Objekti

Projekta apraksts:

I vieta nominācijā „Energoefektīvākā publiskā ēka Latvijā” 2019

Liepājas Olimpiskais centrs Brīvības ielā 55, Liepājā ekspluatācijā nodots 2018. gadā. Ēkas platība ir 7804.2 m2; virszemes stāvu skaits – 4; nesošās konstrukcijas – saliekamais dzelzbetons, metāls; norobežojošās konstrukcijas – keramzītbloku mūris, Sendvičtipa paneļi. Ēkas ārsienas veido keramzītbetona bloki, sendvičpaneļi un siltinājums 150 mm un 200 mm biezumā. Ēka ir savietotais jumts – profiloksne, siltumizolācija, PVC. Siltinājums 270 mm biezumā. Pagraba/grīdas pārsegumu veido dzelzsbetona paneļi un siltinājums 100 mm biezumā. Ēkai ir centralizētā siltumapgāde. Siltuma regulēšana ēkā notiek atkarībā no ārgaisa temperatūras, temperatūra tiek pazemināta naktīs un brīvdienās, kā arī to var regulēt individuāli ar termoregulatoriem. Siltumenerģijai ir vienotā uzskaite siltuma mezglā kopā apkurei un karstā ūdens sagatavošanai. Karstā ūdens sagatavošana notiek centralizēti siltuma mezglā. Karstā ūdens temperatūra tiek regulēta siltuma mezglā, kā arī temperatūras regulēšana notiek, piemērojoties apstākļiem un atkarībā no ēkas lietošanas veida. Ir vienotā siltumenerģijas uzskaite kopā apkurei un karstā ūdens sagatavošanai. Ēkā ir mehāniskā ventilācija ar siltuma atgūšanu no izvadāmā gaisa. Izveidota energoefektīvas teritorijas un telpu apgaisme, uzstādīta apgaismes regulēšana (taimeri, kustības/klātbūtnes sensori), izveidota zibensaizsardzības sistēma, pārsprieguma aizsardzības sistēma un uzstādīti dūmu detektori. Saskaņā ar Energosertifikāta datiem ēkas kopējais elektroenerģijas patēriņš ir 42694.65 kWh/m2 gada laikā.

Projekta apraksts:

II vieta nominācijā „Energoefektīvākā publiskā ēka Latvijā” 2020

Siguldas kultūras centrs Siguldas devons Pils ielā 10 Siguldā ekspluatācijā nodots 1962. gadā un atjaunots 2019. gadā. Piecstāvu ēkas kopējā platība – 3268 m2. Pēc pārbūves Siguldas kultūras centrs piedzīvoja pirmos būtiskos remontdarbus kopš tā uzcelšanas 1962. gadā un ieguva jaunas telpas un tehniskās iespējas. Pārbūves dēļ Siguldas kultūras centrs kļuvis par zema enerģijas patēriņa ēku. Tas aprīkots ar vadības sistēmu, kas automātiski regulē un vada ventilācijas, apkures, apgaismojuma un kondicionēšanas iekārtas. Šāda sistēma aukstuma staciju, siltummezglu un ventilācijas agregātus regulē atbilstoši nepieciešamībai, ievērojami palielinot ēkas energoefektivitāti.Trīs ventilācijas iekārtas nodrošina nepieciešamo mikroklimatu katra savā ēkas daļā. Aukstuma apgādi nodrošina čileris.Ārsienas siltinātas ar 300 mm biezu Paroc akmensvati. Bēniņu pārsegums siltināts ar 450 mm biezu Paroc akmensvati. Pagraba/ grīdas pārsegums siltināts ar ekstrudētu polistirolu EKS 200 mm biezumā. Jumta segumam izmantots skārds Ruukki classic un PVC ruļļveida materiāls. Mainītas durvis un logi. Montāžai izmantota bituma mastikas hidroizolācija, tvaika izolācija ar poliestera armējumu.Ēkai ir lokālā siltumapgāde ar apkures katlu, siltumsūkni un saules kolektoru apkures atbalstam. Ir vienotā siltumenerģijas uzskaite siltuma mezglā kopā apkurei un karstā ūdens sagatavošanai. Karstā ūdens sagatavošana notiek lokāli – ar saules kolektoriem un siltumsūkni. Karstā ūdens temperatūru regulē, piemērojoties apstākļiem un atkarībā no ēkas lietošanas veida. Tiek veikta atsevišķa uzskaite karstā ūdens sagatavošanai un tikai karstā ūdens apjomam.Ierīkota mehāniskā ventilācija ar siltuma atgūšanu no izvadāmā gaisa. Ēkā veikta iekšējo elektrotīklu renovācija – atjaunots ēkas iekšējais elektrotīkls. Izveidota energoefektīvās teritorijas un telpu apgaisme, uzstādīta apgaismes regulēšana – taimeri, kustības un klātbūtnes sensori –, izveidota zibensaizsardzības un pārsprieguma aizsardzības sistēma.Saskaņā ar pagaidu energosertifikātu ēkai piešķirta A klase, kopējais enerģijas patēriņš ir 53,34 kWh/m² gadā.

Projekta apraksts:

III vieta nominācijā „Energoefektīvākā publiskā ēka Latvijā” 2020

Tenisa halle Liedaga ielā 7 Liepājā ekspluatācijā nodota 2019. gadā. Ēkas kopējā platība –5987,7 m2. Tai ir trīs virszemes stāvi. Hallei ir monolītie dzelzsbetona pamati, izmantotas saliekamās dzelzsbetona un metāla konstrukcijas, SW paneļi, savietotais jumts. Ārsienas veidotas no SW paneļiem ar 200 mm biezu siltumizolācijas kārtu. Pagrabā ir klona grīdas un asfalts. Jumta segumam izvēlētas profilloksnes un PVC membrānas, siltumizolācijas materiāla biezums – 270 mm.Ēkā ir centralizētā siltumapgāde. Siltuma regulēšana notiek atkarībā no āra gaisa temperatūras, temperatūra tiek pazemināta naktī un brīvdienās, kā arī individuāli regulēta ar termoregulatoriem. Siltumenerģijai tiek veikta vienotā uzskaite siltuma mezglā kopā apkurei un karstā ūdens sagatavošanai, uzskaite tiek veikta arī ar alokatoriem. Karstā ūdens sagatavošana notiek centralizēti siltuma mezglā, temperatūras regulēšana tiek veikta, piemērojoties apstākļiem un atkarībā no ēkas lietošanas veida. Ir vienotā uzskaite kopā apkurei un karstā ūdens sagatavošanai un tikai karstā ūdens apjomam.Ierīkota mehāniskā ventilācija ar siltuma atgūšanu no izvadāmā gaisa. Izveidota energoefektīvās teritorijas un telpu apgaisme, uzstādīta apgaismes regulēšana – taimeri, kustības un klātbūtnes sensori –, izveidota zibensaizsardzības un pārsprieguma aizsardzības sistēma, uzstādīti dūmu detektori.Saskaņā ar pagaidu energosertifikātu ēkai piešķirta A klase, kopējais enerģijas patēriņš ir 95,86 kWh/m² gadā.

Projekta apraksts:

I vieta nominācijā „Energoefektīvākā publiskā ēka Latvijā” 2020

Ventspils Mūzikas vidusskola Lielajā laukumā 1 Ventspilī ekspluatācijā nodota 2019. gadā. Ēkas platība ir 8887 m2. Pamati – dzelzsbetona pāļi, monolītā dzelzsbetona plātne. Vertikālā konstrukcija – stikla konstrukcijas, monolītais dzelzsbetons. Starpstāvu pārsegumi – monolītā dzelzsbetona klājs, dzelzsbetona paneļi. Jumta konstrukcija – metāla konstrukcijas. Jumta segums – profilētā tērauda loksnes. Fasādes apdare – keramikas plātnes. Logi – koka logi, četri stikli, pa vidu iebūvēta žalūzija, virpuļdurvis.Ēkas būvniecībā izmantoti ekoloģiski materiāli: logu blīvējamais materiāls – kokšķiedru vate, vienai būves daļai ir zaļais jumts. Būvniecībā izmantotajai koksnei bija jābūt likumīgi un no ilgtspējīgiem avotiem iegūtai, ievērojot vides aizsardzības intereses.Ir centralizēta lokālā siltumapgāde ar siltumsūkni un elektriskajiem sildītājiem. Siltuma regulēšana notiek atkarībā no āra gaisa temperatūras, tiek veikts temperatūras pazeminājums naktīs un brīvdienās, kā arī regulēšanu veic individuāli ar termoregulatoriem. Siltumenerģijas uzskaite tiek veikta vienoti siltuma mezglā kopā apkurei un karstā ūdens sagatavošanai. Karstā ūdens sagatavošana notiek centralizēti siltuma mezglā. Karstā ūdens temperatūras regulēšana notiek, piemērojoties apstākļiem un atkarībā no ēkas lietošanas veida. Tiek veidota vienotā uzskaite kopā apkurei un karstā ūdens sagatavošanai, kā arī tikai karstā ūdens apjomam.Par ventilāciju – ēkā sabūvētas visas iespējamās attālinātās vadības sistēmas, piemēram, inteliģentās kontroles sistēmas, klimata un laika informācijas sistēma, žalūziju vadības sistēma, gaismas vadības sistēma, klimata vadības sistēma, enerģijas uzskaite sistēma. Katra telpa aprīkota ar decentralizētās mehāniskās ventilācijas iekārtām, kas nodrošinās attiecīgo telpu vēdināšanu atbilstoši telpu noslodzei atkarībā no CO2 piesārņojuma apkalpojamā telpā. Decentralizēta ventilācijas iekārta ar augstas efektivitātes reģenerācijas tipa rekuperatoru atbilstoši laika periodam nodrošinās arī apkalpojamo telpu apkuri un dzesēšanu. Telpās uzstādīti speciāli informatīvi paneļi, kuros uzrāda laika un telpu klimata rādītājus – temperatūru, CO2 līmeni, mitrumu, ir arī pulkstenis. Foajē uzstādīts monitors – televizors, kur redzami būves energoefektivitātes rādījumi, enerģijas patēriņš, klimatiskie apstākļi ēkas iekšienē, āra laika apstākļi. Telpu klimata vadību un uzraudzību veic individuāli telpas kontrolleri. Telpu kontrolleros iebūvēti vadības algoritmi sildīšanas un dzesēšanas nodrošināšanai, CO2 uzraudzībai.Izveidota energoefektīvās teritorijas un telpu apgaisme, uzstādīta apgaismes regulēšana – taimeri, kustības un klātbūtnes sensori,izveidota zibensaizsardzības sistēma, pārsprieguma aizsardzības sistēma, uzstādīti dūmu detektori.Saskaņā ar pagaidu energosertifikātu ēkai piešķirta A klase, kopējais enerģijas patēriņš ir 92,10 kWh/m² gadā.Ēkas atjaunošanai tika piesaistīts Eiropas Savienības fondu līdzfinansējums.

Projekta apraksts:

I vieta nominācijā „Energoefektīvākā publiskā ēka Latvijā” 2022

Projekta apraksts:

II vieta nominācijā „Energoefektīvākā publiskā ēka Latvijā” 2022

Projekta apraksts:

II vieta nominācijā “Energoefektīvākā publiskā ēka” 2021

Projekta apraksts:

I vieta nominācijā “Energoefektīvākā publiskā ēka” 2021

Projekta apraksts:

III vieta nominācijā “Energoefektīvākā publiskā ēka” 2021