6 kgCO₂/m² gadā.

Projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.